Kā lasīt Zvaigzne ABC e-grāmatas savā iPad, Android, Kindle vai citā elektroniskā ierīcē

Šajā rakstā es pastāstīšu par principu kā var lasīt Zvaigzne ABC mājaslapā nopirktās elektroniskās grāmatas gandrīz jebkurā elektroniskā ierīcē. Tā var būt Apple iPad, iPhone, Amazone Kindle vai kāda no Android bāzētām ierīcēm. Praktiski jebkura ierīce, kas prot lasīt ePub vai FB2 formātu. Patiesībā šis princips attiecas ne tikai uz Zvaigzne ABC veikalā pirkto elektronisko grāmatu, bet jebkuru interneta grāmatnīcu, kas izmanto Adobe ID jeb Adobe Digital Editions (Adobe DE) programmatūru un viņu aizsardzības mehānismu.

Šis paņēmiens NEnodrošina iespēju NElegāli piekļūt saturam par kuru nav samaksāts.

Šo rakstu es sadalīju divās daļās – pirmajā daļā ir neliela liriska atkāpe par šo situāciju ar autortiesībām un to aizsardzību kopumā (par morāli ētiskiem apsvērumiem), bet otrajā daļā ir tīri tehniskais skaidrojums un pamācība. Tā kā, ja esi ticis galā ar savu sirdsapziņu, tad droši vari doties pie tehniskās daļas.

Par morāli ētiskiem apsvērumiem

Uzreiz gribu pabrīdināt, ka šajā rakstā aprakstītā metode atsevišķai cilvēku grupai var šķist pretlikumīga. Stāsts ir par to, ka Zvaigzne ABC pārdod e-grāmatas ar iestrādātu aizsardzības mehānismu. Šis aizsardzības mehānisms ir pieejams noteiktās vidēs, kurās strādā Adobe ID un attiecīgi Adobe izstrādātā programmatūra, kas nodrošina Adobe ID autorizāciju. Tas ir pirmais filtrs, kas atsijā potenciālos lasītājus, piemēram, mani, jo viņiem vai nu nav tehniski pieejama šāda programmatūra vai arī tā nav pieņemama kaut kādu citu apsvērumu dēļ.

Es pirms kāda laika, kad uzzināju, ka Zvaigzne ABC interneta grāmatnīcā varēs lasīt arī e-grāmatas, sapriecājos, bet uzzinājis, ka tas ir ar Adobe ID un digitālo aizsardzību – sabēdājos un ieliku melnajā sarakstā šo lapu.

Visu šo laiku es ignorēju viņu elektronisko grāmatnīcu, jo tā bija marķēta kā slikta jeb nedraudzīga (manā uztverē). Man pašam ir negatīva pieredze ar kriptēto audio/video saturu, tāpat arī internetā esmu lasījis ļoti daudz negatīvas atsauksmes par Digital Rights Management (DRM) aizsardzības mehānismiem, kas tiek izmantoti dažādos veidos, arī CD vai DVD satura aizsardzībā. Es piederu pie tiem, kas uzskata, ka ar attiecīgā satura legālu iegādi, es esmu tiesīgs to izmantot jebkurā man pieejamā ierīcē bez ierobežojumiem.

Es apzinos, ka tas ir mans subjektīvais viedoklis un eksistē arī pretējs viedoklis. Un katru reizi, kad kaut kur redzu, ka kāds ar putām uz lūpām mēģina aizstāvēt pretēju viedokli, mēģinot pārējiem iestāstīt, ka tā ir vienīgā patiesība un tā tam būs būt, tad patinu atpakaļ nedaudz filmu un ieskatos vēsturē. Nezinu kāpēc, bet nāk prātā šis citāts – “A nation that forgets its past has no future.” Winston Churchill (tautai, kas aizmirst savu pagātni, nav nākotnes)

Par vēsturi runājot. Piemēram, Padomju okupācijas laikā par valūtas maiņas operācijām cilvēkus sēdināja cietumā uz 10 un vairāk gadiem, jo toreizējai varai piederēja monopoltiesības uz valūtas maiņas operācijām un tas bija stingri aizliegts ar likumu. Par pornogrāfiska rakstura filmu skatīšanos, piemēram, “Krusttēvs” vai “Pēdējais tango Parīzē”, draudēja sabiedrības nosodījums un reāls cietumsods līdz 3 gadiem.

Nav vērts gari spriedelēt, jo atbilde uz visiem šiem jautājumiem ir viena – nauda (un vara).

