Kultūras ministrija par Microsoft licencēm tērēs 781 000 Ls

Es tieši sapriecājos, ka Ministru Kabineta noteikumos beidzot ir iestrādāti atvērtā koda standarti un tiek ielikts pamats sākt darīt lietas kā to dara citās civilizētās valstīs, bet tad Vaards laipni norādīja uz kādu iepirkumu.

Nezinu kā pateikt Kultūras Ministrijas korumpētības pakāpi, bet attiecībā uz IT lietām šī ir viena no skaļākajām ministrijām, kas rīko visdīvainākos konkursus un izmanto apšaubāmas tehnoloģijas. Vai tiešām ir jāizmanto Mc Betona epiteti, lai apzīmētu tur strādājošo kompetences IT jomā?

Kultūras ministrija (KM) par Microsoft programmatūras lietošanas licenču piegādi ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām tērēs 781 tūkst. Ls.

Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) dati liecina, ka sarunu procedūrā bez konkursa izsludināšanas ir izraudzīts IT uzņēmums DPA.

Atbilstoši IUB datiem pērnā gada decembrī Valsts kasei ir noslēgts 40,5 tūkst. Ls vērts līgums ar DPA par Microsoft Office 2010 licencēm. Apjomīgs iepirkums par Microsoft programmatūras jauninājumu un lietošanas licenču piegādi ar DPA ir arī Latvijas energokompānijai Latvenergo. Paredzamā līgumcena IUB atzīmēta 1,283 milj. Ls.

Pirms tam Demagoģijas ministres afēru sekas bija dīvainā kultūras kartes lapa par 750 000 Ls, tagad apšaubāms licenču iepirkums.

Mums taču valsts ir bagāta, palīdz lieliem uzņēmumiem – DPA, Rix technologies. Vai nav skaisti? Un tas viss par mūsu naudu.

110 komentāri par “Kultūras ministrija par Microsoft licencēm tērēs 781 000 Ls

  1. Edgars Koroņevskis

    Izdzirdot šos un vēl citus uzņēmumus kā AA projekts raudāt gribas par valsts/ES naudas izšķiešanu. Ja vēl būtu kaut kā eleganti izshēmots, tur ES nauda ievilkta iekšā, sildīta ekonomika, bet brutāli apjāta valsts ar iepirkumu konkursu shēmām. Ja ar programmatūru vēl kaut kā tas viss ir taisni, jo arī licences maksā tik, cik maksā, bet visādi “sapūsti” izstrādes projekti..

    Paldies par kulturaskarte.lv – šo projektu jau biju paspējis aizmirst. Fantastisks pienesums Latvijas kultūras dzīvei! Kāpēc par to augstākā līmenī necepās neviens – tādēļ, ka Latvija maza un tiklīdz kaut ko pasāc, tā uzkāpsi kādam uz varžacīm, jo brālēnam brālēns strādā tur un tak radinieku nevar iegāzt.

    Atbildēt
  2. Bomzis

    Gandrīz miljonu par MS Windows 25 ciparu kombinācijām? Galīgi ahueļi? Var takš kam vajag samaksāt un salikt piratiskās kombinācijas. Aj nē, te taču visi ir pareizie dikti :/

    Atbildēt
  3. Toms

    Nu ko var ņemties ?
    Vai ir aptuvena nojausma, cik izmaksā “atvērtā” koda programmatūra, ieviešana, darbinieku apmācība? Cik pēc tam izmaksā šīs programmatūras “pārveidošana”, lai darbinieki spētu apmainīties ar datnēm ar kompānijām, kuras izmanto Microsoft produkciju? Cik maksā adminu stress un uzņēmība pret uzbraucieniem, ka “atvērtā” koda programmatūra nesniedz to pašu funkcionalitāti, ko M$?
    Un varbūt arī kādam ir zināms, kāpēc ir n-tās valsts struktūras un uzņēmumi visā pasaulē, kas iztērē vairākus 10 miljonus pārejot uz open source, un tad atgriežoties atpakaļ uz M$?
    Jā, Valsts institūcijās strādā daudz idiotu, it sevišķi noteicošajos amatos. Taču vairumā gadījumu tomēr tiek izvērtēti + un – šai pārejai.
    Ja nebūtu saistīts ar IT darbību, arī es ceptos par šo visu. Bet strādājot IT jomā es saprotu kāpēc tas ir tā un ne citādāk.

    Atbildēt
  4. Toms

    Cik nu esmu saskāries ar šāda tipa iepirkumiem, tad parasti tā ir nomas maksa uz vairākiem gadiem par darbstaciju un serveru programmatūru. Šajā periodā uzņēmumam ir tiesības izmantot visus programmas jauninājumus, ja tas ir Enterprise Agreement līgums (pieļauju, ka šāda apjoma līgumam tā arī ir). Tātad ja šogad iznāktu Windows 8, tad KM būtu tiesības par brīvu uz datoriem instalēt šos produktus. Tā nav summa par “upgrade”.

    Atbildēt
  5. coolynx Raksta autors

    Valsts iestādēs pēc šāda principa pirka Oracle licences, lai tajā glabātu SQLite apjoma datus. Protams, no licenču pirkšanas viedokļa varētu būt pareizi pirkt servisu, bet vai tas serviss ir nepieciešams? Tas joprojām ir neatbildēts jautājums.
    Vieglāk ir atlaist cilvēkus, nekā pēc būtības apskatīties uz tēriņiem un parēķināt, kas ilgtermiņā būtu pareizāk.

    Atbildēt
  6. Gints

    5# Tomam
    Viss Tevis minētais iekļaujas 750 tūkst. Ls.
    Pie tam šī nauda tad paspētu izrotēt tepat Latvijā, nevis tiktu izņemta no apgrozības.

    J: Cik pēc tam izmaksā šīs programmatūras “pārveidošana”, lai darbinieki spētu apmainīties ar datnēm ar kompānijām, kuras izmanto Microsoft produkciju?
    A: Pēdējo MK lēmumu gaismā problēmām vajadzētu būt pārvaramām.

    J: Cik maksā adminu stress un uzņēmība pret uzbraucieniem, ka “atvērtā” koda programmatūra nesniedz to pašu funkcionalitāti, ko M$?
    A: Ja lēmums par AK izmantošanu nāk no iestādes vadības, tad admini var visu gāzt uz ļauno priekšnieku, bet viņi – uz ministri. Bet vispār jau tāpēc viņi ir admini, lai palīdzētu tikt galā lietotājiem un panestu uzbraucienus.

    J: Un varbūt arī kādam ir zināms, kāpēc ir n-tās valsts struktūras un uzņēmumi visā pasaulē, kas iztērē vairākus 10 miljonus pārejot uz open source, un tad atgriežoties atpakaļ uz M$?
    A: Šķiet, ka migrēšana atpakaļ notiek dēļ darbinieku spiediena un dokumentu savietojamības ar citām iestādēm. Bet ir atsķirība, vai programmatūra maksā vienas nedēļas, vai 1-2 mēnešu darba algu. Kaut kāda REiropas pilsēta tiešām atteicās no MS produktiem, jo esot uztaisīta spēlīte bērnudārziem, kura darbojoties ar Silverlight vai Flash, kas negāja zem Linux sistēmām.

    Arī esmu saistīts ar IT darbību.

    Atbildēt
  7. pux

    Vispār jau gribētos arī kādus konkrētākus argumentus nevis vienkārši taisīt brēku ieraugot vārdus Microsoft un 6 ciparu skaitli. Vajadzētu zināt kāda cena tika maksāta par konkrētu ms licenci un tad var secināt dārgi vai lēti.

    Atbildēt
  8. coolynx Raksta autors

    pux, pilnīgi piekrītu.

    Tieši šī iemesla dēļ arī uzsāku šo diskusiju. Un mums ir arī personas, kuras varētu par to pastāstīt. Ja tas ir tīrs darījums, tad mēs noskaidrosim visas darījuma nianses un mierīgu sirdi izklīdīsim, ja tur apakšā ir kaut kas ne visai tīrs, tad patiesība paliks neatklāta.

    Atbildēt
  9. pux

    Viens no populārākajiem opensorce ieviešanas projektiem bija Minhenes pašvaldībā. Tas pasākums vilkās 7! gadus. Ka tu domā cik izmaksā tādas projekta komandas uzturēšana 7 gadus?

