Aleksandrs iesūtīja saiti uz providers.lv lapā publicēto rakstu krievu valodā kurā tiek aprakstītas divu Latvijas IPS nedienas.
Patiesībā tiek aprakstīts kā viens no IPS mēģināja izmantot otra IPS iespējamās nezināšanas attiecīgajā jomā. Lai gan beigās izrādījās, ka zināšanas ir pietiekamā līmenī un pāri darītāja rīcība ir apzināta un piefiksēta.
Jāatzīst, ka visai interesants veids, kā nodrošināt kvalitatīvu interneta pieslēgumu.
Vakar atnākot mājās gribēju pārbaudīt e-pastu, palasīt ziņas un paskatīties SatTV programmu internetā, lai uzzinātu, kas interesants zilajos ekrānos notiek. Palaižot pasta klientu un ieraksto adresi sava pārlūka adreses lauciņā konstatēju, ka esmu palicis aiz borta, jo zibenīgais Mājas DSL vilciens ir paskrējis garām manai tīkla kartei un man jāgaida nākošais.
Sākumā, protams, nolādēju Lattelekom par to, ka nav izsniegts grafiks ar Mājas DSL pienākšanas un attiešanas laikiem un sāku apzināt faktus, lai noskaidrotu kā varētu atrisināt problēmu. Negribu palikt pavisam neprogresīvs bez interneta pieslēguma. Pietiek jau ar to, ka mani vecāki vairāk kā divdesmit gadus gaidīja fiksēto telefonu Rīgā un man nācās iegādāties mobilo. Jāatzīst, ka arī šobrīd tīri tehniski esmu nodrošināts ar mobilo telefonu, kas atbalsta GPRS interneta pieslēgumu, bet neizjūtu tik lielu vajadzību pēc interneta, lai tērētu papildus naudu par šo pakalpojumu, ja es maksāju par it kā pastāvīgo interneta pieslēgumu.
Šorīt gribēju uzsākt nedēļu ar kādu interesantu jaunumu no .lv tīkla dzīves, bet apstaigājot vietējos letiņu projektu smagi aplauzos, jo neko interesantu tur neatradu. Tad atcerējos, ka ir arī tāds “Ciparu tehnoloģiju portāls” jeb “digital times”. Kā izrādās avīzei “digital times” sestdien apritēja 8.gadiņi. Tad nu sveicieni no arī Pods.lv 🙂
Atgādināšu, ka tik veca ir pati avīze, kas iznāk krievu valodā, nevis mājas lapa.
1995.gada 27.septembrī dienas gaismu ieraudzīja pirmais “digital times” numurus. Kopš tā laika ir pagājuši astoņi gadi. Vecums nedēļas speciālizētajam izdevumam visnotaļ solīds.
Viena no avīzēm, ko kādreiz lasīju saistībā ar IT lietām. Tagad arī dažreiz pāršķirstu, jo esmu to abonējis.
Interesanti fakti iz vēstures. Iekš Cietnis.lv pirms diviem gadiem ap šo pašu laiku Times.lv tika sveikti ar bučām.
Kārlis iesūtīja rakstu par bankomātu aplaupīšanu jeb precīzāk par vienu no veidiem kā tiek vākta informācija par karšu lietotājiem, kas pēc tam tiek nelietīgi izmantota. Noteikti, ka būsiet lasījuši gan internetā, gan arī presē par šādām lietām, tad nu te būs detalizētāks apraksts par to kā tas notiek.
Diemžēl autors nav zināms kā arī avots no kurienes ņemta informācija arī nav zināma. Pēc teksta spriežot varētu būt no Hansabankas. Raksts tika iesūtīts Microsoft Word formātā.
Pecis raksta:
Iesaku palasīt visiem, kas uztraucās un vēl joprojām domā, ka rezultātus (vēlešanu, referendumu) var ļoti viegli pie mums viltot, tad drusku palasiet kā tas notiek Amerikā ar aizvērtā koda balsošanas mašīnām, kurām pēc audita esot kolosālākie caurumi, kuru ražotājiem esot sakari gan ar militāristiem, gan ar Bušu, kuru mašīnas taisās izmantot 2004. gada prezidenta vēlešanās, un kuras nesen oficiālajā auditā tika atklāti ‘nolīdzinātas’ par tās ļoti augsto nedrošību, nepāredzamību un tā tālāk…
Rezultātu var ‘uztaisīt’ jebkurš, un kā teica, sekos nevis uzvara, bet nebeidzamas tiesas prāvas. Domājams, ka beigās augstākā tiesa šādu balsošanu aizliegs.
Tā kā, veči, es domāju, mēs vēl dzīvojam zaļi – vismaz pie mums neķerās pie tik trulām un atklātām metodēm…
Technologyreview.com lapā ir atrodams diezgan garš, bet tajā pašā laikā izglītojošs raksts par iespējamo nākotnes internetu, kas it kā varētu atrisināt problēmas ar kurām mēs saskaramies šodien.