Ja mēs atgriežamies pie šīsdienas tēmas – elektronisko grāmatu lasīšana, tad salīdzinājums ir vietā, jo visi mehānismi, kas tiek izmantoti, lai  aizsargātu grāmatu brīvu izplatīšanu internetā ir nepieciešami tikai un vienīgi naudas pelnīšanas dēļ. Šie mehānismi nodrošina to, ka elektroniskais saturs tiek stingri kontrolēts un par to tiek saņemta samaksa.

Šobrīd nepieskaršos tēmai par to cik lielu naudu prasa par to vai citu satura vienību, jo tas būtu garš stāsts – cilvēku alkatībai nav robežu. 😉

Ar šo nelielo lirisko atkāpi es gribēju īsumā ieskicēt savu nostāju par to, ka man nav ne mazāko sirdsapziņas pārmetumu par to, ka es veicu attiecīgas darbības, lai realizētu savas tiesības – baudīt legāli iegādāto saturu tādā veidā un ierīcēs, kuras es uzskatu par ērtām un pieņemamām tieši man. Attiecīgi visu to šķēršļu noņemšana, kas traucē baudīt legāli iegādāto saturu, ir tikai tehniskas nianses, kurām nav pilnīgi nekāda sakara ar autortiesību pārkāpšanu, jo par saturu jau ir samaksāts.

Demagogi piedāvās iespēju nelietot to saturu, kas tiek piedāvāts ar ierobežotām tiesībām, ja tas nav pieņemams. Diemžēl šeit īsas atbildes nav, bet es mēģināšu gari neizplūst. Visu laiku notiek pārmaiņas un cilvēku paradumu maiņa – tas notiek progresa ietekmē. Pirms vairāk kā 20 gadiem reti, kurš noticētu, ka savu jauno televizoru viņš nopirks kaut kādā internetā un tas būs lētāk nekā aiziet uz Universālveikalu. Bet šodien tā ir realitāte. Mans iepriekš dotais piemērs par valūtas maiņu (tagad arī internetā), vai pornogrāfijas skatīšanos mājās? Kā būtu ar pornogrāfiju telefonā? Tā ir šodiena.

Visas šīs lietas sākotnēji tika aizliegtas vai maksimāli ierobežotas, lai tādā veidā nezaudētu naudas plūsmu, kas gāja uz tajā laikā aktuālajiem naudas gūšanas veidiem. Likumam ir sekundāra nozīme, jo to var pieņemt atkarībā no tā, kas un cik par to samaksā.

Grāmatu izdevējiem līdz ar interneta parādīšanos ir parādījies arī ļoti spēcīgs konkurents – videomagnetofonu īpašnieks t.i., datora+skenera+interneta lietotājs, kurš ir aktīvs grāmatu draugs un ar savām grāmatām labprāt dalās ar citiem grāmatu draugiem, tie savukārt dalās ar saviem utt. Beigu galā šīs aktivitātes nosauc par pirātismu, pieņem attiecīgus likumus, izveido attiecīgas struktūras un veic aktīvu darbību, lai liktu cietumā likuma paklausīgus pilsoņus, kas to vien gribēja, kā izlasīt sava mīļākā autora grāmatu.

Kāpēc šobrīd mūs – grāmatu draugus – formāli var uzskatīt par noziedzniekiem un juridiski piemērot likuma pantu? Tikai tāpēc, ka autori un grāmatu izdevēji ar izplatītājiem grib nopelnīt naudu ar veco pieeju – izdodot drukātās grāmatas. Joks ir tajā, ka potenciālā auditorija ar straujiem tempiem pāriet uz elektroniskiem lasītājiem un drukātās grāmatas kļūst par ekskluzīvu izklaidi, kurai krīt pieprasījums. Bet attiecīgā industrija pagaidām nav gatava pāriet uz jauniem apstākļiem, jo viņi vēl nav ieguvuši nepieciešamās zināšanas, piešāvuši roku un uzaudzējuši auditoriju, bet ēst gribās jau šodien.

Beidzot esam nonākuši līdz momentam, kurā es attaisnoju savu darbību, jo uzskatu, ka tādā veidā aktīvi palīdzu grāmatu izdevējiem ienākt interneta vidē. Pirmkārt, es pērku e-grāmatas, bet, otrkārt, es parādu citiem grāmatu draugiem kā legāli iegādātās grāmatas var lasīt uz viņu elektroniskajām ierīcēm. Tādā veidā palielinot legālo e-grāmatu lasītāju skaitu. Turpmāk viņiem nevajadzēs meklēt internetā ieskenētās grāmatas, bet varēs legāli nopirkt to interneta grāmatnīcā un lasīt kur un kā vien vēlēsies.

