Daudzas lietas mūsu dzīvē mainās, bet ir arī šis tas, kas nemainās. Viena no tādām lietām ir vēlme pamēģināt kādu našķi un dažādot uzturu. Jau iepriekš esmu rakstījis, ka man garšo kebabi, kas ir tā lietas, kas nav mainījusies. Man pat joprojām ir Kebab Fix klienta karte, kur gan neesmu licis lietā jau labu laiku. Tas nav saistīts ar to, ka viņi izmainīja cenas saviem kebabiem, bet gan ar to, ka viņi vairs nav īsti pa ceļam.
Starp citu, pa šo laiku esmu paspējis izmēģināt vairākas jaunas kebabotavas, gan to Turkebabu par kuru rakstīju, kad viņi tikai atvērās, gan citas, kuru nosaukumus nemaz nezinu. Gandrīz visas, kurās esmu bijis un mielojies ar kebabiem, man ir patikušas. Arī Turkebab man patīk. Viņiem ir ļoti interesants kebabs un atšķirīgs no tā, ko esmu agrāk ēdis, bet tas ir garšīgs. Varētu pat salīdzināt ar Kebab Fix, kas bija zaudējis savu kvalitātes līmeni manās acīs.
Man ir pilnīgi vienalga, par ko tu balso, ka tikai tu balso par latviešiem. Vari balsot par piezemētajiem, par radikālajiem, par klauniem, par māksliniekiem vai pat par zagļiem. Bet nekādā, nekādā gadījumā nebalso par nelatviešiem. Tas ir vienīgais, par ko es uztraucos savas valsts sakarā.
Es teiktu, ka baigi izplūdis piedāvājums. Bet doma laba. Arī šī rindkopa liek atcerēties visus pāridarījumus.
Pa ceļam uz Valmieru, Raganā, ir autobusa pietura, kuras sienu (vismaz agrāk) rotā uzraksts “latiši pidari”. Ar to es tikai gribēju tevi aicināt izmantot savas balstiesības, jo tas, kurš to tur uzrakstīja, 2.oktobrī savējās ies izmantot. Pavisam noteikti.
Man ir vēl nedaudz sāls azotē, ko uzbērt uz brūcēm. Parunāsim par okupāciju jeb Stokholmas sindromu? 😉
Pēc šī brīža rezultātiem topā ir Saskaņas Centrs un Vienotība. Jauko mazo meļu partija pat nepārkāptu 5% barjeru. Starp citu, Pēdējās partijas blogā ir labs pamatojums tam kāpēc ir slikti balsot ar tukšu aploksni.
Sliktā ziņa ir, ka šādi domā tikai interneta lietotāji. Lai arī internetā dzīvojās ap 64% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, tomēr ar to ir par maz, lai varētu runāt par objektīviem datiem. Par to kā varētu iegūt pozitīvus rezultātus, ja strādātu ar interneta auditoriju, es jau minēju vienā no rakstiem, kur aprakstīju to cik viegli patiesībā ir sasniegt vēlamo rezultātu internetā.
Šobrīd jūs joprojām skatāties uz mani ar lielām izbrīna pilnām acīm un domājat, ka es esmu sapīpējies zāli. Bet mēs pie šīs tēmas varam atgriezties pēc kādiem 4 gadiem, kad lietotāju skaits būs nedaudz lielāks un varbūt jau varēsim nobalsot elektroniski, kā tas ir igauņiem.
Ja vēl atceraties, tad pirms neilga laika mūsu valsts prezidents Valdis Zatlers spēra pirmos soļus tviterī. Es toreiz izteicu šaubas par to, ka viņš pats raksta tur, jo parasti sabiedrībā populārām valsts amatpersonām tvitera kontu pieskata kāds no viņa darbiniekiem.
Šodien lasu ziņu par to, ka tiešām ieraksti tviterī top divejādi – vienus raksta viņš pats, bet citus viņa darbinieki.
Prezidents gan atzīst, ka viņa ieraksti tviterī top divējādi – gan man pašam sēžot pie datora, gan arī darbiniekiem sēžot pie datora.
