Pavisam nejauši uzzināju, ka TV3 kopš kaut kāda laika piedāvā arī savu raidījumu tiešraides internetā. Ilgu laiku varēja noskatīties tikai raidījumu ierakstus. Tā kā īsti nesapratu pēc cik ilga laika tie parādās, tad parasti atmetu ar roku šai lapai. Jā, es zinu, ka esmu izlaidies, jo Lattelecom.TV lapa šajā ziņā pacēla standartu latiņu pie kuras ātri pieradu. Bet bija viens liels trūkums dēļ tā, ka Lattelecom.TV nepiedāvāja TV3 kanālu kā sugu, jo viņi nespēja vienoties par naudas lietām – viens grib, lai maksā par to par ko citi nemaksā, bet otrs negrib maksāt par to, ko citi saņem bez maksas. 😉
Šodien izdomāju notestēt TV3 tiešraidi. Iegāju lapā un ieraudzīju, ka tiek piedāvāta arī LNT tiešraide. Pārsteiguma mirklī izskrēju cauri visiem atmiņas blokiem un notīrot putekļus atcerējos, ka kanālu LNT taču pārdeva un tagad abi ar TV3 ir zem viena jumta. Šajā mirklī novērtēju to cik labi, ka LNT pārdeva, jo tas man kā lietotājam piedāvā zināmu labumu. Varbūt īslaicīgu, bet šajā mirklī es jūtos labi.
Ik pa laikam, ja kaut kur pavīdēja, tad apskatījos internetā Mamikina šovu “Bez cenzūras”, kas tika rādīts krievu kanālā TV5. Es gan laikam nebiju īsti viņa mērķa auditorija, jo skatījos šos raidījumus gaužām reti un parasti tie bija saistībā ar krieviem vai okupāciju. Mamikins šajā ziņā man šķiet ļoti tendenciozs raidījuma vadītājs un viņam izdevās dažāda veida provokācijas diezgan labi. Laikam tāpēc es tos raidījumus arī skatījos. 😉
Ja neņem vērā viņa pārliecību un prokremlisko nostāju, tad viņa raidījumi ir interesanti un ar savu odziņu. Jebkurā gadījumā viņš kā raidījuma vadītājs ir interesants un māk labi noturēt uzmanību visa raidījuma laikā.
Ļoti patika 2011. gada novembra 1000-šais raidījums, kur viņš pats iejutās viesa lomā. Iespējams tāpēc, ka viņu intervējas Jānis Domburs.
Iespējams, dažs labs priekā palēcās, uzzinot, ka zviedru mediju kompānija MTG nolēmusi izbeigt darba attiecības ar žurnālistu. Tomēr pieļauju, ka daudziem no 1. aprīļa ēters šķitīs krietni pliekanāks. Vēl kāds, iespējams, secinās, ka Latvijas žurnālistika atkal zaudējusi augsta līmeņa profesionāli – Andreju Mamikinu.
Viņš bija uzticīgs savai pārliecībai līdz pēdējam vai kāds varbūt teiks, ka tā bija tikai sagadīšanās, ka pēdējais viņa raidījums bija ar Nilu Ušakovu. 😉
Mani gan uzrunāja iepriekšējā intervija ar kādu Ukrainas darboni, kas uz Latviju ieradies, lai atbalstītu leģionārus 16. marta gājienā. Šogad tur fašistu organizācijas veica prettiesiskas darbības, kuras esošā Rīgas Dome atbalstīja.
Ļoti interesanti viņš izstāstīja savu versiju par krieviem un okupāciju. Iesaku noskatīties. Mamikins gan mēģināja provocēt ar saviem jautājumiem, bet nekas nesanāca.
Lasīju viena bloga ierakstu un nejauši uzzināju par līdz šim nedzirdētu programmēšanas valodu R. Nu un pie reizes arī uzzināju, ka ir vesels programmēšanas valodu tops. Es pieļāvu domu, ka kaut kur eksistē tāda lieta kā programmēšanas valodu tops, bet nekad nebiju par to interesējies.
