Šodien ir mana diena jeb kā beigt raizēties

Šis būs ieraksts tiem, kam patika par kaučingu. 🙂 Bet uzreiz gribu piekodināt, ka te būs ļoti praktisks padoms, kas strādā un tam nav nekāda sakara ar kaučingu, treningu vai citām modernām lietām. Vienkārši apskaties video, kas ir redzams zemāk. Īpaši iesaku noskatīties skeptiķiem.

Šodien skatījos dažādus video klipiņus par pašpilnveidi. Ja reiz esi uzkāpis uz šīs karstās taciņas, tad nost no tās vairs nespēj nokāpt, jo tas rada patīkamas sajūtas un gandarījumu. Tiem, kas strādā ar sevi sapratīs, pārējiem nav vērts stāstīt.

Šobrīd lasu, klausos un skatos Aleksandra Svijaš pamācības. Esmu izlasījis un noklausījies divas viņa grāmatas un sāku klausīties otro reizi jau ar mērķi veikt pierakstus un praktiskos darbus no atsevišķām sadaļām. Lielākais izaicinājums visā šajā pasākumā. 🙂

Bet ne par to ir stāsts. Ar katru nākamo grāmatu es redzu jau lielāku bildi un mēģinu vilkt paralēles tam, ko esmu lasījis, redzējis vai dzirdējis agrāk. Interesantākais ir tas, ka tie nav zemāki vai augstāki līmeņi. Man vienu brīdi bija tāda doma, ka ar katru nākamo izlasīto teoriju vai izieto mācību kursu es pāreju nākamajā līmenī kā tas ir skolā vai universitātē. Šobrīd es tā vairs nedomāju, jo uzskatu katru no šīm mācībām par atsevišķiem puzles gabaliņiem, kurus man ir izdevies atrast, lai saliktu dzīves kopbildi.

Skatoties viena autora video pamācības, man radās vēlme salīdzināt to ar agrāk redzēto un dzirdēto. Labākais skolotājs, kas man ir bijis un pasniedzis pārdošanas mākslu ir Aleksandrs Frīdmans. Man ļoti patika viņa izmantotā teorija un veids kā viņš pasniedz savas apmācības. Lai arī īso kursu izgāju pirms kādiem 5 gadiem, tomēr gūtās zināšanas vēl joprojām izmantoju un pilnveidoju, pārlasot mācību materiālus.

Bet labāk vienreiz redzēt nekā 100 reizes dzirdēt. Tāpēc piedāvāšu vienu nelielu 10 minūšu garu video rullīti, kurā ir praktisks padoms par to kā beigt raizēties par lietām. Tas var noderēt gan pirms eksāmena, svarīgas tikšanās ar biznesa partneriem vai savu nākamo darba devēju utt.

Arvien biežāk es dzirdu, kā kolēģi sajūsminās par manu pozitīvo dzīves uztveri, nosvērtību un smaidu uz sejas. Šis ir viens no trikiem ar, kuru gribu padalīties, jo to es pats izmantoju un esmu pārliecināts, ka to var izmantot jebkurš bez īpašām zināšanām, nelasot gudras grāmatas vai neapmeklējot seminārus.

Šajā klipā tika pastāstīts par to kā identificēt savu raižu objektu. Lokalizējot savu raižu objektu, var ļoti viegli to neitralizēt un pārtraukt raizēties, iegūstot labu garastāvokli.

Lai neitralizētu raižu objektu, vajag uzdot uzvedinošus jautājumus par to, kas konkrēti tevi uztrauc. Noskaidrojot, kas konkrēti uztrauc, var saprast cik nopietni tas ir un kādas darbības varētu veikt, ja tiešām notiks nelāgais gadījums. Principā domās ir jāiziet visi iespējamie scenāriji no kuriem tu baidies un kas rada bažas. Izejot šos scenārijus tu sapratīsi, ka patiesībā tas no kā tu baidies tāds nieks vien ir, jo ir veseli trīs risinājumi, lai atrisinātu šo iedomāto problēmu. Tajā brīdī, kad esi atradis 3 dažādus scenārijus kā atrisināt šo savu iedomāto problēmu, automātiski uzlabosies garastāvoklis, jo cilvēks baidās no nezināmā. Izmantojot šo paņēmienu, mēs būsim gatavi visiem iespējamajiem scenārijiem. Bažām nav pamata.

Viens komentārs par “Šodien ir mana diena jeb kā beigt raizēties

  1. Pēteris

    Paldies, interesanta lasāmviela.

    No grāmatām, kurām pats esmu “pieskāries” pēdējā laikā, sevis pilnveidošanai, varu ieteikt:
    How to Stop Worrying and Start Living – Dale Carnegie
    Warren Buffett’s Management Secrets – Mary Buffett

    Atbildēt
  2. Skeptiķis101

    Sekoju ieteikumam un noskatījos video. Tur stāstītais man likās diezgan pašsaprotams, piemēram, “identificēt un aprakstīt objektu” ir parasta loģiskas domāšanas operācija, uz kuras pašsaprotami balstās tai sekojošie slēdzieni, kurus dažreiz, spēcīgu emociju vai citu impulsu iespaidā, varam nespēt veikt, bet varam atkal iespēt, ja pielietojam nelielu paškontroli.
    Te var nedaudz izvērst, ka pakļauties negatīvām, destruktīvām emocijām vispār nav vēlams, jo tās visbiežāk tik tiešām tikai traucēs racionāli spriest, tādēļ ir pašsaprotami atrast šo emociju cēloni un neitralizēt to. Laikam neesmu šādu skolotāju pateicīgākā auditorija. 😉

    Atbildēt
  3. hmm

    Nez, fufels, domāts blondīnēm 😀 Spriežot pēc video, lielākai daļai sabiedrības ir problēmas ar psihi un pasaules uztveri. 😀 Un nav nemaz nekādas pašu domas, kā pārvarēt dzīves grūtības.

    Atbildēt
  4. lasitajs

    vai ne…. taisniba jau tajos visus trainingos & couchingos ir, bet tas ir taads common sense, un teoretiski ir daudzas citas lietas, kuras vareetu dariit taa vietaa, lai skatiitos/lasiitu shaadus materiaalus. un tikai pirms guleetiesanas nedaudz atliek padomaat par shiim te lietaam un atziit pasham sev, kas slikts, kas labs noticis un kaapeec.

    Atbildēt
  5. coolynx Raksta autors

    Pāris fakti – pie spama ierakstiem ir vairāki tūkstoši skatījumu, desmitiem vai pat simtiem komentāru, daudziem ir ko teikt.
    Šeit ir divi ieteikumi ar citām vērtīgām grāmatam un trīs zīmuļi.
    Mums apkārt ir tik daudz problēmu nomāktu un nelaimīgu cilivēku.
    Ja šīs ir tik vienkāršas, saprotamas un loģiskas lietas, tad kāpēc tās reti kurš pielieto?

    Atbildēt
  6. hmm

    Arti vispār jau 6 zīmuļi… Kādam tās ir vērtīgas grāmatas, kādam nē. Viss ir atkarīgs no tā kā uz lietām skatās. Bet to ka lielākoties cilvēku ir stulbi, fakts! Paši neprotam ar galvu domāt, vot i problēmas.
    Ir elementāras lietas ko cilvēkiem pašiem ir jāiemācās, un to neviens ar karotīti neiebaros. Ir jāmāk paņemt no apkārtējās vides, varbūt tām pašām grāmatām ko gudri cilvēku prātu pisēji ir sarakstījuši, bet ne jau paņemt gatavu un akli sekot burts burtam ko kāds piedāvā. Ir aitas ir cirpēji.
    Ar populārām metodēm smadzeņu skalošanā viens otrs ir ar vienu kāju kādā sektā, un te jau parādās problēma. Vai šie cilvēki apzinās, ka paši labprātīgi atļauj sev skalot smadzenes un paši sev skalo smadzenes ar visādām figņām? Jā es velku paralēles koučingam, personālam trenerim ar sektām, baznīcu un vēl visādiem murgiem. Katrs ir tāds, kāds ir. Ar vājāku nervu sistēmu, un stiprāku.

    Atbildēt
  7. Skeptiķis101

    Ja šīs ir tik vienkāršas, saprotamas un loģiskas lietas, tad kāpēc tās reti kurš pielieto?

    Nu, šis jautājums implicē, ka vienkāršas, saprotamas un loģiskas lietas tiek pielietotas vienmēr, bet tā nav (neizvērsīsim sīkāk kāpēc nav). Ceru, ka atbildēju uz tavu jautājumu?

    Atbildēt
  8. Bobo

    Labs info, tiem kas saka, ka cilvēki paši neprot risināt savas problēmas… LAbāk jau mācities no citu kļūdām un sasniegt vairāk, šādā veidā paņemot šortkatus 🙂

    Atbildēt
  9. Normunds

    Kā reiz teica viens latviešu psichoterapeits, kad viņam jautāja “nu jums taču dzīvē vajadzētu būt baigi viegli, sekojiet tikai savai terapijai un bēdu nezinat”, uz ko viņš atbildēja, ka nē, cilvēkam dzīve ir jābauda un nav jāseko visādām mind bending tehnoloģijām ikdienā. un tas bieži vien ir pat grūtāk, kā paņemt un pēc grāmatas sev kaut ko iestāstīt. vai “palocīt” sarunas partneri lai viņš tev piekrīt.

    /video neskatījos, apraksts bija gana izsmeļošs 🙂

    Atbildēt
  10. Vaards

    Esmu sapratis vienu lietu – ar visādām garīgas pašpilnveides lietām ir jābūt ļoti uzmanīgam (lai gan, konkrētajā gadījumā neko ļaunu nemanu, protams, pats esmu galīgi nepilnveidotā stāvoklī).

