Tviterī pamanīju kādi čiepstienu no Normunda.
Elkors ir uzzinājis par krīzi un grib izbraukt pa lēto http://j.mp/ekqi3L%0A 300Ls par logo?
No vienas puses sasmējos, no otras sabēdājos. Vai tiešām Elkoram iet tik slikti?
Palīdziet Elkoram. 😀
No sērijas – Подайте бедному на пропитание.
Vakar tviterī pavīdēja kāda saite uz darba sludinājumu Eiropas Komisijas finansētam projektam Europeana.eu. Par algām Nīderlandē neko daudz nezinu, par šo projektu Europeana.eu arī, jo nav intereses un vajadzības, bet sludinājums ir moderns un šodien pieprasīts. Trīs reizes var minēt kāds. 🙂
Šajā gadījumā tiek meklēts sociālo mediju (mārketinga, pr) speciālists jeb oriģinālā tas saucās social media marketer. Latvijā jau labu laiku ir gan tvitera operatori, gan blogeri, gan citi līdzīgi speciālisti un šīs visas ir salīdzinoši jaunas, bet šobrīd modernas profesijas. Un man radās ašā ideja, izmantot šo lielisko iespēju, lai nošautu divus vai vairākus zaķus – uzrakstīt rakstu, kas noderētu kā atsauce vairākām tēmām. Es cenšos būt efektīvs blogeris. 😀
Visas tēmas pēc būtības ir gana aktuālas – gan profesijas, gan arī darbs un atalgojums. Kauns neuzrakstīt.
Laba ziņa. Eiropas Komisija lūdz uzsākt izmeklēšanu par Latvijai piešķirto Eiropas fondu līdzekļu izlietojumu ceļu būvē un renovācijā.
ES šajā plānošanas periodā Latvijas ceļiem atvēlējusi 450 miljonus un nu raizējas – kā šī nauda tiek tērēta. Par Latviju atbildīgais EK pārstāvis Alans Rodžeri intervijā raidījumam atzīst, ka «šobrīd to izmeklē vadošā iestāde, lai noskaidrotu – cik lielā mērā ceļu būvniecību un renovāciju par ES fondu naudu, ir skārušas nekārtības vai krāpšana».
Vaicāts, vai EK ir lūgsi sākt izmeklēšanu šajā jautājumā, Rodžeri atbild apstiprinoši: «Jā, mēs esam oficiāli pieprasījuši sākt formālu izmeklēšanu. Šobrīd nacionālā atbildīgā iestāde pēta šo jomu.»
Droši vien, ka par šo tēmu vairāk varētu pastāstīt Vaards, jo viņš to virtuvi zina labāk.
Domāju, ka daudziem no jums ir aizdomas par to, ka ceļu būvē notiek kaut kas nelāgs, jo jauni ceļi diezgan ātri kļūst nelietojami, bet nodokļi, kurus mēs maksājam, aiziet kā caurā mucā.
Ceru, ka būs, tomēr izmeklēšana un tā nav tikai formalitāte.
Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne uzskata, ka lielam satraukumam nav pamata. «Man šī vēstule ir pie rokas un te nav neviens vārds par izmeklēšanu. Tā ir tradicionāla EK rūpe par iedzīvotāju naudu, kur tiek ieguldīta, kādā kvalitātē celi.»
Rancāne gan atzīst, ka parasti EK vāc informāciju tikšanās laikā vai izmantojot elektronisko saraksti. Šādas oficiālas vēstules ministrija kā uzraugošā iestāde saņemot reti: «Citos gadījumos tik nopietnas vēstulītes nav bijis.»
Man patika tas, ka jūs nepalikāt vienaldzīgi par iepriekšējo rakstu – Playboy latviski jeb pirmo Playboy numuru latviešu valodā. Lai arī es ieminējos, ka varētu šo pirmo numuru nopirkt par piemiņu, tomēr tā arī to neizdarīju. Iespējams, ka jūsu komentāri nospēlēja lielu lomu, iespējams, ka mani maz interesē šādi žurnāli. Velns viņu zin.
Katrā gadījumā šo izdevumu ir pamanījuši arī pirāti un novembra numurs jau ir pieejams elektroniskā versijā. Googlē atradīsit saites uz dažādiem lejupielādes serveriem.