«Pat ja ieraksti nav manis rakstīti, es savas emocijas gribētu vairāk izpaust tieši tviterī. Tviteris nav tikai sauss domu apmaiņas veids, tas ir arī emociju paušanas veids un manuprāt politiķiem vai valstsvīriem ir saprātīgi jāsabalansē, kas tad ir tā informācija un emocijas, ko viņu grib sniegt tviterotājiem, lai būtu tāds labs balanss. Divu mēnešu laikā vēl nav tas labākais rezultāts, ko es gribētu redzēt, bet sekojiet vēl. Mēģināsim padarīt šo komunikāciju interesantāku un lietderīgāku,» sacīja Zatlers.
Manuprāt šis bija pareizs solis, ka viņš atklāti pateica par to, ka viņš nav vienīgais, kas tur raksta. Tāpat mēs to nojautām, bet tagad viņš to ir atklāti atzinis un ieguvis bonusiņus no mums par šo atklātību.
Izskatās, ka beidzot PTAC ir aizsniedzis vienu no paaugstinātas maksas mobilo pakalpojumu sniedzējiem.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis negodīgu komercpraksi SIA «Lipron» darbībās, kurš interneta vietnē «www.celltt.com», izmantojot tā sauktos ēsmas pakalpojumus – bezmaksas zināšanu testu un «iPad» loteriju, sniedzis mobilā satura abonēšanas pakalpojumu – iespēju abonēt kompānijas «Apple» ziņu saņemšanu.
Šīs firmas teorētiski var ielidot uz apaļu ciparu.
Par «Lipron» īstenoto komercpraksi gala lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, kurā saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu centrs ir tiesīgs piemērot naudas sodu līdz 10 000 latu, PTAC pieņems septembra sākumā.
Iespējams, ka šī apaļā cipara dēļ arī ir piekrituši apsūdzībai un gatavi sadarboties, lai neatrautos pēc pilnas programmas. Šādos gadījumos parasti vienojas par miera izlīgumu, lai izbēgtu no bargajiem sodiem.
PTAC uzskata, ka minētā komercprakse ir atzīstama par maldinošu, turklāt tā ne tikai maldina vidusmēra patērētāju, bet arī, to īstenojot, tikusi noklusēta slēpta un neskaidri sniegta būtiska informācija par pakalpojuma abonēšanas raksturu, par mobilā satura abonēšanas pakalpojuma pieteikšanās kārtību un brīdi, ar kuru patērētājs sāk mobilā satura abonēšanas pakalpojumu, un uzņēmuma juridisko adresi.
Lietas izskatīšanas gaitā «Lipron» rakstiski ir daļēji piekritis PTAC paustajam viedoklim un ir apņēmusies izbeigt negodīgo komercpraksi, tostarp pārtraucot abonēšanas pakalpojumu sniegšanu esošajiem klientiem.
«Lipron» informējis PTAC, ka visi patērētāji, kuri ir pieteikušies minētajam abonēšanas pakalpojumam, tiks brīdināti par servisa atslēgšanu, ka firma pēc argumentētu sūdzību saņemšanas kompensēs patērētājiem radītos zaudējumus, kā arī par to, ka tiks veikta reklamētā izloze un laimētājam tiks piešķirta attiecīgā balva.
Iekš Normunda bloga izlasīju par to, ka viņš ir redzējis pie viesnīcas divus treilerus ar 4 Google Streetview mašīnām uz katra no tā – kopā sanāk 8 mašīnas. To apstiprina arī TVNET raksts par publikāciju vācu žurnālā Bild, kurā ir kāda aculiecinieka foto ar to kā šie auto tiek iekrauti ostā, lai dotos uz Latviju.
Teorētiski līdz nedēļas beigām viņi var mierīgi izbraukt visu Latviju un sakravāt mantiņas, lai dotos pie mūsu kaimiņiem.
Tagad puišiem no 1188 nāksies saraut, lai nezaudētu laika priekšrocību, ko viņi ieguva, palaižot savu 360 grādu karti pavasarī. Pretējā gadījumā Google izgriezīs pogas.
Kolēģe šodien pameta informāciju, ka Tvnet ir nedaudz nomainījis savas pirmās lapas dizainu. Pirms pāris nedēļām Delfi spēra drosmīgu soli un nomainīja atsevišķus elementus savā lapā.
