Mēneša arhīvs: augusts 2010

International Young Interactive Entrepreneur award 2010

Inga atsūtīja informāciju par to, ka ir iespēja pieteikties uz International Young Interactive Entrepreneur award 2010 konkursu, kuru rīko Britu padome Latvijā sadarbībā ar Sorosa fondu. Te ir oficiālā informācija, zemāk ir vienkāršā valodā paskaidrots kāds būtu labums tur pieteikties.

Britu padome Latvijā sadarbībā ar Sorosa fondu – Latvija izsludina pieteikšanos starptautiskam konkursam jaunajiem interaktīvās nozares uzņēmējiem International Young Interactive Entrepreneur (IYIE) award 2010. Konkursa mērķis ir apzināt jaunos, daudzsološos interaktīvo programmatūru izstrādātājus un digitālās komunikāciju nozares līderus.

Konkursā aicināti piedalīties Latvijas uzņēmēji, vadītāji un jaunie līderi vecumā no 25 līdz 35 gadiem, kuri pārstāv kādu no sekojošiem sektoriem:

  • interaktīvo risinājumu (programmatūras) izstrāde, izdošana, mārketings;
  • interaktīvo (izklaides) risinājumu izstrāde internetam, digitālajām televīzijām, radio un mobilajām ierīcēm;
  • datorspēļu izstrāde, izdošana un ar to saistītie pakalpojumi;
  • interneta multimediju un web dizaina risinājumi;
  • interaktīvās vides instalācijas un pasākumi ;
  • eksperimentālie mediji un nestandarta interaktīvie risinājumi;
  • konsultanti un neatkarīgie speciālisti, kas sniedz augstāk minētajās sfērās atbilstošus pakalpojumus.

Pieteikties IYIE award 2010 konkursam pretendenti var līdz 10.septembrim aizpildot pieteikuma anketu, kas atrodama Britu padomes mājas lapā www.britishcouncil.lv vai Britu padomes radošās ekonomikas informatīvajā lapā www.creativeeconomy.lv. Konkursa finālā iekļūs 10 jaunie uzņēmēji, kuri savus uzņēmumus un risinājumus klātienē prezentēs IYIE award ekspertu žūrijai. Konkursa uzvarētājs jau oktobrī dosies 12 dienu ilgā pieredzes apmaiņas braucienā uz Lielbritāniju, kur tiksies ar britu interaktīvās un digitālās nozares profesionāļiem, uzņēmējiem un citu valstu finālistiem, piedalīsies nozares pasākumos, kā arī pārstāvēs Latviju starptautiskā konkursa finālā.

Lasīt tālāk

2010.gada vasarā pieauga interneta lietotāju skaits

TNS ir veicis vasaras pētījumu par interneta lietotāju skaitu jeb interneta auditoriju.

Jaunākie interneta auditorijas pētījuma rezultāti liecina, ka internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši vidēji 64 % jeb 1 132 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2009. gada vasarā. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā, internetu ir izmantojuši 59 % jeb 1 054 000 iedzīvotāju aptaujātajā vecuma grupā.

Vizuāli pēdējo divu gadu rezultāti ir redzami šajā grafikā. Lai arī cik grūti mums iet, tomēr arvien vairāk cilvēku sāk lietot internetu.

Lielākais pieaugums interneta lietotāju auditorijā ir pateicoties jaunajiem lietotājiem vecuma grupās no 30 līdz 49 gadiem, jo drosmīgie jaunieši jau labu laiku dzīvo internetā.

Lasīt tālāk

Valdis Zatlers atzinās par to, kas raksta viņa tvitera kontā

Ja vēl atceraties, tad pirms neilga laika mūsu valsts prezidents Valdis Zatlers spēra pirmos soļus tviterī. Es toreiz izteicu šaubas par to, ka viņš pats raksta tur, jo parasti sabiedrībā populārām valsts amatpersonām tvitera kontu pieskata kāds no viņa darbiniekiem.

Šodien lasu ziņu par to, ka tiešām ieraksti tviterī top divejādi – vienus raksta viņš pats, bet citus viņa darbinieki.

Prezidents gan atzīst, ka viņa ieraksti tviterī top divējādi – gan man pašam sēžot pie datora, gan arī darbiniekiem sēžot pie datora.

«Pat ja ieraksti nav manis rakstīti, es savas emocijas gribētu vairāk izpaust tieši tviterī. Tviteris nav tikai sauss domu apmaiņas veids, tas ir arī emociju paušanas veids un manuprāt politiķiem vai valstsvīriem ir saprātīgi jāsabalansē, kas tad ir tā informācija un emocijas, ko viņu grib sniegt tviterotājiem, lai būtu tāds labs balanss. Divu mēnešu laikā vēl nav tas labākais rezultāts, ko es gribētu redzēt, bet sekojiet vēl. Mēģināsim padarīt šo komunikāciju interesantāku un lietderīgāku,» sacīja Zatlers.

