Es domāju, ka vairāk nerakstīšu par skolas.lv veiksmes stāstu, bet nenocietos. Ļoti iepatikās šis citāts.

“Es esmu ļoti nikna uz ierēdniecību! Nevar būt tā, ka 20 ierēdņi ar savu parakstu apliecina, ka projekts “skolas.lv” ir ok, un tad pēkšņi izrādās, ka nekas nav ok,” uzsvēra Straujuma.

Nu un, ka nikna. No tā jau nekas nemainās. Pat, ja visi valsts ierēdņi tur būtu parakstījušies. Kamēr neprasīs atbildību, tikmēr nekas nemainīsies.

Tas, ko es nesaprotu – kāpēc valsts iestādes neizmanto likumdošanā noteiktās normas, kas paredz, ka no valsts amatpersonām var regresa kārtībā piedzīt zaudējumus.

Ziņojumā norādīts, ka gan darbinieku, gan ierēdņu, gan amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atbildību par darba devējam nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu nosaka Darba likuma normas un citi normatīvie akti, kas paredz speciālu attiecīgo amatpersonu darba tiesisko attiecību regulējumu. Šobrīd normatīvie akti paredz iespēju darba devējiem vērsties ar regresa prasību pret tām amatpersonām, kuru vainas dēļ cietušajiem nodarīti zaudējumi, kas tiek atlīdzināti no valsts budžeta līdzekļiem.

Ziņojumā arī uzvērts, ka katrs gadījums saistībā ar amatpersonas iespējamo vainu un zaudējumu rašanos ir vērtējams individuāli, jo, lai regresa prasībā būtu iespējams piedzīt amatpersonas vainas dēļ radušos zaudējumus, ir jākonstatē cēloņsakarība starp amatpersonas rīcību un nodarītajiem zaudējumiem, kā arī šīs amatpersonas vainas pakāpe zaudējumu nodarīšanā.

Līdz ar to katrs gadījums saistībā ar amatpersonas iespējamo vainu un zaudējumu rašanos, kas tiek atlīdzināti no valsts budžeta līdzekļiem, ir vērtējams individuāli.

Trīs ar pus miljoni eiro arī ir nauda. Uz priekšu – izveidojam komisiju, kas izvērtēs šo gadījumu un sagatavos dokumentus, lai piestādītu rēķinu par zaudējumiem.