Sadaļas arhīvs: Komercija

Kā Apple atgrūž lojālos Mac lietotājus

Es biju nobriedis iegādāties jaunu MacBook Pro, jo MacBook Air (13-inch, Mid 2011) jau labu laiku šķiet pārāk vārgs manām vajadzībām. Biju sasapņojies, ka šogad zem eglītes atradīšu jaunu dzelzi. Agha. Precīzāk būtu teikt – jaunāko MacBook Pro lūzni ar emoji paneli par divreiz augstāku cenu. Tagad var draudzīgi pasmieties. 😂

Labs raksts ir nopublicēts iekš Bloomberg, jo principā tas ir kompakts apkopojums par lietām, ko Apple ir sadarījuši pēdējā laikā.

In the run-up to the MacBook Pro’s planned debut this year, the new battery failed a key test, according to a person familiar with the situation. Rather than delay the launch and risk missing the crucial holiday shopping season, Apple decided to revert to an older design. The change required roping in engineers from other teams to finish the job, meaning work on other Macs languished, the person said. The new laptop didn’t represent a game-changing leap in battery performance, and a software bug misrepresented hours of power remaining. Apple has since removed the meter from the top right-hand corner of the screen.

Kāpēc atlikt jaunās versijas iznākšanu, ja var iepakot smukā iepakojumā un fanboji nopirks tāpat. Kad attapsies, tad būs jau par vēlu…

Īsāku versiju var atrast iekš MacRumors.

Šis citāts izskaidro kāpēc macOS pēc būtības nebija gandrīz neviena jauninājuma, bet 80% no ieviestajām lietām bija saistītas ar iPhone integrāciju.

In another sign that the company has prioritized the iPhone, Apple re-organized its software engineering department so there’s no longer a dedicated Mac operating system team. There is now just one team, and most of the engineers are iOS first, giving the people working on the iPhone and iPad more power.

Tas ir kaut kā jauna sākums. Tagad tikai jāsaprot, kas ir tās pārmaiņas un kur tās atrast. Intuitīvi tas varētu būt Linux. Tikai derētu kādu distributīvu, ko varētu pieslīpēt “zem” Mac dzelžiem un pielāgot “kustību” uzvedību kā OS X.

Ar Methbot shēmu izkrāpj 5 miljonus dolāru dienā

Krāpšanās ar reklāmas rādījumiem ir normāla parādība.

Vienīgi, kad runa ir par 5 miljoniem amerikāņu zaļo naudiņu dienā, tad tas izklausās diezgan skarbi.

SAN FRANCISCO — In a twist on the peddling of fake news to real people, researchers say a Russian cyberforgery ring has created more than half a million fake internet users and 250,000 fake websites to trick advertisers into collectively paying as much as $5 million a day for video ads that are never watched.

White Ops said the thieves received high prices for the fake ad views, garnering an average price of $13 per 1,000 video views. Over all, the botnet delivered 200 million to 300 million fake ad views per day and brought in $3 million to $5 million in daily revenue, according to the company’s analysis.

Sīkāk par to kā šī shēma strādā var izlasīt iekš WhiteOps lapas, kurā ir arī PDF ar detalizāciju.

Ar šādiem tīkliem var mierīgi nokaut interneta reklāmas industriju kā tādu. Vai arī aizies līdz tam, ka rādīs reklāmas tikai reģistrētiem lietotājiem, kas nāk no Googles vai Facebook.

Mobilo ierīču interneta lietotāju skaits ir pārsniedzis datoru lietotājus

Nu, ko – esam sagaidījuši to dienu, kad jau sāk parādīties atsevišķas statistikas, kas parāda, ka globālajā līmenī mobilo ierīču lietotāju skaits ir pārsniedzis datoru lietotāju skaitu.

statcounter-internet-usage-2009-2016Latvijā, protams, vēl kāds laiciņš ejams, bet arī neesam tālu no šī līmeņa. Patīkami arī reklāmdevējiem, jo tauta klikšķina uz mobilajām reklāmām. Reklāma, tomēr daudzām nozarēm ir būtiska.

facebook-mobile-revenue-2015-2018

Tiesa gan ir gaidāms izaugsmes samazinājums, jo cik daudz reklāmas var sabāzt vienam nabaga mobilā telefona lietotājam tajā mazajā ekrāniņā. 😉

Increasing ad load — the number of ads on the website — has been one of three main factors of Facebook’s growth, along with user growth and increasing time spent on the platform, Facebook’s chief financial officer David Wehner said on Wednesday. But ad load could “come down meaningfully” after mid-2017, Wehner said, reiterating last quarter’s comments, and revenue growth could decline in the fourth quarter.

