Vēl šī gada aprīlī rakstīju par to, ka DELFI ir spēris pirmo soli un nomainījis savu augšējo izvēlni. Šīs bija lielākās izmaiņas kopš 2008.gada, kuras man bija izdevies piefiksēt.
Šodien kolēģi saka, ka DELFI kaut kā dīvaini izskatoties. Iegāju un salīdzināju ar iepriekšējo versiju.
Viņi ir atteikušies no zilajiem foniem un turpina iet uz pelēko fonu, kas parādījās izvēlnēs.
Man gan tas šķiet nekāds, bet tas laikam ir gaumes jautājums.
Pirms gada vieni izklaidējās un palaida Stulbi.lv, bet otri (tauta) novērtēja kampaņu un laboja kļūdas. Sākumā vienkārši izlaboja saukli Stulbi — puse nodokļos, bet vēlāk jau palaboja arī tekstu, lai visi saprastu, ka Stulbi — puse nodokļos v2.
Šodien lasu, ka kampaņa ir devusi savus rezultātus – skaidras naudas apgrozījums ir palielinājies par 10.5%.
Gada laikā kopš 2009. gada 1. jūlija apgrozībā esošais skaidrās naudas apjoms ir palielinājies par 10,5% un šā gada 1. jūlijā apgrozībā bija 838,3 miljoni latu, portālu «Apollo» informēja Latvijas Bankā.
Nez, kas vainas divlatniekiem, ka to skaits nav palielinājies.
780,8 miljoni latu jeb 93,1% kopējā naudas apjomā ir banknotes un 57,6 miljoni latu jeb 6,9% ir monētas. Pēc skaita visvairāk apgrozībā joprojām ir 20, 5 un 10 latu banknotes un mazas nominālvērtības monētas. Gada laikā visu banknošu skaits apgrozībā ir palielinājies, visvairāk – 50 un 20 latu banknošu skaits. Palielinājies arī gandrīz visu monētu (izņemot 2 latu monētu) skaits apgrozībā.
Cilvēki saka, ka nav naudas, jo visu ir noguldījuši bankās.
Lai gan noteicošā loma kopējā naudas masā ir bezskaidrajai naudai (noguldījumi bankās gada skatījumā palielinās jau kopš pērnā gada decembra), nedaudz palielinājās arī skaidrās naudas īpatsvars plašajā naudā, kurā ietilpst arī banku kontos esošie līdzekļi, kuri tiek izmantoti norēķinos.
Decembrī bija smuki depozītu procenti, tāpēc arī salika burkās naudu.
Latvijas blogosfērai pievienojas jauna blogere – Ella. Tagad Latvijas meiteņu-blogeru būs par vienu vairāk. Tiesa gan iemesls kāpēc viņa ir sākusi blogot ir diezgan smieklīgs – krūšu dēļ.
Ella jeb Elīna Fūrmane ir sašutusi par «Vakara ziņu» izveidoto «Valdzinošāko krūšu» TOPA komentāriem, tādēļ viņa sākusi blogot. «Esmu izveidojusi šo blogu, lai stāstītu par savām sajūtām. Par to, ko jūtu es, nevis par to, ko citi nekvalitatīvi un nepatiesi atreferē no it kā manis teiktā,» ar šādiem vārdiem sākas pirmais ieraksts Ellas blogā.
Savā pirmajā ierakstā viņa cepās par niekiem. Sasmējos par šīm rindiņām.
Es vienmēr esmu klusējusi un stāvējusi šim visam pāri, bet šoreiz man vienkārši palika nelabi lasot tādu plānprātību, ko it kā esmu teikusi es. Es cienu savu prātu un smadzenes, ko Dievs man devis, tāpēc neklusēšu, ja kāds tās apmelos par ko tādu, ko labi gribēdamas, tās nespētu pašas izspert pat vislielākajā reibumā.
Kuru gan interesē Ellas prāts un smadzenes? draugiem.lv/brain apmeklētājus un pataloganatomu? Pirmajā gadījumā tur ir pietiekami daudz spēcīgāku prātvēdēru, bet otrais gadījums varētu nebūt tas labākais, kam būtu jāinteresējas. 😉
Pirms gada tika pārdota Diena un komplektā arī Dienas Bizness. Tā kā nebija īsti skaidrības par jaunajiem saimniekiem, tad Dienā sākās teātris. Teātris beidzās ar to, ka Dienas komanda aizgāja prom.
