Sadaļas arhīvs: Viedoklis

Kultūras ministrija par Microsoft licencēm tērēs 781 000 Ls

Es tieši sapriecājos, ka Ministru Kabineta noteikumos beidzot ir iestrādāti atvērtā koda standarti un tiek ielikts pamats sākt darīt lietas kā to dara citās civilizētās valstīs, bet tad Vaards laipni norādīja uz kādu iepirkumu.

Nezinu kā pateikt Kultūras Ministrijas korumpētības pakāpi, bet attiecībā uz IT lietām šī ir viena no skaļākajām ministrijām, kas rīko visdīvainākos konkursus un izmanto apšaubāmas tehnoloģijas. Vai tiešām ir jāizmanto Mc Betona epiteti, lai apzīmētu tur strādājošo kompetences IT jomā?

Kultūras ministrija (KM) par Microsoft programmatūras lietošanas licenču piegādi ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām tērēs 781 tūkst. Ls.

Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) dati liecina, ka sarunu procedūrā bez konkursa izsludināšanas ir izraudzīts IT uzņēmums DPA.

Atbilstoši IUB datiem pērnā gada decembrī Valsts kasei ir noslēgts 40,5 tūkst. Ls vērts līgums ar DPA par Microsoft Office 2010 licencēm. Apjomīgs iepirkums par Microsoft programmatūras jauninājumu un lietošanas licenču piegādi ar DPA ir arī Latvijas energokompānijai Latvenergo. Paredzamā līgumcena IUB atzīmēta 1,283 milj. Ls.

Pirms tam Demagoģijas ministres afēru sekas bija dīvainā kultūras kartes lapa par 750 000 Ls, tagad apšaubāms licenču iepirkums.

Mums taču valsts ir bagāta, palīdz lieliem uzņēmumiem – DPA, Rix technologies. Vai nav skaisti? Un tas viss par mūsu naudu.

LIAA 75 000 latu tērēs koučingam

Es zinu, ka jums patiks vēl viens raksts par koučingu. 😀

Kā jau savās pārdomās par koučingu liku saprast, tad cepiens nekad nav bijis, nav un nebūs par naudu, bet gan par tās daudzumu, neatkarīgi no tā par kādu tēmu ir stāsts. 🙂

Šodien lasu lielisku virsrakstu par to kā LIAA investēs savus līdzekļus advokātu birojos. Visi taču zina, ka no advokātu birojiem nāk labākie kouči.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) paredzējusi slēgt 75 000 latu vērtu līgumu ar advokātu biroju «BDO Zelmenis&Liberte» un SIA «Con Fide» par koučinga pakalpojumiem, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta mājaslapā publicētais paziņojums par lēmuma pieņemšanu.

Lieliska ziņa – maksimums 100 cilvēki nākamā gada laikā kļūs gudrāki, protošāki un varošāki, jo katra apmācībai tiks atvēlēti 750 lati.

Kā norāda LIAA, koučings ir konsultatīvs pakalpojums, kuru inovācijas projektu īstenotājiem sniedz LIAA atlasīti konsultanti ar mērķi sagatavot inovācijas projektus finansējuma piesaistei.

Konkurss ir orientēts uz tiem inovatīvo ideju autoriem, kuri vēlas īstenot savu biznesa ideju, izmantojot konsultācijas.

Pakalpojumus varēs saņemt biznesa plāna izstrādei dažādu investīciju piesaistei vai biznesa sākšanai, mārketinga konsultācijām, intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī finanšu konsultācijām.

Ja bez liekas ironijas, tad pilnīgi pieļauju, ka tā ir lieliska pieeja, lai sasniegtu labāku rezultātu. Manuprāt, kā reizi investīciju attīstības aģentūrām būtu jāstrādā ar šādiem nestandarta un tajā pat laikā progresīviem paņēmieniem.