Protams, šai pieejai ir savi riski. Ja grāmata būs pārāk dārga, tad lasītāji izvēlēsies labāk to nokopēt no cita grāmatu drauga un tādējādi visa tā branža nesaņems savu kāpostu. Šajā ziņā es par laimi esmu grāmatu draugu pusē, jo uzskatu, ka grāmatas elektroniskā versija nevar maksāt 90% no drukātās versijas cenas. Piemēram, ja drukātās grāmatas cena ir 8 lati, tad es nepirkšu par tādu pašu cenu šīs grāmatas elektronisko versiju. Man ir milzīga psiholoģiskā barjera, jo es uzskatu, ka mani mēģina piekrāpt. Es 2 gadus esmu nostrādājis drukātā medijā un esmu redzējis izmaksu posteņus žurnāliem un avīzēm. Es saprotu, ka tirgotāji ar augsto cenu grib kompensēt mazo auditoriju, kuru ir spējuši piesaistīt savam produktam, bet tas nestrādā. Ar šādu biznesa modeli droši var vērt ciet savu bodīti.

Tāpēc es uzskatu, ka, ja reiz tevi šis biznesa modelis neapmierina, tad ver ciet savu bodi un nedīc, ka viss ir slikti – nāks citi, kas to paveiks daudz efektīvāk vai arī grāmatu draugu skaits palielināsies un internetā palielināsies arī ieskenēto grāmatu skaits. Elektronisko lasītāju skaits aug pa stundām un cilvēki grib lasīt kaut ko. Un viņi to kaut ko arī lasīs – jautājums ir tikai vai šis kaut kas būs legāli iegādāts, vai “nokačāts” internetā. Tas ir visuma nezūdamības likums.

Es esmu viens no tiem, kas ir kļuvis par aktīvu grāmatu lasītāju jeb kā jau es sevi te nosaucu – par grāmatu draugu. 😉 Pēdējā gada laikā es esmu izlasījis vismaz 20, bet varbūt 30 grāmatas dažādos veidos – elektroniski, drukātā veidā, audio variantā, latviski, krieviski vai angliski. Lai arī esmu pircis grāmatas gan grāmatnīcās, gan interneta veikalos, tomēr lielākais vairums šo grāmatu ir nelegāli lejupielādētas internetā. Pārsvarā to augstās cenas dēļ es izvēlos bezmaksas nelegālo versiju. Piemēram, kāda krievu autora tulkota grāmata Latvijas grāmatnīcā maksā 8 lati, bet legāla šī autora elektroniskā versija oriģinālvalodā 1 lats un daži santīmi. Jā, protams, lielais Krievijas vai Amerikas tirgus bla bla bla… rezultātā neliela, bet godīga samaksa aiziet lielajiem tirgiem un Latvijas izdevējam tiek apaļa 0, lai var gausties tālāk.

Neliela pamācība par to, kā lasīt Zvaigzne ABC e-grāmatas

Uz šo pamācību pamudināja ieraksts Švāna blogā, kurā viņš pastāstīja par to kā Zvaigznes ABC pirktās grāmatas dabūt Kindle lasītājā. Es vēl neesmu iegādājies Kindle ierīci, jo lasu ar iPad, bet no raksta uzzināju, ka principā ir iespējams normāli lasīt e-grāmatas bez Adobe DRM drazas. Tālāk jau tikai nelielas tehniskas nianses, lai šo saturu dabūtu sev vēlamā ierīcē.

Neliela liriska atkāpe ar to informāciju, kuru izdevās uzrakt, kad pētīju šo jautājumu. Šī liriskā atkāpe var palīdzēt saprast kā tā sistēma darbojas.

Adobe ADEPT DRM aizsardzības mehānismu ir izdevies atmūķēt ap 2009.gadu, kad kāds labs cilvēks to paveica un uzrakstīja par to savā blogā, publicējot divus Python skriptus ar kuriem var apiet aizsardzību.