    Atbildēt
  10. coolynx Raksta autors

    Lai nenovirzītos no tēmas, gribētu iebilst, ka neatbalstu atvērtā koda risinājumus kā vienīgos pareizos, jo katrai lietai ir savs pielietojums. Piemēram, serveriem tikai un vienīgi atvērtā koda risinājumi uz unix bāzes, darbstacijām var gan linux, gan windows – atkarībā no darba specifikas. Tieši tāpat arī ar ofisa programmatūru.

    Jautājums joprojām ir par to – kas šajā konkrētajā gadījumā bija šī iepirkuma mērķis.
    1. Iztērēt iebudžetētos līdzekļus, jo tie bija ieplānoti un bija bailes, ka nedos vairāk, ja neiztērēs
    2. Atrisināt kādu problēmu, tad kādu un kāpēc tieši ar šādiem risinājumiem (oglasiķe požaluista vesj spisok)
    3. Kādam vajadzēja naudu nogrūzt

    Atbildēt
  11. ZBH

    CLX: nu, vispaar jau noteikumos iraid iestraadaat arri apmain ar OOXML, taa ka sajaa punktaa viss konsekventi. shiibriizh stadijaa pilliig pietikt, ja OOo kluut par birokraat komplekt neatnemam sastaavdal, jo sobriid tas taa veel neir.

    Toms: a cik izmaksaa darbiniek apmaaciib darbam ar M$ Office? neiri skatiijies attieciigos tenderus? a apsties, pirms 2-3 gadiem veel biij taad, summas griezaas ar sesciparu. tikai nezvaigzno, ka valsts paarvaldee visi maak straadaat ar ofisu. ne suu nemaak, stilus kaa neizmantoj, taa neizmanto; darbiibs ar sekcijaam arii nerubii. ja runaajam par baazs iemanaam, tad ar taisiit vertikaal tekst word tabulaa, split/merge cells ar nemaak. tabi – aizmirstam, paskaties uz satur raadiitaajiem (un akal sk. par stiliem), kaa tos taisa. vai uz veidlapaam, ja redzi kaadu elektronisku.

    Atbildēt
  12. coolynx Raksta autors

    Starp citu, globāls mērķis būtu pāriet uz atvērto risinājumu valsts iestādēs un atbalstīt vietējo IT darbaspēku.

    Sarēķināt cik miljoni katru gadu tiek notrallināti aizokeāna monstriem par licencēm, apkopot vajadzības un varbūt sanāktu, ka mēs varam novirzīt tos miljonus no licenču maksām, bet maksāt par apkalpošanu un izmantot atvērtos risinājumus.

    Būtu nodarbinātība, darbinieku atlase pēc datorlietotāju prasmēm pielāgoties, nevis izglītības papīriņiem un nauda siltinātu Latvijas nevis, piemēram, Amerikas ekonomiku, kā tas ir šobrīd.

    Atbildēt
  13. ZBH

    CLX: a Tu nepielauj domu, ka iireetaas licencs sen beigusaas (pameklee, kad viniem vai KIS biij peedeejais tenderis par cikturmiljoniem), un taa kaa dereet turpinaat buut legaaliem? btw, KM finanseejum sogad neapgriez, AFAIR. nu, shie izmanto situaacij ne sliktaak kaa VID.

    Atbildēt
  14. ZBH

    zinot muusu tirgu, ar OOo supportu nodarbotos vai nu RIX, vai nu DIVI. un lobijs shiem nenormaal atstraadaats, KNAB gar pirmo tocno snaikstiijaas, bet nevareej pakjert aiz izpuuteej.
    par to, ka M$O licencees izgruusto peso vaig iegruust OOo vieteejaa team’aa, es sen kladzin. nu, mums taa politik par IT lielvalsti praktisk iraid “IT iepirkumu lielvalsts”. bet ko var gribeet, ja pat RTU DITF LDI antiplagiaat risinaajum tiek tendeet uz tikai un vieniig OOXML apstraad (atvainojos, ja situaacij iraid mainiijusies).

    Atbildēt
  15. rr

    Vajadzētu izlases kārtībā kādus 10 darbiniekus, kuri izgājuši tos M$ kursus (vairāk kā gadu atpakaļ) pārbaudīt un secināt, ka tāpat viņi nerubī fišku un hops pāriet uz atvērto. Piekrītu ZBH, ka reti kurš izmanto MS produktus pilnībā. OOo ir ļoti līdzīgs. 95% noteikti varētu lietot to un pat nepamanītu, ka lieto citu produktu.

    Atbildēt
  16. ivars

    Kāda ofisa programmatūra tiek mācīta pamatskolas un vidusskolas informātikas kursā? Varbūt tur vajadzētu sākt ar “brīvo programmatūru”?

    Varbūt pēc dažiem gadiem IT cilvēki sūdzēsies, ka personāla apmācība tieši uz MS produktiem izmaksā pārāk lielu procentu no budžeta un neviens neuzskatīs, ka pamata biroja darbiem vajag tieši MS produkciju.

    Es jau saprotu, ka MS produkti ir lieliski, bet kāda jēga no, piemēram, Word 2010, ja tur nekas vairāk par burtu rakstīšanu, bold spaidīšanu, fonta maiņu un teksta iecentrēšanu netiek izmantots?

    Atbildēt
  17. Edijs

    Ja būtu zināmi kaut kādi konkrētāki skaitļi par to, uz cik darbstacijām šis iepirkums attiecās, tad vēl varētu pafilozofēt, ka varbūt nav tik traki, kā pirmā brīdī rādās. Jo pa lielam ņemot, ideja tak nav peļama – maksājam līgumā noteiktu nomas naudu un varam instalēt jaunākākās MS Windows un MS Office versijas uz vella paraušanu kaut visos iestādes datoros. Ar pieņēmumu, ka tā kopumā sanāk lētāk, nekā pirkt licenzes katrai darbstacijai atsevišķi.

    Taču paštukojot kārtīgāk… Pirmkārt, lielai daļai šobrīd lietojamo datoru ir OEM licenzes gan Windows, gan Office. Pavecākiem datoriem gadās Office pirkts atsevišķi, Retail kastītē. Skaidrs ir tas, ka uz veciem celeroniem ar max pusgigu rama nekāds win7 un office 2010 netiks likts, bet atstās esošo xp un office 2003. Attiecīgi – summa, kas par katru šādu darbstaciju tiks samaksāta līguma ietvaros, būs velti izšķiesta.

    Uz jaunākiem, pēdējos pāris gados pirktiem kompjiem ar OEM Vistām un Office 2007 tik tiešām varētu salikt Win 7. Taču, vai ir baigā vajadzība pēc Office 2010? Jā, ir šis labāks, nenoliedzu. Bet jautājums ir, cik par katru darbstaciju sanāk piemaksāt, lai tiktu pie upgrade iespējas, un, vai tas ir adekvāts ieguvums par šo summu. Un WinVista-Win7 upgrade jau nu varētu prasties piedāvāt bezmaksas, atzīstot, ka Vista ir nelabojams mēsls.

    Protams, par to, ka šobrīd kompjos ir čupa OEM licenzes un tām teorētiski zūd jēga, ja ir šāds līgums, kura ietvaros var likt dajebko maikrosoftīgu pēc brīvas gribas un viss ir legāls, var arī tik ļoti necepties, ja ņem vērā, ka līgumā minētā summa ir tāda kā ir vien tāpēc, ka tiek pieņemts – jā, lielākai daļai kaut kādas licenzes jau uz doto brīdi ir un par šo summu mēs būtībā taisam apgreidus, nevis retail installus. Un tieši tāpēc sabiedrībai būtu svarīgi zināt, cik tieši kompjiem vispār vajag apgreidus, cik no tiem tas tiks tik tiešām realizēts un kādas būs izmaksas uz vienu darbstaciju.

    Galu galā.. ja mēs tā ļooooti rupji rēķinām, ka viens tik tiešām labs kompis ar OEM win7, office 2010 un Tildes Biroju + 24″ monitors maksā teiksim 1000 Ls, tad par līgumā minēto summu var tikt gan pie jaunas aparatūras vecās nomaiņai, gan pie svaigākajiem softiem. Un domāju, ka Win7 ir gana labs, lai to dažus lietotu un lielas vajadzības pēc Win8 (kad tas iznāks) nebūtu.

    Atbildēt
  18. coolynx Raksta autors

    Edijs, vēl der atzīmēt, ka runa pat visticamāk, ka nav par migrēšanu no Perētājsistēmas, bet gan no 2k. Vai domā, ka valsts iestādēs dzīvo tik trekni, ka tur visiem ir perētājsistēmas saliktas?