    Ir viens interesants raksturotājs – garīgajā pilnveidē ir nepieciešams, lai būtu labs skolotājs, kas 1:1 spēj dot nepieciešamo apmācību, jo pastāv risks bezgalīgi maldīties un nesaprast pamatbūtību mācībai (kā mēs to redzam krustnešu gājienos, džihāda izpausmēs u.c.).

    Sevis sakārtošanai ļoti svarīga ir meditācija (lai gan es to pats nepieprotu un neesmu pat īsti mēģinājis), bet ir sanācis saksarties ar ļoti ievērojamiem skolotājiem. Tamdēļ esmu ievērojis, ka šādas tādas rīcības man rada nelielu līdzīgu efektu. Piemēram, izraujoties ar telti makšķerēt un kārtīgi panīkstot pie dabas, es garīgi attīros un palieku laimīgāks. Paslēpojot ar distances slēpēm pa mežu, arī jūtos labāk. Meditētāji saka, ka pēc smagas un intensīvas pirts tiek sasniegta līdzīga apziņa.

    Bet kā pārvarēt slinkumu un šiem jautājumiem pieķerties tā nopietnāk – tas man ir noslēpums. 🙂

    Atbildēt
  11. coolynx Raksta autors

    Skeptiķis101, vai arī visbiežāk domā, ka saprot. Tā ir mana atziņa, jo es arī ļoti bieži esmu bijis pārliecināts, ka saprotu, bet pēc kāda laika tikai esmu pārliecinājies, ka esmu maldījies. 😉

    Atbildēt
  12. Skeptiķis101

    coolynx
    Whatevz. Tas, ka kāds nepiekrīt nenozīmē, ka nesaprot; tā domāt nozīmē izdarīt pakalpojumu pašam sev, bet kā pārliecības pamatojums tas neder. Tāpat tas nevar kalpot par argumentu. Pat ja es nesaprotu, no tā neizriet, ka tev ir taisnība. Ja tev ir svarīga izaugsme, iesaku pamācīties loģiku, no tās ieguvums būs vismaz tik pat ievērojams, kā no šādiem skolotājiem, bet pielietojums daudz plašāks. 🙂

    Atbildēt
  13. coolynx Raksta autors

    Skeptiķis101, te arī parādās mūsu viedokļu atšķirības. Tev ir rāmji, kuros Tu ieliec sevi ar loģikas palīdzību, bet es cenšos izkāpt ārā no šiem rāmjiem un domāju “ārpus” loģikas. Šī iemesla dēļ mēs rakstam it kā latviešu valodā, bet pilnīgi dažādās valodās. Tāpēc arī ir grūti pieņemt citu viedokli un ir tieksme pierādīt savu “loģisko” taisnību.

    Atbildēt
  14. coolynx Raksta autors

    Starp citu, atradu labu salīdzinājumu. Ja es līdz kaut kādam laikam biju pateicīgs savai “loģikai”, kas palīdzēja man dzīvē sasniegt savus mērķus, tad tagad man ir interesanti pilnveidot sevi “ētikas” lauciņā.
    http://www.socionikaskola.lv/lv/kas-ir-socionika/socionikas-vardnica/88-loika

    Loģika – īpašība, kuras pamatā ir dziļa sapratne par likumiem, noteikumiem un sakarībām, kādi darbojas pasaulē, uz kuru balstoties tiek pieņemts lēmums. Loģikas pretstats socionikā ir ētika.

    Atbildēt
  15. Skeptiķis101

    Tev nevajadzētu tik daudz lasīt tādu literatūru, kuras “wtf’sness level” robežojas ar ezotēriku. Loģikas pretstats nav ētika, jo loģika ir prāta instruments, bet ētika ir mācība par tikumību; šos abus pat nav iespējams salīdzināt, kur nu vēl pretnostatīt. Pēc kādiem kritērijiem? Savukārt “domāju ārpus loģikas” gandrīz sasmīdināja, praktiski tas nozīmē, ka tu izdari secinājumus neņemot vērā realitātes sakarības un likumības, bet vai vari iztēloties, kā tas izskatītos dzīvē? Tāpat tu laikam pat neapzinies, ka izmanto loģiku, piemēram, lai man pamatotu, kāpēc tu loģikai nedod priekšroku? Tas ir vienkārši ironiski. No manas puses šis ir pēdējais komentārs, jo neticu, ka spēsim atrast kopīgu valodu, bet aizejot novēlu mainīt virzienu un atgriezties pie pārbaudītām vērtībām sākot mācīties tās no pamatiem, tajās tiešām ir vairāk, nekā tu, acīmredzams, līdz šim esi atradis.

    Atbildēt
  16. Didulis

    Pēdējā rindkopa pilnībā sakrīt ar Deila Kārnegī grāmatā minēto – Par ko raizējamies, kādas var būt briesmīgākākās sekas, ko iesākt.
    Thnx par jaunu materiālu ierādīšanu, būs ko papētīt. 😉

    Atbildēt
  17. Indars

    to Skeptiķis iemauc LSD vai sēnes sapratīši “domāju ārpus loģikas” būtību. 🙂 un nēsi statisks savās domās aprakstot to kā nav 🙂

    Atbildēt
  18. coolynx Raksta autors

    Te būs saite uz Александр Свияш vienas grāmatas audio versiju. Citus formātus paši atradīsiet.
    Šī versija palīdzēs uzreiz bez papildus līdzekļiem noklausīties un saprast vai pieņemat šo autoru un viņa teoriju.

    Tur ir ļoti daudz praktisko uzdevumu. Iesaku arī viņa citas grāmatas. Man šis autors ir daudz tuvāks “mentalitātes” ziņā nekā amerikāņu autori.

    РАЗУМНЫЙ МИР. Как жить без лишних переживаний.
    Autors: Александр Свияш
    http://bit.ly/qppeI8

    «Чужую беду руками разведу, а своей ума не приложу»- так гласит народная пословица. И в большинстве случаев это происходит именно так. Собственные проблемы нам кажутся невыносимыми.
    А. Г. Свияш, психолог и автор книг по популярной психологии, разработал собственные методики помощи людям в трудных ситуациях. Он предлагает сначала разобраться с причинам появления проблем, а за тем решить их.

    Atbildēt
  19. Vaards

    Normund, lieta tāda, ka esmu pārliecināts – VAJAG.
    Bet tāds sliņķis, tāds sliņķis… 🙂

    Coolynx, a pret slinkumu tev nekāds speciāls klipiņš nav rezervēts? 😉

    Atbildēt
  20. Vaards

    Skeptiķi, tum mums raksti:

    “Tāpat tu laikam pat neapzinies, ka izmanto loģiku, piemēram, lai man pamatotu, kāpēc tu loģikai nedod priekšroku? Tas ir vienkārši ironiski.”

    Loģikai pašai par sevi nav vainas. Bet tā nav risinājums jautājumam par kuru tēmas autors mēģina runāt.

    Loģikas pamatā ir izksaidrot aprakstāmo parādību ar esošo dzelžaini pārbaudīto ieprikešējo pieredzi (savu, cilvēces u.c.).

    Dzelžaini loģisks cilvēks ir problēma – hren viņam kaut ko iestāstīsi, jo loģika neaptver vienu svarīgu likumu, ko esmu iemācījies savā profesijā:

    “Cilvēki vienkārši nezin, ka viņi kaut ko nezin”.

    Piemēram, vairums tautas domā, ka cēlu būvnieki ir ahūnie krāpnieki – tā nav.
    Coolynx kādreiz domāja un visai loģiski argumentēja LTK kā bezmaz briesmīgāko kantori Latvijā, tā nav.
    Biznesa haizivīm, uzņēmuma vadītājiem u.c. bieži vien nevar ieborēt elementāru lietu – jo viņiem ir sava zināšanu bāze un viņi šo to nezin, tādejādi dzelzāini būvē pieņēmumus uz savu zināšanu bāzes.

    Loģika nepieskaras ticības jautājumam.

    Loģikai arī mīlestība ir ērti skaidrojama. Bet šajā gadījumā var sanākt pat tā, ka dzelžaini loģisks indivīds aiziet un pakaras – pirms viņu piemeklējis radikulīts, prostata, zobi glāzītē. Skeptiķi, kāds iemesls tev vispār dživot – tu tā vai tā nomirsi. Un arī Tavi bērni nomirs. Un mazbērni. Kāda jēga iet uz darbu, raust naudu, rakstīt podā komentāru, ja tā pat lemts nomirt?

    A bet redzi, ar loģiku tu nevari aizsniegties līdz mūžīgajam noslēpumam – ir tur tā aizkapa dzīve vai nav? Loģika ir nepilnīga. So, ej mājas.

    Es pat pieļauju domu, ka loģika sekmē raizēšanos un nelaimīgumu. Jo laimi un vieglumu palīdz gūt muļķība. Vēlies par šo parunāt?

    Atbildēt
  21. Skeptiķis101

    Vaards, aha, ja sākotnējie pieņēmumi ir nepareizi, tad arī secinājumi būs nepareizi. Pirmkārt, tas nav loģikas trūkums, tā ir loģikas lietotāja problēma, ka tam nav pieejamas vai tas nav izvēlējies patiesas premisas, otrkārt, ne visa darba informācija ir fakti, daļu sastāda iespējamības ar lielāku vai mazāku varbūtību, ka tās ir patiesas, bet tas, ka vispār varam šīs varbūtības izmantot ir mūsu priekšrocība, jo tādējādi mums ir pieejamas jaunas zināšanas, treškārt, vai ir iespējama saprātīga alternatīva, piemēram, sistēma, kas no nepareizām premisām nonāk pie pareiziem secinājumiem?

    Kas attiecas uz šo: “Loģikas pamatā ir izksaidrot aprakstāmo parādību ar esošo dzelžaini pārbaudīto ieprikešējo pieredzi (savu, cilvēces u.c.).”
    Tad te tu apraksti Aristoteļa deduktīvo loģiku, tomēr nemini, ka 1620. gadā Bēkons sarakstīja savu magnum opus “Novum Organum,” kurā iepazīstināja pasauli ar induktīvo loģiku, kas, starp citu, ir pamatā visām mūsdienu empīriskajām dabaszinātnēm un zinātniskajai metodei, kā arī iesāka zinātnisko revolūciju, kuras sasniegumi runā paši par sevi.