ADEPT is pretty close to faultless as a crypto system — a per-user RSA key encrypts a per-book AES key which encrypts the content. It uses AES in CBC mode with a random IV. It uses RSA with PKCS#1 v1.5 padding, which is perfectly adequate for this case. Unfortunately for Adobe, this isn’t a crypto system, but a DRM system. DRM systems ultimately depend not on the strength of their cryptography, but the complexity of their obfuscation. There is very little obfuscation in how Adobe Digital Editions hides and encrypts the per-user RSA key, allowing fairly simple duplication of exactly the same process Digital Editions uses to retrieve it.

Viņam gan neļāva brīvi izteikties par šo tēmu.

Šim aktīvistam ir turpinātāji, kas ir izveidojuši un apkopojuši dažādu DRM aizsardzības mehānismu apiešanas rīkus. Šos rīkus mēs arī izmantosim.

Lai tiktu galā ar e-grāmatu lasīšanu būs nepieciešamas dažas lietas:

  1. Iegādāties kādu e-grāmatu ePub formātā no Zvaigne ABC vai cita veikala (iespējams, ka PDF arī der, neesmu testējis)
  2. Piereģistrēties un tikt pie Adobe ID, kā tas ir izklāstīts Zvaigzne ABC pamācībā
  3. Lejupielādēt, uzlikt un iemācīties lietot Calibre programmatūru
  4. Lejupielādēt un pievienot Calibre spraudni DeDRM
  5. iTunes vai cita programmatūra ar kuru uzkopēt sagatavoto ePub vai citu formātu uz savu elektronisko lasītāju

Diezgan elementāri. Bet ir savas nianses, ja to dara pirmo reizi.

Es apskatīšu tikai nelielu daļu no šiem punktiem un nianses, kuras es piefiksēju. Es pirmo reizi veicu grāmatas iegādi, kas ir aizsargāta ar Adobe DRM un tāpēc rakstā fokuss būs tieši uz šīm niansēm, jo tās man šķita interesantas.

Lai veiktu šo eksperimentu, es iegādājos vienu grāmatu Zvaigzne ABC veikalā, kas maksāja Ls0.99, šķita noderīga, bet iespējamās neveiksmes gadījumā tas nebūtu liels zaudējums. 😉

Soli pa solim

Iegādājoties e-grāmatu tiks piedāvāts lejupielādēt to uz savu datoru. Tas būs pavisam neliels fails ar nosaukumu URLLink.acsm, kurā būs strukturēta informācija par grāmatu XML formātā, nevis pati grāmata. Šo failu saprot Adobe DE. Uzmanību pievēršam faila paplašinājumam – ACSM.

Atveram Adobe DE programmu un autorizējamies ar savu Adobe ID. Ja tāda vēl nav, tad spiežam pogu “Create and Adobe ID” un reģistrējamies.

Adobe ID

Tālāk ielādējam to dīvaino failu.

Adobe add file

Un pie failu tipa izvēlamies ACSM failus.

Adobe acsm

Tālāk jau izvēlamies iepriekš lejupielādēto failu un spiežam Open. Pēc šīm darbībām Adobe DE pieslēgsies sākumā pie Adobes servera. Te mans ugunsmūris bļauj, ka kāda programma grib iziet pastaigāties internetā. Vai man žēl? Protams, lai staigā. 😉

20130711-adobe-id-connect

Kad Adobe DE būs saņēmusi pozitīvu atbildi no galvenā servera, tad skries pie satura piegādātāja no kura mēs nopirkām grāmatu un lejupielādēs to.

20130711-adobe-lv-connect

Pēc veiksmīgas darbības vēlreiz pieslēgsies pie galvenā servera. Visticamāk, lai piereģistrētu veiksmīgas transakcijas beigas. Mans mērķis šajā gadījumā nebija atsekot, kurš kuram un ko nosūta, vienkārši šīs ir lietas, kuras es piefiksēju. Attiecīgi, ja tev uz datora ir ugunsmūris, tad vajag atļaut šīs darbības, lai tiktu pie vēlamā satura.

Ja viss būs veiksmīgi noticis, tad Bookshelves logā parādīsies tikko lejupielādētā grāmata. Tā kā man nebija ne mazākās vēlmes meklēt, kur šī grāmata fiziski atrodas, tad talkā nāca labās pogas izvēlne, kas piedāvāja atvērt šo vietu ar Explorer palīdzību. Šo atrašanās vietu un faila nosaukumu mums vajadzēs, jo ar to failu vēl nedaudz padarbosimies, kad gribēsim to ielādēt savā elektroniskajā ierīcē, bet par to zemāk.