Šķiet, ka šobrīd jau tuvojamies fināla fāzei, jo aprīlī Dienu atstāja Gastons Neimanis, pirms mēneša nomainījās galvenais redaktors un tagad arī padomes priekšsēdētājs aizgāja.
Šodien lasu, ka Ašeradens izsakās par likvidatoru komandu.
“Tas izskatās pēc laikraksta “Diena” beigu sākuma,” izteicās Ašeradens, vērtējot publiski pieejamo informāciju par laikraksta vadības maiņu. “Es drīzāk nosauktu šo komandu par likvidatoru komandu laikrakstam,” Ašeradens komentēja Sergeja Ancupova un Dzintara Zaļūkšņa iecelšanu redakcijas vadībā.
Ašeradens uzskata, ka medija vadības nomaiņas mērķis ir īsi pirms vēlēšanām pārņemt varu laikrakstā un, vai nu to apklusināt, vai sasniegt konkrētus mērķi un pēc tam likvidēt.
“Nav šaubu, ka šo cilvēku uzdevums ir likvidēt šo mediju, jo viņu profesionalitāte, ja mēs ņemtu 100 punktu skalu, ir mīnus 95, ar negatīvu zīmi. Tad jājautā, ko viņi tam medijam var iedot?” retoriski vaicāja Ašeradens.
Pēc visiem šiem soļiem tā arī sanāk.
Man radās jautājums par praktiskākām lietām, t.i., izmaksu pusi. Es kaut kā vienmēr par to naudu cepos. 😉
34 gadus vecais britu miljonārs Džonatans Roulends laikrakstu «Diena» un «Dienas Bizness» nopircis par 9,4 miljoniem britu sterliņa mārciņu (septiņi miljoni latu), vēsta avīzes «London Evening Standard» interneta izdevums.
Ja ticēt informācijai par to, ka Diena un Dienas bizness ir izmaksājuši septiņus miljonus latu, tad tas ir diezgan dārgs prieks.
Pieņemsim, ka mērķis ir ietekmēt vēlēšanu rezultātu ar šo divu mediju palīdzību un pēc tam to visu likvidēt. Man šķiet, ka priekšvēlēšanu kampaņai tas būtu tā kā par sālītu.
No otras puses, nojaušot cik lielas summas apgroza shēmotāji dažādos valsts iepirkumos un konkursos, tad 7 miljoni tāds sīkums vien sanāk.
Kāds uzticīgs Poda lasītājs (autors apzināti minēts teksta beigās) gribēja padalīties ar savu sāpi par
Tā nu sanāca ka nomira vienā firmā D-Link 804HV. Ierasta lieta, jo tiem nav dzesēšana. Vajadzēja kaut ko vietā. Pēc 2 dienu apsvērumiem izlēmu pirkt Mikrotik, konkrētāk – . Vajadzīgās fīčas bija, pieredze ar RouterOS arī, un galvenais – ražots Latvijā. Priecīgs, ka nebūs problēmu ar garantijām un sūtīšanām uz Hondurasu, sakonfigurēju savus tunelīšus un iedzēru tērvetnieku. Oi bļāviens, kā es kļūdījos!!! Mikrotik iesaka likt jaunās RouterOS versijas. Lieku, jo oriģinālā bija 3.0 un changelog pārliecināja upgradoties.
Es šodien laikam sapratu par ko es balsošu vēlēšanās.
Ceturtdien plānota Pēdējās partijas dibināšana. Daudzi velk paralēles ar Muļķu partiju, kas kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās un šīs partijas darbošanās vairāk bija kā ampelēšanās un farss.
Pēdējās partijas dibinātājs Gints Knoks Latvijas Radio gan norāda, ka partijai ir nopietna programma un vispār tāda ir, jo lielajām partijām šādas programmas nav, tās cer piesaistīt vēlētājus tikai ar kampaņu palīdzību.
Galvenā motivācija būs pavisam triviāla un to jau ir teicis sociologs Arnis Kaktiņš.
Viņaprāt, šādas partijas veidošanās ir spilgts piemērs tam, ka valstī ir iestājusies politiskā krīze.
Savukārt tie, kas balsos par Pēdējo partiju, nebalsos par to tāpēc, ka būs noticējuši tās piedāvātajai programmai, bet gan skaidri apzināsies, ka balsojums ir vienīgais veids, kā pateikt, ka veco, tradicionālo partiju programma vairs nav pieņemama.
