Kā saņemt nodokļu atmaksu no valsts?

Pēc ilgiem laikiem atradu motivāciju uzcept vienu gabaliņu. Šoreiz kā izklaides objekts kalpoja Swedbankas Zelta apkalpošanas programmas klientiem izsūtītais ikmēneša izdevums “Mana banka”. Principā tas ir smalks izdevums, kura mērķis ir pamudināt mūs – zelta apkalpošanas programmas klientus, iztērēt pēc iespējas vairāk naudas, pakalpojumos, kurus piedāvā banka. No šī izdevuma var saprast, kas ir tas, ko banka mēģina iepārdot saviem klientiem.

Ar depozītiem iet grūti, tad nu tagad jādomā kaut kas cits. Nekustamie īpašumi jau sāk pelēt, uzkrājošā apdrošināšana un 3.pensiju fonds ir lietas, kuras šobrīd ir izvirzījušās karstākajos piedāvājumos. Es pirms diviem gadiem naivi domāju, ka notiks kaut kāda rosība uzkrājošajā apdrošināšanā, bet laikam toreiz vēl nebija pienācis īstais laiks, jo depozītos varēja vairāk nopelnīt un uzkrājošās apdrošināšanas bija pārāk nedrošs ilgtermiņa ieguldījums. Ja 2010.gada sākumā depozītu likmes sāka kristies, tad 2010.gada beigās tās jau bija izkritušas cauri grīdai, kas padarīja šo pasākumu gaužām nožēlojamu.

Nu ko, neskumsim. Ja nekustamo tirgus vēl nav līdz galam nogāzies un cenām vēl ir, kur krist, tad apdrošināšanai un pensiju fondiem kā reizi varētu būt zināmas perspektīvas. Ir pienācis laiks izvilkt no noputējušiem plauktiem karstākos uzkrājošās apdrošināšanas un pensiju 3.līmeņa piedāvājumus. Šīs dienas piedāvājums – slaucam valsti uz nodokļu atmaksu. Uztaisīju ekrānuzņēmumu no lieliskā ikmēneša izdevuma. Ļoti vienkārši un salīdzinoši pārskatāmi paskaidrots, kas būs, ja būs.

Banka ir izveidojusi arī kalkulatoru, kas domāts tiem, kuri vēlas paspēlēties un parēķināt cik, tad var naudiņas dabūt atpakaļ. Kalkulatorā man pietrūka kopsumma, kas sanāk, ja kādam ir tik ļoti daudz brīvo līdzekļu, ka viņš ir parāvis gan pensiju 3.līmeni, gan uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu.

Piemērā ir paņemta gada bruto alga Ls10000 un iemaksa katrā uzkrājumu veidā pa Ls1000 gadā, kas ir 10% griesti no bruto algas uz katru no uzkrājumu veidiem jeb 20% kopā.

Tas, kas man patika, ka bankas dara visu, lai mēs noguldītu savus līdzekļus un izmantotu šo iespēju – saņemt no valsts nodokļu atmaksu. Interesanti cik lielus panākumus guva visas tās kampaņas, kur reklamēja šo lielisko iespēju. Es tā arī nepavilkos, jo bija citi – labāki piedāvājumi. 🙂

Ja bankas cenšas un veido dažādas izglītojošas lapas, kurās skaidro to kā tam nabaga cilvēkam aizpildīt to nolāpīto VID deklarāciju, tad diemžēl VID jau kuro gadu nav spējuši padarīt saprotamāku savu elektroniskās deklarēšanas sistēmu jeb EDS. Man kopš 2007.gada šermuļi skrien, kad iedomājos par to. Nesen brīvprātīgi piespiedu kārtā tur ielīdu un sapratu, ka ir lietas, kas nemainās – mainās tikai cipariņš EDS versijā un visticamāk, ka izmaksu pozīcijas. Redzot to sistēmu no “ārpuses” kā vienkāršs lietotājs, itin nemaz nebrīnos par tiem brīnumiem, kas sacēla haju mūsu varžu dīķī. Un joprojām nesaprotu kā tās solīdās kompānijas notrallināja 1 mio., bet bērnu slimību nespēja diagnosticēt.

