Elektronisko dokumentu aprites noteikumi

Šorīt pēc piedzīvojumiem ar nespēju atrast vietu, kur novietot automašīnu, izbridu sniegotās gājēju taciņas un tiku līdz siltam kabinetam. Loģiski, ka darba spars pa ceļam bija kaut kur pazudis. Sagribējās palasīt kaut ko.

Uzgāju interviju ar Poikānu žurnālā IR.

Defense.lv blogā arī pamanīju kādu citu ierakstu par elektronisko dokumentu aprites noteikumiem. Nezinu kādā sakarā šī zemeņu kūkas cienītāja ir izpelnījusies šo godu rotāt bloga ierakstu, jo tas nu gan nav viņas nopelns.

Pirms gada es sajūsminājos par standartiem Norvēģijas valsts pārvaldē un novērtēju to, ka LATA savos divos pastāvēšanas gados ir paveikusi daudz vairāk nekā LAKA pēdējos 3.

Visu cieņu tiem, kas palīdzēja šīm izmaiņām nokļūt MK noteikumos un apsveicu ar Microsoft monopola beigu sākumu.

5. Izteikt 10.punktu šādā redakcijā:
“10. Elektronisko dokumentu izstrādā un noformē vienā no šādiem formātiem:
10.1. vienkārša teksta formātā;
10.2. atvērtā dokumentu formātā (ODF) biroja lietotnēm;
10.3. atvērtā biroja XML (Office Open XML) datņu formātā;
10.4. portatīvā dokumenta (PDF) formātā vai portatīvā dokumenta formātā ilglaicīgai glabāšanai (PDF/A);
10.5. digitāli saspiesta un kodēta attēla (JPEG, TIFF un PNG) formātā.”

“10.1 Elektroniskā dokumenta nosūtīšanai vai saglabāšanai elektronisko datu nesējos var izmantot EDOC formāta pakotni.”

38 komentāri par “Elektronisko dokumentu aprites noteikumi

  1. Vilx-

    Kādā sakarā tur Microsoft monopola beigu sākums? O_o Jau 2007. ofiss uztur saglabāšanu/atvēršanu ODF formātam; OOXML ir paša Microsoft izstrādātais un defaultais Ofisa formāts; PDF exportēt arī Ofiss māk ar vienu atsevišķu bezmaksas spraudni, kurš būtu bijis Ofisa pamatsastāvdaļa, ja Adobe nebūtu gaisu sabojājusi. Labi, kā bildi nevar exportēt, un EDOC nevar uztaisīt. Big dīl.

    Cilvēki ofisu izvēlas ne jau tāpēc, ka viņš tur kaut kādus formātus uztur, bet tāpēc, ka:
    – Ar to māk strādāt;
    – Tas visiem citiem ir;
    – Tas ir pierasts;
    – Tas visu vajadzīgo spēj ļoti labi izdarīt (un ir ļoti stabils).

    Es personīgi vēl neredzu nevienu mākonīti pie Ofisa horizonta.

    Atbildēt
  2. karuuzo

    Kādā valstī mēs tomēr dzīvojam, cilvēks izdara noziegumu, bet viņu par to nominē Eiropas gada cilvēkam 🙂 Tad ko mēs te raudam, ka viss izzagts, kukuļņemšana ir tik pat pierasta lieta, kā smēķēšana (it kā publiskās vietās ir drusku neērti, bet nedarīt nevar) un valdības galvenais uzdevums ir pabarot tos, kas sponsorēja viņu nonākšanu attiecīgā vietā. Nu tas tā, pārdomas, ieraugot mūsu tautas “varoņa” vārdu 🙂

    Bet par formātiem, pabrīnījos, ka M$O2007 ļoti smuki atvēra OOo dokumentu, tikai formulas gan Excel nestrādāja. Secinājums viens, ja nespēj vairs noturēt, vismaz jātur līdz. Ņemot vērā, ka lielākā daļa Valsts iestādes sēž uz M$O2007 (pat 2010 jau ir pietiekami izplatīts), ierēdņiem tas nesagādās neērtības un M$ bankrots ar nedraud 🙂

    m

    Atbildēt
  3. Skepse

    … un tām atlikušajām iestādēm, kas vēl lieto <= Office 2003, būs iemesls ātrāk iepirkt Office 2010, jo tas lūk, mākot arī atvērt ODF failus.