Interneta veikalu kredītkaršu datu zagļi arī Latvijā

Iekš HackerNews ir nopublicēts interesants pētījums par “jaunu” skimminga veidu, izmantojot interneta veikalus – interneta skimmings. Domāju, ka visi esam dzirdējuši par bankomātu jeb ATM skimmeriem, Kijevā vai Rēzeknē. Tās plastmasas uzlikas, kas “nosmeļ” vai nolasa tavas kredītkartes datus, kad to mēģina izlaist cauri, lai iebāztu bankomātā un izņemtu naudu.

Tā kā esam tehnoloģiju laikmetā, tad arī jārēķinās, ka zagļi arī šajā vidē šivērē, jo šeit ir vieglāk, kā arī nemanāmāk apzagt cilvēkus internetā. Tie laiki, kad puikas zaga Draugiem lietotāju paroles, ir pagājuši, jo tagad ir daudz izdevīgāk nozagt šo lietotāju kredītkaršu datus.

Darbojas interneta skimmings diezgan eleganti un vienkārši. Uzlaužam mājaslapu, ieliekam tajā savus JavaScript kodus un vēsā mierā kopējam visus datus, ko ievada lietotājs uz saviem mākoņiem. Lietotājs mierīgi veic pirkumu, kamēr zaglis tikpat mierīgi savāc visus datus. Nedz interneta veikala īpašnieks, nedz lietotājs neko par to pat nezina, jo nekur un nekas neliecina par draudiem. Eleganti.

Lasīt tālāk

Google un Salesforce grib nopirkt Twitter

Pēdējā karstākā ziņa pasaulē ir par to, ka Google un Salesforce grib pirkt Twitter un plāno iesniegt savus piedāvājumus.

twitter sale

Domas par pārdošanu parādījās pēc tam, kad kāds analītiķis pastāstīja par Twitter vājajiem reklāmas ieņēmumiem un akciju cenu kritumu.

Twitter’s move comes after RBC tech analyst Mark Mahaney downgraded Twitter to “underperform” from “market perform,” predicting a 25 percent drop in the stock because of weak ad revenue.

Tāds kā deja vu. Pirms pāris mēnešiem identiska situācija bija ar Yahoo!, kuru nopārdeva, jo tam bija vāji rādītāji.

Lasīt tālāk

Bite Neierobežots vs. Bezgalīgs interneta apjoms

Pirms pāris dienām Bite izziņoja par jaunumiem savos tarifu plānos. Tagad arī ārzemēs varēs lietot internetu par Latvijas cenām. Par to Bites klienti samaksāja, kad visiem tarifiem pielika nepilnu eiro pie abonēšanas maksas.

Tā kā šobrīd mani neinteresē interneta lietošana ārzemēs, tad aktuālāks bija jautājums par izmaiņām vietējos tarifos. Atgādināšu, ka pirms kāda laika Bite noteica ierobežojumus tarifu plānam “Bezgalīgs interneta apjoms”, kas izpaužas kā ātruma ierobežojums pēc tam, kad esi sasniedzis 100GiB datu apjomu.

Nolēmu noskaidrot no pirmavota.

bite neierobezots

Tātad, tarifu plāna nosaukuma maiņa pēc būtības neko nemaina šajā jautājumā ar datu apjoma un ātruma ierobežojumiem.

Papildināts

Izmaiņas gan ir un visai nepatīkamas. Ja iepriekš, kad tika sasniegta 100GiB datu apjoma robeža, tad ātrums tika samazināts uz 1Mbps. Šobrīd ātrums ir samazināts vēl uz pusi un labākajā gadījumā faktiski ir ap 0.45Mbps. Ar 1Mbps vēl var skatīties online video tiešraides, bet ar esošo ātrumu vairs nē.

