Par ko vēlēšanās balsotu interneta publika?

Šodien komentāros pamanīju vienu censoni, kas mēģina popularizēt saiti uz balsošanu – Par kuru sarakstu balsosiet 2.oktobrī?

Pēc šī brīža rezultātiem topā ir Saskaņas Centrs un Vienotība. Jauko mazo meļu partija pat nepārkāptu 5% barjeru. Starp citu, Pēdējās partijas blogā ir labs pamatojums tam kāpēc ir slikti balsot ar tukšu aploksni.

Sliktā ziņa ir, ka šādi domā tikai interneta lietotāji. Lai arī internetā dzīvojās ap 64% no visiem Latvijas iedzīvotājiem, tomēr ar to ir par maz, lai varētu runāt par objektīviem datiem. Par to kā varētu iegūt pozitīvus rezultātus, ja strādātu ar interneta auditoriju, es jau minēju vienā no rakstiem, kur aprakstīju to cik viegli patiesībā ir sasniegt vēlamo rezultātu internetā.

Šobrīd jūs joprojām skatāties uz mani ar lielām izbrīna pilnām acīm un domājat, ka es esmu sapīpējies zāli. Bet mēs pie šīs tēmas varam atgriezties pēc kādiem 4 gadiem, kad lietotāju skaits būs nedaudz lielāks un varbūt jau varēsim nobalsot elektroniski, kā tas ir igauņiem.

Tweet about this on TwitterShare on FacebookShare on VKShare on RedditShare on Google+Share on LinkedInEmail this to someone

40 komentāri par “Par ko vēlēšanās balsotu interneta publika?

  1. Didulis

    Par objektivitāti var vēl piebilst, ka ne visi no tiem 64% interneta lietotājiem ir lietas kursā par konkrēto aptauju (man arī šī bija pirmā dzirdēšana). Līdz ar to pastāv iespējamība, ka kādai partijai būs krietni lielāks atbalstītāju skaits. Konkrēti aptaujā redzamais ZZS reitings ir pārsteidzoši zems, neskatoties uz to, ka lauku rajonos viņi regulāri savāc lielāko balsu skaitu. Līdz ar to man šķiet, ka arī šogad viņi varētu savākt savus 5-10%

    Atbildēt
  2. budzis

    Es ar 1.reizi par šo dzirdēju. Tā ka nu galīgi nevar uzskatīt par reprezentablu rādītāju šo aptauju.

    P.S. Tie, kas fano par tukšajām aploksnēm, faktiski nodara vēl vairāk sliktuma nekā tie, kas nenāk vispār – viņu dēļ jāsavāc lielāks skaits parakstu utt., lai varētu atlaist Saeimu. No otras puses – šādi var nogremdēt VL/TB, kas grozās ap 5% un liela skaita tukšo aplokšņu gadījumā nemaz netiek Saeimā. Kas būtu ļoti izdevīgi SC/PLL

    Atbildēt
  3. coolynx Raksta autors

    Zemais reitings ir izskaidrojams ar to, ka šī aptauja tiešām nav populāra un nav objektīva, jo tajā piedalās noteikta auditorija – varētu teikt, ka aktīvā interneta auditorija. No tā arī šāds balsojums.

    Atbildēt
  4. maaksla

    #6. Idiots.

    Tukšās aploksnes nenozīmē “protesta balsojumu” vai balsojumu “pret visiem”. Tukšās aploksnes balsojums nozīmē “Es gribu, lai iekšā tiek kāda no lielajām – un man ir vienalga, kura!” Citiem vārdiem sakot “Es esmu PAR lielajiem un PRET mazajiem – lai lielie saņem vairāk vietu, bet lai mazie netiek iekšā vispār!” To, kuri tieši ir lielie, un kuri – mazie, to noteiks citi. Tie, kuri balsos par noteiktu sarakstu, izvēloties vienu vēlēšanu zīmi.

    Atbildēt
  5. normunds

    tajā piedalās noteikta auditorija – varētu teikt, ka aktīvā interneta auditorija.

    coolynx, ты не прав. ja vien aktīvā interneta auditorija nav a) partiju biedri, kam jāiet un jānobalso b) cilvēki, kas aiz ņehuj darīt spiež uz visiem linkiem pēc kārtas un c) skolēni.