    Un jā, loģika tiešām “nepieskaras” ticības jautājumam, un personīgi es uzskatu, ka nevienam mūsdienu cilvēkam nevajadzētu to darīt (ar “ticību” es te domāju kā angļu “faith,” nevis “belief”), jeb vienkārši vajag nošķirt racionālu ticību no neracionālas, bet es īsti nesaprotu, par kuru tu runā. Ticība pēc definīcijas ir pārliecība bez pamatojuma un pierādījumiem, bieži arī pretrunā tiem, kas ir ne tikai idiotiski, bet var būt arī bīstami, turklāt pat ticīgākie indivīdi nešķērso ielu pie sarkanā, ja ir intensīva satiksme, un pat baznīcas ironiskā kārtā uzstāda zibens novedējus. Interesanti kāpēc tā? 🙂

    Līdz “mūžīgajam noslēpumam” pagaidām vispār nevar aizsniegties nedz ar loģiku, nedz ar ticību. Domā par to šādi: vai var aizsniegties līdz neredzamiem rozā vienradžiem? Ja tu sāksi tiem ticēt, vai tu būsi līdz tiem “aizsniedzies?” Tomēr, izmantojot loģiku un pieredzi, es uzdrošinos izdarīt minējumu, ka dzīve pēc nāves daudz neatšķirsies no tās dzīves, kas mums bija “pirms piedzimšanas,” kuras laikā personīgi es vienkārši neeksistēju, lai gan pieļauju, ka kāds tic savādāk.

    Btw, no manas pieredzes muļķība nesekmē laimi, tikai rada liekas problēmas. Muļķība ir tā, kas liedz šīs problēmas apzināties, bet vai “neapzināties” sniedz lielāku laimi, nekā “apzināties un novērst?”

    Šķiet, esmu atbildējis uz visiem taviem argumentiem, bet, ja tomēr esmu kādu aizmirsis, dod ziņu.

    Atbildēt
  22. Normunds

    Vilni, nevajag. ja visi cilvēki būs sevi tiktāl pilnveidojuši, ka pārvērtīsies par staigājošiem ideāliem, dzīvot paliks bezgala garlaicīgi, jo visi būs bezgala pareizi. par laimi tas mums nedraud 🙂

    No otras puses apspiežot un ierobežojot sevi cilvēks neapzināti nonāk psiholoģiskā diskomfortā. ir jāliek uz svaru kausiem sevis pilnveidošanas ieguvumi un potenciālie zaudējumi.

    p.s skeptiķis un coolynx runā katrs par savu loģiku. coolynx uzskata, ka loģika ir īpašība, skeptiķis runā par loģiku kā zinātni.

    Atbildēt
  23. Skeptiķis101

    Ah, atradu, ko aizmirsu. Tātad par šo: “Skeptiķi, kāds iemesls tev vispār dživot – tu tā vai tā nomirsi. Un arī Tavi bērni nomirs. Un mazbērni. Kāda jēga iet uz darbu, raust naudu, rakstīt podā komentāru, ja tā pat lemts nomirt?”

    Ja tas ir jautājums par manas dzīves jēgu, tad es, suverēna, saprātīga būtne esmu brīva izvēlēties savai dzīvei kādu jēgu vien vēlos. Tā nu ir sanācis, ka pat dzīves jēga ir loģiska, jo nav loģiski piedzimt tikai tāpēc, lai nomirtu. Es par brīnumainu atrodu faktu, ka veselām zvaigznēm bija nepieciešams iet bojā, lai rastos atomi, no kuriem es esmu veidots, turklāt visdrīzāk es esmu veidots neviens no vienas, bet no vairāku zvaigžņu “materiāla,” mana apziņa ir matērijas sakārtotības blakusefekts un es burtiski esmu visums, kas cenšas apzināties pats sevi. Tas ir labāks stāsts par jebkuru no tiem, kurus piedāvā reliģija, un, pats labākais, tas ir arī patiess.

    Atbildēt
  24. jautājums skeptiķim

    „tad es, suverēna, saprātīga būtne esmu brīva izvēlēties savai dzīvei kādu jēgu vien vēlos”

    Kā tu izvēlies šo jēgu?
    Tu jau piedzimi ar šo izvēli, vai tā radās vēlāk?
    Vai tā paliks tāda līdz mūža beigām?
    Kāpēc tā atšķiras no citu cilvēku izvēles? Piedzimstot taču mēs visi esam vienādi? Vai arī nē?

    „Es par brīnumainu atrodu faktu, ka veselām zvaigznēm bija nepieciešams iet bojā, lai rastos atomi, no kuriem es esmu veidots, turklāt visdrīzāk es esmu veidots neviens no vienas, bet no vairāku zvaigžņu “materiāla,” mana apziņa ir matērijas sakārtotības blakusefekts un es burtiski esmu visums, kas cenšas apzināties pats sevi. Tas ir labāks stāsts par jebkuru no tiem, kurus piedāvā reliģija, un, pats labākais, tas ir arī patiess.”
    Stāsts nav slikts, bet tā patiesumam var tikai ticēt vai neticēt, un ar loģiku tam nav nekāda sakara. 😀

    Atbildēt
  25. Skeptiķis101

    Izvēlos to, kam subjektīvi dodu priekšroku. Pirmā izvēle bija neapzināta, tādēļ nevaru to atcerēties, un tika izdarīta pēc piedzimšanas kopā ar valodas mācīšanos un apziņas attīstību, bet, laikam ejot, protams, manas izvēles ir mainījušās, kļuvušas sarežģītākas un noteikti, uzkrājoties pieredzei, mainīsies vēl.

    Stāstam ir pamatīgs pierādījumu backgrounds, kas to padara par nepieciešami patiesu izejot no esošajām zināšanām, tāpēc ar ticību te nav nekāda sakara, bet ar loģiku gan ir. Kā jau minēju, ticība ir pārliecība bez pamatojuma un pierādījumiem, kas nav šis gadījums. Turklāt stāsts var tikt mainīts un pilnveidots, ja atklāsies jaunas zināšanas, kas nebūtu iespējams, ja tas būtu atkarīgs tikai no ticības.

    Atbildēt
  26. Vaards

    Skeptiķi,

    Tava pieeja loģikai atduras pret iepriekš aprakstīto loģikas problēmu – tu ar tās palīdzību mēģini skaidrot lietas, kur 99% informācijas neeksistē. Tas izskatās aptuveni kā perfekti iemācīties uz galda nolikta labirinta iespējamās ejas, izbaudīt katru 90 grādu līkumu, tupiku un pēc tam visu skaidrot pēc šī labirinta principiem. Bet ārā šobrīd snieg sniegs, zem galda sēž kaķis un blakus plauktā stāv liela krāsaina grāmata par Islāma arhitektūru un mākslu tajā. Bet Daugavpilī sētnieks kaisa ar smiltīm ielu.

    Cilvēki nezin, ka viņi kaut ko nezin. Tamdēļ viņi būvē savus loģiskos pieņēmumus balstoties uz to informāciju, kas viņiem ir – jo nav zempaziņā tās nojausmas, ka ir kaut kas pavisam cits.

    Piemēram, biju pusotru gadu atpakaļ nejauši trāpījs vienā pasākumā, kur uz Latviju bija atbraukuši Teravādas budisma mūki no Birmas (sākotnējā budisma versija, tālāk jau daļēju fiģņu no tā uztaisjuši tibetiešī, ķīnieši, japāņi u.c.). Mūkiem visādus jautājumus uzdeva ieinteresētie skeptiķi un atmaskotāji, piermēram, ko viņi domā par zinātni, atomiem, u.c. kā var izksaidrot ar budas mācību atomāru visu vielu uzbūvi un dvēseles pārdzimšanu nākamajās dzīvēs?

    Mūks ļoti detalizēti izskaidroja, ka zinātne spēj reģistrēt tikai primitīvu un niecīgu daļu no visuma uzbūves. Mūsdienu zinātnei nav līdzekļu, lai tā fiksētu enerģētisko vielas un esības daļiņu mijiedarbību, jo pārsvarā viss ap mums esošais ēters sastāv no enerģētiskajām daļiņām (sauca par Kalapas), kuru kustības ātrums ir bezgalīgs, tādejādi mūsu zinātnei tas nav nekādi reģistrējams un izskaidrojams ar esošajiem pieņēmumiem (šis mūks bija no Čehoslovākijas, izbijs programmētājs, ja pareizi atceros, runāja krieviski, vispār viņš zināja 60 valodas)

    Vēl bija tāds interesants jautājums – ko viņi domā par Elli? Vai tāda ir?
    Atbilde no Malaizijas izcelsmes mūķenes bija aptuveni tāda, ka jā, Elle eksistē. Un gandrīz katram cilvēkam dzīvam esot ir iespēja attīstīt sevī spējas un to ieraudzīt. Parasti apveltītam cilvēkam šīs spējas redzēt paralēlās pasaules u.t.t. rodas pēc piecu gadu intensīvām apmācībām un meditācijām klosterī. Un kad tiek sasniegts šis stāvoklis, citēju: ” believe me, faith becomes really strong. Really, really strong.”

    Lai kā tu pulētu 90grādu pagriezienus savā labirintā, augšminētais tev paliks tumsā tīts.

    🙂

    Atbildēt
  27. Skeptiķis101

    Vaards, tomēr gan tu, gan tie mūki veido loģiski pareizus teikumus. Kas ir loģiski, jo savādāk neviens jūs nesapratīs. Acīmredzams, ka arī tev nav skaidrs, kas loģika vispār ir, tāpēc tu to jauc ar materiālismu un pretnostati spirituālismam. [Lingvistiskā] loģika ir [valodas] kārtība. Tāpēc tā attiecas arī uz apziņu un prātu, jo nav iespējams domāt bez valodas, nav iespējams apzināties lietas, ja tās nav nosauktas, un nav iespējams izveidot sakarīgus teikumus, ja tie nav sintaktiski, semantiski un pragmatiski loģiski. Lai kā tu mestu kūleņus cenšoties izkļūt no labirinta, tev tas nesanāks, jo tu pats šo labirintu nepārtraukti radi un staipi sev līdz.