Starp citu, lika pasmaidīt šīs rindiņas.

Attaisnotos izdevumus apliecinoši dokumenti

Čeki, kuros jābūt redzamam maksātāja personas kodam, vai bankas apstiprināti maksājuma uzdevumi par gada laikā veiktajiem attaisnotajiem izdevumiem (ārstnieciskie pakalpojumi, zobārstniecība, izglītība). Maksājumu uzdevumi par privātajos pensiju fondos (pensiju 3. līmenī) vai dzīvības apdrošināšanas līgumos ar līdzekļu uzkrāšanu veiktajām iemaksām vairs nav jāiesniedz . Šo informāciju Valsts ieņēmumu dienests saņem no pensiju fondiem un apdrošināšanas sabiedrībām pa tiešo.

Tehnoloģijas, tomēr ir sasniegušas arī VID cietoksni un vismaz kaut kāda informācija nonāk arī pie mūsu uzraugiem. Ir nelielas aizdomas, ka tas ir banku nopelns, jo tikai komerciestādes līdz šim ir plēsušas pakaļas, lai padarītu klientu dzīvi vieglāku un viņu maciņus tukšākus.

Derētu izdomāt motivācijas shēmu dažādām valsts institūcijām, ministrijām un Saeimai, kas paredzētu mainīgā atalgojuma attiecību – 30%/70%, kur 30% būtu pamatalga, bet 70% prēmija, kas atkarīga no rezultātiem, bet tāda motivējoša prēmija.  Vai tas varētu kalpot kā stimuls sākt kaut ko darīt pēc būtības, lai valsts uzlabotu savu ekonomisko stāvokli? Redz, bankas panāca to, ka VID var uzzināt arī datus par to, ka kāds no mums kaut ko nogulda pensiju fondos.

Neliela liriska atkāpe – ir lietas, kas nemainās. 😉

16 komentāri par “Kā saņemt nodokļu atmaksu no valsts?

  1. tiputapu

    tas gan ir nosacīti, jo, saņemot to naudu līguma beigās atpakaļ, to IIN būs jāmaksā tad , ja es kaut ko nepārprotu. tas gan reklāmās parasti netiek uzsvērts 😉

    Atbildēt
  2. Mārtiņš Štāls

    Man gan šķiet, ka bankām nevajag mūsu depozītus (spriežot pēc depozītu likmēm). Tas varētu būt tādēļ, ka bankas uzkrāj līdzekļus nedrošiem kredītiem – ar kuriem nevar pelnīt, bet jaunus kredītus baidās izsniegt, jo nevar zināt, kurš cilvēks un kurš uzņēmums nav izmānījies cauri krīzei un īstenībā ir uz bankrota robežas.
    Līdz ar to bankas piedāvā pelnīt nevis no pašu peļņas, bet no valsts naudas, jeb mūsu nodokļiem – nekas lielisks tur nav, kamēr bankas šos līdzekļus nedod uzņēmējiem.

    Atbildēt
  3. Garāmgājējs

    3. pensijas līmenis un dzīvības apdrošinašāna ar līdzekļu uzkrāšana ir puslīdz vienīgie kaut cik garantētu jēdzīgu peļņu ienesošie instrumenti.
    Ja salīdzinam 3.pensijas līmeni un dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrāšanu (5. gadu līgums) kā opciju pelnīšnai/nodokļu atgūšanai, tad es personīgi izvēlos dzīvības apdrošināšanu, jo – ieguldot 3. pensiju līmenī bez vērā ņemamas komisijas naudu nomaksas līdzekļus pirms pensijas vecuma sasniegšanas nevar iegūt. Savukārt dzīvības apdrošināšanai pienākot līguma termiņam ir iespēja noslēgt jauno dzīvības apdrošināšanas līgumu, un no jauna saņemt nodokļu atlaides (protams, ja vien attiecīgās likumdošans normas tajā brīdī nebūs pamainītas).
    Atkarībā no izvēlētās stratēģijas, protams, pastāv iespēja, ka ieguldītie līdzekļi vēl papildus būs kautko noplenījuši, vienīgi (atbilstoši pašreiz spēkā esošajām likumdošanas normām – kas zin, kā tas var izskatīties nākošmeneš, nākošgad, u.t.t.) par šo pieaugumu ir jāmaksā IIN par kapitāla pieaugumu 15% apmērā, (dažas dzīvības adprošinaāšanas kompānjas gan ir pamanījušās izdomāt kā par šādu pieaugumu maksās IIN 10% apmērā), tomēr galvenais pievilcīgais faktors abiem instrumentiem ir tieši IIN atgūšana (šī summa ar nodokļiem netiek aplikta).