Šoreiz es atturēšos no komentāriem, jo gribu tos pataupīt līdz nākamai reizei.
Apollo pirmā lapa pilnīgi noteikti nemainīsies, jo tam pagaidām nav pamata – mums ir jāturpina pilnveidot raksta skats, kas tiek pieslīpēts. Labs nāk ar gaidīšanu. 😉
Iekš Apollo izlasīju gana interesantus izrāvumus no intervijas ar kādu holandieti, kurš izsakās par Latviju. Viņa vārdi mani aizskāra līdz sirds dziļumiem. Es patiesībā nekad tā īsti nebiju par šīm lietām domājis un skatījies uz tām no šādas puses.
Sākumā tiek izstāstīts par Stokholmas sindromu ar ko mēs visi sirgstam.
Latvijas draugs no Nīderlandes Rolands Reuderinks intervijā «Latvijas Avīzei» uzsver, ka Latvijas situācija un vēsture pasaulē jāstāsta intensīvāk. «Mēs, holandieši, esam ļoti tieši, ne tik diplomātiski, un es šajā ziņā esmu ļoti holandisks. Latvieši ir pārāk kautrīgi, kolektīva Stokholmas sindroma skarti. Kas ir Stokholmas sindroms? Tas rodas, kad teroristi nolaupa noteiktus, parasti ietekmīgus cilvēkus. Kā atklāj pētījumi, šie cilvēki gūstā cenšas izdzīvot, pieņemot savu nolaupītāju, teroristu, idejas. Tas ir īpašs psiholoģisks fenomens; turklāt šīs idejas pieņem patiesi un tās viņos paliek visas turpmākās dzīves laikā. Diemžēl man jāsaka, ka, raugoties uz Baltiju, tieši Latvijā cilvēki ir visvairāk ideoloģiski apstrādāti. Viņi par pagātni izvairās runāt tieši, atklāti,» stāstījis viņš.
Tad seko belziens tieši acī un tu esi uz pakaļas.
«Jums ir iedvests, ka bijis «padomju laiks», nevis padomju okupācija. Mēs Nīderlandē nekad, es uzsveru, nekad nerunājam par vācu okupāciju kā par «vācu laiku». Redziet, te nu ir tā jūsu kolektīvā Stokholmas sindroma izpausme. Rietumu pasaulē atšķirība starp jēdzieniem «padomju okupācija» un «padomju laiks» ir ļoti būtiska. Padomju okupācija nozīmē, ka valsts bija okupēta, ka nebija brīvas Latvijas valsts ar tās pilsoņiem, un tad vēlāk jūs atjaunojāt Latvijas valsts neatkarību. Līdz ar to Latvijas pilsonību atguva vēsturiskie Latvijas pilsoņi un viņu pēcnācēji. Tiem cilvēkiem, kuri bija ieradušies okupācijas laikā, tātad nelegāli, valsts jāpamet. Bet, ja jūs runājat un rakstāt par «padomju laiku», tad Nīderlandē un citur Rietumos saprot, ka Latvija ir vienkārši atdalījusies no Padomju Savienības, izveidota jauna valsts. Bet tad ikvienam šīs valsts iedzīvotājam, kurš te bija valsts dibināšanas brīdī, ir tiesības uz šīs valsts pilsonību. Šie jēdzieni Rietumos ir ļoti skaidri. Viena no manām problēmām Nīderlandē ir panākt, lai, runājot par Baltiju, nelietotu jēdzienu «padomju laiki».»
Un tiešām – gan es, gan apkārtējie runā par vācu laikiem un krievu laikiem. Terminu “padomju laiki” lieto, kad tiek runāts sabiedrībā.
Ar lielu interesi izlasīju visu interviju Latvijas Avīzē.
Holandiešu vēsturnieks, kurš jau vairākus desmitus gadus aizstāv Latvijas intereses Rietumeiropā iesaka mums:
– Nīderlandē vēsturnieki vienmēr lieto jēdzienu “okupācija” un – runājot par visiem pieciem okupācijas gadiem. Tomēr Nīderlandē piecu okupācijas gadu laikā proporcionāli bija mazāk zaudējumu nekā Latvijā viena padomju okupācijas gada laikā. Jums stingri jāturas pie jēdziena “padomju okupācija”, jo citādi Latvijas vēsturi Rietumos uztvers sagrozītā veidā.
