Mēneša arhīvs: marts 2016

Linux komandrinda iekš Windows 10

Ir noticis brīnums – Windows vidē varēs palaist Linux komandrindas programmas caur ierasto Bash. Un to visu varēs izdarīt bez jebkādām virtuālām mašīnām vai citiem papildus brīnumiem. Windows 10 kernelis ir pārrakstīts un tam pa virsu griezīsies Linux ar Ubuntu komandrindu.

Ubuntu uz Windows 10

Laikam baigi priecāties vēl nevajadzētu, jo tas ir tikai sākums.

Lasīt tālāk

Bite turpmāk vēl vairāk ierobežos 4G lietotājus (papildināts)

Šodien saņēmu šokējošu e-pastu no sava interneta pakalpojumu sniedzēja Bite, kas man mājās nodrošina 4G internetu. Es nobijos, jo e-pasta sākumā bija brīdinājums, ka mans interneta lietošanas apjoms ir lielāks nekā citiem. Un tikai pēc tam sekoja šis skaidrojums. Zemāk ir papildinājums. Viss nav tik skarbi, kā es iedomājos. 🙂

Mēs esam pārskatījuši godīgas lietošanas politiku (GLP), tāpēc, sākot ar 2016.gada 30. aprīli, Tev būs iespēja lietot internetā to, ko iepriekšējie noteikumi liedza: failu apmaiņas programmas, kuras izmanto tā saukto p2p (peer to peer), piemēram, BitTorrent, kā arī lietot videostraumēšanu jeb droši vari skatīties iecienītākos raidījumus vai mūzikas klipus. Interneta dati, ko būsi izlietojis laikā no plkst. 00:00 līdz plkst. 07:00, netiks uzskaitīti nemaz, bet pārējā diennakts laikā bez raizēm un jebkādiem ierobežojumiem varēsi izmantot veselus 100GB mēnesī! Ja gadījumā kādreiz nesanāks iekļauties šajā interneta apjomā, internets Tev būs pieejams ar ātrumu 512kb/s, kas ir pilnībā pietiekošs, lai Tu varētu sekot līdzi jaunumiem sociālajos tīklos, lasīt jaunākās ziņas vai lietot darba e-pastu!

Atgādināšu, ka Bites internets bija atzīts par ātrāko mobilo internetu Latvijā. Viņi to panāca pateicoties tam, ka ierobežo p2p protokola lietotājus, kas izmanto failu apmaiņas tīklus (torrentus), mūzikas vai video straumēšanas servisus. Ja lietotājs kaut vienu reizi palaiž kādu no šiem servisiem (pat neapzinoties, ka konkrētais serviss izmanto p2p protokolu), tad viņš automātiski nonāk melnajā sarakstā.

Lasīt tālāk

Firefox 45 bīda drošību

Kādu laiku sēdēju uz jaunākajām Firefox izstrādātāju versijām, kas nāca pēc Firefox Developer Edition 44 versijas. Pluss bija tāds, ka tā ir e10s daudzprocesu versija, kur Firefox darbojas ar vairākiem procesiem paralēli (tas, ko es iepriekšējā rakstā jau aprakstīju). Biju cerējis, ka firefox 45 būs ieviests šis kodētais e10s daudzprocesu atbalsts, jo sākotnēji tas bija plānots jau 44 versijā, bet atkal nekā.

Tā izskatās, ka šī pāreja ir pārāk sarežģīta un jāpagaida vēl viena versija. Jaunā Firefox 45 ir tāda kā pārejas versija, no kuras jau ir pazudušas ciļņu grupas jeb Firefox Panorama atbalsts. Tas, ko izmantoja labi, ja 1% no lietpratējiem, kas ļoti noslogo savus pārlūkus.

firefox 45

Bet es gribēju pieminēt pāris lietas, kas man iekrita acīs.

Lasīt tālāk

Digitālā čeku grāmatiņa no Checkbook.io

Man patīk visas šīs digitālās naudiņas un padarīšanas, kas ar tām saistītas. Es to uztveru kā evolūciju, kad pāriet no papīriņiem uz elektroniskiem norēķiniem. Tā kā mūsu dzīvē arvien vairāk ienāk elektroniskās lietas, tad arī loģiski, ka jābūt elektroniskai naudai. Šajā gadījumā es domāju jau nākamo līmeni, kas seko ir aiz elektroniskām norēķinu kartēm, kuras izsniedz bankas. Runa ir par kaut ko, kas varētu konkurēt ar banku monopolu.

Piemēram, jauna izklaide, ko piedāvā startaps Checkbook.io digitālo čeku veidolā.

Checkbook

Piedāvājums izklausās lielisks – ieraksti epastu, vārdiņu, summu un vienkārši nosūti čeku ar naudiņu. Puiši ir atvēzējušies uz banku sektoru, kas pēc apjomiem izskatās ļoti vilinošs. Vienīgi jāņem vērā, ka bankas to ir uzpūtušas un ar to pelna labu naudu, kā arī diez vai gribēs atteikties.

With paper checks, you have to keep a deck of them on hand plus pay for envelopes and postage. Credit card payments can cost 2.9%. And for businesses it can cost between $7 and $16 to send a check, and $1.50 just to receive one, according to Aberdeen Group, Bank of America, and the AFP Payment Cost Benchmarking Report.

With over 19 billion checks for over $30 trillion sent in 2013, B2B checks cost businesses $25 billion a year.

Lielākais izaicinājums ir atrast veidu, lai bankas piekristu darboties ar šo starpnieku, kas tagad grib dzenāt naudiņu caur savu kontu un par to maksāt smieklīgu komisiju – $1 par katru darījumu. Principā tur sanāk vairāki darījumi – Bank A -> Checkbook -> Bank B. Teorētiski tas ir iespējams, bet praktiski tas izklausās diezgan nereāli.

Vismaz man šobrīd ļoti interesē, kas būs tie āķi ar kuriem viņi dzīs augšā auditoriju un kā ieinteresēs bankas uz sadarbību. Vienīgā motivācija bankām būtu dzenāt lielas naudas caur efektīvi izstrādātiem naudas plūsmas kanāliem. Attiecīgi zemo komisiju varētu nosegt ar apjoma palielinājumu. Protams, arī visi riski paliek Checkbook ziņā. Te arī parādās pāris jautājumi, piemēram, kā viņi nosegs izdevumus attiecībā uz krāpšanas mēģinājumiem un naudas atgriešanām. Vai arī kā tur tas vispār notiks? Jebkurā gadījumā būs interesanti.

Mēs gan pagaidām varam mierīgi atslābt, jo rotaļu laukums iesākumā ir ASV. Un es ar savu skepsi arī īpaši neceru, ka nonāks līdz Eiropai, kur nu vēl Latvijai. Tomēr ticu, ka šādam mēģinājuma ir jābūt, jo tas palīdzēs labāk saprast alternatīvos veidus naudas cirkulācijai. Ar laiku taps kāds hibrīds, kas būs tik pat drošs kā bankas un progresīvs kā Bitcoini.

No Techcrunch dzīlēm.