    Atbildēt
  6. Jānis Iesalnieks

    budzis, VL-TB/LNNK pavisam noteikti tiks Saeimā, jo “ap 5% grozās” tikai absolūtais reitings, kurā tiek skaitīti visi neizlēmušie un balsot negājēji kā atsevišķa kategorija. Ja rēķina tikai tos, kas ir izlēmuši, tad VL-TB/LNNK reitings pēc Latvijas Faktu datiem ir ~8,5%, pēc citiem reitingiem vēl vairāk. Turklāt VL-TB/LNNK ir lojāls balsotājs, kas pavisam noteikti aizies novēlēt, atšķirībā no ZZS vai PLL vēlētāja, kas var arī neaiziet.

    Atbildēt
  7. dundurs

    Kaut ātrāk paietu tas smirdīgais priekšvēlēšanu laiks, lai beidzot netā,TV, presē un Radio nevajadzētu skatīties,klausīties tos pretīgos purnus,kuri gadu gaitā nav mainījušies, bet pietiek nekaunības visiem irst,ka redz šoreiz viss būs savādāk. Un beidzot beigs visi iet uz talkām, tirgiem, pansionātiem ar sarkanām,oranžām,zaļām, zilām maikām un baloniem un irst cilvēkiem ka pensijas būs lielākas,bezdarbs mazāks, algas lielākas un visi brauks atpakaļ uz LV no Īrijas. Kur visi šitie mērgļi bija 2 gadus atpakaļ?Kāpēc neviens nevazājās pa tirgiem, talkām, pansionātiem?!Brrrrrr…cepiens dzirdot vārdu politika. 🙂

    Atbildēt
  8. archaic

    Nu īsti ko cepties nav, jo vēlēšanu rezultāti ir vairāk vai mazāk prognozējami. It kā vajadzētu varēt sanākt esošajai koalīcijai, tikai ar nelielu vairākumu (V – 29, ZZS – 19, VLTBLNNK – 9). Jautājums ir, vai PCTVL tiks pāri 5%. Ja tiks, tad lielāko balsu skaitu iegūs V, ja netiks, tad SC. Un otrs, kaut gan mazticams, ka PLL netiek pāri 5%. Vēl būs Lato Lapsas jaunā grāmata par Šleseru (Vosa dēls, čekists, gejs). Bet PLL vēlētājs ir diezgan noteikts kontingents, kam praktiski vienalga, kas ir listē #1, galvenais, ka vara. Tad vēl varētu būt kāds kompromats par V (šur tur ineta komentāros jau figurē kopā Ēlerte un kokaīns). VLTBLNNK varētu būt pārsteidzoši labi rezultāti, atņemot balsis V un ZZS.

    Atbildēt
  9. Knaģis

    #17 – un tā izsvītrošana neko nedos, jo iekšā tiek vispirms pēc partijas balsu skaita un tikai pēc tam pēc plus/mīnus bilances – Tu balsi partijai atdosi, bet plus/mīnuss savstarpējo bilanci tiem nemainīsi. Rezultāts būs tāds pats, kā neizstrīpot nevienu un nepievilkt plusu nevienam.

    Atbildēt
  10. bush

    Vienīgā nelaime ir tā, ka latviešu neapmeklē krievvalodu lapas un otrādāk, tāpēc šitās aptaujas nevar uztvert nopietni. Tā nu vienkārši ir.

    Atbildēt
  11. ThA-B

    Smiekliigi vai nee, bet aptaujas rezultaati pagaidaam ir diezgan liidziigi tam ko staasta skds-veidiiigie “nopietnie” peetnieki

    Atbildēt
  12. hvz

    par elektronisko balsošanu – paldies, bet kamēr vien būs iespējams balsošu tikai kā parasti. Nevienam nav jāzina par ko es balsoju.

    Atbildēt
  13. Didulis

    hvz: Tu uz vēlēšanu iecirkni dodies gumijas cimdos, lai tavus pirkstu nospiedumus pēc tam nevarētu noņemt no biļetena? ;-D

    Atbildēt
  14. ja

    Neticu godīgai balsu skaitīšanai,tāpēc esmu par atklātām vēlēšanām.Gribu pēc tam kādā “vēstnesī”pārliecināties,ka mana balss pieskaitīta tam,par ko es vēlēju.