Tas, kas man kā cilvēkam no malas pietrūkst – ticība, ka tā nav naudas atmazgāšanas shēma. Ja tā nav shēma, tad visu cieņu par uzdrīkstēšanos. Vienīgi rodas iespaids, ka šajā gadījumā vārds “koučings” tiek izmantots kā skanīgs termins, kas patiesībā ir tas pats vecais konsultants. Savukārt konsultants nekad un ne par ko neatbild, jo viņš nepieņem lēmumus, bet gan dod padomus. Attiecīgi, ja tā ir vienkārši padomu došana, tad ož pēc shēmas, kā arī rodas jautājums – kāda mārrutka pēc tas tiek saukts par koučingu?

Ļoti ceru, ka tas vienkārši ir neveikls vārdu kārtojums un viss patiesībā ir labāk nekā pirmajā brīdī izskatās.

Cik lielas algas ir Europeana.eu un kādi ir ienākumu nodokļi Nīderlandē

Vakar tviterī pavīdēja kāda saite uz darba sludinājumu Eiropas Komisijas finansētam projektam Europeana.eu. Par algām Nīderlandē neko daudz nezinu, par šo projektu Europeana.eu arī, jo nav intereses un vajadzības, bet sludinājums ir moderns un šodien pieprasīts. Trīs reizes var minēt kāds. 🙂

Šajā gadījumā tiek meklēts sociālo mediju (mārketinga, pr) speciālists jeb oriģinālā tas saucās social media marketer. Latvijā jau labu laiku ir gan tvitera operatori, gan blogeri, gan citi līdzīgi speciālisti un šīs visas ir salīdzinoši jaunas, bet šobrīd modernas profesijas. Un man radās ašā ideja, izmantot šo lielisko iespēju, lai nošautu divus vai vairākus zaķus – uzrakstīt rakstu, kas noderētu kā atsauce vairākām tēmām. Es cenšos būt efektīvs blogeris. 😀

Visas tēmas pēc būtības ir gana aktuālas – gan profesijas, gan arī darbs un atalgojums. Kauns neuzrakstīt.

Lasīt tālāk

Lielveikalos norēķinoties ar karti būs jāievada PIN kods

Beidzot ir pienācis tas laiks, kad Latvijā visiem tirgotājiem būs jāpāriet uz norēķiniem ar čipkartēm. Kad pirms daudziem gadiem Hansabanka ieviesa pirmās čipkartes, es kā bankas klients (šķiet, ka kopš 2001.gada) speciāli pārmaksāju tos dažus latus, lai man būtu čipkarte. Tiesa gan lielas jēgas no tā nebija, ja toreiz norēķinājās ar karti, jo lielākā daļa izmantoja magnētisko joslu nevis čipu. Laikam tāpēc es ilgu laiku maksāju tikai skaidrā naudā un karti izmantoju tikai, lai izņemtu naudu.

Pirms nedēļās ieskrēju Rimčikā un pabrīnijos, ka pie kases vairs nevajadzēja parakstīties, bet gan ievadīt PIN kodu. Es sapriecājos, ka beidzot arī lielveikali ir nākuši pie prāta un sākuši domāt par lietotāju drošību. Bet skuju ziepes – izrādās, viņi ir vilkuši līdz pēdējam. Investīcijas gan tur noteikti ir baigās.

Iz Apollo dzīlēm.

LU profesore Dr.phil. par koučingu

Spriežot pēc komentāriem, epastiem un rakstiem internetos, nākas secināt, ka tēma par koučingu ir veiksmīgi iekustināta. Es šajā gadījumā priecājos ne tik daudz par koučingu kā tādu, bet gan vairāk par ļauno bubuli ap kuru tagad tauta varētu cepties. Cilvēkiem nav īsti skaidrs, kas tas ir, bet tajā pat laikā ir pārliecība, ka tā ir kaut kāda krāpniecība un naudas izspiešana.

Ja mēs varētu pieņemt, ka žurnālistika Latvijā ir ļoti zemā līmenī un Nekā Personīga sižets par koučingu bija vienkārši kārtējais neprofesionalitātes paraugs, tad ko gan teikt par mūsu pamatu pamatu – augstskolu profesoru viedokli?