    Atbildēt
  19. Edijs

    coolynx: Man nav jādomā, es zinu. 🙂 Tiesa, tikai par manā pārziņā esošās iestādes datoriem – attiecīgi, to teorētiski nevar vispārināt uz visām KM pakļautībā esošajām institūcijām un to datorparkiem. Gluži tik vecas kastes, ka tur vēl 2k dzīvotos, nav praktiski neviena. Lielākoties XP/Office2k3. Taču 2ghz celerons ar 256mb ramu pavisam noteikti nav spējīgs pavilkt Win7 un svaigāku ofisu, tāpēc nevar būt runa par softu apgreidiem, ja netiek izveikta arī dzelžu atjaunošana. Jā, pamazām 256mb rama vietā tiek stumts pusgigs vai labākā gadījumā gigs un tad kaut necik var strādāt – katrā ziņā rakstāmmašīnas vajadzībām atliektiem galiem. Taču arī ar visu gigu rama win7/office2010 nepadarīs tos vecos kompīšus ātrākus.

    Piebilde – es atteicos no iesaistīšanās šajā apgreidu programmā. Šobrīd neredzu loģisku pamatojumu. Pēc gadiem diviem trim, kad (ja viens līdzekļi to atļaus) visi vecie lūžņi būs nomainīti uz kaut ko svaigāku, tad var kaut ko domāt.

    Atbildēt
  20. Kāds

    Šis konkurss ietver sevī visu KM ar padotības iestādēm. Pirms bļaut painteresējaties cik, kas un kā tajā līgumā ir. Kādas problēmas atrisina. Diez vai cilvēki būtu priecīgi ar pirmdienu skriet uz kultūras iestādēm ar papīriem lai varētu kaut ko tur nokārtot. Pēc tam gaidīt, kad cilvēks kaut ko varēs atbildēt, rakstot ar roku uz papīra. Kopējamais papīrs tagad nav uzreiz dabonams.

    Atbildēt
  21. BlackHalt

    Pirms bļaut painteresējaties cik, kas un kā tajā līgumā ir.

    Kur tad ir publiskots tas līgums?
    Nu, moins! Kur tad lai painteresējas? Kļūt par NEO 2 un lauzt iesaistīto darboņu datorus?

    Atbildēt
  22. Didulis

    Šis tiešām ir mistisks iepirkums, jo IUB lapā ir tikai info par iepirkumu un nav detaļas, it kā normāli. Taču km.gov.lv vispār nekas nav par šādu iepirkumu. Ar googles palīdzību izdevās atrast tikai aizpagājušā (2009.) gada decembra KM programmatūras iepirkuma dokumentu. Tātad ar šo iepirkumu kaut kas nav tīrs.

    No otras puses, optimizācija nenāktu par sliktu. Es ikdienā izlīdzos ar bezmaksas MS Word/Excel Viewer, jo dokumentus vajag tik reti labot, ka tam pilnīgi pietiek ar OOo. Domāju, ka tajā birokrātiskajā aparātā atrastos arī pietiekoši daudz tādu kadru, kam ikdienā nevajag MS Office. Tieši tāpat noteikti atrastos arī daudzi, kuriem nevajag datorā uzinstallētu citus maksas softus. T.i. vajag rūpīgi izvērtēt katra birokrāta darba pienākumus un tiem nepieciešamo programmatūras apjomu. Tā valsts noteikti varētu daudz ietaupīt.

    Atbildēt
  23. jonsplunts

    Kā jau te kāds teica – summa, manuprāt, attiecas uz visām KM pakļautībā esošajām iestādēm, t.i. kaudzi muzeju, bibliotēku, teātru u.t.t. Līdz šim to visu adminstrēja KIS, tagad kaut kādu peripetiju rezultātā tas nonācis pašas KM pārziņā. Un kā iestādes darbinieks, kas no šī iepirkuma arī dabūs licences par 5 ciparu skaitli, varu pastāstīt, ka ZBH ir tiesa – licences tiek īrētas, un ja ne šis iepirkums, nāktos vien mums izmantot nelicencētu softu (vai arī kalpēt ciet pakalpojumus). Pieļauju domu, ka citās iestādēs ir ikurāt tas pats, tobiš, tā ir maksa par legālu MS softa izmantošanu. Valsts tomēr tā kā nevarētu atļauties strādāt ar nelicenētu softu (pat ja pieļauj, ka izdodas sarunāt ar BSA lai nelec krāgā), savukārt masveida migrācija, kā minēts Bavārijas piemērā, prasa milzu laiku un gan jau arī, ka līdzekļus.

    Atbildēt
  24. dewy

    Nesaprotu ko varat čīkstēt, ja nemākat zagt vai paši ko nopelnīt, tad ir vērts paklusēt. Arti Tev jau nu vismazāk vajadzētu sprēgāt, iekš apollo takš visu laiku sēdi uz M$.

    Atbildēt
  25. coolynx Raksta autors

    Patiesībā sanāktu gana labs bizness, ja varētu atrast pilnvērtīgas alternatīvas dabūt kaut pusi no tiem dažiem desmitiem miljonu, kas tiek notriekt licencēs.

    Atbildēt
  26. ZBH

    BlackHalt: birstes, rakstam neir pielikts ne “papildināts”, pat ne laiks iraid pamainiits. PiaRasti.
    btw, lieku reizi pieraadaas, ka NEO VID caurum lietaa biij jaablauj skali un visiem dzirdot, jo sunjuleedijs uztais izmainjs un teelo, ka “nav, značit nebija” un visi paareejie iraid lohi.

    Atbildēt
  27. ZBH

    coolynx : vareetu ilgi kasiities, pret kuru koda baazi taisiit patchus – Oracle vai Libre.
    a taa Sun nopirka Star Division’u par 73,5M$ – man taa lieks, ka par to, cik LV valsts un patvaldiibs gadaa izgaazh licencees, Latvij vareet prieks LibreOffice azh liidziig vieteejo komand sastikjeet 🙂

    Atbildēt
  28. ZBH

    aa, vechi, viena lieta, kaapee OpenOffice valsts kantoros iisti neaizies – decimaalais atdaliitaajs. OOo Calc ieveero muuseejo standart LVSciktur, peec kura decimaalais atdaliitaajs iraid komats, un tikai komats, no “punkteetajiem” skaitliem tas labdaris taisa datumus, AFAIR. a M$ Excelim po, ko gremot. variet 3 reizs mineet, kas iraid decimaalais atdaliitaajs uz kompjiem, kuros tiek dzenaats LV valsts kantoros populaarais Apvaarsnis/Horizon, pie tam pat deelj rakstiitaam tehniskajaam prasiibaam. kameer LV nebeigsies shitais bardaks un govnokoderisms, ko nez kaadeel muuseejaas Valod komisijs un VIDi pielauj, es bi nenemtos ieviest OOo riit-no-riita pat buudams diktators ar zonderkomandu.

    Atbildēt
  29. coolynx Raksta autors

    ZBH, it kā būtu loģiski, ja OOo ņemtu, tomēr vērā sistēmas iestatījumus, nevis kaut kādus pieņemtus standartus. Drīzāk prasās pēc OOo labojuma.

    Atbildēt
  30. normunds

    birstes, rakstam neir pielikts ne “papildināts”, pat ne laiks iraid pamainiits.

    tipiska dzeltenās preses ziņa – svarīgi ir skaļi izziņot sešciparu skaitli nemaz nepainteresējoties par ko tiek maksāts. un kad tauta būs sacepusies nevienam skaidrojumu par darbastaciju skaitu, līguma termiņu un tamlīdzīgus sīkumus nevienam vairs nevajadzēs.

    Atbildēt
  31. ZBH

    jonsplunts : jautaajums – veel avien katrai tantei tiek pirkts Office Professional, vai tomeer beidzot tikai Standard un Access baaziits tiks dzenaats caur Access Runtime?

    Atbildēt
  32. coolynx Raksta autors

    normunds, skarbā realitāte visticamāk, ka ir nedaudz citādāka. Piemēram, šāda.

    Sākotnēji tika pamanīts iepirkums attiecīgajā IUB lapā. Tā kā tur ir 0 sakarīgas informācijas, tad šī informācija tiek papildināta ar citiem līdzīgiem sausiem faktiem.