Man arī ir pārliecība, ka nebalsot nedrīkst, bet iebalsot nopietnus klaunus gan būtu forši. Labāk varbūt arī nebūtu, bet citādāk gan. 🙂
Šodien kaut kā radās vēlme apskatīties, kas notiek dzelteno portālu frontē.
Vipi jau kuro gadu ietur stabilu pozīciju un izskatās, ka nekādas būtiskas izmaiņas nav gaidāmas.
Kasjauns savu uzvaras gājienu pabeidza 3 mēnešus pēc tam, kad beidzās nauda, izdoma, tika nosmelta visa aktīvā Draugu auditorija vai arī notika kaut kas triviālāks, piemēram, tehniska rakstu problēmas, vai arī vēl kaut kāds cits iemesls.
Patīkami pārsteidza Mango, kas savu uzvaras gājienu uzsāka mēnesi pēc tam, kad parādījās Kasjauns. Laikam toreiz Delfi saprata, ka ar Mango būs ziepes un akcionāri viņus izdrāzīs, ja vēl otro gadu pēc kārtas trafiks turpinās mīņāties uz vietas. Nu redz, brīnumi notiek – pāris neveiklas darbības un drīz “nacionālajam ziņu portālam” nāksies parūmēties.
Mana versija, ka jau rudenī oranžais paies garām dzeltenajam (krāsas no šī grafika).
Simts gadus nebiju bijis Bootā. Šodien kaut kā tur nokļuvu, jo kaut kur pamanīju virsrakstu par to kā tas ir mainījies 8.gadu laikā.
Pieķēru sevi pie interesanta paraduma – kā es lasu šo lapu. Paskatījos bildītes un palasīju komentārus. Komentāros piefiksēju gaudas par to, ka arī Boot ir kļuvis līdzīgāks lielajiem portāliem un pārgājis uz WordPress. Atrāvu vaļā kodu un skatos – toč. Pārskatīju vēlreiz visu lapu un tikai pēc tam izdomāju, ka izlasīšu šo rakstu par izmaiņām. Tur melns uz balta rakstīts, ka tagad viņi ir kļuvuši moderni, jo izmanto WordPress dzini.
Jaunā BOOT.Lv versija ir balstīta uz populāro WordPress dzini, kas ir ļoti ērti pielāgojams dažādām vajadzībām, turklāt uz šī paša dziņa strādā tādi ārzemju giganti, kā piemēram, Techcrunch.com.
Pirms daudziem gadiem moderni bija rakstīt savu un lepoties ar to. Šobrīd laikam tas vairs nav modē. Lai arī kā tur būtu, man patīk gan izskats, gan tas ko spēj WordPress.
Izskats gan ļoti kaut ko atgādina. Šķiet, ka atsities lielajos brāļos. 🙂
Vienīgi es neesmu pārliecināts, ka tas mani spēs atradināt no augstāk aprakstītā paraduma. Ja godīgi, tad nevarēju atrast neko interesantu. It kā ir pilns ar visādiem rakstiem, bet tie kaut kā nespēja aizraut. Informācijas par maz un reklāmas saturs sit cauri tiem pašiem dažiem rakstiem. Laikam jau zābaku forums ir vienīgais, kas tur ir vērtīgs palicis.
Šobrīd ir visai dīvainas sajūtas. Tas, ko rāda TV un raksta internetā, liek domāt, ka vēlēšanas būs jau nākamnedēļ vai sliktākajā gadījumā pēc divām nedēļām.
Forša ilustrācija no karikatura.lv.
Šādas sajūtas nav tikai tāpēc, ka visur mēģina iespraukties politiskā reklāma, bet arī notikumi ir tieši vai netieši saistīti ar politiskajiem spēkiem, kas līdz šim ir bijuši pie varas. Ja iepriekš cilvēki bija gatavi izlikt savas dusmas uz ēkām un priekšmetiem, tad tagad notiek cīņa jau sadzīviskā frontē.
Man ļoti iepatikās kā Edmunds Srūdžs ir aprakstījis savu sapni par Aerodium gadījumu.
