Sadaļas arhīvs: Viedoklis

Pētījums par negatīvo komentāru ietekmi uz uzņēmuma zīmolu

Kāds interneta mārketinga akadēmiskais pētnieks ir veicis nelielu eksperimentu Melnburnes universitātē par tēmu – kā uzņēmuma zīmolu ietekmē negatīvie komentāri Facebook lapās. Domāju, ka lielākā daļa ir kaut kur lasījuši vai kā dzirdējuši, ka negatīvos komentārus nevajag dzēst, bet gan vajag uz tiem atbildēt. Es pats vairs neatceros, kur es par to lasīju vai kāpēc pieturējos pie šī principa no sākta gala.

Neliela tēze par to kāpēc vispār vajag kaut ko tādu darīt saistībā ar uzņēmuma seju.

Consumers form relationships with brands, much like we form relationships with other people. In the same way we form impressions of other people, we also form impressions of brands. Who wants a friend that is not genuine in the way they communicate with us? We want honesty, because honesty suggests that person cares about us. Our closest friends will tell us what they think, and will also help us when we need it. Only telling people what you think they want to hear is not a good way to build lasting strong relationships.

Pētījumā piedalījās 300 respondenti, kuri tika sadalīti 3 grupās, kur katrai grupai tika atrādīta atšķirīga Facebook lapa. Pirmā grupa redzēja tikai pozitīvus komentārus, otrā grupa redzēja lapu ar pozitīviem un negatīviem komentāriem, bet trešā grupa redzēja gan pozitīvos, gan negatīvos komentārus, bet, atšķirībā no otrās grupas, trešās grupas lapā attiecīgais zīmols atbildēja uz negatīvajiem komentāriem.

Kas no tā visa sanāca?

Lasīt tālāk

Google+ nepatīk mans vārds

Godīgi iespamoju Podā un domāju par to iespamot arī savā Google+ kontā. Ielienu iekšā un ieraugu šo jauko paziņojumu.
Ja kādam ir interesanti, tad te būs ar visām saitēm, ja nu rodas vēlme kaut ko padzēst. 😉
Šķiet, ka jūsu ievadītais vārds neatbilst mūsu Google+ vārdu politikai.
Mēs apzināmies, ka pakalpojums Google+ un tā vārdu politika, iespējams, šobrīd nav piemērota visiem lietotājiem. Mēs būtu sarūgtināti, ja jūs atteiktos no šī pakalpojuma, taču, ja nolemjat to darīt, vispirms izveidojiet savu Google+ datu kopiju. Pēc tam noklikšķiniet šeit, lai atspējotu pakalpojumu Google+.

Jaunā 1188.lv mājaslapa

Šodien oficiāli tika palaista jaunā 1188.lv mājaslapa. Atzīstos, ka es šo lapu šodien redzēju pirmo reizi, lai gan man tāpat kā citiem kolēģiem bija iespēja uzzināt par beta versiju jau pirms nedēļas. Bet kaut kā nesanāca pareizā dienā ieskatīties intranetā un izlasīt šo ziņu. Tā nu man bija īpašs uzaicinājums. 🙂

Atgādināšu, ka pirms diviem gadiem tapa iepriekšējā izskata maiņa jeb kā latviski saka facelift.

Atšķirībā no iepriekšējās versijas, kur viss bija saspiests vienā lapā, tagad tā ir ripināma jeb skrollojama un dizains ir moderns. Lai gan teiktu, ka lapā ir pārāk daudz “gaisa” jeb nelietderīgi izmantots laukums. Man šķiet, ka dažās vietās varēja saspiest saturu daudz kompaktāk. Jo vairāk skatos, jo vairāk gribās piekasīties, jo vairāk lietoju, jo vairāk dažādas nianses griež acī.

Jebkurā gadījumā lietotāji jau būs tie, kas pateiks – iet viņiem pie sirds vai nē. Es te varu pļurkstēt cik man uziet, bet nekas jau no tā nemainīsies. 🙂

Ātrākais pārlūks reālajā pasaulē

Pietiekami daudz esam redzējuši testus, kuri ir veikti laboratorijas apstākļos vai apstākļos, kas tuvināti reālajai pasaulei. Šoreiz TechCrunch piedāvā reālās pasaules pārlūku testu grafiku, kuri ir apkopoti dati no 200 mājaslapām ar 1.86 miljardiem individuālu mērījumu.