20130711-adobe-show-in-explorer

Tagad var atvērt Calibre programmu. Ja kāds to vēl nav apguvis, tad vēl var paspēt izdarīt. Iesaku – lielisks palīgs elektronisko grāmatu pasaulē.

Ja vēl neesi novilcis DeDRM spraudni, tad novelc šos rīkus no augstāk minētā bloga. Šobrīd tas arhīvs saucās “latest tools v6.0.7.zip“.

Iekš Calibre mūs interesē poga, kas atrodas labajā augšējā stūrī ar nosaukumu Preferences. Atvērsies šāds vai līdzīga izskata logs.

20130710-calibre-preferences

Nospiežam Plugins un izvēlamies apakšējā izvēlnē pogu “Load plugin from file“. No augstāk lejupielādētā faila interesē mape ar nosaukumu “DeDRM_calibre_plugin“. Paņemam no tās mapes .ZIP arhīvu (visticamāk DeDRM_calibre_plugin\DeDRM_plugin.zip) kā ir un ielādējam ar visu saturu iekš Calibre. Ja viss izdevās, tad parādīsies šāds logs. Nospiežam Apply un aizveram pavisam ciet Calibre.

20130710-calibre-plugins

Es nezinu vai vajag iziet no Calibre pavisam, bet tā var izvairīties no nevajadzīgām varbūtībām, ka kaut kas nav ielādējies līdz galam.

Vēlreiz atveram vaļā Calibre un nospiežot pogu “Add books” pievienojam augstāk ar Adobe DE lejupielādēto grāmatu. Un viss.

Tagad, ja tu esi iemācījies no Calibre ielādēt šo grāmatu savā ierīcē, tad lieta darīta. (Īsumā – Connect/share – itunes/folder un Send to device, pēc tam no iTunes tālāk)

Calibre māk konvertēt dažādus formātus uz dažādiem formātiem. Es šajos formātos neorientējos. Līdz šim esmu strādājis ar .DOC, .TXT, .HTML, .FB2, .PDF un manu iecienīto .EPUB formātu.

Mans iPad mīl tikai EPUB formātu un arī Android mobilais telefons saprot šo formātu.

Tieši šo formātu es esmu iecienījis, jo ir vēl viena lieliska programmiņa – Sigil. Ar šīs programmas palīdzību var labot EPUB formāta grāmatas. Principā EPUB ir parasts arhīvs, kurā ir sava failu struktūra ar HTML dokumentiem un bildēm. Bet arī tāds amatieris kā es ar to tiks galā, jo programmā ir grafiskais redaktors, kurā var strādāt gluži kā parastā teksta redaktorā. Esmu pat pāris grāmatas palabojis, kā arī vienu vakaru pārmaketēju vienu lielisku grāmatu no PDF 2 lapu versijas uz EPUB, jo ar parasto konvertēšanu burti sabrauca vienā putrā un vairs nebija lasāmi. PDF formāts uz manām ierīcēm ir nebaudāms, jo nenodrošina teksta elastību.

Vēlu veiksmi grāmatu lasīšanā!

23 komentāri par “Kā lasīt Zvaigzne ABC e-grāmatas savā iPad, Android, Kindle vai citā elektroniskā ierīcē

  1. stendec

    Vienreiz es vēlējos nopirkt vienu grāmatu no zabc, bet šis ir tas kas mani aturēja – (Piereģistrēties un tikt pie Adobe ID,) – Maksimālāsi ko es atļautos ir piereģistrēties veikalā… Un manlikas šitais nedarbojas uz Linux, un citas oses man nav. Pēc sarakstes ar zabc, es noskaidroju ka no viņiem ir iespēja dabūt kindle versiju, bez šitiem adobeid brīnumiem, ko viņi pēc pieprasījuma sūta uz epastu!

    Atbildēt
  2. Māris

    Piekrītu iepriekšējam komantāram – vieglāk ir palūgt lai atsūta gatavu. Un taisnība ir par ķēpu ar ID utt – it sevišķi pirmajā reizē mēģinot tikt pie grāmatas.
    DeDRM ir vēl ķēpīgāk, pie tam Latvijas likumdošanā tas tiek traktēts kā “hakerisms” ar obligātu kriminālatbildību – nav vērts ko tādu darīt pat lasīšanas ērtību labad!
    Lai vai kā, arī mēs Zvaigznē nemīlam Adobes DRM un meklējam alternatīvas, kas neliktu lasītājam kļūt par noziedznieku tikai tādēļ, lai varētu lasīt iegādāto e-grāmatu sev patīkamākajā un ērtākajā veidā.
    Tādēļ sekojat jaunumiem!