    Te jau komentāros tika minēts, ka tas nav nekāds milzīgais iepirkums mūsu IT iepirkumu lielvalsts apmēriem. Attiecīgi arī nav jēgas tērēt laiku, lai precizētu iemeslus tam, ko šoreiz KM tik mazu iepirkumu ir uztaisījusi.

    Skarbā realitāte izrādījās nedaudz citādāka. Ceturtā daļa no Latvijas iedzīvotājiem sēž mājās un deldē klavieri, jo nav darba, ir izsalkuši, nikni uz visu pasauli un tāpēc meklē ieganstu, lai atrastu vainīgo savām nedienām.

    Te parādās raksts par iepirkumu no KM ar 6 ciparu skaitli. Komentāros panesās fleims. Tam visam baram ir, ko ēst.

    Kāds kaut kur KM kabinetos arī prot lietot internetu, jo Microsoft Windows esot aprīkots ar noklusēto interneta pārlūku – Internet Explorer.

    Tiek izlasīti šausmīgie komentāri un dots trauksmes signāls par to, ka internetos plosās netaisnība – vajag kaut ko darīt, jo, ja tādā garā turpināsies, tad šovakar jau par šo nepatiesību varēs uzzināt visi pensionāri, kuri ir paspējuši iegādāties digitālās televīzijas dekoderus un vakarā pirms gulētiešanas skatīsies Panorāmu.

    Tiek sacerēts jau daudz objektīvāks raksts, kurā populārzinātniski izskaidro situāciju. Pa to laiku tiek piezvanīts uz redakciju un palūgts izlabot šo netaisnību, nopublicējot “pareizo” versiju.

    Panorāmas reportieri sazinās ar KM pārstāvjiem, bet nu jau viss ir beidzies – sensācija neizdevās, pensionāri šodien mierīgi gulēs – valsts nav izzagta, jo Helēniņas audzēkņi ir glābuši valsti.

    Kaut kā tā.

    Visi fakti ir izdomāti un jebkādi sakritība ar realitāti ir nejaušība. 😉

    Atbildēt
  33. ZBH

    normunds: yeee, es zinaaj, ka, ja pieminees Neo, ta Tu buus klaat kaa nagla :g:
    OOo njem veeraa standartu, nevs lokaales iestatiijums, jo tas vinam iraid iekompileets, teiksim taa. tas pirmkaart.
    otrkaart, OOo iraid nevs kauko jaanem veeraa, a pofigaa kaa Excelim ABUS variantus paraleeli jaagremo kaa decimaaldalskaitli. normaalaa .xls failaa iraid “heterogeena vide”, ja lietojus cilveek ar dazaadiem lokaales iestaadiijumiem. es neiru proveejs izvirst vai arri iru jau aizmirss taad eksperiment, bet man kaukaa zemapzinaa lieks, ka OOo Calc aptaisiisies, ja ar vinu kaa vieniigo kosheriigo spreadsheetu meeginaas apstraadaat taadu filjee.

    Atbildēt
  34. aksels

    Vai šo stulbumu, ka decimālais atdalītājs standartā ir komats, bet de facto tiek lietots tikai punkts, beidzot nevajadzētu valstiskā līmenī atrisināt, respektīvi mainīt standartu ?

    Atbildēt
  35. noisex

    Vajaga pariet uz Openspurce..lai macas..ka savureizi visi iemacijas windowsu,ofisu..taa ari iemacisies paris meneshu laikaa linuxu un opeoffisu. un ticat vai nee, to ko cilveki dara tajaa ofisa var izdarit gandriz wordpadaa..neko uber tur neoamto. Labak to ljimaku izteret tepat latvijaa un samaxat adminiem algas..korochit lai nauda paliek latvijaa un tie izteretea latvijaa, sildot ekonomiku, nevis parskaitita bilaam geitsam 😉

    Atbildēt
  36. noisex

    A un jaa..nemaz nezinaju par tiem 750k par to kulturas karti…OMFG…kur skatas KNAB, Valsts kontrole…tie, kas apstiprina tames izvertee iepirkumus utt? Kas tur ir 750k veerts? kaut kads studenta darbs

    Atbildēt
  37. Dveesele

    Nemot vērā, ka mēs esam topa augšgalā ierēdņu rotācijas daudzumā (man bail samelot un slinkums meklēt, bet ja nešaubos vienā, iespējams ka tajā pašā kultūras ministrijā, gadā nomainās 75% darbinieku) darbinieku apmācība ir nekam nederīga.Amatos paliek tikai pensionāri kuriem nav kur citur iet, un tie, kam shis amats ir “izdevīgs”.Nedomāju, ka kāds viņiem iemācīs strādāt ar kautko jaunu.

    Atbildēt
  38. aksels

    Manuprāt normālam ofisa darbiniekam pāriet no Office 2K/2K3 uz openoffice ir vienkāršāk un mazāks šoks nekā pāriet uz Windows 2007/2010 ar tā pārkūlo Ribbon interfeisu.

    Atbildēt
  39. Skeptiķis

    750 000 ir sīkums. Kad pienāks laiks pagarināt licences savulaik tik dāsni “Trīs brāļiem” uzdāvinātajai programmatūrai, tad gan būs summiņas!

    Atbildēt
  40. Kirurgs

    OOO var nomainit to sasodito , uz . ka nemetas, uzliek locale setting USA un viss. Ja papildus velas lai viss parejais butu LV, tad user interface Latvian, default currency uz LVL un kur ir problema?
    Tas ka savietojamibas saizes var but tas gan, vinjas negadas primitivos dokumentus un lielakaja dalja bus ok, bet sarezgitos gadas 🙂 Es to zinu, jo esmu retais OOO lietotajs starp ljoti dauzdiem MSO lietotajiem… Tapat lietoju Linux vide kur 99.1% darbstaciju ir windows un lietoju visdazadakos softus kadus vien var atrast (pariti cerez wine, bet parejos nativos) 🙂
    Ja izmantos OOXML (.docx) bus labi…
    Bet nu atradis cepienu vienmer, tai tantei tas nav labi, sitai tas utml., cilveki vnk nepienjem neko jaunu, vinji negrib macities, cepties un sudzeties ir daudz vieglak 🙂
    Vispar vajadzetu publiskot, kas un kaa notiek valsts iestades, lai OS piekriteji tipa LAKA vai kads cits varetu izpipet planu, ka ieviest kautko citu tajas valsts iestades un vai tas vispar ir normali iespejams…

    Atbildēt
  41. rodzhers

    Atceros, kā LU EVF informātikas pasniedzējs reiz lepni stāstīja 2004. gadā to, cik grūti ir pāriet uz OpenOffice, jo tur viss interfeiss savādāks. Pats aplauzās pēc pāris gadiem, kad iznāca Microsoft Office 2007 😀 Vēlāk, jau maģistra studijās, kad OOo bija nobriedis, to jau varēja izmantot, lai salabotu salauztus Microsoft Office dokumentus.

    Protams, ka Linux un Openoffice var lietot. Pats to daru vismaz kādus 3 gadus un microsoft valsts iestādēs diez vai ir vajadzīgs, jo tajās “ūberfīčās”, kur tas varbūt ir spēcīgāks, tas tāpat tur netiek lietots, jo tik parastam lietotājam neko tādu nevajag. viss ir pieradumā.

    Atbildēt
  42. deni2s

    Varu saderēt, ka 95.gadā izlaistā ofisā ir pietiekoši iespējas, lai apmierinātu 99% lietotāju vajadzības. Un čīkstēt, ka ar 1 GB RAM ir tikai rakstāmmašīnas…. Vai tad vajag ko vairāk? Nejūtu, ka darba efektivitāte uzlabojas 2x katrus 18 mēnešus, ņemot vērā Mūra likumu 🙂

    Atbildēt
  43. normunds

    coolynx, manā skatījumā fabula bija nedaudz savādāka.

    sēdēja žurnaļuga, kasīja kuli un šķirstīja IUB (whatever kāds nu viņam tas avots bija) un pēkšņi ierauga – programmatūra!!! par 700kLs!!! Un viņš uzreiz sajutās kā neo, nekā personīga, tautas balss un bez tabu kopā ņemti! viņš saprata, ka ir izracis kaut ko ārkārtīgi svarīgu, izskatās, ka KM te grib baigi šķērdēt naudu, nodokļu maksātāju naudu!!!

    un aši tiek uztapināts raksts, kurā jaunais pulicera prēmijas gandrīz laureāts atmasko šo noziedzīgo rīcību!

    un nepaiet ne pāris stundas, kad viņu pie sevis pasauc galvenais redaktors un paprasa – puis, tu esi galīgā sviestā sagājis? tu vispār pats saprati ko uzrakstīji? un tad nabags ar kājstarpē iežmiegtu asti dabon zvanīt uz KM un skaidrot kas tas bija par iepirkumu, kam tas domāts, cik datoriem utt.

    imo patiesība bieži vien ir tik triviāla, ka es šajā pasākumā saskatu tikai dzeltenas preses vēlmi pēc liekas publicitātes un skandāla nevis normālu žurnālistiku.