Komentāros izlasīju, ka pirmais Playboy numurs bija bez normālām meitenes bildēm. Viņa pat pupus nav tā īsti parādījusi. Tad šoreiz Inese parādīja pupus. Pupu tēma slēgta. 🙂
Beidzot ir pienācis tas laiks, kad Latvijā visiem tirgotājiem būs jāpāriet uz norēķiniem ar čipkartēm. Kad pirms daudziem gadiem Hansabanka ieviesa pirmās čipkartes, es kā bankas klients (šķiet, ka kopš 2001.gada) speciāli pārmaksāju tos dažus latus, lai man būtu čipkarte. Tiesa gan lielas jēgas no tā nebija, ja toreiz norēķinājās ar karti, jo lielākā daļa izmantoja magnētisko joslu nevis čipu. Laikam tāpēc es ilgu laiku maksāju tikai skaidrā naudā un karti izmantoju tikai, lai izņemtu naudu.
Pirms nedēļās ieskrēju Rimčikā un pabrīnijos, ka pie kases vairs nevajadzēja parakstīties, bet gan ievadīt PIN kodu. Es sapriecājos, ka beidzot arī lielveikali ir nākuši pie prāta un sākuši domāt par lietotāju drošību. Bet skuju ziepes – izrādās, viņi ir vilkuši līdz pēdējam. Investīcijas gan tur noteikti ir baigās.
Iz Apollo dzīlēm.
Šodien brīvprātīgi piespiedu kārtā sāku lietot jaunā Firefox 4 testa versijas iebūvēto ciļņu jeb tabu grupēšanas rīku – Firefox Panorama, kas tika aizsākts kā projekts ar nosaukumu Tab Candy.
Lai arī par šo jauno iespēju izlasīju jau pašā sākumā, kad tikko sāku lietot izstrādātāju Firefox 4 beta versijas, tomēr kaut kas mani atturēja un tā arī nepavilkos uz to – nometu malā un aizmirsu par šīs lieliskās iespējas esamību. Galvenais iemesls bija tas, ka ciļņu grupēšana notika visai savādi. Es pat teiktu ļoti haotiski. Principā tika sabojāta mana kārtība – cilnes sabira vienā čupā. Ja vēl atceries, tad man ir nežēlīgi daudz atvērtu ciļņu un es tās visu laiku turu atvērtas, bet es tāds neesmu viens – arī daudziem citiem Firefox lietotājiem ir atvērta kaudze ar cilnēm. Nu un iedomājies kā jūtās tāds lietotājs, kad tas viss tiek samests vienā čupā un kārtīgi sakratīts? Gribētos teikt, ka kaut kāds sūds sačakarēja man visu krējumu, bet es tā neteikšu. 🙂
Spriežot pēc komentāriem, epastiem un rakstiem internetos, nākas secināt, ka tēma par koučingu ir veiksmīgi iekustināta. Es šajā gadījumā priecājos ne tik daudz par koučingu kā tādu, bet gan vairāk par ļauno bubuli ap kuru tagad tauta varētu cepties. Cilvēkiem nav īsti skaidrs, kas tas ir, bet tajā pat laikā ir pārliecība, ka tā ir kaut kāda krāpniecība un naudas izspiešana.
Ja mēs varētu pieņemt, ka žurnālistika Latvijā ir ļoti zemā līmenī un Nekā Personīga sižets par koučingu bija vienkārši kārtējais neprofesionalitātes paraugs, tad ko gan teikt par mūsu pamatu pamatu – augstskolu profesoru viedokli?
Laikam beidzot esam sagaidījuši brīdi, kad beigsies vecā un šobrīd pasaulē izmantotā IPv4 standarta adreses. Par šiem draudiem šķiet, ka rakstīju pirms kādiem 10 gadiem vai nedaudz mazāk. Atsaucos uz to vēl 2006.gadā, kad nepiepildījās draudi par to, ka IPv4 adreses beigsies 2005.gadā.
Vismaz tā raksta IABUK.
Europe will run out of new IP addresses within six months if it does not switch to IPv6 standards, the vice president of Google has warned.