    Btw, tos mūkus es zinu, un viņi visu ir sapratuši nepareizi, kaut gan no tādiem prātu izkūkojušiem muļķiem neko citu nevar gaidīt – tās enerģētiskās, nedetektējamās daļiņas ar bezgalīgo ātrumu patiesībā ir paralēlo universu dimensijas, kas transcendējot cēlonību ielec mūsu esamībā, jamās ir bezlaicīgas, beztelpiskas un bezformiskas, bet cilvēki var satrennēties un sajust tās ar savām neredzamajām antenām. Tas ir pašsaprotams jebkuram idiotam, tāpēc beidz apkaunot sevi.

    Atbildēt
  28. Vaards

    Acīmredzams, ka arī tev nav skaidrs, kas loģika vispār ir, tāpēc tu to jauc ar materiālismu un pretnostati spirituālismam.

    Tad jau tu vienkārši šeit trollē? 🙂
    Tur augšā klipiņš par to kā beigt raizēties – tīri garīgs pašiedvesmas un sevis sakārtošanas pasākums.

    viņi visu ir sapratuši nepareizi, kaut gan no tādiem prātu izkūkojušiem muļķiem neko citu nevar gaidīt

    “Tādie” galveno uzmanību vērš uz to kā būt pozitīvam, iegūt iekšēju mieru un sakārtot sevi. Interesanti ir tas, ka šo cilvēku garīgums ir tik spēcīgs, ka arī tu momentāli paliec pozitīvs savā attieksmē pret “šiem”.

    Šitais vīriņš varētu tev par atomiem izskaidrot un ko tieši viņš nesaprot, kembridžā teorētiskās fizikas pasniedzējs esot bijis.
    http://www.youtube.com/watch?v=jniaUr_7438&feature=related

    Atbildēt
  29. Skeptiķis101

    Vaards, aiztaupi man savu BS. Esmu atspēkojis katru tavu argumentu par “loģikas problemātiku,” ja tev vēl ir jautājumi par šo, tad jautā, bet neliec man klausīties murgus par misticismu.

    Atbildēt
  30. Vaards

    Skeptiķi, tavos atspēkojumos tā arī nepamanīju atspēkojumu. Iespējams esmu neuzmanīgs. Kā tur palika ar loģiku un laimi?

    Atbildēt
  31. Vaards

    Un vēl, kamdēļ esi nonācis pie tāda loģiska secinājuma, ka budisms ir BS? Kas tieši šajā sevis pilnveidošanaas un izziņas mācībā ir tāds nepareizs, lai tu to savā mazajā labirintā neielaistu?

    Atbildēt
  32. Piekrītu vārdam

    “Cilvēki nezin, ka viņi kaut ko nezin.” tieši tā.

    Kādreiz eksistēja tāda zinātne (tajos laikos to uzskatīja par zinātni) kā alķīmija, kādreiz uzskatīja ka zeme turas uz trīs vaļiem utt. Zinātne ir attīstījusies un daudzas lietas ko kādreiz neviens neuzdrīkstējās apstrīdēt un TOREIZ TAS LIKĀS LOĢISKI !!! no šodienas viedokļa skatoties ir BS. No kurienes, lai rastos pārliecība ko tas ko šodien mēs uzskatam par loģisku pēc n gadiem neliksies ka BS? Var filosofēt par to vai vispār kādreiz pienāks brīdis, kad mūsu (cilvēku) zināšanas par pasauli būs absolūtas un vai ar esošajam zinātniskajām metodēm tas vispār ir iespējams, bet apgalvot ka tas brīdis jau ir pienācis ir maigi sakot pārsteidzīgi. Atbildes uz visiem jautājumiem varētu būt tikai dažiem pacientiem Tvaika ielā un mēs tāpat tās nespējam saprast. 😀

    Atbildēt
  33. Vaards

    skep,

    tas ir loģiskas dabas secinājums vai reliģiskas? Ja loģiskas, labprāt vēlētos uzzināt kur un kā tu esi iepazinies ar šo mācību (pardon, reliģiju).

    Ja neesi iepazinies, tad jau tas ir reliģiskas dabas secinājums, aptuveni tāds pats kā čigāni ir zagļi, žīdi ir masoni un slepenie pasaules valdnieki un Microsoft sux.

    ===

    Lai aprautu nejēdzīgu flūdu, piekrītu, budisms vispārīgi klasificējas kā reliģija. Reliģiskā daļa ir tāda, ka ir sava buntīte ar baušļiem un ir ticība izzināšanai. Un ticība izzināšanai ietver to, ka potenciālajam budistam ir jāizaicina visi savi pieņēmumi un aizxspiriedumi, jārod tiem, em… Loģisks pamatojums.

    Atbildēt
  34. Vaards

    Skeptiķi, paldies, iepazinos. 😉

    Tātad tev loģika ko saka par visās reliģijās sastopamo Elli – ar zinātni nekas tāds nav identificēts, tātad neeksitē, nav iespējams, nav un viss. Tie kas redz, krāpnieki, šarlatāni un neko šie neredz.

    Loģikā netiek paredzēta varbūtiskā domāšana, nu tur pieļaut, ka 60% ir tā, bet 40% ir šitā?

    Piemēram, ja tu nemācētu lasīt un tavā cilvēkēdāju ciematā nekas tāds nebūtu novērots. Atnāk baltais cilvēks ar grāmatu, pasarg dies` īFonu kabatā. Tak tu šamo pirmais zupā izvārītu – nav iespējams.

    Tā arī ar budismu, kamēr nav apgūtas spējas un iemaņas, tikmēr mēs varam bezgalīgi šeit rakstīt. Problēma ir tikai tāda, ka loģika tevi ierobežo, smagi ierobežo.

    Bet noskaidrot šo jautājumu ir visai elementāri: http://www.paaukforestmonastery.org/meditation.htm
    (šeit pieņem visus gribētājus bez atlīdzības. Bet, kopā ar pārējiem 3-os no rīta ar turziņu ir jāstaigā pa ciemu basām kājām un jāvāc ko sievietes saziedos. Ja kaut ko saziedo (parasti viņas no rītiem iznāk uz ielas ar savārītu rīsu bļodām un liek mūku bļodiņās), tad ir paēsts.

    Loģikas labirintam šeit ir tupiks – jo augšminētā programma nav iziet,a nav iespējams neko loģisku secināt. Pat neskatoties uz to 46.komenatāra bildīti.

    Atbildēt
  35. Raivis

    Viens doma ka ir elle, otrs doma ka nav – a kapec neviens neiedomajas ka ari ABI var but nepatiesi savas domas ! Uz eksestencialiem jautajumiem nav vienozimiga atbilde – un jus par to te plesaties par eksestencialiem jautajumiem kuru nozime isteniba ir visai individuala/subjektiva katram bet viens otram megjiat pieradit to ko vnk nav iespejams pieradit ! no malas izskatas patraki

    Atbildēt
  36. Skeptiķis101

    Neko nav iespējams zināt 100% droši, tomēr ir metodes, kas strādā. Piemēram, empīrisko zinātņu metodes. Ja loģika pārliecina, tad šīs metodes pierāda – auksti, bezkaislīgi. Nevis to, kuram no mums ir taisnība, bet to, kas ir taisnība. Ja mēs ignorējam pierādījumu nepieciešamību un iztiekam bez tiem, tad beigās budismam uz patiesību ir vienādas tiesības kā Harija Potera grāmatām. Vienkāršākais veids kā kaut ko pierādīt ir demonstrējot rezultātus. Rezultāts ir, piemēram, nogādāt cilvēku uz mēness. Harijā Poterā aprakstītajai maģijai realitātē rezultātu nav, nav arī budismam, kristietībai, laumiņām. Loģika ir tikai instruments, kas apraksta vienu no “dabas principiem,” proti, cēlonību, kas ir tāds kā bezizņēmumu likums, uz kura balstās pilnīgi visi pārējie likumi. Budisma spējas un iemaņas es neesmu apguvis, bet citi gan ir, tomēr neviens nav spējis demonstrēt šo spēju rezultātus kontrolētā vidē. Ja būtu, tas būtu kaut kas revolucionāras, bet pagaidām, diemžēl, nabaga budistiem nākas samierināties ar tiem dažiem, kuri viņiem tic, kaut gan viņi dabūtu miljardus, ja spētu ko pierādīt. Šo visu es rakstu par pārdabisko. Ir arī daudz dabiski fenomeni, piemēram, tādi apziņas stāvokļi, kurus var sasniegt meditāciju laikā, taču tie, lai arī interesanti, nav “speciālāki” par motoriskajām kustībām un perfekti ļaujas zinātnei un loģikai. Beigās jautājums tev: kā tu atšķir patiesību no ticības?

    Atbildēt
  37. Raivim

    “kapec neviens neiedomajas ka ari ABI var but nepatiesi savas domas”
    Loģika šito nepieļauj. 🙂 Loģika nesaprot to, ka objekts vienlaicīgi var eksistēt un neeksistēt. Par to jau ir stāsts, ka uz eksistenciāliem jautājumiem mūsdienu zinātne (tajā skaitā arī loģika) atbildes nesniedz, bet tieši šīs atbildēs cilvēks visvairāk meklē.