    Atbildēt
  44. Aiduss

    Teikšu īsi: pāriet uz opensource var, bet ne tagad. Šaubos vai šobrīd tas būs diži lētāk. Pietam man jau apnicis stāstīt story par to ka biju spiests kādu laiku lietot open office, kas teiksim tā ir pain in the ass salīdzinot ar ms office. Var runāt par cenu atšķirībām, bet MS produkts tomēr ir labāks un nav jālieto kaut kas lētāks tikai tāpēc ka tas ir lētāks!!! Jālieto tas ar ko ērtāk strādāt!!

    Atbildēt
  45. Zips

    Attiecībā pret žurnālistiem, jeb labāk sauksim viņus īstajā (piemērotākā) vārdā – žurnaļugām, man nav nekādu ilūziju, un pilnīgi pievienojos Normunda radītajai iespējamai vīzijai par notikušo.

    Atbildēt
  46. xxx2

    “Pirmā gada maksājums ir 246, 1 tūkst. Ls, tā ietvaros KM un tās padotības iestādēs ar licencēm tiek nodrošināti vairāk nekā 70 serveru un apmēram 2 000 datoru,» norāda A. Saulītis.

    Rupji rēķinot – atmetot serverus pieņemam ka 200k ls uz 2000 darbstaciju. Sanāk 100ls uz vienu darbstaciju.

    Ņemot vērā ka MICROSOFT OFFICE 2010 HOME&BUSINESS (Word, Excel, Powerpoint, Outlook) maksā 140ls (pieņemu ka uz šādu apjomu varētu ar MS sarunāt atlaidi) un parasti OS nomas līgumos ir noteikts ka OS jābūt OEM licenzei, iznāk ka mūsu valsts maksās pa gadu ~70 procenti, no vienreizējā maksājuma lai iegūtu pastāvīgas licenzes!

    Atbildēt
  47. normunds

    Viens jauks piemērs bezizmēra bezatbildīgai pļūtīšanai ir visu cienītais māris zanders. viņam ir viena nelāga īpatnība – uz vienu normālu komentāru ir vismaz 10 apšaubāmi FUD tipa komentāri kuros bez kādas atlases un pārbaudīšanas tiek dirsts par visu kas vien ienāk prātā. pērnā gada nogalē viņam bija komentārs par to, ka medņu (putnu) pētīšanai tiekot tērēts nenormāls kāposts, kā tā var. pēc pāris dienām diena.lv nopublicēja ornitologa Māra Strazda atbildi kurā viņš samērā ironiskā veidā nolika zanderu pie ratiem. diemžēl diena.lv vairs nav atrodama ornitologa atbilde, atver tukšu lapu. Ja ir kāds, kas māk no google kešiem izvilkt laukā oriģinālo tekstu, es palūgtu to man atsūtīt. raksta oriģināls bija te: http://diena.lv/lat/politics/viedokli/atbilde-mara-zandera-replikai-par-mednu-riesta-valstisku-petisanu

    Atbildēt
  48. normundam

    Par žurnālistiem. Patīk jau tam Zanderam bišku pamuldēt, bet tajā video vairāk bija runa par to ka tajā pētījumu bāzē nav skaidrs konkrētā pētījuma statuss un jēga. Ja tajā DB klāt būtu pierakstīts vismaz tik daudz kā replikas komentārā, tad šāds video nemaz nebūtu tapis. Par „nenormālo kāpostu” neviens neko neminēja.

    Atbildēt
  49. BlackHalt

    Nez, man joprojām nekas nav skaidrs.
    normundam patīk dažādi salīdzinājumi (ar atvērtām durvīm un tādā garā) 🙂
    Tādēļ viens salīdzinājumjautājums normundam:

    X iestāde pasūta daudzdzīvokļu ēkas 2000 iedzīvotajiem par N summu.

    Cik un kādas ēkas?
    Cik dzīvokļu?

    Atbildēt
  50. ha

    Ir jāsāk no pareizā gala, ir jāizvāc m$ no skolām, nevis jācīnās ar gala produktiem – jūzeriem, kuri nemāk nekur citur darboties kā tikai windows. Iedomājaties, cik sanāk bakšus tērēt un laiku uzņēmumam, lai šos visus pārmacītu, da vairums nospļaujas, uzrullē m$ un nebendē nervus.

    Atbildēt
  51. Andris Saulītis, kult. min. preses sekretārs

    Par datoru skaitu un summu:

    Minētā summa ir maksimālā robeža un plānota trim, ne vienam gadam. Par katru gadu slēgs atsevišķu līgums, pirms katra līguma slēgšanas izvērtējot nepieciešamās licences un to skaitu, tāpēc iespējams, ka trīs gadu laikā arī to summu neiztērēs. Pirmā gada maksājums ir 246 104,25 lati, tā ietvaros Kultūras ministrijā un tās padotības iestādēs ar licencēm tiek nodrošināti, vairāk kā 70 serveri un apmēram 2000 datori.

    Starp citu, sarunu procedūru atļāva (un KM to prasīja, nevis vienpersoniski izlēma) Iepirkumu uzraudzības birojs. Iepirkums tika organizēts kā sarunu procedūra, jo DPA ir vienīgais, kurš ir tiesīgs piegādāt Microsoft licences. Neatkarīgi no tā, ka procedūra nebija konkurss, tika izveidota iepirkuma komisija sešu komisijas locekļu sastāvā.

    Jāpiezīmē, ka visos Kultūras ministrijas datoros ir instalēta atvērtā koda biroja programmatūras pakotne „Open Office”, taču lai nodrošinātu veiksmīgu darbu ar citu iestāžu un Eiropas Savienības sistēmām un datubāzēm datoros daudzos gadījumos obligāti nepieciešama arī Microsoft biroja programmatūras pakotne.

    Tā viņš i!

    Atbildēt
  52. verdi

    Šādi MS licenču līgumi mēdz būt nevis parasti nomas līgumi, kas dod tiesības lietot programmatūru tikai noteiktu laiku, bet gan tādi, kas paredz, ka pēc līguma darbības beigām pasūtītājam paliek tiesības lietot visu to, kas uz līguma darbības beigām ir bijis legāls. tb, ja līgums beidzas šodien, tad var turpināt lietot W7 un Office2010 uz tik datoriem, cik ir bijis paredzēts līgumā. Tā kā jauns OS un arī Office kādu laiku nav paredzams, tad varētu mierīgi vairākus gadus pauzēt un iztikt bez šāda līguma.

    Atbildēt
  53. BlackHalt

    Andris Saulītis, kult. min. preses sekretārs: Tātad “Microsoft licences” tā arī paliek par mistiskajām “Microsoft licencēm”?
    Vai Windows 95 vai Windows 98 tam nav nozīmes, vai ne?

    Atbildēt
  54. ZBH

    normunds : Tavaa slapjajaa sapnii neir skaidrs, par ko redaktors zurnaalistam var piesieties. nepatiesu zinju neir, sabiedriibai svariigais punkts – zinja (kaa taada), ka gandriiz ljimaks tiek teereets bez konkursa, ar iraid pasniegts. paarlaachotais variants iraid vispaar kaucoss, jo personiig man totaal neir skaidrs, naher “DPA ir vienīgais, kurš ir tiesīgs piegādāt Microsoft licences” – ko, mees iram kaukaadaa DPA verdziibaa? jumta liigums? makaroni uz ausiim? kas?
    ja nu Andris Sauliitis shito lasa, luudzu paskaidrot sho monopola situaaciju ES pavalstii.
    loti gribeetos redzeet nevs abstakts “Microsoft licences” a pa taam apmeeram 10 poziicijaam – licence taada un taada (ar visiem burteljiem vai razotaaja kodu), skaits, cena par gab, kopaa ar PVN.

    xxx2 : veel taada hohma, ka biblenes, muzeji un muuziks skols kvalificeejs Academic Edition licenceem – tobish par polshu. kaa tur 140Ls savaakt – bez Visio licenceem neizteelojos.