…
However, Mr Cerf warned that these will all be used up by the early part of 2011, leaving Britain and other European countries at risk of becoming isolated from the rest of the world.
Būs jautri, ja šie draudi piepildīsies.
Kādas profesores atklātā vēstule par plikiem pupiem uz Wired žurnāla vāka saceļ haju internetos.
Teikšu godīgi – es neesmu izlasījis nevienu Wired žurnāla numuru no vāka līdz vākam. Man šķiet, ka labākajā gadījumā esmu kādu PDF versiju pārlapojis. Bet šis cepiens mani paķēra.
Večiem noteikt ir pakaļā ar žurnāla tirdzniecību un izdomāja paņemt ar pupiem. Ja vietējā tirgū preses izdevumi pārsvarā dzīvoja no abonentiem, bet kiosku tirdzniecība ir pavisam niecīgs procents, tad Amerikā ir tieši pretēji – tur IR jāpārdod vāks. Pie tam konkurence ir liela.
Katra žurnāla numura vākam ir jābūt kā atraktīvai reklāmai vai arī pretējā gadījumā tas cietīs zaudējumus, ko arī apstiprina Wired redaktors savā komentārā.
Second, this problem goes beyond women: we have trouble putting *people* on the cover. It’s the same reason: they have to sell, and what sells for us is either big ideas (sans people) or well-known, likable people with interesting things to say. The problem is that there aren’t enough geek celebrities, so we often end up going with celebrity geeks instead. Our Gates and Zuckerberg cover didn’t sell as well as our Will Ferrell cover. I’m glad we did both, but at the end of the day, we have to work on the newsstand to be a profitable business.
But we do take risks with people we really admire. For instance, I’m a huge fan of Martha Stewart, both as a businessperson and media innovator, to say nothing of her presence in the DIY movement. So we put her on the cover, heading an issue focused on her passion, and included . I knew that it would’t sell well (it didn’t), but did it anyway, including a Q&A with her. But you don’t count that one, because it’s “jokey, thematic”.
Skaidrs, ka tai profesorei ir taisnība un sievietes krūtis šajā numurā tika izmantotas kā lēts triks, lai palielinātu pārdošanu. Lielākā daļa no žurnāla auditorijas ir vīrieši. Tur komentāros vēl viena dāma piedāvā risinājumu, izveidojot sieviešu žūriju, kas atlasītu vāka bildes, lai redzētu, kuri vāki labāk tiek izpārdoti. Man šķiet, ka tas būtu variants. Varbūt vienkārši vajag svaigas asinis.
Īsāk sakot – labs gabaliņš, ko palasīt.
Jānis iesūtīja saiti uz jaunu pārlūku – RockMelt. Pašu pārlūku var lejupielādēt tikai pēc ielūgumiem.
Apskatot video, kas ievietots šajā lapā, es atcerējos par pirms pieciem gadiem palaistu līdzīgu sociālo pārlūku – Flock.
Mana interese par šo pārlūku noturējās līdz Flock 1.1 versijai. Diemžēl tajā pārlūkā nebija nekā tāda, kas būtu ērtāks vai labāk realizēts nekā jau esošajā pārlūkā. Atgādināšu, ka Flock bija uz Firefox bāzēts pārlūks, kurā jau bija salikti dažādi sociālie papildinājumi un savs unikāls izskats, kā arī nosaukums bija Flock. Kā jūs ziniet, tad jebkurš var izveidot šādu pārlūku un uzlikt uz tā savu zīmolu, protams, ievērojot licences noteikumus.
RockMelt ir uz Google Chromium bāzes veidots pārlūks (Googles Chrome atvērtā koda pārlūka versija), kurā ir saintegrētas sociālo tīklu un dažādu servisu iespējas un nodrošina lietotājam ērtu komunikāciju šajos servisos. Starp citu, Flock jaunākā versija arī esot uz Google Chromium bāzes veidota.
Tas varētu būt ideāls pārlūks Artūram, jo tajā viss ir iekšā. Cerams, ka RockMelt pārlūka izstrādātāji būs mācījušies no Flock izstrādātāju kļūdām un savā risinājumā būs gājuši soli tālāk.
Pāris apskati ArsTechnica un TechCrunch.