Esmu pārliecināts, ka lai šādu pasūtījumu vispār sanemtu, bija vai nu jādalās vai jāapsola dalīties. Iespējams, Aerodium izvēlējās pēdējo, bet vēlāk nolēma nedalīties. Tādā gadījumā tā ir ļoti drosmīga, bet vāji pārdomāta rīcība, jo kukuļa prasīšanas fakts bija vismaz jāieraksta audio ierakstā. Bez konkrētiem pierādījumiem, paši paliks par muļķiem. Tā kā kukulis, cik saprotu, nav nodots, tad naudas plūsmas nav un ar trīs draugu liecībām noteikti nepietiks. Apbrīnojama tuvredzība, ja nodoms tiešām bija atmaskot koruptīvu darījumu.
Medijos ir izskanējusi informācija, ka krīzes laikā kukuļos prasot no 15-20% otkatus. Šeit gan izskan pieticīgāka summa.
6 līdz 10 it kā prasītie procenti no darījuma summas arī saskan ar vispār zināmo praksi un nevienu, kas kaut mēģinājis “tur” kāju spert nepārsteigs.
Mēs laikam ar Edmundu sapņojām līdzīgu sapni, bet arī man šķiet, ka bijis tā kā viņš apraksta savā sapnī – sākumā ir bijusi vienošanās, ka maksās otkatu, tad puiši savā naivumā izdomājuši, ka viņi ir pietiekami spēcīgi, lai turētos pretī sistēmai un nemaksāt apsolīto summu. Ar ko tas parasti beidzās, padomju cilvēki zinās stāstīt, jo mēs skolā vēstures stundā skatījāmies Astoņkāja pēdējo sēriju. 😉
Es vēl neesmu nevienā sapnī redzējis, ka kāds, kurš ietu pretī sistēmai, tiktu iesēdināts. Atbilde ir gaužām vienkārša. Mūsu valstī līdzīgā situācijā ir arī juristi un viņiem nav ētisku aizspriedumu. Te parādās viņu iespējas nopelnīt. Un tā kā likumus ir lobējuši sistēmas darboņi, tad arī tajos ir pietiekami nepilnību, lai nevienu no sistēmas dalībniekiem neiesēdinātu.
Vienā no sapņiem bija dzirdēts stāsts par to, kā kādā no semināriem skaidro sistēmas darbu. Gadījumā, ja esi drosmīgs un nolēmi iet pretī sistēmai, tad tev uzsūta virsū KNAB, VID un visus pārējos briesmoņus, kas ar tevi pēc pilnas programmas izrēķināsies likumiskā ceļā.
Edmunda sapnī īpašu uzmanību piesaistīja epizode par sarunām ar izņemtu mobilā bateriju.
Ir vēl kāda detaļa, kas man likās zīmīga no Aerodium šefa stāstījuma kaut kur televīzijā – aprakstot kukuļa izspiešanas epizodi, viņš norādīja, ka saruna notikusi mobilajam telefonam izņemot bateriju. Tādus paņēmienus cilvēks nevar tā vienkārši izdomāt, ja nekad nav atradies situācijā, kur cilvēki tā dara. Pat ja tas nenotika šajā epizodē, tas netieši norāda uz kaut kādu sarunu esamību, kuru laikā nepieciešams izņemt telefona bateriju, lai nodrošinātos pret sarunu un tikšanos noklausīšanos. Biznesa partneru pārrunās tā neviens nedara – tāda etiķete pastāv tikai “sadarbojoties” ar valsti, politiskajām partijām un valsts kapitālsabiedrībām.
Sistēmas darbinieki ir ļoti labi instruēti, lai viss, ko viņi teiktu netiktu izmantots pret viņiem un attiecīgi arī visu sistēmu.
Man šķiet, ka Aeoridum puiši no sistēmas atrausies pēc pilnas programmas.
Artūrs tviterī iemeta tekstu, ka Latvija – viena no straujāk augošajām Facebook valstīm. Es uzķēros un aizgāju uz doto saiti, bet tur sekoja aplauziens. Virsraksts par rubli, bet teksts knapi par kapeiku. Nācās vien pašam meklēt kaut kādu statistiku.
Atradu Facebakers.com, kur ir redzama Facebook statistika par Latviju. Uztaisīju dažus grafikus vēsturei, jo kaut kādā brīdī viņi pārsitīs Draugiem.lv. Statistika jau paliek interesanta, lai būtu vērts tai sekot līdzi.
Pusgada laikā ir ļoti labs kāpums.