    Kirurgs : chego? lokaali mainiit? a Tu maz zini, ko veel bez decimaalaa atdaliitaaj un LVL taa regulee? a kaa ar datumiem, dienu nosaukumiem? ftoppku!
    man taads aizdoms, ka viss notiek kadriem, kas windowsus instaleejot neir uztaisiijus ‘Regional settings’ de facto standartaa – latviesu regionaalie ar pietjuunotu date format dd.mm.yyyy, un decimal symbol ‘.’ gan vispaar, gan currency. iru redzeejs, ka chupa specu ar diplomiem rukaa ar US regionaalajiem settingiem – anykey uuber alles.
    un tad taadai manis aprakstiitai de-facto stadarta (a citaadaak nevarees normaali straadaat ar Apvaarsni) windas konfiguraacijai ar Libre Office 3.3.0rc2 Calc pastaastiet man, kaa panaakt, ka vienaa kolonnaa 1,1 un 1.1 abi tiek uztverti kaa skaitli, nevs 1.1 jebkuraa gadiijumaa tiek transformeets par 01.01.11
    OO kjeksis maina tikai to, kaad ziim tiks iedziit no numpad. kaa to interpretees – nekas nemainaas, to njem no OO lokaalee iekompileetaa standarta un autotransformaacijaam.

    Atbildēt
  55. BlackHalt

    ZBH: Vispār jau strādā. Piekritu, ka nav ideāli nostrādāts, bet OSS ir tā iespēja rekomendēt kaut kādu labojumu, izmaiņu un tāda garā.

    Vispār, es nesaprotu īsti kur ir problēma. Lūdzu man piemērus!

    ZBH: Nodefinē problēmu skaidrā! latviešu valodā un kaut vai es to nosūtīšu OOo koderu komandai.
    Vai angļu valodā (vēlamāk, nekā latviešu val.).

    Atbildēt
  56. Kirurgs

    Es jau teicu, piesieties var visam, nekad nav ideals. Es personigi nezinu, ko vinjiem no ta vajag lai stradatu. Bus specene – bus atbildes un risinajumi… Iespejams visu var pielagot. Tas ka viena lieta maina 32 citas neko nenozime, ja no tam 32 izmanto 4as, OK.

    Ka ari, galu gala, tipiskie “negribu macities” personas dara taa, ai te nav tas izvelnes – to izdarit nevar, ai tur jaspied tas un shitas, ta nebiha ieprieks – ai to nevar / tas gruti / olas maisas, a vajag pameklet un apskatities, bet liekas taada ipashiba musdienas nepiemit tik daudziem, visi jedz tikai virspusigi paluret un nolikt, pacensties gruti, tur darbs jaiegulda…

    Es jau neapgalvoju dafai instalejam, es tikai saku ka vajag saprast kas tur ir, ko vajag utml. un tad domat par risinajumu un iespejams – ir/nav, nevis te tagad tuksi muldet par to ka mosh tas ir un mosh tas nav…

    Man ir aizdomas, ka tur viss ir tik primitivs, ka neko adancetu nevajag, kamer man neparadis ka ta nav, turesos pie savam domam.
    Viss.

    Atbildēt
  57. eeeh

    kautkad licenceeshaans notteikumos bija rakstiits ka darbaa lietotaas win kopiju var oficiaali uztaadiit arii maajaas. savaam vajadziibaam 🙂
    ja jau par muusu naudu buus pirkts tad jau tauta droshi var nemt no torentiem. viss oficiaali 🙂

    Atbildēt
  58. Dreef

    Baigi gari sakomentējuši jūs te esat ;-). Gribēju pateikt tikai to, ka Ziemassvētkos dāvanai nopirku Samsung klēpjdatoru ar 10″ ekrānu par 190Ls. Datorā jau ir instalēts Windows 7 un Office 2010 starter (laikam tā saucās) versija.
    http://www.euronics.lv/productcard/36920/IT_products/Notebooks/NP-N145-JP01EE
    Latviešu valoda jau bija iekš Windows 7, tikai neērtais taustiņš, bet to var labot, kā arī nopirkt Tildi par saviem 18Ls (vairumā iespējams lētāk). Tātad 200Ls cenā, jūs varat nopirkt datoru ar visu Windows un Office. Ja šo cenu pareizina ar 2000 datoriem, tad var maksimāli iztērēt 400.000 Ls. Tātad rodas jautājums vai par 781 tūkstoti tiek pirkti tikai Microsoft produkti, vai datori ar visām MS programmām? Atzīšos, ka nebiju gaidījis, ka tas klēpjdators tik labi rukās (ļoti ātri un bez bremzēm), kā arī ekrāna izmērs visai labs, ja nav jāstrādā ar bildēm vai ko tādu. Bet pats labākais ir formāts – ļoti ērti visur līdzi staipīt. Tātad, ja sanāk daudz darbi pie datora, tad pat pārvietojoties varēsi strādāt citās vietās un ne tikai savā darba vietā, kas iespējams kultūras darbiniekiem varētu pat būt aktuāli. Arī akumulatoru darbības laiks super (8,5h). Un tiem māksliniekiem, kas strādā ar vizuālo materiālu, tad piepērkam klāt kaut ko sakarīgāku ar lielāku ekrānu. Bet principā neesmu neko tādu māksliniecisku redzējis, ko pati KM izstrādātu – viņi tikai atbalsta māksliniekus un manuprāt arī pārsvarā tikai savus keksus, no kuriem daudzus varētu apšaubīt vai vispār viņi ir mākslinieki un dod pienesumu kultūrai ;-). Bet tas jau ir cits stāsts.

    Atbildēt
  59. tiri-piri

    Prieks, ka KM pārstāvis Andris Saulītis kaut ko mēģina par tēmu rakstīt.
    Bet!
    Man tā arī nav skaidrs, kāpēc KM jāpērk mistiska kaudze ar mistiskas variācijas MS licencēm. Vai cien Andris varētu beidzot konkrēti norādīt cik/kādas licences tiek pirktas? No kādas OS/biroja licences notiek upgrade? Vai uz šobrīd izmantotajiem datoriem tiek izmantota zagta programmatūra, ka pēkšņi ir radusies vajadzība kaut ko pirkt?
    Kāpēc uz visiem datoriem ir nepieciešams MS Office? 99% to tāpat izmanto kā rakstāmmašīnu vai kā skaitīkli. Viņi ne tikai nejēdz izmantot MSO vai OO standarta/advancētās fīčas, viņiem pēc tā vienkārši nav vajadzības. Atruna par to, ka citu lietotāju līkos dokumentus nevar atvērt vai pieslēgšanās kādām datubāzēm to pieprasa, ir absurda — lai tie, kas šos līkos dokumentus ģenerē vai strādā ar šādām db, novērš savas problēmas. Tas nav iemesls valstij izmest naudu!
    Atvērtais kods nav nekāds bezmaksas brīnumlīdzeklis, bet vai ir kaut viens speciālists izvērtējis, kur nonāktu nauda, kaut vai daļēji pārejot uz atvērto kodu (piemēram, biroja programmatūrai) vai vienkārši pa taisno aizskaitot Bilam? Kāds būtu LV ieguvums, ja KM darbinieki iemācītos strādāt [ar patiesībā ļoti līdzīgo] OO vidi un būtisks summas ieplūstu vietējā IT nozarē?

    PS. Skolās māca tikai MS vidi. Tādi viduslaki, ka smiekli nāk.

