Šajā video iepazīstina ar grāmatas The Great Taking saturu, kurā detalizēti izskaidro kā cilvēkiem atņems viņu īpašumus. Pie tam likumīgi. Ja esi dzirdējis par to, ka līdz 2030.gadam tev nekas nepiederēs un tu būsi laimīgs, tad šajā video skaidro kā to tīri tehniski ir plānots izdarīt.

Papildināts

Papildināts ar interviju, kur runā tieši par Eiropas īpašuma tiesībām, kuru vairs nav, jo līgumos ir tikai fikcija, ka tev kaut kas pieder, bet pēc fakta pēc trešās atrunas ir atsauce, ka pirmās tiesības uz faktisko ieķīlāto īpašumu ir centrālā depozitārija likviditātes nodrošinātājam. Un tā nav nedz tava banka, nedz brokeris vai depozitārijs, kurā glabājas papīriņi ar fiktīvām īpašuma tiesībām.

Neliels papildinājums. Nejauši uzgāju saistīto video, kur autors stāsta jau ar konkrētiem piemēriem par gadiem, notikumiem, kas ir notikuši un kādā secībā tas ir noticis. Tā kā šī ir intervija, tad šeit jau ir mazāk formāls sarunas veids un izklausās “mazāk” pēc reklāmas. Atšķirībā no pašas grāmatas reklāmas klipiņa, kas varbūt izskatījās kaut kas tāls un netverams. No sērijas – tas jau biezajiem amerikāņiem ar viņu Federālo sistēmu, ka mūs te Eiropā jau tas neskars. Šajā intervijā kā reizi sarunājas ar puisi no Nīderlandes, kuru interesē kā tas darbojas Eiropā un kāpēc tas darbojas arī šeit.

Intervijas beigās piedāvā risinājumus:

• mainīt likumdošanu savā valstī, lai atjaunotu īpašuma tiesības, kas piedērētu cilvēkiem un viņiem būtu pirmās tiesības uz aktīviem
• neieķīlāt neko bankās, jo līguma slēgšanas brīdī tu nodod savas īpašuma tiesības, pat ne pašai bankai, bet gan tai iestādei, kas finansē banku
• nodrošināt sevi ar pārtiku, jo Bitcoinu nevar ēst un tā kā tiks organizēti piegāžu ķēžu pārtraukumi kā tas bija “pandēmijas” laikā vai arī, kad sākās karš Ukrainā, un ieviesa “sankcijas”, kuru rezultātā no veikalu plauktiem pazuda lētā gala pārtikas produkti, nemaz nepieminot par citām precēm

Es nezinu vai tas vecis ir izkūkojis prātu un stāsta pasakas, vai nē. Liela daļa no lietām, kuras viņš piemin, ir reāli notikušas, jo ir aprakstīts grāmatās vai citās publikācijās.

Mani aizķēra šī tēma, jo es visu laiku meklēju atbildes uz jautājumu par to kā šī shēma strādā un kāpēc centrālās bankas grib tikt vaļā no bankām. Dzirdētie argumenti man šķita par īsu. Tagad ir vismaz teorija, kas jau izklausās reāla.

Ieviešot Slave Coins jeb centrālo banku vergu monētas – FED dolāru vai EU euro digitālos ekvivalentus, pēc būtības jau nekas nemainīsies. Tā kā viņi izmanto blokķēdes tehniskos risinājumus, tad visas transakcijas būs pārskatāmas. Tas ir liels pluss, bet arī iepriekš tas bija daudz maz pieejams. Varbūt nebija pieejams centralizēti. Bet tagad, kad ir saprotams, ka arī bankas ir tikai starpnieki un reālie aktīvu īpašnieki ir “virs” bankām, kļūst skaidrs, ka tās tīri tehniski vairs nav vajadzīgas. Tā kā bankritis būs gaidāms arī Eiropā.

Katram vergam būs savs vergu monētu maciņš, kur, ja vergs labi uzvedīsies, tad viņam ieskaitīs monētiņas, kuras varēs iztērēt šī mēneša ietvaros. Uzkrāt vai atstāt uz nākamo mēnesi jau nevarēs, jo atlikušās monētiņas “sadegs”. Ak jā, un tērēt tās varēs tikai pie noteiktiem tirgotājiem, kas arī būs tādi paši vergi, jo pildīs noteiktus nosacījumus. Tas nav mans izdomājums, bet gan centrālās bankas uzstādījums. Internetos ir pilns ar informāciju un video, kur par to visu detalizēti stāsta šīs sistēmas ieviesēji.

Tie, kas ir dzīvojuši Padomju Savienībā, var pastāstīt kā tas bija ar pārtikas taloniem, kad cilvēki, kas nesmēķēja, mainīja cigarešu talonus pret cukura taloniem. Bija jautri. Ir cilvēki, kas sapņo pēc tādas dzīves. Nu viņu sapņi drīz piepildīsies. Visiem būs jautri.