    Atbildēt
  38. Ezis

    „3-os no rīta ar turziņu ir jāstaigā pa ciemu basām kājām un jāvāc ko sievietes saziedos.”
    „nabaga budistiem nākas samierināties ar tiem dažiem, kuri viņiem tic, kaut gan viņi dabūtu miljardus, ja spētu ko pierādīt.”
    Man šķiet šie citāti vislabāk raksturo principiālās atšķirības oponētu uzskatos. 😀

    Atbildēt
  39. Skeptiķis101

    Raivi, loģika to pieļauj gan, Piemēram, kvantu superpozīcijas, kur daliņa eksistē un neekistē vienlaicīgi. Atliek tikai A denotēt par to, kas eksistē un neeksistē vienlaicīgi un tad ar A var strādāt tālāk. Tur, kur runa ir par patiesību, tur gan nav iespējamas divas pretrunīgas patiesības. Patiesība ir viena un īsta un to vislabāk to atpazīt salīdzinot ar īstenību, jeb vienā vārdā – empīrika. Labāka varianta nav. 😉

    Ezis, es tikai uzskatu, ka, ja fenomens eksistē, tad to ir iespējams aprakstīt un pierādīt. Vākt ziedojumus trijos no rīta ar basām kājām noteikti ir garīga pieredze, bet tur nav nekā pārdabiska, ko loģika neaizsniedz. Es jau rakstīju par loģiku 38. komentāra pirmajā rindkopā, ko vēl papildināšu ar to, ka objektam pat nav nepieciešams eksistēt, lai uz to varētu pielietot loģiku, piemēram apgalvojums “visi lillā kamieļi ir lillā” ir loģiski pareizs par spīti tam, ka lillā kamieļi neeksistē. Tikai tad tā ir formālā loģika, nevis racionālā. Un, ja loģika spēj darboties par ar neeksistējošiem objektiem, tad kas gan Vaarda piemēros vēl ir tāds, kas tomēr neļauj pielietot loģiku? Informācijas trūkums? Jā, bet te Vaards nonāk pretrunā pats ar sevi, jo viņam informācija par misticismu ir pietiekami un viņš apstrādā to loģiski. Tad informācijas trūkums nav loģikas, bet gan mana problēma, ko jau pats apgalvoju 30. komentāra pirmajā rindkopā.

    Atbildēt
  40. Skeptiķis101

    Iedomjos par sekojošo. 🙂 Vaards rakstīja: “Mūsdienu zinātnei nav līdzekļu, lai tā fiksētu enerģētisko vielas un esības daļiņu mijiedarbību, jo pārsvarā viss ap mums esošais ēters sastāv no enerģētiskajām daļiņām (sauca par Kalapas), kuru kustības ātrums ir bezgalīgs, tādejādi mūsu zinātnei tas nav nekādi reģistrējams un izskaidrojams ar esošajiem pieņēmumiem (šis mūks bija no Čehoslovākijas, izbijs programmētājs, ja pareizi atceros, runāja krieviski, vispār viņš zināja 60 valodas)”

    Vēl divi jautājumi Vaardam:
    1) No kurienes mūkiem šādas ekskluzīvas zināšanas par “enerģētiskām daļiņām, kuru kustības ātrums ir bezgalīgs kā arī aiz kādiem apsvērumiem viņi domā, ka ir tieši tā un ne savādāk?
    2) Aiz kādiem apsvērumiem Vaards šiem mūkiem piekrīt, ka ir tieši tā un ne savādāk?

    Atgādinu, ka pirmīt uzdevu vēl vienu jautājumu: kā Vaards atšķir patiesību no ticības? Bez šaubām šie abi nav viens un tas pats, tāpēc tos ir nepieciešams spēt atšķirt.

    Atbildēt
  41. Raivis

    Mazliet gribeju iekomentet par religiju. Manuprat uz religiju principa nevar skatities no logikas puses. Religija ka man liekas ir visai psiho-stimulejoša paradiba pasaule, kas izsledz jebkadu logiku, bet uz cilvekiem strada – gan pozitivi, gan negativi, gan nomierinosi, gan savadak! Ko es gribu teikt – godigi teiksu, neatceros visus komentarus tapec varbut ari atkartosos – logika vairak vai mazak paskaidro celonus nevis pirmsdomu. Kas bija pirmais – ola vai vista ?! Manuprat logika nekada gadijuma nevar notikt pirms notikuma kuru kuru konkretaja gadijuma ta paskaidro – no ka izriet ka logikai ir skaidrojosha nozime par notikumu, nevis notikuma ietekmejosa speja ! No ka atkal izriet ka logika drosi var saukt par dzives pieredzi + saprata spejam, kas ir visai individuali/subjektivi katram. Visai prasti uzrakstiju, bet ceru ka doma skaidra. Ja kludos, labojiet !

    Atbildēt
  42. Ezis

    „to pieļauj gan, Piemēram, kvantu superpozīcijas, kur daliņa eksistē un neekistē vienlaicīgi.” Tātad loģika ir atkarīga no tā kādus atklājumus veic citās zinātnes jomās? Pirms kvantu superpozīcijas atklāšanas, taču loģika noliedza ka daļiņa var eksistēt un neeksistēt?
    Ne tu ne es nezinām ko atklās pēc n gadiem un kā tas ietekmēs loģiku. Precīzāk sakot loģika, kā instruments, jau paliks nemainīga, bet kamēr mums nav absolūtas zināšanas par pasaules uzbūvi (un diez vai kādreiz tādas būs) par nevienu premisu mēs nevaram garantēt ka tā ir 100% patiesa.
    Vienīgais par ko es esmu 100% drošs ka mēs visi kādreiz nomirsim (vismaz fiziskā nozīmē) :D.

    Atbildēt
  43. Skeptiķis101

    Ezis, jā, loģika ir atkarīga no esošajām zināšanām. Tavs arguments ir, ka mēs 100% neko nevaram zināt, tāpēc mēs nevaram izslēgt, piemēram, laumiņu eksistenci, makaronu briesmoni vai kondrālos nāpšļus. Bet runa nav par to, kas mums nav zināms, bet par to, kas mums ir zināms: mums ir zināms, ka nav pierādījumu laumiņu eksistencei. Izejot no šādas pozīcijas loģiskā varbūtība ir par labu tam, ka laumiņas neeksistē, jo nav pamata domāt, ka eksistē. Tāpēc mēs neticam visam, ko jebkuram ienāk prātā safantazēt, tāpēc ir nepieciešama empīrika. Vaarda misticisms ir tikai viena no šādām laumiņām.
    Btw, tā 100% nomiršana var arī nepienākt, dodiet vēl pāris dekādes: http://www.youtube.com/watch?v=qyCLuVOmZxo&feature=youtu.be&a 🙂

    Atbildēt
  44. Vaards

    1) No kurienes mūkiem šādas ekskluzīvas zināšanas par “enerģētiskām daļiņām, kuru kustības ātrums ir bezgalīgs kā arī aiz kādiem apsvērumiem viņi domā, ka ir tieši tā un ne savādāk?
    2) Aiz kādiem apsvērumiem Vaards šiem mūkiem piekrīt, ka ir tieši tā un ne savādāk?

    Atgādinu, ka pirmīt uzdevu vēl vienu jautājumu: kā Vaards atšķir patiesību no ticības? Bez šaubām šie abi nav viens un tas pats, tāpēc tos ir nepieciešams spēt atšķirt.


    1. Loģika nepieļauj iespēju šo izskaidrot, jo nav iespējams izmērīt ar primītīviem instrumentiem. Arī zinātne nespēj fiksēt esošo pieņēmumus par elektroniem, atomiem, bozoniem un vitiem torsionu laukiem. Zinātne šeit balstās jau uz empīrisku ticību, saviem aprēķiniem un pārliecību – ja izpildās šādi un šādi nosacījumi, tātad ir tā.
    2. Vaards mūkiem nepiekrīt, Vaards loģikā neatmet kā neiespējamu visu to, ko nav iespējams aprakstīt ar primitīvām metodēm. Vaards pieņem, ka laumiņas varbūt eksistē. Vaardam tas nekādi netraucē rakstīt komentāru, ēst pusdienas vai kā savādāk sadzīvot ar pasauli.

    Patiesība un ticība.
    Ticu vai pieļauju hipotēzi, ka piemēram, Jēzus Kristus bija viens no Budas mācekļiem (reinkarnācija), kuru atnāca Trīs gudrie vīri meklēt tā piedzimšanas brīdī (kad Buda reinkarnējas, lamas meklē kur šis ir, savāc un apmāca). Bībelē šitas pierakstīts ir.

    Un šeit parādās galvenais knifs. Par cik šī Budas reinkarnācija nonāca pie visai tumsonīgiem ļautiņiem, kas apsēsti ar elkdievību un tamlīdzīgi, Jēzus mācību iztulkoja pa savam, kā elkdievisku ticību. Kur Jēzus pats pārtapa elkdievības “zelta teļā” – pielikts pie krusta baznīcā, svētbildēs, to kā amuletu valkā uz kakla. Lai gan viņš skaidri iestājās pret elkdievību. Tādejādi viņu pašu sāka pielūgt kā pielūgsmes objektu, nevis viņa mācību par visumu un harmoniskas eksistences likumiem.

    Nākamā Budas reinkarnācija risināja šīs divas problēmas – Islāms vienkārši AIZLIEDZ attēlot jebkādas dzīvas būtnes. Viss, elkdievība neiespējama. Un otrs risinājums, kristiešu spēja tulktot dieva vārdu pārāk plaši un pa savam (krusta kari, visa Romas katoļu padarīšana u.c.) Islāms jau nāk klajā ar pavisam skaidru “manuāli” kā jādzīvo – empīriska pašizpratne pavisam tiek izslēgta. Ir Korāns un dzīvo mierā pēc skaidriem likumiem katram dzīves gadījumam.

    Ticība manā sapratnē ir ētiski-reliģisku jautājumu kopums, ko indivīds pieņem par pareizu nespējot to pārbaudīt.

    Rezumējot – viedie džeki Buda, Jēzus u.c. Stīvens Hokings, Einšteins pasniedz patiesību uz paplātes. Par cik Lajs pats nespēj līdz tai aizburties, viņš pieņem to kā patiesu esam – tas, savukārt ir ticība. Ticība ir 99,9% no patiesības izpausmēm.