Tagad es zinu, kur tas mīt, kā arī varēšu atsaukties uz konkrētiem datiem, kad programmētāju sarunās dzirdēšu par tās vai citas programmēšanas valodas popularitāti. 😉
Te būs 2013. gada marta programmēšanas valodu topa virsotne.
Interesanti, ka PHP kā weba programmēšanas valoda joprojām ir TOP 6 vietā. Es esmu divtik priecīgs, jo savulaik biju licis likmi uz pareizā zirdziņa, atbalstot PHP.LV komūnu.
Ja ar Objective-C un C# ir daudz maz skaidrs, kāpēc viņi veikuši tādu rokādi, tad izbrīnu rada Bash. Lai gan no otras puses, tā ir viena no populārākajām linux/unix veidīgo OS čaulām. Tas, protams, ir mans pieņēmums.
Interesants viedoklis ir publicēts skandalozajā portālā Pietiek.com.
Vēloties ietaupīt 50 latus mēnesī, partija Vienotība tā vietā, lai savā Rīgas pašvaldības priekšvēlēšanu vietnē jaunariga.lv izmantoto aplikāciju iegādātos no nelielā pašmāju uzņēmuma Stakeholde.rs, šo ideju no tā vienkārši “aizņēmusies”. “Ideja vienkārši tika nokopēta,” – tā Vienotības rīcība raksturota jaunākajā žurnāla Forbes numurā, savukārt neviens no partijas vadītājiem un arī partijas Rīgas mēra kandidāte Sarmīte Ēlerte šo partijas rīcību komentēt nevēlas.
Man radās sportisks azarts salīdzināt oriģinālu ar pakaļdarinājumu. Spied uz bildes, lai redzētu pilnā logā.
Ja Jaunā Rīga mājas lapu varēja bez problēmām apskatīties, tad ar oriģinālu no kura tā tika nokopēta, bija grūtāk.
Te arī informācija par to, kas šo lielisko klipu uzņēma un cik tas izmaksāja.
Šā gada Berlīnes kinofestivālā titulētais kino režisors Jānis Nords uzfilmējis gandrīz piecu minūšu videoklipu, kurā aicina ārvalstu investorus ieguldīt Latvijā, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).
Prezentācijas video, ko pēc LIAA pasūtījuma par 19 980 latiem veidoja filmu studija “Tanka” un kuras režisors ir Nords, īsi stāsta par Latvijas ekonomiskajām priekšrocībām. Klipā Latvija tiek prezentēta kā vieta ārvalstu investīcijām.
Lattelecom ir uzsācis akciju par iespēju atvērt bezmaksas pieeju WiFi punktiem, kas ir izkaisīti pa visu Latviju. Atliek vien 100 lietotājiem nobalost par kādu no WiFi piekļuves punktu un tas nonāks atvērto WiFi piekļuves punktu sarakstā.
Nobalsot var ierobežotu laiku no 26.marta līdz 2.aprīlim speciāli izveidotā lapā www.atverwifi.lv. Lai nobalsotu, būs nepieciešams konts kādā no sociālajiem tīkliem – Twitter, Facebook vai Draugiem.
Labā ziņa ir tāda, ka WiFi tēma ir aktualizējusies.
Šodien e-pastā ienāca spams, ka sejasgrāmatā ir daži jauni ieraksti. Starp šiem ierakstiem bija viens no Vovas. Vova nav no tiem, kas sociālajos tīklos labprātīgi kaut ko ierakstīs. Man tā bija zīme, ka ir ziepes, ja reiz viņš ir atļāvies izkāpt no savas komforta zonas un ierakstīt kaut ko.
Ar interesi noskatījos divarpus stundas garo LTV valdes amatu kandidātu publisko diskusiju. Man radās iespaids, ka tas ir tāds kā šovs. Līdzīgi kā tas ir ar priekšvēlēšanu kampaņām. Bet no otras puses, tas bija ļoti interesanti, jo bija reāla iespēja pašam redzēt kādi, tad ir tie kandidāti. Beigu galā tas taču ir sabiedriskais medijs. Tātad arī man ir tiesības redzēt pretendentus un izvērtēt viņus pēc savas saprašanas.