Manuprāt šis bija pareizs solis, ka viņš atklāti pateica par to, ka viņš nav vienīgais, kas tur raksta. Tāpat mēs to nojautām, bet tagad viņš to ir atklāti atzinis un ieguvis bonusiņus no mums par šo atklātību.

DVI uzsākusi Google StreetView pārbaudi

Šodien parādījās informācija, ka Google ir informējusi DVI par Google StreetView ieviešanu Latvijā. Tā kā tie Googles opeļi, ko mēs iepriekš redzējām, ir Googles un projekts tiek ieviests.

Datu valsts inspekcija (DVI) sākusi pārbaudi par kompānijas “Google Inc.” pakalpojuma “StreetView” ieviešanas atbilstību fizisko personu datu aizsardzības prasībām, portālu “Delfi” informēja Tieslietu ministrijas pārstāve Laura Pakalne.

Te ir saraksts ar pilsētām, kas tiks iekļautas Googles StreetView kartē.

Pirmdien kompānija “Google Inc.” informēja DVI par pakalpojuma “StreetView” ieviešanu Latvijā, kura ietvaros šīs nedēļas laikā plānots uzsākt panorāmas foto uzņēmumu veikšanu Rīgā, Rīgas reģionā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Ogrē, Valmierā, Cēsīs, Jūrmalā, Tukumā, Jēkabpilī, Bauskā, Talsos, Ventspilī, Liepājā, Madonā, Aizkrauklē, Rēzeknē, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Preiļos, Limbažos, Saldū, Rēzeknē, Kuldīgā, Krāslavā, Valkā, Ludzā, Balvos, Gulbenē, Alūksnē, Ventspilī un Ludzā.

Interesanti ir arī tas, ka viņi vāc arī citus datus, piemēram, informāciju par atvērtiem bezvadu tīkliem.

Ņemot vērā DVI rīcībā esošo informāciju par kompānijas pakalpojumu “StreetView” citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, šī pakalpojuma ietvaros tiek savāktas un saglabātas ne tikai fotogrāfijas no dažādu pilsētu ielām, bet tiek vākti arī citi dati (piemēram, dati, kas tiek pārsūtīti, izmantojot atvērto bezvadu tīklu – open WiFi networks).

Nebiju zinājis, ka pirms fotogrāfiju veikšanas ir jāinformē sabiedrība plašsaziņas līdzekļos.

DVI norāda, ka kompānija “Google” pakalpojumu “StreetView” Latvijā varēs uzsākt ieviest tikai tad, ja tiks nodrošināta personas datu aizsardzība. Piemēram, datu subjektu informēšana, proti, pirms foto uzņēmumu veikšanas nepieciešams informēt sabiedrību plašsaziņas līdzekļos par to, kur un kad tiks veikti foto uzņēmumi, kādam nolūkam tas tiks darīts, kas tiks vākts un citu informāciju par datu apstrādes nosacījumiem.

Preses relīze pilnībā iekš Delfiem.

Paaugstinātas maksas mobilo pakalpojumu tirgoni paņems pie dziesmas

Izskatās, ka beidzot PTAC ir aizsniedzis vienu no paaugstinātas maksas mobilo pakalpojumu sniedzējiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis negodīgu komercpraksi SIA «Lipron» darbībās, kurš interneta vietnē «www.celltt.com», izmantojot tā sauktos ēsmas pakalpojumus – bezmaksas zināšanu testu un «iPad» loteriju, sniedzis mobilā satura abonēšanas pakalpojumu – iespēju abonēt kompānijas «Apple» ziņu saņemšanu.

Šīs firmas teorētiski var ielidot uz apaļu ciparu.

Par «Lipron» īstenoto komercpraksi gala lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, kurā saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu centrs ir tiesīgs piemērot naudas sodu līdz 10 000 latu, PTAC pieņems septembra sākumā.

Iespējams, ka šī apaļā cipara dēļ arī ir piekrituši apsūdzībai un gatavi sadarboties, lai neatrautos pēc pilnas programmas. Šādos gadījumos parasti vienojas par miera izlīgumu, lai izbēgtu no bargajiem sodiem.