    ēit tu iebildīsi par Einšteinu un citādiem fizikas likumiem kā empīriski pierādāmiem. Jā, jo skolā mēs esam padsmit gadus no vietas mācījušies matemātiku, fiziku un spēju to visu izrēķināt.

    Budas gadījumā mēs neesam nevienu dienu mācījušies klosterī meditēt un sasniegt apziņas stāvokli, lai patiesību saņemt jau redzamā izpausmē. Tas aptuveni esot tāds efekts kā pilnīgi tumšā telpā ieslēdzot gaismu – apjausma par apkārtējo pasauli, tās uzbūvi un principiem, pieeja informācijai nāk tieši tā – tu uzreiz to visu redzi un saproti.

    Bet mēs neesam gājuši tādā skolā, mēs esam indiāņi, kuri šobrīd spriež par i-phone. Šeit parādās mana loģikas īpašība – es nesaprotamās lietas neatmetu kā neeksistējošas.

    >Tātad loģika ir atkarīga no tā kādus atklājumus veic citās zinātnes jomās? Pirms kvantu superpozīcijas atklāšanas, taču loģika noliedza ka daļiņa var eksistēt un neeksistēt?

    Šobrīd kvantu fizika ir aizņemta ar domu, ka realitāte neeksistē, tā ir hologrammas tipa ilūzija kuru mēs uzburam apziņas līmenī.

    > loģiskā varbūtība ir par labu tam, ka laumiņas neeksistē, jo nav pamata domāt, ka eksistē. Tāpēc mēs neticam visam, ko jebkuram ienāk prātā safantazēt, tāpēc ir nepieciešama empīrika.

    Tātad tu loģikā tomēr balsties uz ticību?
    Tas ir, kamēr neesi saņēmis empīriskus apliecinājumus, pieņem, ka nekas nav, nebūs.

    Iedomājos ķecerīgu domu – kā tu zini, ka pienāks nākamā stunda? Vakariņas šovakar? Cik liela iespēja tev tās sagaidīt? Domāju, ka tu vienārši balsties uz ticību rītdienai un vakariņām.

    Atbildēt
  45. Skeptiķis101

    Vārds, vari precizēt, kuras ir tās primitīvās metodes un instrumenti, un vēl svarīgāk- primitīvās salīdzinot ar ko? Es to saprotu tā, ka primitīvs intruments ir, piemēram, cilvēka acis, jamām ir ļoti ierobežots spektrs, bet mums ir arī tādi intrumenti kā teleskopi un mikroskopi, kas šo spektru paplašina. 🙂

    Kā arī es nesaprotu ko tu domā, kad saki, ka ar loģiku kaut ko nevar izskaidrot, jo, ja par fenomenu ir kaut kādas zināšanas, tad uz šīm zināšanām ir iespējams pielietot loģiku, bet ja par fenomenu zināšanu nav, tad fenomens ir nezināms. Ja par kaut ko nav zināšanu, tad to nav iespējams apzināties, nav vārda, nav semantiskā satura.

    Kad tu saki “empīriska ticība” man gandrīz liekas, ka tu apzināti trollē. 🙂 Ticība ir pārliecība bez pamatojuma un pierādījumiem, empīrika ir pieredze. Kas ir empīriska ticība? Nepamatota pārliecība, ka pieredze ir patiesa? Solipsisms man ir pazīstams, saprotu, ka tas nav apgāžams tāpat kā falsificējams, bet saskatu tam vienu problēmu, proti, kāds no šādas teorijas ir praktiskais labums? Kādēļ lai kāds gribētu tam ticēt? Ko ar to var iesākt? Jo nav dzirdēts, ka solipsisti mācētu lidot, likt domām materializēties, paši izgaist vai iet cauri sevis “iedomātajām” sienām. Praktiskais derīgums ir vēl viens svarīgs zināšanu aspekts, ko pieskaitu pie rezultātiem. Piemēram, budistu rīcībā, ja viņiem ir taisnība, vajadzētu būt principiāli jaunām, revolucionāram zināšanām. Viņiem tādas ir? Pēc tevis rakstītā sanāk, ka tiešām ir. Tikai nav pārbaudāmas. Kā tad lai mēs zinam, ka viņu zināšanas ir patiesas, nevis safantazētas? Varbūt viņi, kad neviens neskatās, augam dienām savos klosteros smejas vēderus turēdami par lētticīgajiem, kuri viņiem notic? Vai varbūt viņi ar meditācijām un narkotisku zālīšu dūmiem sevi noved līdz halucinācijām, kurām paši tic, bet kas patiesībā nav nekas vairāk par halucinācijām un smadzeņu darbības traucējumiem? Vai saproti, kāpēc ir vitali svarīgi spēt kaut ko pārbaudīt, pirms pieņemt to par patiesu? Jo kā savādāk lai izvairās no maldiem?

    Btw, bībeli vari neminēt, neticīgajam tā nav nekāda autoritāte, uz neticīgo neiedarbojas apgalvojums “bībele ir patiesa, jo tā ir rakstīts bībelē,” jo tā ir cirkulārā loģika, kas neko nepierāda, savukārt apgalvojums “bībele ir patiesa, jo to sarakstīt ir iedvesmojis Dievs” ir tik pat spēcīgs kā “”Sugu izcelšanās” ir patiesa, jo to ir sarakstījis Darvins.” Tikai evolūcijai ir pierādījumi, bet runājošām čūskām nav, tāpēc tu noteikti vari uzminēt, kā pusē es nostājos. 😉

    Es zinu, ka nākamā stunda pienāks, jo papildus tam, ka es pārvietojos telpā es pārvietojos arī laikā virzienā uz nākotni, kas ir nepieciešami patiess apgalvojums, jo man ir iespējams novērot procesus, salīdzināt tos notikumus, kas notika pirms brīža ar tiem, kas notiek tagad, kā arī man ir iespējams ievērot pārmaiņas, kas nebūtu iespējams, ja laiks stāvētu uz vietas. Tagad, ja tu jautā, kā es zinu, ka laiks neapstāsies, tad es atbildu, ka es to nezinu 100%, bet man nav pamats domāt, ka tas tā pēkšņi notiks, jo tas nesakrīt ar esošajiem novērojumiem un zināšanām, piemēram, laiks tiecas apstāties, ja ātrums telpā tiecas uz c, bet mans ātrums ir daudz mazāks. Visbeidzot, ja nākamā stunda nepienāktu, tad to nemaz nebūtu iespējams fiksēt,

    Atbildēt
  46. Skeptiķis101

    “Tātad tu loģikā tomēr balsties uz ticību?”

    Kā to ņem. Vai apgalvojums “metāla bumbiņa kritīs uz leju, nevis aizlidos stāvus kosmosā,” tavuprāt, klasificējas kā ticība vai kā zināšanas? Es saku, ka tās ir zināšanas, kas izriet no empīrikas un induktīvās loģikas. Proti, tas ir vispārināts apgalvojums, kas izriet no pieredzes, jo nav zināms neviens gadījums, kad vaļā atlaistas metāla bumbiņas pašas no sevis aizlido kosmosā, kā arī ir zināms, ka eksistē gravitācija, kas liek bumbiņām krist uz leju. Tu man tagad pārmetīsi ticību? 🙂

    Atbildēt
  47. Skeptiķis101

    “Vaards loģikā neatmet kā neiespējamu visu to, ko nav iespējams aprakstīt ar primitīvām metodēm”

    Nu bet es jau arī nē. Es lieliski saprotu, ka pierādījumu neesamība nav pierādījums fenomena neesamībai. Bet te ir viena nianse, ko neesi pieminējis, proti, Aristoteļa formulētais pretrunas likums. Divi pretrunīgi apgalvojumi nevar būt vienlaicīgi patiesi. Teiksim, ja mūks saka, ka eksistē daļiņas ar bezgalīgi lielu ātrumu, bet tas ir pretrunā ar relativitātes teoriju, kura saka, ka nav nekā ātrāka par gaismas ātrumu, tad es saku, ka mūks kļūdās. Es relativitātes teoriju atrodu par uzticamāku nekā kaut kāda mūka no zila gaisa izzīstos apgalvojumus, un ceru, ka tu arī. Tālāk: visdrīzāk tu mēģināsi šo pretrunu izslēgt, piemēram, iesaistot diskusijā kaut kādu nemateriālo pasauli, uz kuru RT neattiecas, tādējādi atkal padarot mūka apgalvojumus par iespējami patiesiem. Būtībā, lai pamatotu vienu hipotēzi (bezgalīgs ātrums) tu būtu izgudrojis vēl citu hipotēzi (nemateriāla pasaule). Un tā mēs te varētu turpināt tūkstošiem gājienus, un man nekad neizdotos iedzīt tevi stūrī, jo tu visu laiku izgudrotu jaunas hipotēzes, kas izslēgtu pretrunas, lai padarītu mūka apgalvoto par iespējamu. Tev burtiski nekas nebūtu neiespējams, lai tikai mūka sacītais paliktu iespējams. Pirmkārt, tāpēc mums ir Okamas asmens, otrkārt, aiz kāda pārbīļa lai tu tik ļoti gribētu aizstāvēt mūka sacīto, treškārt, ja nepieciešamas 10 hipotēzes, lai pamatotu vienu, kas ir pretrunīga, tad varbūt, tikai varbūt tomēr pastāv iespēja, ka tā viena ir nepareiza? 🙂

    Atbildēt
  48. Anonīms

    “Vai apgalvojums “metāla bumbiņa kritīs uz leju, nevis aizlidos stāvus kosmosā,” tavuprāt, klasificējas kā ticība vai kā zināšanas?”