Šajā diskusijā ļoti labi varēja redzēt to kādi mēs esam. Cik ļoti zinoši un sagatavojušies mēs ejam uz darba interviju vai, kā šajā gadījumā, uz publisku diskusiju ar potenciālajiem kolēģiem un darbiniekiem, kā arī to kā mēs sevi mākam prezentēt. Manuprāt, sabiedriskā medija vadītājam ir jāprot labi sevi prezentēt gan kameras priekšā, gan arī lielas auditorijas priekšā un korekti atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem.
Par Latvijas TV medijos ir rakstītas dažādas lietas. Bez tā, ko cilvēki runā ir arī reālas rīcības. Piemēram, tas, ka aiziet (visticamāk, ka labi) darbinieki uz citām televīzijām vai pirms laba laika netika pagarināts līgums ar “Kas notiek Latvijā?” raidījuma vadītāju. Jūs varat teikt, ko gribat, bet tas ir vienīgais raidījums, kurš man pietrūkst Latvijas televīzijā. Man ir pie kājas, ka tas ir Domburšovs un, ka tur nav tas vai šitas, bet man šis raidījums pietrūkst. Tie jaunie diskusiju raidījumi ir tādi vārgi atgremojumi. Raidījumu veidotāji ļoti tendenciozi izrāda savu varu un uzspiež savu gribu. Tas ir lēti un riebj skatīties. Baidos, ka es pat šo raidījumu nosaukumus nevarēšu nosaukt.
Lai vai kā, bet arī konkrēti par šo raidījumu tika uzdots jautājums potenciālajiem kandidātiem. Vēl no uzdotajiem jautājumiem radās iespaids, ka darbinieki ir apspiesti visu šo laiku. Ja gribi strādāt televīzijā, tad veido tādus raidījumus, kas ir tīkami vadībai. Pretējā gadījumā naudu nedabūsi. Ar šiem jautājumiem LTV darbinieki arī principā apstiprina tās aizdomas par politisko cenzūru, kas valdīja vai joprojām valda televīzijā. Tā vien šķita, ka dažam labam kandidātam nav ne mazākās nojausmas par šo virtuvi, kā arī par to pat īpaši nesaspringst.
Man kaut kā iepatikās tas valdes priekšsēdētāja amata kandidāts Rolands Tjarve, kas jau bija strādājis televīzijā, lai gan viņam tika piešūtas reputācijas problēmas un viņu grib noņemt no trases. Kā viens no valdes locekļiem varētu būt LTV7 redaktore Jana Semjonova. Par otro valdes locekli vēl būtu jāpadomā. Protams, ka mana izvēle ir vairāk emocionāla un balstīta uz subjektīvo viedokli, kas radās pēc šīs diskusijas noskatīšanās. Bet arī padomē strādā cilvēki, kas vadīsies no līdzīgiem subjektīviem viedokļiem.
Ja ir interese par šo tēmu, tad iesaku noskatīties. Pozitīvā ziņa ir tāda, ka var arī pārtīt garlaicīgās vietas, kur pretendenti lej ūdeni. 😉
Šodien biju aizgājis uz Swedbank rīkotu pasākumu, kurā tika prezentēts viņu jaunais produkts – uzņēmumu tīkls Business Network.
Rupji sakot, tas ir uzņēmumu sociālais tīkls, kas ir domāts uzņēmējiem. Autorizēties tur var tikai Swedbank uzņēmumu internetbankas lietotāji. Privātpersonas nevar un visticamāk, ka nekad arī nevarēs. Šobrīd tīkls ir palaists beta testā un tur tiek tikai izredzētie. Oficiāli tas tiks palaists 12.novembrī. Es tā sapratu, ka piereģistrēties šajā tīklā varēs arī ārējie klienti. Ko un kā, nezinu.
Paši viņi to definē šādi:
Uzņēmumu tīkls Business Network ir domāts kā maziem, tā lieliem uzņēmumiem – tas dod iespēju paplašināt savu biznesa kontaktu loku, uzzināt aktuālāko informāciju par biznesa vidi un vienam par otru, iegūt izdevīgus piedāvājumus, veicināt pārdošanu un izmantot lieliskus ikdienas biznesa pārvaldības rīkus, kā arī kontrolēt darījumus un rēķinus.