    Offtopic
    Par depozītiem – zemās depozītu likmes ir loģiskas sekas tam, ka mūsu ekonomikā starptautiska aizņēmuma formā ir ieplūdušu liela apmēra līdzekļi, tādejādi mazinot pieprasījumu pēc resursiem, attiecīgi, samazinot arī cenu, bez tam, arī kreditēšana, kurai resursi ir nepieciešami, pašlaik nenotiek pārāk lielos apmēros. Ja kāds domāja, ka bankas par saviem termiņdepozītiem nosacīja augstākas likmes, lai ļautu klientiem ar saviem līdzekļiem pieņemami nopelnīt, tad tas ir nedauz naivi. Bankām, kā jau jebkuram brīvā trigus ekonomikas subjektam interesē tikai viena lieta – peļņa. Attiecīgi, ja ir iespēja izsnieg kredītu pa 10%, tad banka ir ar mieru maksāt 6% par depozītu. Ja par kredītu neviens neinteresējas, vai, ja Valsts Kase ir ar mieru brīvos līdizekļus noguldīt par 3% (šis ir piemērs, aktuālās cenas nepārzinu), priekš kam noguldītājiem maksāt lielākus %? Bez tam, skandināvu bankām ir opcija aizņemties resursus no mātesbankām par būtiski zemākām likmēm, nekā būtu jāmaksā Latvijas noguldītājiem – attiecīgi, šīs bankas arī aizņemas no mātesbankām (pēc gada pārskatiem šīm bankām var ļoti labi spriest cik daudz naudas Latvijā ir izsniegtas kā kredīti un cik daudz naudas ir piesaistīts Latvijā kā noguldījumi – atšķirības ir graujošas). Latvijā bija tikai viena vērā ņemama bankā, kas bija ienteresēta izmantot ne tikai nerezidentu klientu noguldījumus, bet arī vietējo iedzīvotāju resursus – un arī tikai tāpēc, ka nebija pieejas lētākiem resursiem, skandināviem intereses piesaistīt Latvijas resursus nav. Bez tam, pārlieku riskēt, ieguldot nestabīlā ekonomikā, skandināviem pašlaik noteikti intereses nav – labāk neliela, stabila peļņa, tas vai sēit kas attīstas, vai nē – tas tā baigi nav viņu interešu lokā. Baltijas tirgus pienesums uz kopējā Skandināvijas fona tā pat ir neliels.

    Tā kā – welcome to the capitalism! Katram pašam jādomā kā savus līdzekļus maksimāli lietderīgi (sev lietderīgi – ne tam, kurš par to “noslauc” komisiju) “apgrozīt” – Latvijā joprojām ir netikai viena vien banka, un arī sasniedzot Latvijas robežu, pasaule nebeidzās, drīzāk tikai sākās. Mācamies domāt par savām interesēm…

    Atbildēt
  4. normunds

    Man gan šķiet, ka bankām nevajag mūsu depozītus (spriežot pēc depozītu likmēm). Tas varētu būt tādēļ, ka bankas uzkrāj līdzekļus nedrošiem kredītiem

    ja jau banka uzkrāj kaut ko, tad tai vajag naudu. pretruna.

    depozītu likmes parāda cik ļoti bankai vajag naudu. likmes zemas – naudu nevajag vai starpbanku tirgū to var dabūt lētāk.

    Atbildēt
  5. wh

    Starp citu, pēdējās nedēļās Igaunijas VID palaida savu jauno sistēmu nodokļu atmaksai. Tur cilvēkam tik jāpieslēdzas sistēmai un jānospiež poga, ka viss ir pareizi vai jāveic nepieciešamie labojumi. Visi dati tur jau ir iekšā savadīti automātiski.