    Viss atkarīgs cik dziļi skatās. Ja virspusēji pieņem (tic) pēc Ņūtona likumiem, ka gravitācija vienkārši ir, tad viss ir kārtībā. Ja mēģina gravitāciju izprast, tad izrādās,ka šo vienkāršo dabas parādību neviens un nekādi vēl tā īsti nav spējis ne atdarināt, ne izprast. Gaismu var paspīdināt, troksni var radīt, bet ar gravitāciju ir pašvaki. Gravitāciju var elementāri aprēķināt, noteikt vidējo konstanti 9.81m/s^2, bet ar izskaidrošanu ir tā švakāk. Pieņemu, ka neesi fiziķis un nepārzini visas gravitācijas teorijas, tādejādi tava logīka tā vai tā balstās uz ticību, ka bumbiņa vienkārši lidos lejā, nevis ar patiesu izpratni kas viņai liek tā darīt.

    Atbildēt
  49. Vaards

    Teiksim, ja mūks saka, ka eksistē daļiņas ar bezgalīgi lielu ātrumu, bet tas ir pretrunā ar relativitātes teoriju, kura saka, ka nav nekā ātrāka par gaismas ātrumu, tad es saku, ka mūks kļūdās. Es relativitātes teoriju atrodu par uzticamāku nekā kaut kāda mūka no zila gaisa izzīstos apgalvojumus, un ceru, ka tu arī.

    90-to gadu sākumā pie mums uz RTU, Kaļķu 1a auditoriju 221 (va kā tā lielā auditorija tur nummurējās) Andris Buiķis bija atvilcis Krievu zinātniekus Šipkovu un Akimovu. Zālē nebija kur apsēsties un tur vairums bija LU, RTU, zinātņu akadēmijas u.c. fiziķi. Lai arī skepse publikā virmoja, bet neviens neuzdrošinājās apsāubīt stāstāmās lietas (par bezgalīgu enerģijas smelšanu no fizikālā vakuuma, bezgalīga daļiņu ātruma u.c.)

    Bet Andirs Buiķisvēl turpina šo iedvemsojošo pastāstu un skaidro fizikas sasaisti ar garīgo pasauli: http://www.sokratatautskola.lv/?inc=11&menu=95

    Atbildēt
  50. Skeptiķis101

    Aha, bet tu aizmirsi pieminēt, ka pirms tam es vēl balstos uz ticību, ka bumbiņa, gravitācija un pārējā realitāte vispār eksistē, nevis es to, piemēram, sapņoju. Pārbaudīt taču to nevar, apgāzt arī nē. Un šī diskusija notiek, jo es ticu, ka tu eksistē, kaut gan tik pat labi tevi var būt radījusi mana apziņa un patiesībā es te runāju pats ar sevi. Un Harijs Poters ir patiess, vienkārši Burvestību ministrija rūpējas par to, lai maģija paliktu noslēpumā. Un es tikai ticu, ka mākoņos nedzīvo visu varens makaronu briesmonis, jo, bez šaubām, 100% pārbaudīt es to nevaru. 😀
    Kā jau es teicu – viss kļūst iespējams, lai tikai kaut kāda mūka sacītais paliktu iespējams.
    Absurda stratēģija, turklāt neefektīva. Teiksim, tu būtu ar mieru, ka resursus, kas paredzēti AIDS pētīšanai novirzītu uz citu programmu, kura debesīs meklēs neredzamu makaronu briesmoni?

    Btw, Andris Buiķis dēļ savām teorijām sen vairs nav nekāda zinātniska autoritāte, lai neteiktu vairāk. Žēl, protams.

    Atbildēt
  51. Skeptiķis101

    Par Buiķa torsionu laukiem…grūti ar viņiem iet. Tu jamiem tici vispār? 🙂

    “The Russian Academy of Sciences, and official science in general, did not recognize either the invention or the theory supporting it. Academics refuse to even discuss the device or the anti-gravitation theory proposed by Shipov. The patent application was rejected, because the device went against the laws of established physics.”

    Atbildēt
  52. Vaards

    Nē, diemžēl es Akadē’miķiem ticu vēl mazāk nekā budistiem. 🙂
    Budistiem es 100% ticu, ka ar viņiem sapinoties es kļūtu ahūni labāks cilvēks, ar dzīvi apmierinātāks un pārējiem arī tas patiktu. Un sapinoties ar budismu, iespējams man atklātos noslēpums – ir vai nav? Tikmēr mūsu diskusij ir aptuveni kā divu amazones indiāņu spriedelējumi pie mežā atrasta I-pada (galvenais, lai vadonis kādam no mums nenocērt galvu, kad elles mašīnai baterija beigsies).

    Atgriežoties pie “akadēmiķiem”, šī ir fantastiska pērle: “The patent application was rejected, because the device went against the laws of established physics.”

    Tas jūsu mūžīgais dzinējs netiks patentēts, jo viņš pārkāpj pirmo termodinamikas likumu un neatļauti ražo enerģiju.

    Cieti!

    P.S. Man prieks, ka neslinkoji pagoolēt. Es arī tieši to pašu darīju pirms iemet linku spriedelēšanai – gribējās zināt kā tad palika ar fizisko vakuumu. Bet zini kāds ir vislielākais prikols, es nostrādāju vairākus gadus uzņēmumā, kur buiķis pasūtīja taisīt eksperimentālas iekārtas, kas bals’titas uz šiem principiem. Darbojās tās viņa iekārtas, darbojās. aptuveni kā siltumsūkņi – lietderības koeficents ir lielāks par pievadīto enerģiju.

    Atbildēt
  53. Vaards

    Piemēram, budistu rīcībā, ja viņiem ir taisnība, vajadzētu būt principiāli jaunām, revolucionāram zināšanām. Viņiem tādas ir? Pēc tevis rakstītā sanāk, ka tiešām ir. Tikai nav pārbaudāmas. Kā tad lai mēs zinam, ka viņu zināšanas ir patiesas, nevis safantazētas?

    Izstāsti Amazones indiāņiem par PHP programmēšanu, par to ka Feisbuka fermā novāci ražu un par fotošopa bicubic sharpening trūkumiem salīdzinot ar smart sharpening.

    Budisma pirmo leksiju eszmu klausījies, tik daudz spēšu tavu loģiku aplauzt. Pirmais ar ko budismā sāk, atbrīvojas no ” suffering”. Tās ciešanas rodas no piesaistes laicīgajām vērtībām. Tās neļauj uztvert augstākas vērtības.

    Un tu gribi skaidrojumu no “suffering” atmetamās pozīcijas, par to kā ar šo atmetamo pozīciju vērtību skalu izprast augstākus līmeņus :)?

    Btw, bībeli vari neminēt, neticīgajam tā nav nekāda autoritāte, uz neticīgo neiedarbojas apgalvojums “bībele ir patiesa, jo tā ir rakstīts bībelē,” jo tā ir cirkulārā loģika, kas neko nepierāda,

    Bībele ir interesanta tieši no tā skatpunkta, ka tājā esošā mācība diezgan ievērojami atšķiras no apkārtējā pasaulē novērotās kristietības. Tur Jēzus skraidīja pa tempļiem gāžot apkārt elkdievību tirgotājus, tagad ir kristīgās baznīcas – tajās ikurāt tirgo svētītus krustiņus, svētītas svecītes. Tie ir visi elkdievības simboli, māņi. Man vienmēr interesē jautājums no šāda loģiskā aspekta – kā to pamato attiecīgie dieva pārstāvji.

    Bet arī baznīcai esmu par slinku, lai iedziļinātos jautājumā pamatīgāk un nabaga mācītāja kungu notrollētu līdz pilnīgai bezsamaņas nirvānai.

    Atbildēt
  54. Skeptiķis101

    A kāpēc tu domā, ka indiānis nespētu kaut ko tādu saprast? Ja viņam sāktu skaidrot no pašiem pamatiem, rādītu piemērus un apmācītu, tad kādēļ lai viņš nesaprastu? Indiāņa intelekts vidēji ir tāds pats kā man vai tev, viņš nav atpalicis attīstībā, viņam tikai nav tādu zināšu kā mums.

    Kas attiecas uz budismu, ko tu tur atrodi tādu, kas loģiski neizriet no empātijas un pašrefleksijas? Atbrīvoties no ciešanām ir pilnīgi loģiski, jo ciešanas ir destruktīvas. Augstāki līmeņi ir tik pat loģiski kā ta, ka pašizaugsme ir iespējama un ļoti vēlama. Budisma filozofijā izmantotie termini atšķiras no tiem, kurus izmanto rietumnieki, bet semantiskā nozīme ir ļoti līdzīga. Filozofija ir un paliek tikai filozofija – loģiska uzskatu sistēma, ko ir iespējams loģiski aprakstīt. Jeb arī tu te šobrīd runā par kaut kādu budisma mambo-džambo?

    Atbildēt
  55. Vaards

    vai es esmu sapratis pareizi, ka tu nupat apgalvoji, ka esi vairākus gadus ražojis mūžīgos dzinējus?

    Es aizgāu no uzņēmuma, kad tas pasākums sāka finišēties un gatavi produkti parādīties. Buiķa problēma bija tāda, ka viņs ir filosofs, bet tam uzņēmumam ir savs spēcīgs tirgus elektrotehnikas nišā (tolaik spēcīgi augošs tirgus), tādejādi nevienam nebija intereses nodarboties ar Buiķa prepetuma mobīļiem, kan nav nekāds tirgus un pielietojums. Man liekas, ka tas pasākums tā arī palika pusratā karājoties. Turklāt mani darba pienākumi (kvalitātes vadība, procesu optimizācija) ļoti maz saskārās ar instrumentālā ceha experimentiem. Teiksim tā – esmu skatījies uz Prepetum mobile!

    [Protams, tas nav nekāds brīnumaparāts un droši vien enerģija nekur nejauši nerodas, tā pāriet no viena veida citā veidā. Vienkārši man nav zināms tas veids no kura tā ierodas. Aptuveni kā elektrība šobrīd ierodas manā laptopā caur vadiņu].

