No OS X uz Ubuntu

Jau labu laiku es čīkstu par Apple nedienām un domāju migrēt uz Linux. Microsoft Windows (vai kā viņu jaunāko OS sauc) es neizskatu kā alternatīvu, jo es turpinu pilnveidoties un gribu augt.

Un nē, es vēl neesmu spēris šo soli un pārgājis uz Ubuntu. Vienkārši sāku sevi motivēt, fiksējot apkārt notiekošo, kas ir saistībā ar šo lēmumu. Kad nobriedīšu, tad būs reālas darbības un es to vienkārši izdarīšu.

Šis ieraksts tapa pateicoties HackerNews saitei uz kādu pieredzi, kur cilvēks jau to ir paveicis un nomigrējis no OS X uz Ubuntu.

TL;DR: Linux now offers a pleasant desktop user experience and there’s no way back for me.

Es pat spēju pieņemt domu, ka pēc kāda laika varēšu uzrakstīts līdzīgu tekstu. Ir kaut kādi sīkumi, kas pagaidām liedz man pieņemt šo lēmumu, bet es jau briestu. 😀

Kā Apple atgrūž lojālos Mac lietotājus

Es biju nobriedis iegādāties jaunu MacBook Pro, jo MacBook Air (13-inch, Mid 2011) jau labu laiku šķiet pārāk vārgs manām vajadzībām. Biju sasapņojies, ka šogad zem eglītes atradīšu jaunu dzelzi. Agha. Precīzāk būtu teikt – jaunāko MacBook Pro lūzni ar emoji paneli par divreiz augstāku cenu. Tagad var draudzīgi pasmieties. 😂

Labs raksts ir nopublicēts iekš Bloomberg, jo principā tas ir kompakts apkopojums par lietām, ko Apple ir sadarījuši pēdējā laikā.

In the run-up to the MacBook Pro’s planned debut this year, the new battery failed a key test, according to a person familiar with the situation. Rather than delay the launch and risk missing the crucial holiday shopping season, Apple decided to revert to an older design. The change required roping in engineers from other teams to finish the job, meaning work on other Macs languished, the person said. The new laptop didn’t represent a game-changing leap in battery performance, and a software bug misrepresented hours of power remaining. Apple has since removed the meter from the top right-hand corner of the screen.

Kāpēc atlikt jaunās versijas iznākšanu, ja var iepakot smukā iepakojumā un fanboji nopirks tāpat. Kad attapsies, tad būs jau par vēlu…

Īsāku versiju var atrast iekš MacRumors.

Šis citāts izskaidro kāpēc macOS pēc būtības nebija gandrīz neviena jauninājuma, bet 80% no ieviestajām lietām bija saistītas ar iPhone integrāciju.

In another sign that the company has prioritized the iPhone, Apple re-organized its software engineering department so there’s no longer a dedicated Mac operating system team. There is now just one team, and most of the engineers are iOS first, giving the people working on the iPhone and iPad more power.

Tas ir kaut kā jauna sākums. Tagad tikai jāsaprot, kas ir tās pārmaiņas un kur tās atrast. Intuitīvi tas varētu būt Linux. Tikai derētu kādu distributīvu, ko varētu pieslīpēt “zem” Mac dzelžiem un pielāgot “kustību” uzvedību kā OS X.

Ar Methbot shēmu izkrāpj 5 miljonus dolāru dienā

Krāpšanās ar reklāmas rādījumiem ir normāla parādība.

Vienīgi, kad runa ir par 5 miljoniem amerikāņu zaļo naudiņu dienā, tad tas izklausās diezgan skarbi.

SAN FRANCISCO — In a twist on the peddling of fake news to real people, researchers say a Russian cyberforgery ring has created more than half a million fake internet users and 250,000 fake websites to trick advertisers into collectively paying as much as $5 million a day for video ads that are never watched.

White Ops said the thieves received high prices for the fake ad views, garnering an average price of $13 per 1,000 video views. Over all, the botnet delivered 200 million to 300 million fake ad views per day and brought in $3 million to $5 million in daily revenue, according to the company’s analysis.