    Atbildēt
  15. Vaards

    Apskatot esošos vēlēšanu provizoriskos datus un brīvā Lato Lapsas sponsorētā centība, Šlesera cietās reklāmas, manī rodas zināmas aizdomu jūtas… Ka mūsu mūžsenās politiskās žurksas nemaz tā īsti nevēlas tikt pie stūres tādā patīkamā brīdī, kad krīzes novārdzinātajai valstij būs nepieciešams būtiski apgriezt pensionāru pensijas, skolotāju algas un visādi citādi jauki izrīkoties, lai konsolidētu budžetu par pārsimt miljoniem. Un tad vēl – lai sāktu to aizņēmumu naudu arī atdot.

    Vai arī otrs domu gājiens – kas notiek, ja vecie vēži paliek aiz borta un tiek būtiski pārdalītas interešu sfēras? Piemēram, cik atceramies, tad TP kontrolē pašvaldības, visādus uzņēmumus u.t.t. “Jaunās slotas” šos centīsies apkarot, tauta par linča tiesu vienmēr priecājas, ekonomikā aiziet uz urrā otrs fantastisks kritiens uz leju.

    Lai arī man simpatizē Dombrovskis un tas kā viņš attiecīgos jautājumus risina, tomēr esmu pārliecināts, ka premjers pēc vēlēšanām mainīsies – pakombinējot iespējamās koalīcijas no sabalsotajiem spēkiem tur daudz dažādu variantu. Attiecīgi maza iespēja, ka atkal nesāksies klasiskā ņemtne.

    Un vēl – lai arī tāds Dombrovskis ir lokomotīve, nekur nav zvanīts, ka 80% no viņa partijas ir vienkārši veco vēžu trojas zirgi, kas veiksmīgi iebrauks saulītē.

    Atbildēt
  16. Vaaks

    Vaards: > cik atceramies, tad TP kontrolē pašvaldības, visādus uzņēmumus u.t.t. <
    Tieshi to vajadzeja sen darit nevis ekonomiku balstit uz iekshejo pakalpojumus sniedzosho biznesu,
    lai shie pidaari BUSINERI sak beidzot razhot lietas kuras var eksportet (vai ari lai iet traukus mazgat), nevis sniez pashvaldibam pakalpojumus (sliktas kvalitates par neadekvati lielu cenu)!

    Atbildēt
  17. Vaards

    Vaak,
    kamdēļ vēl neesi neko sācis eksportēt? Ražot Mersedesus vai Šveices nazīšus? Vai ekskluzīvus podu vākus?

    Redzi, ex-padomju valstis startēja brīvajā tirgū pilnīgi nesagatavotas. Attiecīgi mūsu uzņēmējus izkonkurē visi kam nav slinkums. Neviens latvijas uzņēmējs nav izglītots augsta līmeņa tirgzinībās. Labākajā gadījumā beiguši RTU, LU un tamlīdzīgas iestādes padomju gados. Savukārt šobrīd latvija studējošie ir lopbarības vērti – kur tad šajās padomju universitātēs radās Harvardas un Oksfordas līmeņa zināšanas? Vienīgie jēdzīgie varētu būt Rīgas Stokholmas Universitāte UN Konkordija igaunijā. Bet šie cilvēki ar ražošanu nenodarbojas un arī no tās neko nerubī – viņi strādā bankās.

    Lai kā mums tas nepatīk, lai kā mums padomju cilvēka gēni mudina muižkungus trenkāt ar dakšām un dedzināt to pilis (nevis domāt ko paši varētu darīt lietas labā, lai uzceltu to apsakusto pili), bet… Latvijā kaut kāds nacionālais bizness vispār eksistē tikai dēļ korupcijas. Dēļ “galiem”, dēļ kukuļiem, dēļ shēmām. Tā kaut kā. Nepatīk, bet fakts. Un īstenībā – tas nav sliktākais variants. Sliktākais variants ir to visu iznīcināt un aizbraukt rukāt uz īriju.

    Lūdzu izlasi šo:
    http://aculiecinieks.delfi.lv/news/witness/vilis-seleckis-austrija-par-latviju-domajot.d?id=33839601

    Esmu līdzīgu pasākumu redzējis Itālijas alpos, tikai nemācētu savass pārdomas tik smuki aprakstīt. 🙂

    Atbildēt
  18. Vaaks

    Vaards: 2010.09.08 @ 20:24:55 > Latvijā kaut kāds nacionālais bizness vispār eksistē tikai dēļ korupcijas.
    Bedigi, ka atrodies tada vide un neko vairak neesi ne redzejis, ne dzirdejis.
    Tik nozhelojami jau nav, bet talu no ta arii neesam (to kuri doma un dara savadak ir katostrofali par maz).

