Mēneša arhīvs: novembris 2011

Uz iOS ir izdevīgāk izstrādāt aplikācijas

Viens liels bonuss jeb pluss Apple mobilajām ierīcēm ir tas, ka viņi nodrošina lielisku platformu vai pat to var saukt par vidi, kurā izstrādātāji var pelnīt naudu. Pretstatā tam, ko piedāvā Android platforma.

Analītiķu grupas Piper Jaffray’s pētnieka Džīna Munstera (Gene Munster) aprēķini liecina, ka lietojumprogrammas, kas izveidotas iPhone, iPod un iPad ierīcēm un ir pieejamas Apple App Store, saviem autoriem ļāvušas nopelnīt kopumā 3,46 miljardus ASV dolāru, savukārt Android Market programmu autori nopelnījuši tikai 240 miljonus dolāru – 14 reizes mazāk, vēsta CNN.

Aprēķini arī liecina, ka Apple iekasē 85-90% no visas naudas, kas tiek tērēta lietojumorogrammu iegādei. Jāatzīst arī, ka Apple App Store ir lielāks maksas programmu īpatsvars (13,5%) nekā Android Market (1,3%).

Pie visa tā, ka it kā Android ierīcēm ir 52% no visa viedtālruņu tirgus.

Šā gada trešajā ceturksnī interneta giganta Google ražotajai mobilo ierīču operētājsistēmai Android piederējuši 52% pasaules viedtālruņu tirgus, liecina pētījumu centra Gartner jaunākie dati.

Savukārt Apple iPhone kontrolējusi 15% viedtālruņu tirgus (pirms gada 16,6%). Piecdesmit procentu barjeru Android pārvarēt izdevies pirmo reizi. Salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pirms gada – Android izdevies dubultot savu daļu viedtālruņu tirgū, vēsta tehnoloģiju žurnāls eWeek.

Nevar gan saprast vai tur ir iekļautas arī planšetes, bet tāpat tā ir laba viela pārdomām.

Cietais disks par akcijas cenu

Šodien uzklikšķināju uz kolēģa atsūtītās saites un pēc raksta izlasīšanas pārskrēju pāri reklāmas baneriem. Tā kā es zinu, ka pirms dažām nedēļām Taizemē plūdos tika appludināta cieto disku sastāvdaļu ražotne, kas apstādināja cieto disku ražošanas procesu un radīja deficītu, tad man bija sportiska interese par to kā “staigā” cieto disku cenas. Loģiski, ka šādai reklāmai nespēju paiet garām, jo cena bija lieliska.

Starp reklāmu jūru pavīd iekšējā cietā diska reklāma par pieņemamu cenu.

Loģiski, ka ir vēlme noskaidrot, kas zem tās slēpjas. Domāts darīts – klikšķinu uz bildes.

Lasīt tālāk

11.11.11. 11:11

Apsveicu visus ar šo zīmīgo datumu 11.11.11. 11:11! Mēs to piedzīvojām. 🙂

Novēlu izturību, veselību un gaišas domas, lai sagaidītu arī nākamo zīmīgo datumu 12.12.12. 12:12.

Adobe pārtrauks izstrādāt Flash uz mobilajām ierīcēm

ZDNet raksta, ka Adobe pārtrauks Flash izstrādi uz mobilajām ierīcēm. Flash ir ļoti prasīgs no resursu viedokļa jeb vienkārši rijīgs un tas padara šo aplikāciju ļoti nebaudāmu.

Tā vietā Adobe fokusēsies uz HTML5 standarta video atbalsta pilnveidošanu un mobilajās ierīcēs fokusēsies uz savu Adobe AIR platformu.

Our future work with Flash on mobile devices will be focused on enabling Flash developers to package native apps with Adobe AIR for all the major app stores. We will no longer adapt Flash Player for mobile devices to new browser, OS version or device configurations. Some of our source code licensees may opt to continue working on and releasing their own implementations. We will continue to support the current Android and PlayBook configurations with critical bug fixes and security updates.

Tie, kas ir aizmirsuši par to, kas ir HTML5 un ar ko tas atšķiras no XHTML vai HTML4.