    Atbildēt
  3. Māris

    “Ķēpīgi” diez vai var uzskatīt par “normāli”. Un piekrītu ka nav īsti normāla situācija, kad, lai tiktu pie lasīšanas, ir jāreģistrējas vairākās vietās, jāpārbauda atbilstības un jāinstalē softi utt.
    Bet jāņem vērā ka Zvaigzne iesāka pirmie, līdz ar to nebija iespējas pamācīties no citu kļūdām.
    Un ja skatās lieltirgotājus, tad Amazon izmanto savu DRM, Apple attiecīgi savu un pat Samsungam ir savs DRM, neskatoties uz faktu ka viņiem visiem ir vairāk vai mazāk bet slēgtas sistēmas.
    Tomēr lietas attīstās un izskatās ka uz labo pusi – tikai tam nepieciešams laiks un diemžēl arī nauda 🙁

    Atbildēt
  4. BlackHalt

    Baigi smird te pēc ķiplokiem un viņu pakalpiņiem, kas mēģina izbīdīt te savu “Jedem das Seine”.

    Latvijas likumdošanā nekas netiek traktēts kā “hakerisms”!
    “ar obligātu kriminālatbildību”! WTF?

    Noziedznieki ir korumpētie ķiploki!

    Atbildēt
  5. Stendec

    Tādēļ sekojat jaunumiem! – Tas izklausās cerīgi!

    Tiesa ka amzon izmato savus drm, bet amazon ir savs lasītājs un viena poga ko nospiest lai iegādātos grāmatu! Un egrāmata parasti ir lētāka kā drukātā, kas man liekas nebija attiecināms uz zabc.
    Rodas jautājums, ja drm ir uzlauzsts un ir iespēja produktu piratizēt, tad kapēc vispār būtu jāizmanto drm? Pie kam rodas situācija ka tiek sodīts pircējs kurš grāmatu iegādājas (sadārdzinājums – ierobežojumi) nevis tas kurš to piratizē.
    ja zabc atteiktos no drm kā tāda būtu mazāk problēmu gan viņiem, gan lasītājiem..
    1. Nav drm izmaksas
    2. Grāmata ir pieejama daudz plašākam lasītāju lokam.
    3. Likums tāpat paliek spēkā par nelegālu grāmatas izplatīšanu.

    Lai piratizētu grāmatu vajag jau vienu uzlauztu failu, un drm acīmredzami nav mehānisms kā pasargāt failu. Un man domāt ja daļa grāmatu tiek piratizēta tas tikai veicinātu šadu grāmatu lasīšanu latviski un galu galā ja pakalpojums ir populārs, viegli pieejams un lēts, tad arī uzņēmuma peļņa pieaug.

    Man priecē pieredze ar Rīgas Laiks elektronisko versiju.. , Tā ir lētāka, man tiek atsūtīti vairāki formāti kurus es varu lasīt kur un kā gribu, un es labrāt to pasūtu, kaut es varu tik bezmaksas pie drukātās versijas. Ja siuācija būtu līdzīga kā ar zabc, tad es visticamāk to neiegādātos, jo tas būtu pārāk sarežģītu, un DĀRGĀK.

    Un es neredzu lielu starpību maksāt drm, vai uzskaitīt nelegālās lejupielādes.

    Atbildēt
  6. Māris

    e-gramatnicā atkarībā no “svaiguma” e-grāmatas var būt pat 50% lētākas par drukāto, neskatoties uz to ka PVN e-grāmatām ir 21% kamēr drukātajām 12%. Tā ir vēl viena likumdošanas “īpatnība”.

    Atbildēt
  7. Zilonis trauku veikalā

    Stendec, man amazonē mana katra noskatītā e-grāmata vienmēr ir bijusi tieši dārgāka par pat varesiju cietos vākos.
    Zvaigznē nekad neesmu redzējis, ka e-grāmata ir dārgāka. Kādreiz pat bija uz pusi lētāka.