    Atbildēt
  4. Kaspars Foigts

    coolynx, Edgar – likuma grozījumos minētais “Office Open XML” ir tas pats Microsoft jaunais formāts. Kas ir nozimīgi, ka ir minēts arī ODF formāts, ar kuru, starp citu, Microsoft Office arī nav nekādu problēmu. Abi formāti ir atvērti, atšķiras tikai to realizācija un autors.

    Atbildēt
  5. SNOW

    Neviens opensuds nespēj pat 97 offisa funkcionalitāti nodublēt.
    Echange openistiem pat slapjos sapņos nerādās. M$ project pat nav vērts apskatīt.

    Nav nekāda MS office VS open office , ir MS office un pārējie pakaļdarinājumi.

    vel vismaz 10 gadi jāgaida kad varēs runāt par nepamatotu naudas tērēšanu uz MS – jo opens ir tikpat lietojams un varbūt pat labāks, pašlaik tā ir tukša diršana.

    Atbildēt
  6. peksis

    kamēr ir šis punkts
    “11. Ja iestāde izmanto formātus, kas nav minēti šo noteikumu 10. un 10.1 punktā, informāciju par to iestāde norāda savā mājas lapā internetā vai nodod atklātībai citā veidā.”
    tikmēr nav lielas nozīmes tam kādi formāti tiek uzskaitīti 10 punktā.
    Lai arī kā te dažiem nepatīk microsofts, ir diezgan aprobežoti šādos noteikumos neminēt docx formātu (vismaz 80% dokumentu ir tieši šajā formātā), bet nu pateicoties 11. punktam dokumentus var noformēt arī šajā formātā. Tikai nav skaidrs kāpēc atkal drusku caur vienu vietu tas tiek uzrakstīts.
    Man šķiet ka pēdējā redakcija tieši pastiprina MS pozīcijas, jo tiek minēts EDOC formāts, lai arī tas ir tikai formāli, jo alternatīvas jau pagaidām tāpat nav.

    Atbildēt
  7. sa

    Nu, nez. Vienīgais, ka OO pirmais ierakstīts. Sanāk, ka legāls ir gan .odf gan .docx vai tas ko maina nezinu. Un kas ir vienkāršais teksta formāts ? .rtf vai txt ?

    Atbildēt
  8. Skeptiķis

    No manas pieredzes MS Office 2010 ir problēmas ar .odf atvēršanu, uz Linux kastes ar OpenOffice veidotus dokumentus MS Office 2010 neatver identiski. Ar uz MS Office 2010 veidotiem .odf dokumentiem ir vēl lielākas problēmas. Bet var jau būt, ka OpenOffice ir tas, kas ar .odf standartu nedraudzējas, kaut par to šaubos.

    Priecē, ka varēs valsts iestādēm iesūtīt dokumentus .odf formātā un negaidīt vai dokumentu neatmetīs atpakaļ.

    P.S.
    Vilx vajadzētu iepazīties ar vārda “monopols” definīciju.

    P.P.S.
    Cik man zināms, MS Office 2010 ļauj dokumentu saglabāt .pdf bez papildu spraudņa.

    Atbildēt
  9. Edgars Koroņevskis

    viens ir tehniskas iespējas un pavisam kas cits ir iepirkumu lēmumpieņēmēju/iepirkumu sludinātāju vēlmes un izpratne par organizācijas vajadzībām. Kamēr nebūs stingrs lēmums no augšas par to, ka visiem vajag izmantot OpenOffice un valsts institūcijām nebūs kaut kāda vienota IT lietussarga organizācija, kura vadīs šo procesu, tikmēr nekas nemainīsies. Likums ir pirmais solis uz to, atliek vien cerēt, ka arī dažādu sistēmu veidotājiem tā būs obligāta prasība un vairs nevarēs sludināt iepirkumus balstoties uz to, ka saistīta sistēma darbojas tikai ar MS produktu.