Ceturtdien izdevniecības «Dienas Mediji» galvenais redaktors Guntis Bojārs no amatiem atbrīvojis laikraksta «Diena» galveno redaktoru Sergeju Ancupovu un portāla «Diena.lv» galveno redaktori Gunitu Ogriņu. Ancupova līdzšinējais pirmais vietnieks Dzintars Zaļūksnis pazemināts amatā un turpmāk «Dienā» ieņems redaktora amatu ar pārbaudes laiku, portālam «Apollo» pavēstīja «Dienas Mediju» sabiedrisko attiecību pārstāve Anna Muhka.
Bojārs savu lēmumu pamato ar «Dienas Mediju» darbinieku 29. jūlija iesniegumu «Diena» padomes priekšsēdētājam Jānim Ogstam un «Diena» valdes priekšsēdētājam Uldim Salmiņam. Iesniegumā «Dienas» darbinieki, satraukti par negatīvu ietekmi uz «Dienas» zīmolu, aicināja nekavējoties no amatiem atbrīvot Ancupovu, Ogriņu un Zaļūksni. Šo iesniegumu atbalstījuši arī citi «Diena» uzņēmumu darbinieki, kā arī daudzi «Dienas» ārštata autori. Atbilde uz šo iesniegumu tika lūgta līdz 2. augustam, bet tā nav saņemta līdz šim brīdim. Šis fakts novedis pie ļoti saspīlētas situācijas laikrakstu redakcijā un uzņēmumā kopumā.
Laikam saprata, ka likvidatoru komanda pārāk operatīvi uzdarbojās un bija nepieciešams nedaudz piebremzēt.
Noskatījos foršu prezentāciju par to kā tikt galā ar nīdējiem un dažādiem troļļiem. Tim Ferriss pusstundu garā video klipā stāsta par to kā viņš iemācījās mīlēt nīdējus.
Viņš stāsta ne tikai par komentāru spameriem, kas mums jau ir ierasta lieta virtuālajā pasaulē, bet arī par to kā rīkoties, kad reālajā pasaulē kāds tevi mēģina izprovocēt uz darbībām par kurām tu vēlāk varētu nožēlot. Prezentācija varētu būt īpaši noderīga jaunajām “dīvām”, kas domā, ka ar sava jaunā bloga palīdzību izcīnīs taisnību uz pasaules.
Man gan šajā prezentācijā nedaudz pietrūka stāsta par pašiem nīdējiem — kas tie ir par dīvaiņiem, kāds ir viņu mērķis, ko viņi grib panākt ar savām aktivitātēm. Saprotot motivāciju, kas mudina troļļus un nīdējus uz šādām aktivitātēm, arī var ļoti viegli atbilstoši noreaģēt.
Laikam tas ir veids kā es uztveru lietas. Ja es izprotu lietas būtību, tad varu da jebko iemācīties un apgūt. Bet, ja neesmu sapratis, kur ir sāls, tad neviena tehnika man nelīdz, jo fiziski nespēju neko iezubrīt no galvas — organisms to neņem pretī. Lai gan, atceroties skolas gadus, iezubrīt varu, bet pēc tam pielietot nē. 😉
Bet atgriežoties pie tēmas, šajā prezentācijā runāja par tehniku kā tikt galā ar nīdējiem, bet neizstāstīja būtību. Ja es ar nīdējiem nebūtu saskāries pirms daudziem gadiem un uz savas ādas izbaudījis visus priekus, tad visticamāk, ka neizprastu to kāpēc viņš piedāvā tieši šādi reaģēt uz provokācijām.
Gana bieži no paziņām, kas nesen ienākuši internetos, ir nācies dzirdēt, ka kāds viņiem “brauc augumā”, bet viņi nesaprot par ko tāds naids. It īpaši, ja tas ir kāds uzņēmums, kas ir sadzirdējis, ka internetos tagad viss notiek un arī viņiem ir jāpabradā internetu plašumi.