PTAC uzskata, ka minētā komercprakse ir atzīstama par maldinošu, turklāt tā ne tikai maldina vidusmēra patērētāju, bet arī, to īstenojot, tikusi noklusēta slēpta un neskaidri sniegta būtiska informācija par pakalpojuma abonēšanas raksturu, par mobilā satura abonēšanas pakalpojuma pieteikšanās kārtību un brīdi, ar kuru patērētājs sāk mobilā satura abonēšanas pakalpojumu, un uzņēmuma juridisko adresi.

Lietas izskatīšanas gaitā «Lipron» rakstiski ir daļēji piekritis PTAC paustajam viedoklim un ir apņēmusies izbeigt negodīgo komercpraksi, tostarp pārtraucot abonēšanas pakalpojumu sniegšanu esošajiem klientiem.

«Lipron» informējis PTAC, ka visi patērētāji, kuri ir pieteikušies minētajam abonēšanas pakalpojumam, tiks brīdināti par servisa atslēgšanu, ka firma pēc argumentētu sūdzību saņemšanas kompensēs patērētājiem radītos zaudējumus, kā arī par to, ka tiks veikta reklamētā izloze un laimētājam tiks piešķirta attiecīgā balva.

Google Streetview opeļi jau Rīgā

Iekš Normunda bloga izlasīju par to, ka viņš ir redzējis pie viesnīcas divus treilerus ar 4 Google Streetview mašīnām uz katra no tā – kopā sanāk 8 mašīnas. To apstiprina arī TVNET raksts par publikāciju vācu žurnālā Bild, kurā ir kāda aculiecinieka foto ar to kā šie auto tiek iekrauti ostā, lai dotos uz Latviju.

Teorētiski līdz nedēļas beigām viņi var mierīgi izbraukt visu Latviju un sakravāt mantiņas, lai dotos pie mūsu kaimiņiem.

Tagad puišiem no 1188 nāksies saraut, lai nezaudētu laika priekšrocību, ko viņi ieguva, palaižot savu 360 grādu karti pavasarī. Pretējā gadījumā Google izgriezīs pogas.

Rokasgrāmata: Kā nozagt miljardu (papildināts)

Var just, ka priekšvēlēšanu aktivitātes sit augstu vilni. Ja pirms kāda laika parādījās Roulendu ģimenītes Aināra solījumu lapa, tad tagad tiek piedāvāta apskatei nākamā ģimenes locekļa Aivara rokasgrāmata: Kā nozagt miljardu.

Lapas veidotāji sola visai interesantu informāciju par to kā tika apzagta valsts. Bankas izdrukas bija visai spēcīgas.

Tāpēc tuvākajās nedēļās mēs publiskosim simtus dokumentu, kas parādīs, kā Latvijas valstij tika pat ne pārāk likumīgi nozagts tas, kam vajadzēja piederēt mums visiem un kas būtu noderējis lielākiem pabalstiem un pensijām, jauniem ceļiem, pieejamākai veselības aprūpei un izglītībai. Nozagts – un, protams, arī iztērēts pašu zagļu, viņu ģimenes locekļu un pakalpiņu neremdināmajām personiskajām vajadzībām.

Sekosim izmaiņām.

Lasīt tālāk

Spamhaus nemīl Latvijas spamerus

Kāds anonīmais lietotājs atsūtīja saiti uz rakstu iekš The Register, kurā ir aprakstīts ķīviņš starp pret-spama organizāciju Spamhaus un NIC.LV. Spamhaus ir nobanojuši veselu kaudzi ar Latvijas IP subnetiem dēļ spameriem, kas nelika mieru.

Vakar parādījās arī vietējā versija par šo atgadījumu.

Kaškina stāstīja, ka, pamanot kādu «mēstuļu» sūtītāju un citu šaubīgi darbību veicēju starp nelielā Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēja (IPS) «Microlines» klientiem, organizācija «Spamhaus» veica darbības, kas brīžiem atslēdza līdz pat 50 000 Latvijas interneta adrešu no iespējas sūtīt e-pastu.

Rakstā plaši izklāstīts «NIC.LV» skaidrojums un sūdzība, kā arī citēti «Spamhaus» eksperti, kuri saka, ka esot rīkojušies saskaņā ar pieņemtu praksi pēc tam, kad sūdzības «Microlines» amatpersonām un «Latnet serviss», kas piegādāja interneta pieslēgumu šim IPS, netika uzklausītas.

Savukārt Latvijas puse uzskata, ka «Spamhaus» rīkojusies nesamērīgi, melnajā sarakstā ierakstot plašu «Latnet» interneta adrešu diapazonu, lai gan tam vajadzējis zināt, ka problēmas rodas tikai no pāris adresēm, kas saistītas ar vienu «Latnet» klientu. Sabiedriskā organizācija rīkojusies tāpat kā cilvēks, kas aizdedzina mežu, jo tur ieskrējusi viena lapsa.