Sīkāk par to kā šī shēma strādā var izlasīt iekš WhiteOps lapas, kurā ir arī PDF ar detalizāciju.

Ar šādiem tīkliem var mierīgi nokaut interneta reklāmas industriju kā tādu. Vai arī aizies līdz tam, ka rādīs reklāmas tikai reģistrētiem lietotājiem, kas nāk no Googles vai Facebook.

Mobilo ierīču interneta lietotāju skaits ir pārsniedzis datoru lietotājus

Nu, ko – esam sagaidījuši to dienu, kad jau sāk parādīties atsevišķas statistikas, kas parāda, ka globālajā līmenī mobilo ierīču lietotāju skaits ir pārsniedzis datoru lietotāju skaitu.

statcounter-internet-usage-2009-2016Latvijā, protams, vēl kāds laiciņš ejams, bet arī neesam tālu no šī līmeņa. Patīkami arī reklāmdevējiem, jo tauta klikšķina uz mobilajām reklāmām. Reklāma, tomēr daudzām nozarēm ir būtiska.

facebook-mobile-revenue-2015-2018

Tiesa gan ir gaidāms izaugsmes samazinājums, jo cik daudz reklāmas var sabāzt vienam nabaga mobilā telefona lietotājam tajā mazajā ekrāniņā. 😉

Increasing ad load — the number of ads on the website — has been one of three main factors of Facebook’s growth, along with user growth and increasing time spent on the platform, Facebook’s chief financial officer David Wehner said on Wednesday. But ad load could “come down meaningfully” after mid-2017, Wehner said, reiterating last quarter’s comments, and revenue growth could decline in the fourth quarter.

Interneta veikalu kredītkaršu datu zagļi arī Latvijā

Iekš HackerNews ir nopublicēts interesants pētījums par “jaunu” skimminga veidu, izmantojot interneta veikalus – interneta skimmings. Domāju, ka visi esam dzirdējuši par bankomātu jeb ATM skimmeriem, Kijevā vai Rēzeknē. Tās plastmasas uzlikas, kas “nosmeļ” vai nolasa tavas kredītkartes datus, kad to mēģina izlaist cauri, lai iebāztu bankomātā un izņemtu naudu.

Tā kā esam tehnoloģiju laikmetā, tad arī jārēķinās, ka zagļi arī šajā vidē šivērē, jo šeit ir vieglāk, kā arī nemanāmāk apzagt cilvēkus internetā. Tie laiki, kad puikas zaga Draugiem lietotāju paroles, ir pagājuši, jo tagad ir daudz izdevīgāk nozagt šo lietotāju kredītkaršu datus.

Darbojas interneta skimmings diezgan eleganti un vienkārši. Uzlaužam mājaslapu, ieliekam tajā savus JavaScript kodus un vēsā mierā kopējam visus datus, ko ievada lietotājs uz saviem mākoņiem. Lietotājs mierīgi veic pirkumu, kamēr zaglis tikpat mierīgi savāc visus datus. Nedz interneta veikala īpašnieks, nedz lietotājs neko par to pat nezina, jo nekur un nekas neliecina par draudiem. Eleganti.

Lasīt tālāk

Google un Salesforce grib nopirkt Twitter

Pēdējā karstākā ziņa pasaulē ir par to, ka Google un Salesforce grib pirkt Twitter un plāno iesniegt savus piedāvājumus.

twitter sale

Domas par pārdošanu parādījās pēc tam, kad kāds analītiķis pastāstīja par Twitter vājajiem reklāmas ieņēmumiem un akciju cenu kritumu.

Twitter’s move comes after RBC tech analyst Mark Mahaney downgraded Twitter to “underperform” from “market perform,” predicting a 25 percent drop in the stock because of weak ad revenue.

Tāds kā deja vu. Pirms pāris mēnešiem identiska situācija bija ar Yahoo!, kuru nopārdeva, jo tam bija vāji rādītāji.

Lasīt tālāk

Bite Neierobežots vs. Bezgalīgs interneta apjoms

Pirms pāris dienām Bite izziņoja par jaunumiem savos tarifu plānos. Tagad arī ārzemēs varēs lietot internetu par Latvijas cenām. Par to Bites klienti samaksāja, kad visiem tarifiem pielika nepilnu eiro pie abonēšanas maksas.