Ticu, ka pēc pēdējā joka ar IE lietotāju zemo IQ rodas vēlme apšaubīt jebkuru testu patiesumu. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pats pētījums pagaidām vēl nav publicēts. Bet pamēģināsim šoreiz noticēt, jo šeit nav nekā tāda, ko mēs jau nezinātu iepriekš. Vēl jo vairāk tāpēc, ka arī citos līdzīgos testos ir aptuveni tādi paši rezultāti – uzvarētājs ir Chrome un Firefox, tad pārējie pārlūki.

Zilais stabiņš parāda lapas ielādes laiku, bet zaļais to cik ātri pārlūkā tiek attēlota lapas redzamā daļa.

Lasīt tālāk

Dubultdroši pirkumi internetā jeb kā Swedbank mani piečakarēja

Ielīdu interneta bankā samaksāt rēķinus un skatos man viens jauns ziņojums. Ha, padomāju es un ar ziņkāri spiedu uz saites, lai redzētu, kas tur rakstīts. Tas, tomēr nav kaut kāds viltīgais spams, kas izlīdis cauri lētajam spama filtram, bet gan bankas automatizētais ziņojums īpaši atlasītiem klientiem. Nu, vai arī labākajā gadījumā klientu menedžeres sūtījums. Šajā gadījumā tas bija pirmais gadījums, kur apakšā stāv klientu menedžeres paraksts, lai arī virtuāls. 😉

Virsraksts bija ļoti intriģējošs.

Reģistrējiet karti dubultdrošiem pirkumiem internetā!

Es pavilkos. Ne jau tik ļoti, lai uzreiz kaut ko skrietu un pirktu, bet spama kastītē uz to noteikti uzklikšķinātu, ja sūtītājam būtu seksīga e-pasta adrese ar kādas mazpazīstamas bankas nosaukumu. Mazpazīstamas tāpēc, ka pazīstamo banku sūtījumus lasu arī ar sūdīgiem virsrakstiem. 🙂

Lasīt tālāk

Google +1 pogas statistika un Google+ sociālais projekts

Pirms mēneša rakstīju par Google jaunievedumu – Google +1 poga ar kuras palīdzību lapas apmeklētāji var iedot plusiņu lapai, rakstam vai kādai citai satura vienībai un lapas veidotājs attiecīgi saņemt savu labumu no tā – meklēšanas rezultātos apmeklētāju novērtējums tiek ņemts vērā un attiecīgi novērtētākās lapas parādās augstāk. Jeb citiem vārdiem sakot, cilvēki ietekmē to, ko kāds cits cilvēks atradīs meklēšanas rezultātos. Tas ir jauns izaicinājums SEOšņikiem un visiem citiem manipulatoriem. 😉

Vienīgā lieta, kas toreiz pietrūka bija statistika. It kā uz pogas mēs varam redzēt skaitu, kas ir nobalsojis, bet tas drīzāk kalpo apmeklētājiem, lai viņi pamanītu cik labs ir šis saturs. Lapas autorus bieži vien interesē kopbilde un detalizētāka statistika, lai saprast, ko ar to visu iesākt.

Dzintara komentārs mani pamudināja pameklēt atbildi uz šo jautājumu. Bija viens risinājums, ka ar papildus JavaScript kodu varēja uzskaitīt tos, kuri ir nobalsojuši par konkrēto lapu. Protams, tas ir risinājums, bet man tādi apkārtceļi ne visai patīk – pārāk daudz lieka koda un pārāk maz jēgas. Uztveru to kā dzīves sarežģīšanu. Tāpēc neizmantoju.

Lasīt tālāk

Blekko – meklētājs cīņā ar spamu

Iekāpu internetos, lai paskatītos, kas labs sastrādāts. Uzrāvos uz meklētāju Blekko. Pirmā doma, kas iešāvās prātā, kad atvēru šo lapu bija – programmētāji uztaisījuši meklētāju programmētājiem.

Diezgan labs pieteikums ir sanācis Zorro update rakstā.

What’s most amazing about Blekko, though, is it’s still around. So many ambitious search startups like Cuil and SearchMe went for it and flailed. But Blekko, six months in, is growing nicely and has around 1 m unique IPs visit the site monthly. Early contextual ad testing, they say, is producing good results. When they finally turn that on for good, a real revenue stream will be flowing to Blekko. In other words, it may be time to start thinking of Blekko as a long term “we’re still here” startup. They have no appearance of fail anywhere near them yet.