HTML5 video jau atbalsta modernie datoru pārlūki – Firefox 3.5+, Opera 9.50+ un Chrome un mobilās ierīces.

No Engadget.

iPad + mākoņi = programmētāja sapnis jeb izcils Twitter reklāmas piemērs

Šodien redzēju Twitter reklāmu, kas pie tam bija vērtīga, jo ļāva izlasīt visai interesantu bloga ierakstu par iPad kā programmētāja rīku. Un beigās pat nolēmu uzrakstīt ierakstu savā blogā, jo varbūt kādreiz es pats tā izvirtīšu. 🙂

Reklāmu bīda Linode, kas piedāvā mākoņu pakalpojumus. Es ieteiktu pamācīties, visiem PR cilvēkiem un sociālo tīklu ekspertiem, no šādiem piemēriem.

Gribētos domāt, ka bloga ieraksts ir tapis no kāda blogera, bet Linode to vienkārši pārķēra un tālāk virza kā labu reklāmas materiālu.

Rakstā es redzēju Vim logu, kas uz iPad izskatās lieliski un radās interese izlasīt, kā tad tajā zvērā var kaut ko programmēt, jo principā viss notiek ar klaviatūru un karstajiem taustiņiem, bet iPad virtuālā klaviere nav tas ērtākais veids kā to darīt.

Lasīt tālāk

Aizturēti mākoņskaitļotāji – nodokļu nemaksātāji

Pavilkos uz Ir.lv iečivināto saiti par noziedznieku grupējumu, kas kaut nelegālu ir sadarījuši ar mākoņskaitļošanu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde (FPP) šonedēļ apturējusi noziedznieku grupas darbību, kas caur ārzonu kontiem un virtualizētu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru jeb mākoņskaitļošanu legalizējis noziedzīgi iegūtus līdzekļus un izvairījies no 5,85 miljonu latu nodokļu maksāšanas.

Rakstā bija atbilstoša reklāma.

Reklāmas pirmajā kadrā ir teikts: “Viņi jau darbojas starptautiskajā biznesā”, bet otrajā: “un ko dari tu?”.

Forša vārdu spēle sanāca. Varētu pat teikt – kontekstuālā reklāma.

Tas, ko es nesapratu bija par to mākoņskaitļošanu. Ko tieši viņi tur bija izmantojuši tajos mākoņos?

VID uzsver, ka, lai apgrūtinātu tiesībaizsardzības iestāžu darbu pierādījumu iegūšanā un traucētu izmeklētāju darbu, noziedznieku grupa izmantoja virtualizētu informācijas tehnoloģiju infrastruktūru, ko pasaulē pazīst ar terminu “cloud computing” jeb “mākoņskaitļošana”, taču FPP izmeklētājiem ir izdevies atklāt arī šīs “mākoņskaitļošanas” centru – servera atrašanās vietu, kas atrodas Latvijā, un iegūt no tā izmeklēšanai nozīmīgu informāciju, proti, informāciju, ar kuru apmainījās shēmā iesaistītās personas.

Nespēju sasiet kopā naudas atmazgāšanu ar virtualizēto informācijas tehnoloģiju infrastruktūru.

Latvija Doing Business 2012 topa 21.vietā

Pavilkos uz šo rakstu Vienas pieturas aģentūra uzņēmējam, bet jau pēc pāris rindkopām jutos vīlies – tik daudz teksta, bet tik maz jēgas. Vērtīgāko daļu atļaušos nocitēt.

Labas ziņas vienmēr ir patīkamas. Jaunākajā Pasaules Bankas pētījumā Doing Business 2012 Latvija pakāpusies uz augsto 21. vietu no 183 pasaules valstīm. Turklāt Latvija ir to 12 valstu starpā, kurās reformas, pēc Pasaules Bankas ekspertu domām, ir būtiski sakārtojušas uzņēmējdarbības vidi.

Aizķēra Pasaules Bankas pētījums, kuru bija diezgan vienkārši atrast internetā – Doing Business 2012. Īsā versija jeb kopsavilkums no šī raksta.

Lasīt tālāk