Tā kā šobrīd mani neinteresē interneta lietošana ārzemēs, tad aktuālāks bija jautājums par izmaiņām vietējos tarifos. Atgādināšu, ka pirms kāda laika Bite noteica ierobežojumus tarifu plānam “Bezgalīgs interneta apjoms”, kas izpaužas kā ātruma ierobežojums pēc tam, kad esi sasniedzis 100GiB datu apjomu.

Nolēmu noskaidrot no pirmavota.

bite neierobezots

Tātad, tarifu plāna nosaukuma maiņa pēc būtības neko nemaina šajā jautājumā ar datu apjoma un ātruma ierobežojumiem.

Papildināts

Izmaiņas gan ir un visai nepatīkamas. Ja iepriekš, kad tika sasniegta 100GiB datu apjoma robeža, tad ātrums tika samazināts uz 1Mbps. Šobrīd ātrums ir samazināts vēl uz pusi un labākajā gadījumā faktiski ir ap 0.45Mbps. Ar 1Mbps vēl var skatīties online video tiešraides, bet ar esošo ātrumu vairs nē.

Visticamāk, ka ar iepriekšējiem ierobežojumiem neviens neiespringa, lai pirktu papildus datu apjomus, jo 1Mbps bija pietiekams ierindas lietotājiem. Es pat vienā brīdī nepiefiksēju, ka ātrums ir samazināts. Varēja pamanīt biežāku raustīšanos un buferēšanu, bet visādi citādi bija ciešami. Tagad video vairs nevar skatīties.

Aplikāciju ugunsmūris Linux videi – Douane

Esmu piefiksējis pirmās domas par to, ka esmu beidzot nobriedis sākt skatīties uz Linux pusi. Šīs domas un sajūtas ir citādākas nekā pirms daudziem gadiem, kad es ar cerībām skatījos kā uz Linux, tā uz OS X pusi. Tagad, kad esmu pārvarējis pirmos gadus, lietojot Macu, varu teikt, ka esmu palicis pieticīgāks savās prasībās pret operētājsistēmu. Iespējams, ka pie vainas ir arī tas, ka lielākā daļa aktivitāšu teikt veiktas programmās, kuras jau strādā visās vidēs.

Protams, jaunā macOS kurā sēdēs Siri, kam varēs uzbļaut, pavērs lieliskas iespējas. Vienīgi man šis virziens kaut kā vairāk liek aizdomāties par to, ka tas velk uz Dauņu pusi. Visticamāk, ka es jau palieku vecs un līdz galam neizprotu šīs iespējas priekšrocības. Lai arī kā tur būtu ar manu spriestspēju, es nejauši pamanīju pirmo aplikāciju ugunsmūri Linux videi – Douane. Varbūt, ka eksistē vēl kāds šāda tipa aplikāciju ugunsmūris, bet šis ir pirmais, kuru es pamanīju un galvenais – tā izstrādātāji rok pareizā virzienā. Viena bilde izsaka vairāk par 100 vārdiem.

douane app firewall

Tas izskatās ļoti primitīvs, bet dara tieši to, ko ārsts tam izrakstījis. Tā kā neesmu Linux darbstacijas lietotājs, tad arī nevaru notestēt. Pirmos gadus uz OS X es arī lietoju dīvainus aplikāciju ugunsmūrus, kas diemžēl šobrīd jau vairs neeksistē. Tagad lietoju maksas produktu, bet tas jau saknē strādā līdzīgi kā visi Apple produkti – ierobežo lietotāju. Tas mani neapmierina.

Jo vairāk šādas un līdzīgas lietas es pamanīšu Linux videi, jo drošāk skatīšos uz migrācijas iespējām. Starp citu, Douane ir arī Github lapa. Tiesa gan tur ir tikai kļūdu pieteikumi. Domāju, ka ar laiku tas mainīsies. Jā, Microsoft produkti mani vispār vairs neuzrunā, Apple produkti arvien vairāk sāk kaitināt. Atliek Linux. Domāju, ka vizuālā ziņā Linux piedzīt daudz maz sakarīgu var jau šobrīd, atliek tikai noskaidrot kā ir ar tādām lietām kā Mac piedāvāto dzelžu atbalsts Linuxā. Jā, man ļoti patīk MagicMouse. 🙂

Starp citu, te būs kāds bloga apskats, kurā ir detalizētāk aprakstītas šīs programmas iespējas.