Lasīt tālāk

Pliki pupi uz Wired žurnāla vāka saceļ haju

Kādas profesores atklātā vēstule par plikiem pupiem uz Wired žurnāla vāka saceļ haju internetos.

Teikšu godīgi – es neesmu izlasījis nevienu Wired žurnāla numuru no vāka līdz vākam. Man šķiet, ka labākajā gadījumā esmu kādu PDF versiju pārlapojis. Bet šis cepiens mani paķēra.

Večiem noteikt ir pakaļā ar žurnāla tirdzniecību un izdomāja paņemt ar pupiem. Ja vietējā tirgū preses izdevumi pārsvarā dzīvoja no abonentiem, bet kiosku tirdzniecība ir pavisam niecīgs procents, tad Amerikā ir tieši pretēji – tur IR jāpārdod vāks. Pie tam konkurence ir liela.

Katra žurnāla numura vākam ir jābūt kā atraktīvai reklāmai vai arī pretējā gadījumā tas cietīs zaudējumus, ko arī apstiprina Wired redaktors savā komentārā.

Second, this problem goes beyond women: we have trouble putting *people* on the cover. It’s the same reason: they have to sell, and what sells for us is either big ideas (sans people) or well-known, likable people with interesting things to say. The problem is that there aren’t enough geek celebrities, so we often end up going with celebrity geeks instead. Our Gates and Zuckerberg cover didn’t sell as well as our Will Ferrell cover. I’m glad we did both, but at the end of the day, we have to work on the newsstand to be a profitable business.

But we do take risks with people we really admire. For instance, I’m a huge fan of Martha Stewart, both as a businessperson and media innovator, to say nothing of her presence in the DIY movement. So we put her on the cover, heading an issue focused on her passion, and included . I knew that it would’t sell well (it didn’t), but did it anyway, including a Q&A with her. But you don’t count that one, because it’s “jokey, thematic”.

Skaidrs, ka tai profesorei ir taisnība un sievietes krūtis šajā numurā tika izmantotas kā lēts triks, lai palielinātu  pārdošanu. Lielākā daļa no žurnāla auditorijas ir vīrieši. Tur komentāros vēl viena dāma piedāvā risinājumu, izveidojot sieviešu žūriju, kas atlasītu vāka bildes, lai redzētu, kuri vāki labāk tiek izpārdoti. Man šķiet, ka tas būtu variants. Varbūt vienkārši vajag svaigas asinis.

Īsāk sakot – labs gabaliņš, ko palasīt.

Kas ir koučings?

Šodien raidījums Nekā Personīga pieskārās tēmai – kas ir koučings. Piekrītu Palkavnieka viedoklim, ka viņi koučingu parādīja kā kaut kādu sektu.

Nu jau par traku- NekāPersonīga koučingu parāda kā kaut kādu sektu 🙂

Kad pirmo reizi saskāros ar šo terminu un mēģināju izprast tā nozīmi, arī liku to vienā plauktiņā ar šarlatāniem, “līderisma skolām” un citiem zvēriem. Šobrīd uztveru to kā kārtējo moderno profesiju, kas patiesībā nav nekas slikts, jo mūsu dinamiskajā pasaulē, brīžiem, nepietiek laika, lai apstātos un padomātu par to, kas tu esi, ko tu gribi, ko tu dari un kurp tu dodies, kā arī daudziem citiem, patiesībā, ļoti būtiskiem jautājumiem.

Nepretendēju uz to, ka pārzinu šo sfēru ļoti labi, bet savs viedoklis par to ir izveidojies. Kaut kad twiterī pamanīju saiti uz koučinga seriālu, kuru noskatījos vienā elpas vilcienā.

Piedāvāju noskatīties vienu no sērijām, kurā vienkāršā valodā stāsta par to, kas ir koučs.

Patiesībā jau laikam vajadzētu noskatīties visu no sākuma.