Speciālisti uzskata, ka interneta infrastruktūra, kas tika ieviesta 1970-jos gados ir praktiski izsmēlusi savas iespējas un atbilstoši 21.gadsimta līmenim tā būtu jāpārbūvē no jauna.
The project is called PlanetLab, and within the next three years, researchers say, it will help revitalize the Internet, eventually enabling you to
* forget about hauling your laptop around. No matter where you go, you’ll be able to instantly recreate your entire private computer workspace, program for program and document for document, on any Internet terminal;
* escape the disruption caused by Internet worms and viruses—which inflicted an average of $81,000 in repair costs per company per incident in 2002—because the network itself will detect and crush rogue data packets before they get a chance to spread to your office or home;
* instantly retrieve video and other bandwidth-hogging data, no matter how many other users are competing for the same resources;
* archive your tax returns, digital photographs, family videos, and all your other data across the Internet itself, securely and indestructibly, for decades, making hard disks and recordable CDs seem as quaint as 78 RPM records.
Izklausās jau interesanti, bet kā būs patiesībā to mēs redzēsim vēlāk.
Bet tikmēr Ericsson un TeliaSonera demonstrē jau šobrīd GPRS tīklā IPv6 pakalpojumus. Detalizētāks apraksts ir atrodams dailywireless.org.
Es domāju, ka šai programmai nav nepieciešama reklāma, jo tā jau kādu laiku glabājas katra interneta lietotāja “džentelmeņa interneta komplekta” programmu mapītē.
Ja nu gadījumā kāds ir tikko no koka nokāpis, tad izsmeļošu informāciju par programmu var atrast arhīvā. Un galvenais, ka beidzot tā vairs nav BETA. Tātad testējam jauno NetLimiter v1.22 620KiB.
Atzīšos godīgi, ka pats vēl lietoju vienu no pirmajām versijām, jo tā par laimi diezgan labi pilda savas funkcijas un neredzu jēgu pagaidām eksperimentēt ar jaunākām versijām.
Šodien Opera pēc neskaitāmām betām beidzot ir izlaidusi Opera v7.20 versiju.
Autori raksta, ka šajā versijā ir būtiski uzlabota programmas ātrdarbība un izmainīta baneru rādīšanas sistēma – iespēja izvēlēties kādus reklāmas banerus rādīt izmēģinājuma versijā. Nemācēšu pateikt vai tiešām ir uzlabojusies ātrdarbība, jo pats ikdienā nelietoju Operu, varu tikai pateikt, ka ātrāka par Mozilla Firebird 0.6.1 pagaidām nav. Vienīgais kāpēc es apskaužu Operas lietotājus ir optimizētais kods un optimāla resursu izmantošana. Tā diemžēl ugunsputnam ir lielākā problēma.
This version fine-tunes speed and performance, adds support for bidirectional languages such as Arabic and Hebrew, and lets users of the ad-sponsored version choose to receive either relevant text-based ads served by Google or generic graphical ads. Opera 7.20 is a substantial upgrade, increasing performance in the fastest, smallest, most full-featured desktop browser ever released.
Lejupielādēt:
Opera v7.20 bez Java 3 324KiB
Opera v7.20 Java 12 944KiB
Varbūt kāds jutīsies pārsteigts par šo informāciju, bet tā diemžēl vai par laimi ir dzīves realitāte. Katrs solis, ko jūs veicat internetā tiek piefiksēts un nepieciešamības gadījumā var un tiks izmantots pret jums. Nu apmēram tā.
laacz ir izvietojis rakstu “Mūžu brīvības neredzēt” (krievu valodā) savā lapā un izteicis savu viedokli par to. Raksts ir atrodams arī Delfos Век свободы слова не видать un Спецслужба заживет по-новому.
Garajā tekstā iet runa par to, ka SAB būs automātiskas tiesības (dotajā brīdī tādas sniedz tikai tiesas lēmums, kurš ļauj veikt noklausīšanos) vērot konkrētās personas Interneta lietošanas aktivitātes. Rakstā arīdzan ir minēts kāds konkrēts gadījums, kad šīs tiesības ir izmantotas.
Vēl tur ir rakstīts par to, ka ES direktīvas (tās nav rekomendācijas) nosaka to, ka Interneta pakalpojumu sniedzējiem (kompānijām) ir jāglabā informācijas par savu klientu aktivitātēm (ieskaitot e-pasta vēstules, etc) 15 mēnešus.
Tā kā tie jaunie cilvēki, kas domāja, ka es jokoju par Eiropas Savienības direktīvām attiecībā uz interneta konktroli un cenzūru, to tagad varēs pilnā mērā izbaudīt uz savas ādas. Ar ko arī visus apsveicu.
Operating System Fingerprinting Project ir izstrādājuši maziņu programmiņu, kas strādā Windows 2000/XP vidē un parāda attālinātā datora vai servera operētājsistēmu – Operating System Fingerprinting Project v0.4.5 538KiB.
This project has been created for the purpose of fingerprinting the operating system from remote computers. It’s using an active approach by sending packets and analyzing the responses (TCP/IP stack implementation analyse).
Bilde ir redzama zemāk.