Mūsu parazītorganizācijām naudas aptrūcies – aizskrējuši pie Ministru Kabineta ar sarakstiņu par jauniem nodokļiem.
Grozījumi noteikumos paredz, ka atlīdzības lielumu nosaka kā procentuālu likmi no datu nesēja vai reproducēšanai izmantojamās iekārtas pirmās pārdošanas cenas Latvijas teritorijā. Visa veida CD un DVD tie būs 6%, USB zibatmiņām – 4%, bet visa veida personālajiem datoriem – 1%.
Patlaban spēkā esošajos noteikumos atlīdzību par tukšajiem datu nesējiem noteikta kā konkrēta summa par vienību. Par audiokaseti un minidisku (MD) jāmaksā trīs santīmi, par videokaseti – seši santīmi, par CD-R un CD-RW disku – 10 santīmi un par DVD-R un DVD-RW disku – 20 santīmu. Savukārt par dažādām iekārtām, kas var tikt izmantotas autordarbu pārrakstīšanai, piemēram, CD un DVD rakstītāju, videomagnetofonu, MP3 atskaņotāju ar integrētu cieto disku jāmaksā viens lats.
Prieks, ka vismaz vienam cilvēkam valdībā nav mīzali galvā sakāpuši.
Pēc visu pušu uzklausīšanas Ministru kabineta komiteja šodien kopumā atbalstīja Kultūras ministrijas izstrādātos grozījumus attiecīgajos valdības noteikumos, taču premjers Valdis Dombrovskis (V) iestājās pret datoru aplikšanu ar nodevu, jo tāda ir retā Eiropas valstī. Viņš mudināja līdz jautājuma izskatīšanai valdības sēdē vēlreiz izvērtēt nepieciešamību ieviest šādu maksājumu.
Diemžēl tas nav nekas jauns, jo jau 2005.gadā šādā veidā parazīti likvidēja CD un DVD matricu tirgu Latvijā ar savu datu nesēju likumu. Kopš tā laika Latvijas uzņēmēji zaudēja vairākus simtus tūkstošus peļņu, iedzīvotāji iespēju iegādāties matricas par konkurētspējīgām cenām, bet valsts nodokļus. Toties parazīti varēja uzgavilēt, jo viņu ieņēmumi auga. Piemēram, Akka/Laa gadā noēd ap pusmiljonu latu administratīvajos izdevumos, lai nodarbotos ar legālo reketu un lobētu savu biznesu.
2008.gadā viņi mēģināja uzlabot savu finansiālo stāvokli, iesniedzot grozījumus datu nesēju likumā, bet toreiz viņiem nepaveicās, jo grozījumi netika pieņemti.
Interesanti tas kā tapa grozījumi.
Nesēja atlīdzība saskaņā ar Autortiesību likuma 34.pantu ir jāmaksā par likumīgi iegūto darbu kopēšanu personiskai lietošanai. Likumā ir noteikts, ka atļauta vienas šādas kopijas izgatavošana. Nesēja atlīdzība nav paredzēta autordarbu pirātisma radīto zaudējumu kompensēšanai.
Lai izpildītu tiesas spriedumu, Kultūras ministrija veica pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem attiecībā uz likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanu. Tas parādīja, ka likumīgi iegūtus autordarbus personiskai lietošanai šogad ir kopējuši vien 13% iedzīvotāju.
Vairumā gadījumu jeb 56% respondentu minējuši, ka darbus kopējuši datora cietajā diskā, 44% aptaujāto kopējuši USB zibatmiņā, savukārt 32% respondentu – DVD. Pārējos datu nesējus ir izmantojusi mazāk nekā ceturtā daļa respondentu, kas ir veikuši autordarbu kopēšanu personiskai lietošanai, jeb mazāk nekā 3% no visiem pētījumā aptaujātajiem iedzīvotājiem.
Ir divas ziņas – viena laba, bet otra ne pārāk. Sāksim ar otro.
Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā noteikto termiņu, grozījumiem noteikumos «Par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību» jāstājas spēkā jau šā gada novembrī.
Savukārt labā ziņa ir tā, ka šie grozījumi vēl nav pieņemti valdībā.
Grozījumi gan vēl jāpieņem valdībai.
Tīri teorētiski, ja uztaisa lielu troksni un normāli pamato, tad var atkal tos sprukstiņus nolikt pie vietas. Lai gan es šim variantam kaut kā neticu, jo domāju, ka viņi būs labi sagatavojušies, kopš pēdējās reizes.
Iz Apollo.