    Atbildēt
  60. ZBH

    BlackHalt – es neshaubos, ka arri Tev straadaa 1.1 paarveidosanaas par 01.01.11 , ja Windows XP regionaalie settingi iraid Latvian, jo man notiek tas pats 🙂 veelreiz atkaartosu, ka tos settingus es veel pietjuunoj pa de facto standartam – datum formaats iraid dd.mm.yyyy (defaultaa biij laikam dd.MM.yy), decimaalais atdaliitaajs vispaar un peso iraid “punkts” (defaultaa biij “komats”).
    tikai man naher nevaig, lai tas taa straadaatu. man vaig, lai OO Calc pie mans mineetajiem “Latvaanijs regionaalajiem settingiem” gan 1,1 gan 1.1 abusuztver kaa Number, nevis otro peec ENTER jaauztver kaa Date, resp. tekosaa gada dienu un meenesi (a’la d.m).
    hohmas peec pastiijos, kaa sis saskaitiis abu shuunu veertiibs un ieguvu 02.01.11
    un vispaar veel rupji jaaizsakaas, ka peec 1999. gada kaadam pergaataajam veel lieks, ka pietiek ar dd.mm.yy formaat datumam kaa defaulto – tas iraid cell format, ko automaatisk iedod tuksai Number suunai peec 1,1ENTER.
    ja notiks kaads OO installfests, es labpraat paluukosos uz to, kaa citiem “viss iet” (C)

    Atbildēt
  61. ZBH

    Dreef: Office 2010 Starter neir nopeerkam atsevisk bez jaun kompj. uzskati kaa “OEM only product” bez kaadaam citaam licenceesans sheemaam.
    TBR par 18Ls iraid vai nu OEM, vai nu maajs versij uz gadu kaa Kashpirovskim.

    Atbildēt
  62. modric

    # fhfh: 2011.01.06 @ 21:22:03

    Nepiekrītu. 90% no tā, ar ko es strādāju ikdienā, OO nespēj pat atvērt, vienreiz kiča pēc pamēģināju pēc kārtējā šī tipa raksta izlasīšanas par tēmu “mūsu glābiņš ir OO, un Win/Office kopā ar visu M$ – ftopku, v gazenvagen vai vēl kur labi tālu”. Nerunājot par to, ka ko līdzīgu taisīt uzreiz OO nemaz nav iespējams.

    TE jau ir tā problēma… Ja M$ Office izmanto darbiem, kur faktiski pietiek ar NOTEPAD.EXE
    un CALC.EXE 🙂 tad tā protams ir bezjēdzīga naudas šķiešana. Nu nevajag 3000 ZS kāpurnieku, lai vilktu tukšas ragaviņas…

    Ja tie ierēdņi patiešām arī strādātu, nevis tikai izliktos, un būtu gana izglītoti, lai viņiem ikdienas darbu veikšanai NEPIETIKTU ar Notepad, varbūt mūsu valsts nebūtu tik dziļi “nepriekšā” kā tagad esam. Vienu gan no “ekseļa” viņi laikam ir apguvuši – “Goal seek”, un aktīvi izmanto jaunu nodokļu likmju plānošanai 🙂

    Varu gan piekrist, ka tādu “useru” kā es nav daudz, iepr. kantorī (privātā, ne valsts), kur strādāju, no ~200 pīpliem mēs tādi bijām tikai 4, pārējie varētu iztikt ar OO un upper management lietotu tikai viewer’us, lai pārskatītu to, mēs 4 priekš viņiem taisījām 🙂 BET – ir otra puse šai lietai, un tā saucas nehomogēna vide.

    Var M$ lamāt, bet ar savu faktisko monopolu viņi IR panākuši savietojamību globālā mērogā, no kā gala lietotāji tikai iegūst.

    Lielākā daļa no cienījamiem komentētājiem diez vai reāli ir saskārušies ar situāciju, kad bija tā, ka konkrētā proga strādāja TIKAI uz 1 konkrēta dzelža+OS, datu apmaiņa starp 2 dzelžiem bija praktiski neiespējama etc etc. Ja šī mainframe laiku pieeja būtu saglabājusies personālo datoru laikmetā, būtu vāks. Kur tagad ir Amstrad datori, IMB OS/2 un citi, kas mēģināja taisīt alternatīvas “savas” sistēmas? Nogrimuši vēstures virpulī nesavietojamības dēļ… Jā, ir MAC, bat tas ir izņēmums un drīzāk fanu nopelns, ka Apple nav turpat, kur pārējie ar masveidā lietoto platformu nesavietojamie produkti.

    Es tam visam esmu izgājis cauri, jo pirmās progas rakstīju asembler’ā 1979. gadā, kad sāku piestrādāt VEF skaitļošanas centrā – nu esmu tāds dinozaurs te starp citiem, jaunākiem, Poda lasītājiem 🙂

    Vienots standarts IR laba lieta, tur nu mani neviens nepārliecinās par pretējo. Tas, ka vēsturiski par tādu ir kļuvis MS ražojums – nu, tā vienkārši ir sanācis. Ja to Win vēl nekodētu “vienā lielā Āzijas valstī”, varbūt būtu pavisam labi.
    Arguments par to, ka atvērtais kods ir LĒTĀKA alternatīva neiztur kritiku, vismaz ilgtermiņā ne, jo izmaksas pārceltos no licencēšanas uz uzturēšanu/apkalpošanu, bez tam globāla standartu maiņa uz “da jebko” citu izmaksātu fantastiskas summas.

    Galu beigās, arī atvērtā koda apoloģēti diez vai nodarbojas ar labdarību un strādās par velti, lai tikai aplaimotu cilvēci ar atbrīvošanu no M$ verdzības 😛

    Atbildēt
  63. c

    Un pie kā nonākam? Pie sen zināmas patiesības – visu ar mēra izjūtu. Kautkur kaimiņzemē sacītu – vajadzīgi čujs, ņuhs un poņa. Līdzīgi kā modric līdzīgu izteikumu ietekmēts nesen atkal uzstādīju vienu no Linux sistēmām darbstacijā. Ir jau labi, bet mājas lietotājs parastais nobremzēja jau pie dažām vienkāršām lietām. Ne jau katrs tālāk nodarbosies ar šādu sporta veidu. Lai notiek – kompānijā rakstāmmašīnas vietā liekam kautko līdzīgu, bet citur gan vajadzēs citādāk. Tad rodas jautājums – vai šāda raiba darbavide izveidošanas brīdī gūtos ietaupījumus krietni nenoēdīs uzturēšanas brīdī? Vēlreiz atkārtoju pats sev vispirms – visu ar mēra sajūtu jādara. Ir vietas kur var, ir vietas kur nevar. Manuprāt liela daļa valsts kantoru varētu strādāt bez ms produktiem, bet kopējā bildē kā tas iekļausies – tas man tā šaubīgi izskatās… Un vēlviena nepatīkama lieta – ms produktu cena ir kā jau monopolistam. Te kā redzam diemžēl izmaiņas nespīd. Tā cena manuprāt neatbilst iegūtajam programmēšanas produktam.

    Atbildēt
  64. Stefuks

    Par licenču cenām es šoreiz neko neteikšu, jo pati ļoti labi zinu, cik tās maksā un ka ar Starteriem diemžēl valsts iestādē cauri neies. Bet man izbrīna fakts, ka licences tiek pirktas 70 (!!!) serveriem un 2000 darba stacijām. Klau, kas KM uz katrām 28 darba stacijām ir pa serverim??? Nē nu labi saprotu, visādām specifiskām vajadzībām vajag atsevišķus serverus – tur tipo to pašu kultūras karti kaut kur grozīt un tā, bet vienalga kaut kā tas skaits mani drusku tā kā šokē.

    Atbildēt
  65. Smic

    ZBH – pasham sanaaca darba lietaas intereseeties par DPA kaa vieniigo lielapjoma licenchu tirgotaaju. Un bilde ir shada – NEVIENS cits vienkaarshi nav izpildiijis Microsoft uzliktaas kvalifikaacijas prasiibas lieapjoma tirgoshanai Latvijaa.
    Stefiuk – serveri noziime ne tikai Microsoft server. SQL, Exchange, Project, visaadi menedzhmenta serveri. Taa arii tas skaits sanaak.

    Atbildēt
  66. viens

    un baigā jēga ievazāt tagad to 2010. ofisu? pats strādāju IT jomā valsts iestādē, kas atrodas zem KM, un praktiski visi darbinieki spirinās pretī, kas viņiem 2003. ofisa vietā grib likt 2007.

    Atbildēt
  67. Smic

    Vispaar jau nu jeega ir gan … 2010-jaa kaa reiz ir pielaboti tie ribbon interfeisa truukumi kas bija 2007. Tas ka vairums pieradushi pie 2003 – nu kaut ka tas progress tomer jaabiida … 🙂 Jo iepaziistot jaunai interfeiss IR labaaks.

