Zviedrijā Swedbank audzina jauno paaudzi, izdodot viņiem speciālu žurnālu Lyckoslanten (‘Lucky Penny’), kas ir tāds kā “jautrs žurnāls par naudu”. Žurnāla tirāža ir vairāk nekā 500 000 eksemplāru un tas tiek izplatīts zviedru skolās bērniem vecumā no 9 līdz 12 gadiem.

Pēdējā numurā banka iekļāva sarakstu ar dārgākajiem interneta domēnu vārdiem, kas jebkad ir pārdoti. Starp šiem domēnu vārdiem bija palikusi kāda porno adrese (izcēlums mans).

Coming in at number five on the list is webcam.com, a website featuring hardcore pornography, which sold for 7.1 million kronor ($1 million).

“It’s very unfortunate,” Swedbank spokesperson Anna Sundblad told the Metro newspaper, explaining that the magazine is “much appreciated” by children.

“To all of the upset parents we can only say we are really sorry about what happened.”

Banka centās labot savu kļūdu, publicējot informāciju vecākiem par to kā var bloķēt pieeju šādām lapām.

Sundblad added that Swedbank has since published information in Lyckoslanten with information about how parents can block their computers from accessing pornographic websites.

Man šķiet diezgan aplami publicēt šajā pašā žurnālā informāciju par to kā nobloķēt šāda tipa adreses. Jaunā paaudze bieži vien ir daudz izglītotāka nekā vecāki, ja runa ir par datoru un interneta lietošanu. Publicējot šāda veida informāciju bērnu žurnālā, patiesībā tiek iedota pamācība topošajiem “hakeriem” kā apiet šos aizliegumus, nevis dota palīdzība viņu vecākiem uzlikt šos ierobežojumus. Vismaz man tā šķiet.

Paldies ivanZ par saiti uz The Local rakstu.

Es nemaz nezināju, ka kādreizējais BSA taisnības cīnītājs Valdis Birkavs ir paņēmis bankā 3,2 miljonu eiro (2,24 miljonu latu) lielu kredītu. Astronomiska summa, lai iegādātos 4 zemes gabalus.

Jau ziņots, ka Birkavam «Latvijas Hipotēku un zemes banka» (LHZB) 2006.gada pavasarī izsniedza kredītu 3,2 miljonu eiro (2,24 miljonu latu) apmērā četru zemes gabalu iegādei Rēzeknes novada Čornajas pagastā, kuru kopīgā platība ir 220 hektāri. Tā kā Birkavs ilgāku laiku neveica tekošos maksājumus bankai, minētie četri zemes īpašumi ir nodoti izsolē.

Bet tagad piesprādzējamies – mums visiem ir iespēja iegādāties šo ekskluzīvos zemes gabalus.

Izsolē plānots pārdot Rēzeknes novada Čornajas pagastā esošos īpašumus. Zemes īpašums «Stūrīši» sastāv no diviem zemes gabaliem 58,7 hektāru platībā. Nekustamā īpašumu novērtējums ir 12 000 latu.

Izsolīt plānots arī zemes īpašumu «Lielpurvi» 74,7 hektāru platībā, kas novērtēts par 15 500 latiem, zemes gabalu 72,7 hektāru platībā «Pelēčos», kura novērtējums ir 15 000 latu, un 14,7 hektārus lielu zemesgabalu 3000 latu vērtībā «Lipušķos».

Kā šis kristāltīrais taisnības cīnītājs spēs atdot atlikušos miljonus, ja izsolē arī pārdos visus šos īpašumus?

Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JL) ar atklātu vēstuli vērsies pie LHZB valdes, kurā pauž aizdomas par šīs bankas īpašo labvēlību pret ekspremjeru. Latkovskis lūdz bankas valdi atbildēt, «vai Latvijas valstij piederošā LHZB ievēroja visas iekšējās procedūras un izvērtēja visus riskus, izsniedzot kredītu Birkavam, vai atbilst patiesībai informācija, ka vienīgā ķīla, izsniedzot kredītu, bija minētie zemes īpašumi, vai uz analoģiskiem noteikumiem un apjomu aizdevumus var saņemt ikviens Latvijas pilsonis».

Es noteikti kaut ko līdz galam nesaprotu. Vai arī viņam noklās sarkano paklājiņu uz rūtainās Saules apartamentiem. 🙂

Jā, tas ir noticis. Es atļaušos minēt šo vārdu vistiešākajā nozīmē – valstī ir iestājusies krīze – ierēdņi ir palielinājuši kukuļus jeb tautas žargonā tos sauc par otkatiem.

Šogad gan esot aktivizējušies uzņēmēju izteikumi par to, ka, krīzei pieaugot, valsts pārvaldes darbinieki, kam samazinātas algas, kukuļos prasot lielākas summas.

Pašreiz valsts ierēdņi kukuļos prasot 15 līdz 20 procentus no valsts iepirkuma līguma summas, bet agrāk prasīti 10 procenti no līguma summas.

Nu, ko padarīsi. Ja algas nogriež, tad kaut kā taču ir jāgrozās. 😀

Principā varam pierēķināt 20% uzcenojumu visiem valsts bīdītiem IT projektiem, lai gan IT nozare nav minēta starp korumpētākajām. Laikam summas pārāk mazas.

Kā galvenās nozares, kurās pastāv korupcija, uzņēmēji minējuši farmācijas, būvniecības, veselības un izglītības nozares. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe atzina, ka visā pasaulē vislielākā korupcija ir veselības aizsardzības jomā, aizsardzības un būvniecības jomā, jo šajās sfērā apgrozās ļoti lielas naudas summas.

Maksāsim vairāk nodokļus valstij, lielākus kukuļus valsts ierēdņiem un smiesimies par ikauņu rekordiem uzņēmumu dibināšanas ātrumā internetā.