    Atbildēt
  8. karuuzo

    Nu nevar šodien vēl nevienu sodīt par to, ka viņš ar savu preci rīkojas kā grib, izņemot gadījumus, kas tiek traktēti kā ar autortiesībām aizsargāta matereāla izplatīšana. Ja es nopērku DVD, es varu viņu mierīgi noripināt un, kamēr es uzrādu savu legāli pirkto DVD, neviens mani nevar nosaukt par zagli. Protams, viņi var mēģināt, bet atdursies pret patērētāju tiesību aizsardzības likumu.

    Bēdīgākais ir tas, ka autiortiesību (teiktim – autoru) aizsardzības likumu pareizāk būtu nosaukt “uz autiem parazitējošo organizāciju aizsardzības likums”. Laika gaitā ir tā iegājies, ka visur, kur ir autors un izdevējs, naudas sadales attiecība labākajā gadījumā bija 10/90% par labu izdevējam. Tiem pašiem slavenajiem The Jacksons tika tikai slava, jo laikā, kad izdevējs grāba miljonus, Džeksonu ģimene nespēja galus savilkt kopā. Viņi pat savu grupas nosaukumu nevarēja paturēt. Ar drukātiem izdevumiem bija līdzīgi.

    Un tā šie izdevēji, pieraduši parazitēt uz autoru rēķina, tagad gatavi darīt visu, lai šie miljoni nekādā veidā neaizietu autoru kabatās. Viņi vairāk kā gadsimtu bija noteicēji, viņi varēja diktēt noteikumus, autori pie viņiem līda uz vēdera un viņi varēja ar vienas rokas vēzienu viņus noslaicīt no zemes virsas. Bet laiki mainās un uz autoriem parazitējošās organizācijas zaudē savu pozīciju. No noteicējiem viņi kļūst par atbalsošajiem un viņiem tagad ir jādomā par to, lai autors neaiziet pie cita vai vispār, neizliek savu darbu par brīvu. Un izdevēji trako, viņi gatavi samest cietumā visus, kas apdraud viņu pozīciju, kas mazina viņu miljonu plūsmu. Faktiski cīņa ir tikai sākusies un kamēr tā naudas mašinērija, ko vienkārši sauc par “izdevējiem”, neizjuks, neizveidosies pozitīva, veselīga, autorus atbalstoša vide, kamēr izdevēji kontrolēs tirgu un likumus, nevarēsim mēs normāli nopirkt digitālu autordarbu, neuztraucoties par to, ka mūs neiemet cietumā.

    Laikam iekarsu 🙂 Varētu vēl daudz rakstīt, bet nu labi. Pateikšu tikai to, ka, ja kāds kaut ko dod internetā par brīvu un man tas patīk, nekautrējos izmantot podziņu “Donate”.

    m

    Atbildēt
  9. karuuzo

    Vaards: Cīņa vēl ne tuvu nav galā. Kā es redzu nākotnes internetu, ka tas būs kaut kas līdzīgs Facebook, kurā tu ielogosies un varēsi darīt to, ko tur piedāvās – skatīties TV, lasīt grāmatas, spēlēt spēles, čatot un gan jau ka arī strādāt. Nebūs vairs privātās informācijas, nebūs privātie faili, nebūs tavs dators. Būs tikai iekārta, kas tev nodrošinās pieslēgumu internetam, kā TV. Vismaz tas šķiet loģiski, skatoties, kas šobrīd notiek, kur no vienas puses cilvēkiem prasās berzēties, dalīties, rādīt citiem visu, ko viņš paveicis, bet no otras puses vēlme visu kontrolēt. Tādā veidā gan vilki būs paēduši, gan kazas dzīvas. Nu vismaz daļa kazu 🙂

    m

    Atbildēt
  10. Vaards

    Karuuzo, piekrītu.

    Tādas tendences arvien pastiprināsies dēļ “televizora tipa skatītāju” pieplūdes internetos. Gaidu to brīdi, kad būs pirmais aizliegums lietotājiem savos datoros turēt kaut kādas “sliktās” programmas. Piemēram, torentu klientus, krakus, dažādus tūļus tīkla analizēšanai u.t.t.

    Aptuveni kā nav atļauts šaujamieročus glabāt, ar laiku sakārtos arī šos jautājumus (plašajai publikai).

    Ne-plašā publika pārvāksies uz kaut kādiem TORiem un pilnīgā pagrīdē.