Man patika oriģinālā publicētie citāti.

David, a Spamhaus researcher (they do not publicise their full identities), blamed NIC.LV’s problems on its failure to update the RIPE records, and Latnet Serviss’ failure to promptly deal with Microlines’ spam.

“Spamhaus… thinks nic.lv, latnet.lv and their one-man ‘CERT team’ are cluelessly negligent in their handling of Latvian criminal botnet controllers we continually brought to their attention and which they ignored for so long,” added Steve Linford, the founder of Spamhaus.

Once the block had been switched to its IP addresses, during its own spiky email exchange with Spamhaus, Latnet Serviss protested it should not be blocklisted because “we are one of the biggest internet providers in Latvia”.

Spamhaus replied: “Ok. And Latvia is one of the smallest nations in the world.”

Flame on! =)

Pasaules labākās valstis

LongT iesūtīja saiti uz interaktīvu grafiku ar pasaules labākajām valstīm.

Latvija ieņem godpilno 36.vietu, Lietuva ir 34. vietā, bet Igaunija 32. vietā. Grafikā varēja salīdzināt tikai divas valstis, tāpēc es izvēlējos Igauniju un Latviju un fonā palika Lietuva. Diemžēl tāpat kā IT industrijas topā arī šoreiz mēs esam pakaļā. 😉

Patiesībā atšķirība nav tik liela. Par to kā Newsweek ir sagatavojis šo sarakstu var palasīt viņu rakstā.

They would be the first to admit that like any list, this one isn’t perfect. Finding comparable data points for the world’s richest and poorest countries alike was hugely constraining—often we had to choose fewer or less-nuanced metrics in order to include the broadest array of nations. What’s more, our list represents a snapshot of how countries looked in 2008 and 2009 (we always used the most recent data available for each metric), rather than a historic or predictive view—a country like Thailand or Kenya, for example, may have scored higher on political stability two years ago than it would today. Careful readers will notice that while some of the effects of the financial crisis can already be seen in our list, others are still playing out.

Paštaisīts iPhone lādētājs no akumulatoriem

Padomju laikā jeb pareizi būtu teikt padomju okupācijas laikā (POL) mums nācās pielāgoties apstākļiem un apgūt daudzas iemaņas, kuras nebūtu attīstījušās tik labi, ja mēs dzīvotu citos apstākļos.

Viena no šādām iemaņām ir spēja atrast risinājumu reizēs, kad kaut kas ir salūzis un nav pie rokas pareizās detaļas, jo POL viss bija deficīts. Tad palīdzēja krievu tehnikas labākie draugi – lielais skrūvgriezis un āmurs. 😉 Vai arī asais prāts un čaklās rociņas, kas no līdzīgiem priekšmetiem palīdzēja atrast vajadzīgo risinājumu.

Es zinu, ka daudziem šīs lietas šķiet pašsaprotamas un tāpēc tās netiek novērtētas pienācīgi. Man bija tas gods pastrādāt 3 gadus kopā ar ārzemniekiem, kuri katru reizi, kad tika pielietota smekalka junnogo pionera, sajūsminājās par to. Tāpēc es novērtēju šādus centienus.

Nejauši bradājot pa interneta plašumiem, uzgāju šim ierakstam par piedāvāto risinājumu iPhone lādētājam.

Tāds sīkums, bet dzīvē var noderēt. Uzzināju arī kaut ko jaunu.

Rezultātā sanāca diezgan sakarīgs iPhone uzlādes komplekts. Līdzi man bija trīs četru bateriju komplekti, ar kuriem iPhone pilnībā varēju uzlādēt 4 reizes un baterijās vēl šis tas palika. Mani aprēķini liecina, ka ar 4 baterijām (Eneloop 2000mAh) var uzlādēt telefonu aptuveni pusotru reizi. Eneloop baterijas ir labas ar to, ka tās laika gaitā pašas praktiski neizlādējas. Gada laikā tajās varbūt zūd 15% no lādiņa, kamēr standarta uzlādējamās baterijas pēc gada būs pilnīgi tukšas pat tad, ja tās netiks lietotas vispār. Ir pieejami arī citu firmu ražojumi tā sauktajām zemās pašizlādes baterijām, tomēr Sanyo ar savām Eneloop bija pionieris, kas izstrādāja šo tehnoloģiju 2005. gadā.

Kad es biju students, tad savam kasešu playerim, jo mp3 toreiz vēl tikai sāka standartizēt, izmantoju akumulatorus, jo tādā veidā varēja ieekonomēt naudu uz baterijām, kas studentam bija ļoti svarīgi.

Page 1 of 2
1 2