Noskatījos foršu prezentāciju par to kā tikt galā ar nīdējiem un dažādiem troļļiem. Tim Ferriss pusstundu garā video klipā stāsta par to kā viņš iemācījās mīlēt nīdējus.
Viņš stāsta ne tikai par komentāru spameriem, kas mums jau ir ierasta lieta virtuālajā pasaulē, bet arī par to kā rīkoties, kad reālajā pasaulē kāds tevi mēģina izprovocēt uz darbībām par kurām tu vēlāk varētu nožēlot. Prezentācija varētu būt īpaši noderīga jaunajām “dīvām”, kas domā, ka ar sava jaunā bloga palīdzību izcīnīs taisnību uz pasaules.
Man gan šajā prezentācijā nedaudz pietrūka stāsta par pašiem nīdējiem — kas tie ir par dīvaiņiem, kāds ir viņu mērķis, ko viņi grib panākt ar savām aktivitātēm. Saprotot motivāciju, kas mudina troļļus un nīdējus uz šādām aktivitātēm, arī var ļoti viegli atbilstoši noreaģēt.
Laikam tas ir veids kā es uztveru lietas. Ja es izprotu lietas būtību, tad varu da jebko iemācīties un apgūt. Bet, ja neesmu sapratis, kur ir sāls, tad neviena tehnika man nelīdz, jo fiziski nespēju neko iezubrīt no galvas — organisms to neņem pretī. Lai gan, atceroties skolas gadus, iezubrīt varu, bet pēc tam pielietot nē. 😉
Bet atgriežoties pie tēmas, šajā prezentācijā runāja par tehniku kā tikt galā ar nīdējiem, bet neizstāstīja būtību. Ja es ar nīdējiem nebūtu saskāries pirms daudziem gadiem un uz savas ādas izbaudījis visus priekus, tad visticamāk, ka neizprastu to kāpēc viņš piedāvā tieši šādi reaģēt uz provokācijām.
Gana bieži no paziņām, kas nesen ienākuši internetos, ir nācies dzirdēt, ka kāds viņiem “brauc augumā”, bet viņi nesaprot par ko tāds naids. It īpaši, ja tas ir kāds uzņēmums, kas ir sadzirdējis, ka internetos tagad viss notiek un arī viņiem ir jāpabradā internetu plašumi.
Ko darīt, ja kāds pēkšņi sāk braukt augumā vai gānīties?
Vienas universālas atbildes noteikti, ka nav, jo katrs gadījums ir jāskata atsevišķi. Bet ir pāris lietas, kas nostrādās neatkarīgi no situācijas.
1. Pieņem to, ka visi cilvēki ir labi savā visdziļākajā būtībā. Bet paturi prātā, ka viss šajā dzīvē ir relatīvs un tas, kas vienam ir labi, citam var būt slikti. Atkarībā no tā, kā mēs uz šīm lietām skatāmies.
Apskatījis pacientu, ārsts pasauc malā viņa sievu un saka:
– Ziniet, man jūsu vīrs nepatīk…
– Man arī, dakter! Bet kā ģimenes cilvēks viņš ir labs.
2. Neuztver visu personīgi. Kā viņš varēja noteikt tavu diagnozi? Viņš tiešām ir bijis tavos Tvaika ielas apartamentos un redzējis slimības vēsturi? Ja viņš nav tavs ārstējošais ārsts, tad varbūt viņš gultas kaimiņš ar kuru tu naktī sacenties piršanas sacensībās. Piedāvā viņam padoties turpmākās 3 naktis, ja viņš apsolās neatriebties komentāros un redzēsi kā viņa attieksme mainīsies.
… par diagnozes noteikšanu.
Igaunis aizgājis pie ārsta – venerologa:
– Dakter, paskatieties, lūdzu! Man pil…kaut kas nav kārtībā.
Ārsts veic apskati un jautā:
– Tā, tā…kad pēdējoreiz jums bija sekss?
– Pirms 3 dienām.
– Nu ko, draugs, apsveicu, jūs beidzat!
3. Nomierinies. Izskaiti līdz 10 vai kā citādāk nolaid tvaiku un neatbildi uz agresiju ar agresiju, jo tas ir tieši tas, ko no tevis sagaida. Ja nekas nedeg, tad “pārguli” ar šo sāpi un no rīta ar skaidru galvu vēlreiz padomā vai vajag atbildēt, kā arī izdomā, ko tieši gribi atbildēt. Ko tu iegūsi, ja atbildēsi trollim?
Pie psihiatra atnācis vīrietis un stāsta:
– Dakter, palīdziet, lūdzu! Pēdējā laikā esmu palicis pavisam nervozs, agresīvs. Gandrīz visiem metos virsū. Ko darīt?
Ārsts, pabeidzis aizpildīt kaut kādus dokumentus, paceļ galvu un jautā:
– Atvainojiet, ko jūs teicāt?
– Maita, johaidī! Tu mani te nekaitini!
4. Ja tas ir sakarīgs cilvēks, kas uzvedās kā “trollis”, tad mēģini saprast, kāpēc viņš tā dara. Visticamāk, ka grib kaut ko no tevis, bet nezina kā to dabūt.
Blondīne ieiet ārsta kabinetā.
– Vai esat ārsts?
– Jā.
– Ginekologs?
– Nē…bet paskatīties varu!
5. Nenolaidies līdz viņu līmenim, jo viņi tevi pievarēs ar pieredzi. Bet, ja reiz pieņēmi izaicinājumu, tad dari to gaumīgi, lai pašam būtu prieks. Izglītotie troļļi uzdod labus jautājumus. Ja esi uzrāvies uz tādiem, tad izmanto to savā labā, jo tas palīdz izkustināt pelēkās šūniņas un izlocīt mēli. Šajā sakarā vēl viena anekdote par tēmu.
Armijā notiek mācības automāta izjaukšanā un salikšanā. Čukča jautā:
– Bet kāpēc cilvēku nevar izjaukt un salikt atpakaļ kā automātu?!
– Bet tu iedomājies šādu variantu: jūs visi esat devušies pie miera, bet te pēkšņi – trauksme! Visi lec kājās, sāk ģērbties, bet tu sāc stellēt kopā savu ķermeni. Protams, ka ir milzīga steiga un apjukums, tāpēc tu galvas vietā uzliec sev pakaļu. Un kas notiek? Cepure vairs neder, bikses nevar dabūt ciet, visi sauc: „Urrā!”, bet ko tu…?
Man šķiet, ka šai reizei pietiks. Veiksmi cīņā ar troļļiem. 🙂