Delfi pilnībā nomaina pirmās lapas dizainu

Tieši tā – beidzot Delfi spēra izšķirošo soli uz kuru gāja jau labu laiku un nomainīja pirmās lapas dizainu. Bailīgiem maziem solīšiem tika veiktas nelielas vizuālas izmaiņas, lai sagatavotu publiku lielākam solim. Es šo dienu biju gaidījis jau pirms 3 gadiem, kad parādījās tikai pirmās baumas par darbu pie jaunā dizaina. Kad Delfi nomainīja saimnieku, tad arī varēja noprast no kuras puses pūš vējš.

Web 2.0 brīnums izgāzās Igaunijā. Bet problēma ar satura un reklāmu sabalansēšanu joprojām bija aktuāla – ir nepieciešams jauns dizains, jo tirgus to pieprasa. Tad tapa platāka labā sleja ar lielākiem reklāmas laukumiem. Un tikai šogad tika sperti nopietnāki solīši jau pie jaunā dizaina – mainījās izvēlnes, parādījās jauni dizaina elementi un šodien pilnībā nomaina pirmo lapu uz to, ko jau labu laiku varēja redzēt Delfi.ee versijā.

Es nezinu kā reaģēs publika. Pieļauju, ka konservatīvie latvieši ļoti skaļi bļaus. Kā tas notika ar Tvnet, kam pēc palaišanas nepagāja ilgs laiks, kad tika veikti vizuāli uzlabojumi.

Lasīt tālāk

Vai maksātnespējas ir saistītas ar vēlēšanu rezultātiem?

Es te tā skatos, ka katru nedēļu kāds piesaka maksātnespēju.

Uzmanību piesaistīja Ķirsona kā fiziskās personas maksātnespējas pieteikums, tagad seko Plaude-Rēlingere ar savu fiziskās personas maksātnespējas pieteikumu.

Ieva Plaude-Rēlingere portālam «Apollo» norādīja, ka viņas maksātnespējas pieteikumam ir divi iemesli. Pirmkārt, netraucēt «Kolonna» uzņēmumu grupas ikdienas darbu, un, otrkārt, viņas personīgie galvojumi saistībām, kas laika gaitā sniegti pavisam septiņām komercbankām.

Plaude-Rēlingere skaidroja, ka sestdien «Parex banka» nebrīdinot arestēja privātos kontus un privāto mantu, kā arī «Parex bankas» prezidents Kristofers Gviljamss personīgi liecināja tiesā, ka uzņēmēja slēpjas un nav atrodama Latvijā.

Ir.lv savā rakstā jau nekautrējoties ievirza domāšanu uz to, ka ir kaut kāda saistība ar PLL.

Viena no kustības ”Par labu Latviju” (PLL) dibinātājām, uzņēmēja Ieva Plaude–Rēlingere iesniegusi maksātnespējas pieteikumu, atsaucoties uz Maksātnespējas reģistra informāciju, ziņo aģentūra BNS.

Godīgi sakot, arī man radās vēlme sasiet kopā šo shēmotāju apvienību un maksātnespējas pieteikumus ar vēlēšanu rezultātiem. Mazā jaukā meļu apvienība ar lielu blīkšķi izgāzās Saeimas vēlēšanās, lai arī viņiem bija, manuprāt, lielākais finansiālais atbalsts un jaudīgākā kampaņa. Bet nu neizdevās no sūda uztaisīt pīrādziņu un tagad dalībniekiem ir jāizmanto plāns B, jo pie siles tika citi.

Pētījums par interneta veikaliem un 2009.gada interneta veikalu tops

Pirms gada publicēju 2008.gada interneta veikalu topu. 2008./2009.gads bija gads(i), kad sabruka lielākā daļa no interneta veikaliem, kuriem nebija spilvena uz kuru mīksti nosēsties. Diemžēl palaidu garām Dienas biznesa publikāciju par to kā šis tops izskatījās 2009.gadā.

Iekš emulators.lv atradu interneta veikalu 2009.gada topa publikācijas izrāvumu. Ceru, ka tas atbilst patiesībai, jo internetos neko citu neatradu.

Lasīt tālāk

Page 11 of 30
1 8 9 10 11 12 13 14 30