    A kāpēc tu domā, ka indiānis nespētu kaut ko tādu saprast?
    Tieši indiāni jāuztver kā ekvivalentu paraugu tev, man vai citam vidusmēra Pēterim. Ar ko arī gribēju teikt, ka lēnā garā klosterī dzīvojot arī mēs varētu izprast esības būtību vai esības būtības ilūziju.

    Kas attiecas uz budismu, ko tu tur atrodi tādu, kas loģiski neizriet no empātijas un pašrefleksijas?
    Budisma pamatā ir tūkstošiem gadus pieslīpēta pašpilnveidošanās prakse, ko pieslīpējuši labākie no labākajiem ar to nodarbojoties dien dienā. Piemēram, Coolynx augšminētie klipiņi nāk no budisma, psihologi šo to nočiepj un tamlīdzīgi. Ar ko es secinu, ka jāizvēlas “īstu mantu” (Psiholoģijas grāmatas; Korāns; Bībele; Beidz raizēties, sāc dzīvot; tie visi paņem budisma esenci un piešnitē pa savam).

    Atbildēt
  56. Skeptiķis101

    Vārds, es vairs nezinu, vai tu trollē, vai domā to visu nopietni. Jebkurā gadījumā man bija interesanti un manas atbildes bija nopietnas, tomēr nupat vairs neredzu jēgu turpināt. Mani galvenie argumenti ir nosaukti un man vairs nav daudz, ko piebilst. Mums katram tomēr ir tikai viena sava apziņa, pieredze un mēs katrs pats izvēlamies to, kad un kā to pielietot. Lai tev jauka dzīve. 🙂

    Atbildēt
  57. Vaards

    Tātad Vaards nav pieveicams ar loģiku, jo:
    a) iespējams trollē;
    b) iespējams neklausās oponentā un ir apsēsts ar misticismu;
    c) esi vienkārši saguris 🙂

    Jau pabrīnījos kā tev pietiek laika uzrakstīt tik izsvērtus un loģiski sakarīgus komentārus. Man laiks absolūti nepietiek, lai gan šajā konkrētajā mirklī sēžu mājās ar bērnu kā bezdarbnieks (bet tas reizē nozīmē, ka nespēju uzrakstīt pat vienu teikumu, lai man nebūtu jāskrien vilkt ārā no toletes poda toletes papīra rullīši, jāglābj bērns no kaķa aiztikšanas vai šomirkli man aiz muguras tiek bakstīts mans supersakompektētais fotoapstrādes PC ar toletes poda slapjo birsti.

    Mans rezumējums, protams, ir tāds, ka loģiskās domāšanas būtibai pilnībā piekrītu. Bet izvirzu sevi pieņēmumu, ka dzīve ir skaistāka, ja virknei jautājumu pieiet neloģiski un ļaujās tam.

    Ar loģiku bieži vien nevar izskaidrot sieviešu rīcību. Bet tas viņām piešķir papildus šarmu un mīļumu.

    Lai veicas! 🙂

    Atbildēt
  58. Sketiķim

    “Un tā mēs te varētu turpināt tūkstošiem gājienus, un man nekad neizdotos iedzīt tevi stūrī,….”
    Ja tu kādu iedzen stūri vai tas tev palīdz beigt raizēties?

    Atbildēt
  59. Sketiķim

    Jā, sievietēm ir pavisam cita loģika. 😀
    Domāju ka wikipēdijā zem
    • Dialektiskā loģika
    • Formālā loģika
    • Matemātiskā loģika

    droši var rakstīt arī
    • Sieviešu loģika.
    😀

    Atbildēt
  60. Skeptiķis101

    Vaards, aha, kā šahā – lai cik labs šahists es nebūtu, es nevaru uzvarēt, ja otrs nespēlē pēc noteikumiem. Vaards nav pieveicams ar loģiku, jo nebalsta savus argumentus loģikā, vai precīzāk – dara to tikai pusei. Ja ticību varētu sakaut ar logic&reason, tad pasaulē nebūtu ticīgu cilvēku. 🙂

    #73
    A es nemaz neesmu sācis raizēties. 🙂 Man patīk diskutēt, jo tas ir labs veids kā asināt prātu. “Iedzīt stūrī” ir virziens, bet šaubu nav, ka galvenais tomēr ir pats process.

    Atbildēt
  61. Veidenbaums

    Tas tā par tēmu, vai asināt prātu ir loģiski vai tomēr nē?
    Domāju šis noteikti sasaucās ar kvantu superpozīciju. 🙂

    Atbildēt
  62. Veidenbaums

    Nav tik viennozīmīgi.
    Vēl ir tautas paruna „mazāk zināsi labāk gulēsi (ilgāk dzīvosi)”
    “tikai muļķis ir patiesi brīvs” utt.

    Atbildēt
  63. Skeptiķis101

    Es atkal zinu tādu parunu kā “zināšanas dara brīvu.” Kādā veidā tas notiek? Redzi, zināšanas palīdz kontrolēt vidi, bet lielāka kontrole pār vidi nozīmē lielāku brīvību, kas, savukārt, nodrošina lielākas iespējas novērst ciešanas.

    Pēc 80. posta parunu loģikas sanāk, ka smagākie no Tvaika ielas pacientiem ir vislaimīgākie, kas pat varētu būt daļēji patiess apgalvojums, tomēr jāņem vērā, ka šādi cilvēki var būt laimīgi, kamēr ir kāds, kas par viņiem parūpējās, jo viņi paši to nespēj. Ja viņus izliktu uz ielas, tad visdrīzāk, ka daļa pēc neilga un ciešanu pilna laika posma apmirtu, bet daļa turpinātu eksistēt tādos stāvokļos, kurus vairs neviens neuzdrošinātos saukt par laimīgiem.

    Atbildēt
  64. utax

    Skeptiķis101 – Lūdzu izlasi kādu Ekharta Tolles darbu – Power Of Now vai New World, sapratīsi, ka Tava cepšanās ir nevajadzīga un tas ir tikai Tavs prāts un ego, kas cenšas būt “gudrāks” par citiem. Dzīvo šajā brīdī un kļūs daudz vieglāk! 🙂

    Atbildēt
  65. meteo skeptiķim

    Kāpēc mūsdienu attīstītā zinātne (kur ir tuvu pilnībai) kopā ar visu vareno loģiku nespēj izdarīt tādu vienkāršu un praktisku lietu kā iedot precīzu laika prognozi vismaz nedēļai uz priekšu? Esošo atmosfēras stāvokli (premisa) mēs varam konstatēt, visi atmosfēras procesi mums ir zināmi, izpētīti un modelējami, līdz ar to samērā vienkārši vajadzētu nonākt pie patiesiem secinājumiem. Bet kā vēlāk izrādās izdarītie secinājumi reti kad ir bijuši patiesi.

    Atbildēt
  66. skep

    zinaatne nav ne tuvu pilniibai un meteo prognozeesana/modeleesana prasa taadas skaitlosanas jaudas, kaadas joprojaam gruuti nodrosinaat – tas ir pudeles kaklinjsh, nevis datu truukums. tavas premisas ir nepareizas.

    Atbildēt
  67. Mulders

    Ui cik daudz burtu sarakstiits… es arii gribu ko ieposteet.

    Pasaakums ir elementaarais “common sense” un atbilde “kaapeec tad visi to nepielieto” ir tieshi taada pati kaa atbilde uz jautaajumu “ja jau pasaulee ir tik daudz uudens, tad kaapeec tomeer ir tik daudz netiiru cilveeku”. Kaapeec cilveeki nemazgaajas, laigan elemetnaaro higieenu zin daudzi… ???

    Un peec buutiibas graamatinjas, kas maaca lietot ziepes no vienas puses ir lohotrons, no otras puses… nu ja kaadu lietot vinja veselo sapraatu piespiezh ne paaraak advanceeta graamatinja, nu tad jo labaak… labaak tomeer saakt lietot pasham savu galvu veelaak nekaa nekad, un nav jau peec buutiibas svariigi kas tev to piespieda… vai audzinaashana, vai teetis ar siksnu, vai skola vai kaada pusezoteeriska graamatinja no plauktinja “kaa kljuut par laimiigu miljonaaru” 🙂

    Atbildēt
  68. Mulders

    meteo skeptikjim,

    Taapeec, ka meteorologjiskie apstaaklji ir haotiskas sisteemas, un neviens dators nespees crunchot laika apstaakljus taalaak par 2aam nedeeljaam… un nav taisniiba skep, datorjaudaam te nav probleema… probleema ir tieshi pashaa meteorologjisko apstaaklju dabaa. Taas ir haotiskas sisteemas un haosa teorija par to daudz un dikti runaa… Tieshi taapat nevar paredzeet tirgus fluktuaacijas u.c. taa sauktaas “emergentaas” sisteemas. Redukcionisms ne vienmeer dod visas atbildes… tas ka tu textu saskaldi pa burtiem tev nedod variaak skaidriibas kaa sho textu lasiit taa kontextaa… 🙂

    Atbildēt
  69. Skeptiķis101

    Mulders
    Būtībā te ir runa par detalizācijas pakāpi un mērogu, nu tur, piemēram, izrēķināt lietus varbūtību visā Rīgā rīt uz plkst. 13.00 viņi jau +/- var, bet kā ar tādas varbūtības izrēķināšanu katram Rīgas kvadrātkilometram, kvadrātmetram, kvadrātcentimetram? Tad nepieciešamā jauda aug vienkārši baisi, un tas ir tas, kur ir problēma, jo meteo zondes jau varētu pakarināt ik pēc 100 metriem, lai sūta infu uz zemi, bet nav pagaidām tādas tehnoloģijas, kas spētu tādu infu apstrādāt.

    Atbildēt
  70. meteo

    Vai vajadzīgs lielas datorjaudas lai noteiktu lietus varbūtību visā Latvijā pēc mēneša? Baidos ka datora jauda neko nedos un prognozes būs garām.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.