    Atbildēt
  10. Normunds

    Kādā valstī mēs tomēr dzīvojam, cilvēks izdara noziegumu, bet viņu par to nominē Eiropas gada cilvēkam 🙂 Tad ko mēs te raudam, ka viss izzagts, kukuļņemšana ir tik pat pierasta lieta, kā smēķēšana

    bāc, karuuzo, šitā pateikt 😀 es brīnos, ka tevi vēl neviens nav nosaucis visādos vārdos 😉

    Atbildēt
  11. Sarky

    Ko Tu saproti, Normund, – pārfrazējot Karūzō, – nominants, tas – ar tiesu atzītais noziedznieks, ņemot kukuļus, acīmredzot, izzaga ViD datubāzi tā, ka trūkumcietējiem nekā nepalika,. un viņi tagad slīgs vēl lielākā trūkumā.

    😉

    Atbildēt
  12. ZBH

    Vilx : tas viss virspuseeji teoreetiski. praktiski MSO2007 negjeneree dokuments, kas valideetos pret to OOXML, ko M$ izgruud caur ISO.

    Karuuzo : baidos, ka “seezh” un “ir speekaa iroshas licences” iraid divs lot dazaads liets. vismaz no man skatpunkt taa iraid, jo licencu iire beigusies, a kriizs laikaa peso taados miljonos neizdaliij.

    laacz : akal virspuseeji teoreetiski. to spraudni v4 var iespraust, vins uz W2K praktiski nesancee. gan man, gan pilli zabugoristu forumi, taa ka, plz, bez “man iet, sakiet, ko es daru ne taa”, jo atbild buus “pa daudz melo”. v3.4 sancee, bet meedz kauko nesagremot, laikam O2010 taisiitos OOXML (man v lom liist ieksaa tiem dokjiem, ne jau man vini naak).

    Atbildēt
  13. ZBH

    Snow: matemaatisk formul rakstiisan ar MSO pljugin skiet paaraakais mazohisms un laika pateerins, kad saliidzin ar TeX izmantosan.

    Atbildēt
  14. Eco

    Bāāāāāc. Nu tik gudri OOO mīļotāji. Jūs esat pamēģinājuši OOO lietot vairāk nekā tikai CV uzrakstīšanai vai vienas vēstules uzrakstīšanai, lai aizsūtītu uz valsts iestādi? Nu nav viņš tik labs, kā jūs te mēģināt visiem iestāstīt. Ir mēģināts ieviest šur tur, bet uzņēmuma vadītājs (arī ne valsts) pamēģinot šo te BRĪVO alternatīvu, rezultātā iztērē 140 latus par licenci un nopērk M$, lai normāli strādātu. Un nejau tādēļ, ka lohs un nedraudzējas ar datoru, bet tādēļ, ka spēj novērtēt. Pat Apple, kurš M$ nemīl, ir pateicis, ka M$ Office ir biznesa standarts. Lietussargu viņiem vajagot vaine. SNOW arī zina par ko runā.

    peksis: Tu zini kas ir EDOC?

    Atbildēt
  15. Delfins

    Un ar ko tad slikts Google Docs? Visu var izdarīt. Vismaz elementāras lietas. Nav vajadzīgs nekāds vesels DVD ar milzum pakām, stulbais .NET un t.t.

    Lielākā problēma, ka dokumentus taisa pārāk sarežģītus. Reāli neko vairāk par wordpad arī nevajag.