Bite brīdina par interneta datu apjoma patēriņu

Šodien saņēmu SMS paziņojumu no Bites par to, ka esmu sasniedzis 80% no tarifu plānā iekļautā datu apjoma.

Sveiki!

Numuram 37123xxxxxx ir sasniegti 80% no tarifu plānā iekļautā datu apjoma, kas pieejams ar maksimālo pieejamo interneta ātrumu. Pēc apjoma sasniegšanas varēsi turpināt lietot internetu ar samazinātu ātrumu vai arī iegādājies ātrumu nākamajiem 10 GB, sūtot SMS 37123xxxxxx SPEED10 uz 1600 par 3 EUR, vai nākamajiem 100 GB, sūtot 37123xxxxxx SPEED100 uz 1600 par 10 EUR.

Tava Bite

Atgādināšu, ka kopš aprīļa beigām Bite noteica ierobežojumus uz patērētā interneta datu apjoma jeb vienkāršā valodā – trafiku. “Neierobežotais” tarifu plāns ierobežo lietotāju ar 100 GiB datu apjomu mēnesī. Ierobežojumi ir saistīti ar Eiropas Savienības regulām, kas mēģina sakārtot Eiropas tirgu. Es kā izbijis ES skeptiķis, atzīstu, ka toreiz nebiju aizdomājies par daudzām lietām, kuras mēs iegūsim no ES. Tagad es šos labumus izbaudu. 😉

Es tā parēķināju, ka vidēji es patērēju 3 GiB/dienā. Attiecīgi, ja būtu pienākusi diena, kad esmu pārsniedzis 100 GiB, tad par €3 varētu piepirkt trafiku uz vēl 3 dienām jeb 10 GiB, bet par €10 jau uz veselu mēnesi jeb vēl 100 GiB. Man gan prasītos vēl viens starpsolis €5 par 50 GiB, kas varētu būt populārākais. 😉

Lasīt tālāk

Yahoo! pārdots Verizon

Vakar oficiāli tika paziņots, ka Verizon pērk Yahoo! par 4.8 miljardiem dolāru.

Verizon will acquire Yahoo’s core internet business for about $4.83 billion in cash, the telecommunications company announced on Monday.

Viens liels uzņēmums mēģināja uzlabot savu finansiālo stāvokli un otrs uzņēmums gribēja tieši to pašu. Vienīgi Verizon bija vairāk naudas un tāpēc nopirka mazāko Yahoo!.

yahoo capitalization

Es pirms trijiem gadiem sāku interesēties par to, kas bīda visas tās izmaiņas iekš Yahoo. Tā ir Marissa Mayer, kas iepriekš bija strādājusi Googlē. No šī grafika var redzēt, ka viņas ieguldījums Yahoo! kapitalizācijas celšanā bija vērā ņemams, lai gan tas nespēja pacelt ieņēmumu daļu.

Marissa Mayer was hired from Google as Yahoo’s CEO in 2012 to turn around the business. But she failed to stem the company’s revenue and profit declines, and a group of investors led by the activist firm Starboard pressured management to sell up.

Yahoo! ir pietiekami iekārojams, lai par šo uzņēmumu vēl kāds interesētos un gribētu to nopirkt. Viņai pašai, visticamāk, ka nāksies pamest uzņēmumu un doties tālāk meklēt jaunus izaicinājumus.

In an email announcing Verizon’s acquisition of Yahoo, Mayer told employees that she would be staying with the company. However, it is not yet clear what will happen to Mayer once the deal closes in six to nine months. According to a Yahoo Securities and Exchange Commission filing, she would get a $54.9 million severance package if she were fired by Verizon.

Lai gan 55 miljoni ir gana laba kompensācija.