Ko darīt, ja kāds pēkšņi sāk braukt augumā vai gānīties?
Vienas universālas atbildes noteikti, ka nav, jo katrs gadījums ir jāskata atsevišķi. Bet ir pāris lietas, kas nostrādās neatkarīgi no situācijas.
1. Pieņem to, ka visi cilvēki ir labi savā visdziļākajā būtībā. Bet paturi prātā, ka viss šajā dzīvē ir relatīvs un tas, kas vienam ir labi, citam var būt slikti. Atkarībā no tā, kā mēs uz šīm lietām skatāmies.
Apskatījis pacientu, ārsts pasauc malā viņa sievu un saka:
– Ziniet, man jūsu vīrs nepatīk…
– Man arī, dakter! Bet kā ģimenes cilvēks viņš ir labs.
2. Neuztver visu personīgi. Kā viņš varēja noteikt tavu diagnozi? Viņš tiešām ir bijis tavos Tvaika ielas apartamentos un redzējis slimības vēsturi? Ja viņš nav tavs ārstējošais ārsts, tad varbūt viņš gultas kaimiņš ar kuru tu naktī sacenties piršanas sacensībās. Piedāvā viņam padoties turpmākās 3 naktis, ja viņš apsolās neatriebties komentāros un redzēsi kā viņa attieksme mainīsies.
… par diagnozes noteikšanu.
Igaunis aizgājis pie ārsta – venerologa:
– Dakter, paskatieties, lūdzu! Man pil…kaut kas nav kārtībā.
Ārsts veic apskati un jautā:
– Tā, tā…kad pēdējoreiz jums bija sekss?
– Pirms 3 dienām.
– Nu ko, draugs, apsveicu, jūs beidzat!
3. Nomierinies. Izskaiti līdz 10 vai kā citādāk nolaid tvaiku un neatbildi uz agresiju ar agresiju, jo tas ir tieši tas, ko no tevis sagaida. Ja nekas nedeg, tad “pārguli” ar šo sāpi un no rīta ar skaidru galvu vēlreiz padomā vai vajag atbildēt, kā arī izdomā, ko tieši gribi atbildēt. Ko tu iegūsi, ja atbildēsi trollim?
Pie psihiatra atnācis vīrietis un stāsta:
– Dakter, palīdziet, lūdzu! Pēdējā laikā esmu palicis pavisam nervozs, agresīvs. Gandrīz visiem metos virsū. Ko darīt?
Ārsts, pabeidzis aizpildīt kaut kādus dokumentus, paceļ galvu un jautā:
– Atvainojiet, ko jūs teicāt?
– Maita, johaidī! Tu mani te nekaitini!
4. Ja tas ir sakarīgs cilvēks, kas uzvedās kā “trollis”, tad mēģini saprast, kāpēc viņš tā dara. Visticamāk, ka grib kaut ko no tevis, bet nezina kā to dabūt.
5. Nenolaidies līdz viņu līmenim, jo viņi tevi pievarēs ar pieredzi. Bet, ja reiz pieņēmi izaicinājumu, tad dari to gaumīgi, lai pašam būtu prieks. Izglītotie troļļi uzdod labus jautājumus. Ja esi uzrāvies uz tādiem, tad izmanto to savā labā, jo tas palīdz izkustināt pelēkās šūniņas un izlocīt mēli. Šajā sakarā vēl viena anekdote par tēmu.
Armijā notiek mācības automāta izjaukšanā un salikšanā. Čukča jautā:
– Bet kāpēc cilvēku nevar izjaukt un salikt atpakaļ kā automātu?!
– Bet tu iedomājies šādu variantu: jūs visi esat devušies pie miera, bet te pēkšņi – trauksme! Visi lec kājās, sāk ģērbties, bet tu sāc stellēt kopā savu ķermeni. Protams, ka ir milzīga steiga un apjukums, tāpēc tu galvas vietā uzliec sev pakaļu. Un kas notiek? Cepure vairs neder, bikses nevar dabūt ciet, visi sauc: „Urrā!”, bet ko tu…?
Man šķiet, ka šai reizei pietiks. Veiksmi cīņā ar troļļiem. 🙂