    Atbildēt
  16. Peksis

    Es zinu ka visādi edoc apstrādes tūļi un plagini daudz attīstītāki ir tieši MS produktiem. Var strīdēties vai tas ir tāpēc ka kāds grib lobēt ms, vai arī tāpēc ka loģiskāk ir attīstīt tos tūļus, kuriem ir vairāk lietotāju, bet esošais e-paraskta pakalpojumu sniedzējs daudz vairāk rūpējās par edoca integrēšanu tieši ar ms produktiem.

    Atbildēt
  17. Osvalds

    Nu, kapēc podā nav foršas krāsainas reklāmiņas ar pupiem, pagarinātājiem un tabletēm? Tik forši darba laikā būtu uz tām paspidīt, masējot stangu otrā rokā.
    Joprojām esmu vīlies!

    Atbildēt
  18. Vaards

    4.Skepse: 2011.01.03 @ 12:45:51
    … un tām atlikušajām iestādēm, kas vēl lieto <= Office 2003, būs iemesls ātrāk iepirkt Office 2010, jo tas lūk, mākot arī atvērt ODF failus.

    Ieliekam izmaiņas likumā – un ir atkal iemesls rīkot jaunu dzelžu iepirkuma konkursu, kopā ar Win7 un office2010.

    A Coolynx tur kaut ko sattraucas par ODF, PDF un OMG formātiem.

    Atbildēt
  19. Vaards

    Nu re, ilgi nebija jāgaida:

    http://db.lv/r/321-tehnologijas/233509-kulturas-ministrija-par-microsoft-licencem-teres-781-tukst-ls

    Kultūras ministrija (KM) par Microsoft programmatūras lietošanas licenču piegādi ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām tērēs 781 tūkst. Ls.

    Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) dati liecina, ka sarunu procedūrā bez konkursa izsludināšanas ir izraudzīts IT uzņēmums DPA.

    Atbilstoši IUB datiem pērnā gada decembrī Valsts kasei ir noslēgts 40,5 tūkst. Ls vērts līgums ar DPA par Microsoft Office 2010 licencēm. Apjomīgs iepirkums par Microsoft programmatūras jauninājumu un lietošanas licenču piegādi ar DPA ir arī Latvijas energokompānijai Latvenergo. Paredzamā līgumcena IUB atzīmēta 1,283 milj. Ls.

    Atbildēt
  20. e-remit

    Delfins: 2011.01.04 @ 09:48:40
    Lielākā problēma, ka dokumentus taisa pārāk sarežģītus. Reāli neko vairāk par wordpad arī nevajag.

    Delfins, tu laikam esi no tiem, kas saka, ka dizaineriem pietiek ar Gimp un koderiem ar Notepad…
    Tad, kad dokuments paliek liels, ar daudziem 3. līmeņa apakšpunktiem, kuru jāsaskaņo 3 iestādēm, katrā pa 5 cilvēkiem, tad ar wordpad varēsi arī nošauties. Kaut vai tik elementāras lietas, kā automātiska satura veidošana vai track changes.

    Ja par tēmu, vajag kādam Nekā personīga pačukstēt, cik valsts var ieekonomēt uz MSO licenzēm, tad arī iekustinās šo lietu. Pašlaik ir ērtāk palikt pie MS licenzēm.

    Atbildēt
  21. Atbalss: Kultūras ministrija par Microsoft licencēm tērēs 781 000 Ls | Pods.lv