Visticamāk, ka ar iepriekšējiem ierobežojumiem neviens neiespringa, lai pirktu papildus datu apjomus, jo 1Mbps bija pietiekams ierindas lietotājiem. Es pat vienā brīdī nepiefiksēju, ka ātrums ir samazināts. Varēja pamanīt biežāku raustīšanos un buferēšanu, bet visādi citādi bija ciešami. Tagad video vairs nevar skatīties.

Yahoo! pārdots Verizon

Vakar oficiāli tika paziņots, ka Verizon pērk Yahoo! par 4.8 miljardiem dolāru.

Verizon will acquire Yahoo’s core internet business for about $4.83 billion in cash, the telecommunications company announced on Monday.

Viens liels uzņēmums mēģināja uzlabot savu finansiālo stāvokli un otrs uzņēmums gribēja tieši to pašu. Vienīgi Verizon bija vairāk naudas un tāpēc nopirka mazāko Yahoo!.

yahoo capitalization

Es pirms trijiem gadiem sāku interesēties par to, kas bīda visas tās izmaiņas iekš Yahoo. Tā ir Marissa Mayer, kas iepriekš bija strādājusi Googlē. No šī grafika var redzēt, ka viņas ieguldījums Yahoo! kapitalizācijas celšanā bija vērā ņemams, lai gan tas nespēja pacelt ieņēmumu daļu.

Marissa Mayer was hired from Google as Yahoo’s CEO in 2012 to turn around the business. But she failed to stem the company’s revenue and profit declines, and a group of investors led by the activist firm Starboard pressured management to sell up.

Yahoo! ir pietiekami iekārojams, lai par šo uzņēmumu vēl kāds interesētos un gribētu to nopirkt. Viņai pašai, visticamāk, ka nāksies pamest uzņēmumu un doties tālāk meklēt jaunus izaicinājumus.

In an email announcing Verizon’s acquisition of Yahoo, Mayer told employees that she would be staying with the company. However, it is not yet clear what will happen to Mayer once the deal closes in six to nine months. According to a Yahoo Securities and Exchange Commission filing, she would get a $54.9 million severance package if she were fired by Verizon.

Lai gan 55 miljoni ir gana laba kompensācija.

DigitalOcean maina bonusu nosacījumus

Šodien saņēmu e-pastu no hostinga sniedzēja DigitalOcean par noteikumu izmaiņām. Izmaiņas attiecas uz bonusiem, ko viņi piešķir savas mārketinga kampaņas ietvaros.

Digitalocean

Divos vārdos – samaksā $5, lai paspēlētos ar viņu pakalpojumiem un par to viņi iedod pa virsu vēl $10 tev un tam, kas ielika saiti ar savu kodu, lai piereģistrētos viņu sistēmā (pamēģini pats, ja netici).

Lasīt tālāk

Bite turpmāk vēl vairāk ierobežos 4G lietotājus (papildināts)

Šodien saņēmu šokējošu e-pastu no sava interneta pakalpojumu sniedzēja Bite, kas man mājās nodrošina 4G internetu. Es nobijos, jo e-pasta sākumā bija brīdinājums, ka mans interneta lietošanas apjoms ir lielāks nekā citiem. Un tikai pēc tam sekoja šis skaidrojums. Zemāk ir papildinājums. Viss nav tik skarbi, kā es iedomājos. 🙂

Mēs esam pārskatījuši godīgas lietošanas politiku (GLP), tāpēc, sākot ar 2016.gada 30. aprīli, Tev būs iespēja lietot internetā to, ko iepriekšējie noteikumi liedza: failu apmaiņas programmas, kuras izmanto tā saukto p2p (peer to peer), piemēram, BitTorrent, kā arī lietot videostraumēšanu jeb droši vari skatīties iecienītākos raidījumus vai mūzikas klipus. Interneta dati, ko būsi izlietojis laikā no plkst. 00:00 līdz plkst. 07:00, netiks uzskaitīti nemaz, bet pārējā diennakts laikā bez raizēm un jebkādiem ierobežojumiem varēsi izmantot veselus 100GB mēnesī! Ja gadījumā kādreiz nesanāks iekļauties šajā interneta apjomā, internets Tev būs pieejams ar ātrumu 512kb/s, kas ir pilnībā pietiekošs, lai Tu varētu sekot līdzi jaunumiem sociālajos tīklos, lasīt jaunākās ziņas vai lietot darba e-pastu!