    Atbildēt
  6. Mārtiņš Štāls

    Es gan domāju, ka bankām ir īstais mirklis mesties iekšā – izpirkt nekustamos īpašumus, izdot kredītus un pūst šo Latvijas burbuli atkal pa jaunam. Tagad viss ir lēts īpašumi, kapitāls, darbaspēks, bet piesātinot Latviju ar naudu visam atkal uzkāps cenas – neviena cita stabila ekonomika šobrīd nedos 20 – 40% atdevi no šādas burbuļa pūšanas. Welcome to capitalism to you too. Vienīgi šī ir kā spēle kurā krēsli beigās visiem nepietiek.

    Atbildēt
  7. fox to Mārtiņš Štāls

    Vēl jau bankas no iepriekšējās „piesātināšanas” nav attapušās. 🙂
    Šaubos vai kaudze ar maksātnespējīgiem kredītņēmējiem un atsavinātiem īpašumiem ir tas ko banka vēlās iegūt no šādas „piesātināšanas”.

    Atbildēt
  8. Kaija

    Btw, biju viens no tiem, kas tieši bija iesaistīts tajā procesā, kad komerciestādes, varētu elektroniski iesniegt info VIDam.
    Viena lieta ir patiesa, ka tieši komerciestādes nāca ar iniciatīvu, bet teikšu to, ka VID jau nu nepretojas tehnoloģiju ieviešanā un tml. vienkārši., dažreiz skatās uz to caru citādāku viedokļu prizmu.
    Tās datu apmaiņas ieviešana patiesībā noritēja visai ātri un gludi vismaz pirms gadiem 3 vai 4, tā kā nevajag te to tā dramatizēt.

    Atbildēt
  9. ljenins

    nu taads koks ar diviem galiem.
    ozh peec banku izlobeeta pasaakuma, lai no tavas nodoklu atguutaas naudinjas vinjas iebaaztu sev kabaataa komisijaas ~30% 5 gadu laikaa.
    taa taada mana pus-ruugtaa pieredze ar shwep-bankas “apdroshinaashanu”.

    da zdrastuvjet kapitalizm!

    Atbildēt
  10. Argh

    Atkal ķer uz muļķi, es šito “zelta spamu” uzreiz miskastē metu.

    Par EDS… un ne tikai, lielākoties visur – pasūtītājam nav nekādas poņas par sistēmām. Sastāda prasības bez loģikas un bez tālredzīgas koncepcijas – beigās sū#s vien sanāk. Bet kas piķo, tas arī pasūta mūziku…

    Atbildēt
  11. Mr. Serge

    Mārtiņ Štāl. Atver acis. Šobrīd bankas ir praktiski vienīgās, kas darbina nekustamo īpašumu tirgu caur dažādiem meitas uzņēmumiem un blakuskantoriem. Pamēģini kaut vai intereses pēc izsekot līdzi 3 dažādiem daudz maz sakarīgiem nekustamo īpašumu izsoles procesiem. Galā vienmēr būs kādas bankas uzņēmums.

    Atbildēt
  12. spotonelv

    par EDS nesen aizpildīju līgumus un iesniegumus. Un tad es iegāju mājaslapā, ĀRPRĀTS KĀ TĀDU NELOĢISKU, NESAPROTAMU, BREMZĒJOŠU sūdu vispār var palaist tautās. nav brīnums ka lai lietotu EDS vajag iziet kursus.

    Atbildēt
  13. Splinter

    “šermuļi skrien, kad iedomājos par to” – piekrītu par 200 punktiem! Kādreiz, šķendējos, ka jābrauc uz VID un jāpatērē laiku, jāsēž rindās, ķipa “vaitadnevarizdomātnekoelektronisku!?”, tad, dažus gadus, kad raudādama sēžu pie EDS, atceros TOS laikus kā saldo ēdienu un ilgojos pēc tiem. Tad patērēju pāris stundas, tagad tas process velkas 1-2 nedēļas, aizpildot ne jau 10 minūtēs un pēc tam skaidrojoties pa telefonu, kad VID darbiniecei atkal kaut kas nav pa prātam.. Šogad vēl nevaru un nevaru saņemties to mēģināt atkal aizpildīt..

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.