  22. e-remit

    coolynx, reiz vienā projektā lietojām paralēli OOo un tā laika aktuālo MSO. Joks bija tāds, ka daži doki nokāra OOo, daži MSO, tad no laipojām ar abiem, jo abos gļuki.
    Par Word/Writer: abiem daudzlīmeņu headingi un track changes strādāja normāli. OOo patika navigators, kā arī tas, ka var uztaisīt tādu headeri/footeri, kuru MSO varēja attēlot, bet nevarēja rediģēt ;). OOo daudzas lietas ir nobāztas tā, ka jāieskatās helpā, lai to atrastu. OOo vieglāk savākt atpakaļ stilus, ja tie “aizlidojuši”, jo šad tad uz MSO pie kopēšanas references aizlidoja, tad ar OOo varēja savākt atpakaļ. OOo defaultā nāk iekšā jaukā fīča ++, ko MSO jādefinē pašam (paste special).
    Excel/Calc sanāca piefiksēt, ka sheeta izmērs Calc bija 2x mazāks (nezinu, kā tagad).
    Protams, PowerPoint viennozīmīgi bija MS pusē, nezinu, kā tagad.
    Citas OOo sadaļas esu ignorējis.
    Ja par Outlook, tad Exchange licenzē, liekas, nāca līdzi noteikts skaits Outlook licenžu (ja kādam Exchange ir arguments MSO licenzes pirkšanai).

    Atbildēt
  23. coolynx Raksta autors

    Es zinu, ka telecomā pārgāja uz exchange 2010 un tagad vismaz webiskais, lai arī ir m$ stilā, bet jau lietojamāks nekā agrāk bij. Un dažiem arī ofiss ir 2010 uzlikts. Bet nu man stāv 2003 ofiss un ar to pilnīgi noteikti var visu izdarīt, ko vajag. Būtu ļoti grūti atrast kādu lietotāju, kuram ne tikai vajadzētu vairāk, bet arī, kurš mācētu kaut ko vairāk izdarīt ar esošo. Šaubos, ka ministrijās lieto vecāku versiju kā 2000 vai 2003 ofisi.

    Atbildēt
  24. ZBH

    e-remit: OOo veel iesuukaa taad liet kaa komentaari writerii, vaaj atblaazm. lai gan sapatchots M$O 2007 nograav k jedrenjam vis dokument, kad ar komentaariem aizraavos.

    Atbildēt
  25. ZBH

    CLX: KM iepeerk licencs ne tikai sev (ministrijai), bet arri apakskantoriem. a apakskantoru kaut vai daleeji no finanseejum viedokl vispar viniem iraid daudz – daudzi muzeji, biblenes (LNB), arhiivi, Opera, teijaateri, laikam pat muuziks skols.

    Atbildēt
  26. Laukupaps

    Tēma stipri pārsviedusies no standartiem uz MSOOOO (jeb LibreOffice) salīdzinājumu.
    Subjektīvais viedoklis (hokeja rezultātu veidā):
    Word vs Writer – (3:2 PM) apmēram funkciju ziņā līdzīgi, Word lielos dokumentus parasti atver ātrāk. Wordam lielākas integrācijas iespējas ar Sharepoint, Live,u.c. serveriem. Tas gan visiem MS Office produktiem;
    Excel vs Calc (3:2 OT) – kamēr nav jāzīmē grafiki un jāizmanto ļoti specifiskas Excel funkcijas arī apmēram līdzīgi;
    PowerPoint vs Impress (4:1 OT) – PowerPoint būtiski bagātīgāks templeitu klāsts, bet prezentāciju kvalitāte no izmantotā rīka parasti gan nav atkarīga (uzvar PowerPoint);
    Access vs Base – vienos vārtos bez komentāriem (16:0, maču pārtrauca 2. perioda 10. minūtē)…;
    MS Office OneNote, InfoPath, Publisher, Communicator (W:0) (nevienu gan neesmu lietojis un īsti nezinu daudzus, kas tādus efektīvi lietotu)
    OOO Draw (0:W) (!?? – vai kaut kas palaists garām?)

    Atbildēt
  27. Atbalss: Open News | Kultūras ministrija par Microsoft licencēm tērēs 781 000 Ls

  28. Neticis

    Vai tie, kas domā izmantot OOXML standartu zina, ka neviena programma, ieskaitot MS Office dažādas versijas to neizmanto? Līdzība, protams, ir bet tas nav ECMA/ISO pieņemtais standarts.

    Atbildēt
  29. Atbalss: Kultūras ministrija par Microsoft licencēm tērēs 781 000 Ls | Ziņas no medijiem

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.