    Atbildēt
  68. Andron Mc

    Joske rakstīs pa punkte.
    87. Redzēti ir tādi kā tu. Rakstīt iemācies, pareizāk sakot, teikumu formulēt.
    86. Un kam to vajag?
    85. Pat Stefuks saprot, ka tas iepirkums ir tufta? 🙂
    83. Modrīt, a teu nešķiet ka pa to summu var uztaisīt veselu lietvedības programmu? Un tavs salīdzinājums ar ķēpurkārnieku vilkt ragas ir attiecināms uz M$ office lietošanu 1 specifiska sīkuma dēļ, kuru, starp citu, ja nau absolūts jaunlatvietis, var iemest OpenOffice developeriem pie requested features.
    77. Dreef, nu kas tu naivs esi? Tu nesaproti ka tas ir Tildes Winlogs pa tiem 18Ls? 😀 Valsts iestādēs ir tādi admini kas neprot latviešu burtus dabūt bez Winloga! Un starp citu tādi ir arī bankās.
    73. ZBH, nu tak tā starpība starp academic un retail ir paredzēta otkatam! Pirmo dienu Latvijā esi, vai?
    69. Lepojies ar savu “darbu”? Vai varbūt pateiksi konkrētam priekš tam teu tā Tilde?
    23. Laba ideja! Bet tur roka roku (lohs lohu) mazgā.
    19. Coolynx, nu bet vai tad vietējie dod otkatu? 🙂

    Atbildēt
  69. ZBH

    Smic : pirms dazhiem gadiem AFAIR iiri piedaavaaj M$ licencs par labaak cennik nekaa jebkur vieteejie. neredzu nekaad jeeg aizsargaat shaad “iekseejo tirgu”.

    Atbildēt
  70. Smic

    ZBH: iiri var paardot M$ licences Latvijaa, ja vinjiem ir kantoris Latvijaa ar attieciigu daudzumu kvalificeeto M$ speciaalistu.
    Latvijas Microsoft (peec vinju vaardiem) pats gribeetu veel kaadu bez DPA, kursh atbilst prasiibaam. Tikai – kaut kaa neesot to gribeetaaju.

    Atbildēt
  71. archaic

    Nu tiem, kas te propogandē atvērto kodu, es gribētu pajautāt – ja man ir vajadzīgs patiešām labs PosstgreSQL izstrādātājs darbam projektā uz 2 gadiem – vai es vispār Latvijā tādu varu dabūt un par cik? Jeb vai man ir iespēja pieņemt darbā studentu un aizsūtīt kvalitatīvos PostgreSQL kursos?

    Par MS SQL Server vismaz ir skaidrs, ka par ~1000 naudiņām pēc nodokļiem es labu speciālistu dabūšu, vai arī varu jebkurā brīdī savu studentu dzīt mācīties uz BDA un ~2gados izaudzināt par speciālistu.

    Kaut gan, valstiski, iespējams, būtu pareizāk neimportēt programmatūras licences, bet veicināt nodarbinātību, subsidējot atvērtā koda risinājumus.

    Atbildēt
  72. usver

    archaic: tikpat, cik maksā programmētājs ar vajadzīgo pieredzi. Ar ko gan PostgreSQL izstrāde kardināli atšķiras no jebkuras citas DBVS izmantošanas?
    0) normālformas ir jālieto gan iekš sqlite, gan iekš oracle. tās neviens nav anulējis.
    1) indeksi ir jālieto visur
    2) profilēšana un izpildes plāna lūrēšana visās DBVS ir līdzīga
    3) vjūvus var taisīt pēc vajadzības
    4) trigeri līdzīgi kā iekš mysql

    pieņemu, ka tā nebūs vienīgā tehnoloģija – būs vajadzīgs arī frontends.

    Atbildēt
  73. Edgars

    Un kāda mārutka pēc LV nevar izstrādāt savu nix. un beidzot latviskot OO? Tā apmācība un administrēšana mūsdienās ir elementāra, nav jau vairs nekāds akmens laikmets! Kaut kādus apple iphone gan visi iemācās spaidīt bez apmācības….

    Atbildēt
  74. Kirurgs

    archaic: ja nevar atrast tieshi postgre specuku, postgre baigi megina lidzinaties Oracle, lidz ar to attiecigos specialistu var pameklet ar Oracle zinasanam ari… Bet taja pasa laika, nav skaidrs ko tev no ta cilveka vajag, vajag tikai lai vinjs spej izmantot datu strukturas un cept augsha pieprasijumus, tb butiba buvet aplikaciju pa virsu postgre, vai ari tev vajag cilveku, kas uzdesignes optimalas datu strukturas ar postgre speficifskajam storage ipatnibam / ierobezojumiesm / performances uzstadijumiem / utml.
    Edgars: pasiem savu nix uzcept diezgan nereali, zinot latviesus, reti kurs kautko daris for frei 🙂 a citadi nevar… Bubuntu tacju ir visai latviskots, kapec neizmantot to? OO tik pat labi var latviskot… Nevajag visu from scratch, ir tacju iestradnes 🙂

    Un galu gala, ja visi tikai teoritezes un filozofes, nekad nekas netiks ieviests… Mosh vajag pameginat nevis tieshi ar galvenajam valsts iestadem, bet pienjemsim ar pashvaldibam…

    Atbildēt
  75. ZBH

    Edgars : un veel jau iraid Austrumi Linux 🙂
    nafig nevaig veel kauko, lai buutu keksiis vai kraanam milimetru peec. “good coders code, great reuse”.

    Atbildēt
  76. ZBH

    un vispaar, M$ taarpstacij licencs iraid mazsvariigs cepiens, ja saliidzin ar lielajiem IT projektiem, sk. to pasu kultuuras paarlaapstosanas karti. peso paliek valstii? komoon, kuraa, Taizemee vai Kanaarijaas?

    Atbildēt
  77. SpoksST

    He pieminētā kultūrkarte izskatās pat ir atjaunota, bet tik un tā kartes attēlošanai tiek izmantotas aizvēsturiskas kontroles un tehnoloģija, ko ražotājs jau vairs īsti neatbalsta.

    Atbildēt
  78. Dreef

    Daudz sarakstīti komentāri un laikam būšu 100-tais, kaut gan nelasu visu ko pārējie sarakstījuši ;-).
    ZBH: Kādēļ jāpērk atsevišķi licences pa dārgo uz veciem kompjiem, ja par to naudu var nopirkt jaunus kompjus ar visām licencēm ;-)?
    Andron Mc: Tilde jau nav obligāti jāliek tikai dēļ latviešu burtiem. Tur ir ērta vārdnīca (kaut gan tagad arī internetā ir labi konkurenti), kā arī gramatiķis, kas principā šķiet Office 2010 jau nāk līdzi kā valodas pakotne un šķiet Tildes gramatiķis pat vairs nestrādāja ;-). Es tikai tā rupji piemetu kas man par to naudu sanāk, ja pats veikalā pērku. Sanāk, ja tu pērc vairumā, tad tev uzliek ekskluzīvu ceņņiku.

    Atbildēt
  79. Vaļuks

    Linux ir sarežģīts un dārgs, tāpēc lai sēž uz sava lētā windowsa.
    Dārga un sāpīga pāriešana bija agrāk, tās ir vecās publikācijas. Linux nav tāds, kāds bija pirms 5 gadiem.

    Atbildēt
  80. Dreef

    ZBH: cik tad tu ilgi taisies ar to kompi strādāt 10-20 gadus ;-)? Tik un tā pirksi jaunu kompi un tad atkal vari paņemt jaunāko Windowsu ar jaunāko Ofisu ;-).

    Atbildēt
  81. brutalis-vertikalis

    >#15 pux

    Nevajag liet asaras par citu pieredzi!
    Minhenes pilsētas vadība neplānoja ietaupīt naudu īstermiņā un par pārejas procesu negaužas, bet novērtē to, kādi nepārdomāti lēmumi, slēgta, neelastīga softa iegāde pirmstam, kļuva par traucēkli attīstībai.
    Francijas policijas iestādes, turpretim, pārgāja uz atvērto kodu, ieseivojot miljoniem dolāru:
    http://arstechnica.com/open-source/news/2009/03/french-police-saves-millions-of-euros-by-adopting-ubuntu.ars
    “Moving from Microsoft XP to Vista would not have brought us many advantages and Microsoft said it would require training of users. Moving from XP to Ubuntu, however, proved very easy.”
    Un turpat Francijas zemkopības ministrija sēž uz Mandrivas.

    Atbildēt
  82. xxx2

    ZBH – tavs komentārs par akadēmiskajām licenzēm – jā – es to palaidu garām 😉

    Sveiciens no b911 😉 – kur tas laiks….

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.