Atgādināšu, ka Bites internets bija atzīts par ātrāko mobilo internetu Latvijā. Viņi to panāca pateicoties tam, ka ierobežo p2p protokola lietotājus, kas izmanto failu apmaiņas tīklus (torrentus), mūzikas vai video straumēšanas servisus. Ja lietotājs kaut vienu reizi palaiž kādu no šiem servisiem (pat neapzinoties, ka konkrētais serviss izmanto p2p protokolu), tad viņš automātiski nonāk melnajā sarakstā.

Lasīt tālāk

Digitālā čeku grāmatiņa no Checkbook.io

Man patīk visas šīs digitālās naudiņas un padarīšanas, kas ar tām saistītas. Es to uztveru kā evolūciju, kad pāriet no papīriņiem uz elektroniskiem norēķiniem. Tā kā mūsu dzīvē arvien vairāk ienāk elektroniskās lietas, tad arī loģiski, ka jābūt elektroniskai naudai. Šajā gadījumā es domāju jau nākamo līmeni, kas seko ir aiz elektroniskām norēķinu kartēm, kuras izsniedz bankas. Runa ir par kaut ko, kas varētu konkurēt ar banku monopolu.

Piemēram, jauna izklaide, ko piedāvā startaps Checkbook.io digitālo čeku veidolā.

Checkbook

Piedāvājums izklausās lielisks – ieraksti epastu, vārdiņu, summu un vienkārši nosūti čeku ar naudiņu. Puiši ir atvēzējušies uz banku sektoru, kas pēc apjomiem izskatās ļoti vilinošs. Vienīgi jāņem vērā, ka bankas to ir uzpūtušas un ar to pelna labu naudu, kā arī diez vai gribēs atteikties.

With paper checks, you have to keep a deck of them on hand plus pay for envelopes and postage. Credit card payments can cost 2.9%. And for businesses it can cost between $7 and $16 to send a check, and $1.50 just to receive one, according to Aberdeen Group, Bank of America, and the AFP Payment Cost Benchmarking Report.

With over 19 billion checks for over $30 trillion sent in 2013, B2B checks cost businesses $25 billion a year.

Lielākais izaicinājums ir atrast veidu, lai bankas piekristu darboties ar šo starpnieku, kas tagad grib dzenāt naudiņu caur savu kontu un par to maksāt smieklīgu komisiju – $1 par katru darījumu. Principā tur sanāk vairāki darījumi – Bank A -> Checkbook -> Bank B. Teorētiski tas ir iespējams, bet praktiski tas izklausās diezgan nereāli.

Vismaz man šobrīd ļoti interesē, kas būs tie āķi ar kuriem viņi dzīs augšā auditoriju un kā ieinteresēs bankas uz sadarbību. Vienīgā motivācija bankām būtu dzenāt lielas naudas caur efektīvi izstrādātiem naudas plūsmas kanāliem. Attiecīgi zemo komisiju varētu nosegt ar apjoma palielinājumu. Protams, arī visi riski paliek Checkbook ziņā. Te arī parādās pāris jautājumi, piemēram, kā viņi nosegs izdevumus attiecībā uz krāpšanas mēģinājumiem un naudas atgriešanām. Vai arī kā tur tas vispār notiks? Jebkurā gadījumā būs interesanti.

Mēs gan pagaidām varam mierīgi atslābt, jo rotaļu laukums iesākumā ir ASV. Un es ar savu skepsi arī īpaši neceru, ka nonāks līdz Eiropai, kur nu vēl Latvijai. Tomēr ticu, ka šādam mēģinājuma ir jābūt, jo tas palīdzēs labāk saprast alternatīvos veidus naudas cirkulācijai. Ar laiku taps kāds hibrīds, kas būs tik pat drošs kā bankas un progresīvs kā Bitcoini.

No Techcrunch dzīlēm.