    Atbildēt
  11. Tom

    Es tikko iegādājos e-grāmatu no Zvaizgnes, lai lasītu to uz sava Kindle Paperwhite. Tas, ka viņu DRM ir fufelis, tas ir skaidrs. Bet, papildus tam, viņu e-veikalā nevar piereģistrēties ar Chrome. Kad man tas beidzot izdevās ar IE, mani gandrīz ķēra trieka, kad saņēmu no Zvaigznes e-pastu, kurā clear tekstā bija mana parole!!!!! Vai viņi tiešām ir slimi? Tas nozīmē, ka faktiski mana parole ir pieejama visiem Zvaigznes serveru adminiem un dievs vien zina, kam vēl ne. Idioti…

    Atbildēt
  12. linux

    Draudzene tikko nopirkusi grāmatu ZABC neko nezinot par DRM u.c. lietam.
    Vai aprakstītais attiecās tikai uz grāmatām, kuriem norādīts “Social DRM aizsārdzība” vai no “Zvaigzne ABC Grāmatplaukta” var arī dabūt epub vai citu failu?

    Atbildēt
    1. coolynx Raksta autors

      Man šķiet, ka viņi kaut kad gatavojās atteikties no Adobe DRM aizsardzības un Social DRM varētu nozīmēt, ka attiecīgai grāmatai nav vispār nekādu papildus ierobežojumu.

      Tak var palasīt viņu noteikumus, kur ir rakstīts:

      Par E-grāmatnīcas izvēlēto E-grāmatas piegādes veidu Lietotājs tiek informēts ar attiecīgu norādi E-grāmatas apraksta laukā “Aizsardzība”, kur norāde “Social DRM” nozīmē, ka E-grāmata ir lejupielādējama, norāde “Adobe DRM” nozīmē, ka E-grāmatnīca nodrošina E-grāmatas lasīšanas iespēju ar Adobe ® Digital Editions datorprogrammu, bet norāde “ Zvaigzne ABC Grāmatplaukts” , ka E-grāmatnīca nodrošina E-grāmatas lasīšanas iespēju Zvaigzne ABC Grāmatplaukta platformā . Pasūtījumā ietverto E-grāmatu piegāde tiek veikta pēc tam, kad E-grāmatnīca par tām saņēmusi pilnu samaksu.

      Par grāmatu plauktu var palasīt viņu pamācību ar skaidrojumiem un atbildēm.

      Es neesmu to grāmatu plauktu redzējis dzīvē, bet izskatās, ka tā ir Adobe platforma, kas nedod iespēju ielādēt tos failus pie sevis, jo viss notiek viņu vidē.

      Principā vienīgās elektroniskās grāmatas ir marķētas kā Social DRM. Visas pārējās ir kastrētās versijas.

      Atbildēt
  13. linux

    Ļoti skumji, ka ZABC tādā veidā čakarē cilvēkus.
    Grāmatas plaukta Android lietotne pedējo reizi tika atjaunināta 2015. gadā un to nevar iestatīt mobilajā telefonā, jo viņi izstrādāja programmatūru tikai priekš ierīcēm ar lielo ekrānu. Tā ir čakarēšana tāpēc, ka vidējais cilvēks diez vai mēģinās vai varēs saprast, ka varēs lasīt šo grāmatu tikai sēžot pie datora caur interneta pārlūku vai uz iPada. Pieredze abonēto literatūras datubāžu lietošanā liecina par to, ka grāmatas lasīšana caur pārlūku ir ne tikai neērta, bet arī ļoti bremzē. Neko labu no Latvijas IT pakalpojumiem negaidu.
    Vēl izskatās, ka tādā veidā nopirktas grāmatas īsti nav nopirktas, bet ir abonētas uz 5 gadiem. Diemžēl likumiski viņi sevi ir pasargājuši, jo preces atgriešanas tiesības digitālām kontentām nav, ja pircējs sniedza savu piekrišanu un piegāde ir uzsākta.
    Droši vien, ka vajag nopublicēt rakstu par šo tēmu, lai brīdinātu citus par šo LV tirgus brīnumu.

    Atbildēt
    1. coolynx Raksta autors

      Šis raksts ir 4 gadus vecs un nekas pēc būtības nav mainījies, ja nu vienīgi ir parādījušās Social DRM jeb atvērtās grāmatas, kas ir liels pluss.

      Diemžēl mēs dzīvojam mazā valstiņā un latviešu valodā izdotās grāmatas nevarēs nopirkt par tādu pašu cenu kā angļu vai krievu valodā izdotās. Tāpēc es pērku vai nu krievu, vai arī angļu valodā. Angļu valodā arī pirātiskās versijas ir ļoti pieejamas.

      Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.