Pēdējo divu gadu laikā esmu būtiski izmainījis savu dienas ritmu. Ja agrāk uz darbu varēju ierasties tā ap 10tiem, tad ar katru gadu pa stundai nāk nost. Tagad jau darbā ierodos nedaudz pēc astoņiem, jo tam ir pavisam vienkāršs iemesls. Ja agrāk ap desmitiem nebija problēmu atrast brīvu vietu, kur novietot mašīnu, tad tagad jau ap desmit pāri astoņiem brīva vietu nāksies pameklēt.
Pie tam vēl piefiksēju, ka vietas brīvajā zonā tiek samazinātas ar jaunām zīmēm “apstāties aizliegts”. Tam visam krustu pielika šodien izlasītais raksts par ASV kompānijas pētījumu, kurā iepriecina par nākotnes perspektīvām Pārdaugavā.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 2007. gadā minētajās ielās vidējais braukšanas ātrums rīta maksimumstundā no plkst.8 līdz 9 bija 26.7 kilometri stundā, bet vakara maksimumstundā no plkst.17 līdz 18 – 29.3 kilometri stundā. Pēc plānotās apbūves realizēšanas 2012. gadā rīta maksimumstundās automašīnu ātrums būtu 3.2 kilometri stundā, bet vakara – 5.6 kilometri stundā, tādējādi automašīnas kustētos vienādā ātrumā ar kājāmgājējiem.
Ieteikumi, kas varētu palīdzēt atrisināt problēmu, arī izklausās diezgan nereāli.