Pirmajā momentā man tā arī nepalika skaidrs, ko tagad darīt, kad atvēru šo meklētāju. Pēc pāris meklējumiem es sapratu, ka man tur pagaidām vēl nav ko meklēt. Šķiet, ka par pamatu šis meklētājs izmanto citu meklētāju datubāzes, lai gan tam esot arī savs bots, kas ložņā pa webu – ScoutJet.

ScoutJet is the web crawler for blekko, a new Silicon Valley based search engine created by the founders of DMOZ and Topix.

Lai gan rezultātos parādās “based on…” un cita meklētāja/servisa nosaukums.

Lasīt tālāk

Diena.lv nomaina dizainu

Šķiet, ka no vakardienas, jo tā parasti notiek, Diena.lv ir nomainījusi dizainu, kā arī visu dzinēju, kas kustina šo lapu.

Spied uz bildes, lai redzētu ekrānuzņēmumu ar visu portāla izskatu (1.2MiB liels fails).

Pirmajā momentā ir jūtamas līdzības ar Apollo dizainu. Pieņemu, ka tas varētu būt skaidrojams ar to, ka autors ir tas pats, kas izstrādāja Tvnet dizainu. Tikai šajā gadījumā ir paņemtas arī pāris labas lietas no Delfi jaunā dizaina. Rezultātā ir iznācis gana labs variants, kurā ir samiksētas dažādas lietas no lielākajiem Latvijas portāliem. Diemžēl nianses nav pieslīpētas un ir tāda nepabeigtības vai paviršības sajūta, bet iespējams, ka tas ir bijis mērķis, vai arī es esmu pārāk prasīgs. 🙂

DELFI jaunā augšiņa

Pele norāda, ka Delfi ir pamainījuši savas lapas augšējo daļu. Tas ir vēl pēc pilnās dizaiņa nomaiņas, ko viņi veica pagāšgad novembrī.

Jaunajā galvā ir iestrādātas saites uz sociālajiem tīkliem un sānos mēs redzam lielu Twitter reklāmas baneri. No sērijas – 600 000 lietotājiem reklamē, ka ir tāds publiskais čats, kurā tusē 6 000 lietotāji un garlaikojās. Būs jautri.

Principā lietotāji tiek sagatavoti, ka tur augšā tagad būs liels reklāmas laukums, kurā varēs izvietot kaut ko jauku un mirgojošu. 🙂

HTML5 logo

Šodien beidzot izdomāju, ka vajag pabradāt pa internetiem. Palasīju dažus interesantus ierakstus par šo un to, bet gribēju iemūžināt jauno HTML5 logo, kuru mums piedāvā W3C.

An HTML5 Logo

It stands strong and true, resilient and universal as the markup you write. It shines as bright and as bold as the forward-thinking, dedicated web developers you are. It’s the standard’s standard, a pennant for progress. And it certainly doesn’t use tables for layout.

We present an HTML5 logo.

Tiem, kas tikko no koka nokāpa un izbolītām acīm skatās ekrānā, pāris saites iz arhīva – kā W3C atgriezās uz pareizā ceļa un kā tapa pirmais HTML5 standarta uzmetums. Lai gan šaubos, ka būs tādi interneta pārlūkotāji, kas nebūs dzirdējuši par jauno modes lietiņu – HTML5. Jā, lai arī joprojām esmu HTML4/HTML5 standartu atbalstītājs, tomēr uztveru visu šo haipu kā šī brīža modes lietu. Tas nav slikti, nebūt ne.

Tas ir mārketings. Vienkārši, lai pavilktos tik lielas masas, ir nepieciešams sausu, garlaicīgu un neinteresantu dokumentu kopu par to kā būtu jāveido lietas internetā, padarīt kā pielūgsmes objektu un lietas aizies. Pēc līdzīga principa tika glorificēti XHTML un CSS standarti, kas pavēra jaunas iespējas web izstrādē un dizainā.

Tad nu cienīsim to, jo pateicoties cilvēkiem, kuri ir strādājuši pie šī standarta, mēs turpmāk varēsim vēl labāk baudīt interneta āres.

Page 10 of 30
1 7 8 9 10 11 12 13 30