    Te tev paris man zinami cilveki biida lietas ar “ekskluziviem podu vakiem” un lai cik tas neliktos neticami neviens no viniem nav Harvardas un Oksfordas absolvents (LMA – LMA – RTU)
    (Visam pamatā ir jābūt interesei (Mārtiņš Saulespurēns))

    http://www.angel.lv/en/about-us
    http://www.dizainastudija.eu/index.php/lv/1/112/496/498/index.html
    http://www.dizainastudija.eu/index.php/lv/1/112/120/126/index.html
    http://recordinghacks.com/microphones/Blue-Microphones

    Pateicoties Mārtiņam un “BLUE” tagad ari shis kungs izgatavo&eksporte “ekskluzivus podu vakus”
    http://recordinghacks.com/microphones/JZ

    Atbildēt
  19. Janka

    Vaards – nu lūdzu ir iespēja – balsojam par VL un viss būs kā Austrijā. Nav nemaz tā ka mums te tā izglītība būtu sliktāka – pats esmu pabeidzis nicināto “Turību”, bet reāli nekādu izglītības trūkumu nejūtu, zināmā mērā jūtos part pārāks, strādāju ar somiem, amerikāņiem, slovākiem un manas idejas ir realizētas arī globāli, turklāt LV ir tādi veiksmīgu uzņēmumu kā Haza Elektronika, JZ Microphones, Realsoundlab. Problēma ir tur ka augstskolas savstarpēji, pasīvi sadarbojas ar valsti un privātajiem – kas liedz latviskot to pašu Open Office vai izstrādāt ar latvisku Linux – kuru lietoto pašvaldības, skolas, valsts iestādes? Un protams arī politika – tilta un bibliotēkas vietā varēja atvērt vismaz 10 augsto tehnoloģiju rūpnīcas. Turklāt nauda ir – visu otrā līmeņa pensiju fondus vajadzētu ieguldīt pašmāju rūpniecībā, energoapgādē un lauksaimniecībā. Vienkārši pie patiesās varas ir liberāļi, impērijas, krievi un žīdi kuri to šobrīd nepieļauj. Gudri cilvēki kas vēlās strādāt ir pietiekoši. Turklāt mums ir lielisks ģeogrāfiskais stāvoklis un kolosāli dabas resursi – saldūdens, meži, lauksaimniecībai piemērotas zemes. Tā ka nevajag sevi pārāk zemu vērtēt. Šībrīža problēma ir tikai un vienīgi valsts politika.

    Atbildēt
  20. Janka

    Es arī apsvēru iespēju iegūt MBA kādā prestižā ārzemju augstskolā, bet parunāju ar pāris šādu augstskolu abiturientiem – neko īpaši citādāku kā LV tur izglītības ziņā negūsi – pieejamā mācību viela visiem ir identiska, pārējais atkarīgs no paša apziņas līmeņa.

    Atbildēt
  21. Vaards

    Janka, minēšu cik tev to gadu: 23-27?
    Tava nelaime ir tajā, ka tu pat nezini ko tu nezini. Turībā nemāca inženierus. Attiecīgi cilvēkam parastajam par tiem jautājumiem ir vienkāršots priekšstats. Vispārīgī ņemot Tevi ir tiasnība. Tikai problēma jau no tā neatrisinās, jo tā ir ahūni sarežģīta.

    Savukārt ar šo: “tilta un bibliotēkas vietā varēja atvērt vismaz 10 augsto tehnoloģiju rūpnīcas”, vicinot gar manām acīm tiek panākts efekts kā ar sarkano lupatu un bulli.

    Pilna latvija ar nosprāgušām augsto tehnoloģiju rūpnīcām. Vispirms ir jātrod tirgus niša, PIRCĒJS, tad var fantazēt kur tās pensijas notriekt.

    Tikmēr bibliotēku celšanai nav ne vainas – tikai Latvijā to īsti tā arī neviens nesaprot. Vācieši un pārējie eiropieši gan saprot.

    Atbildēt
  22. Janka

    Man ir 33, protams ka ir inženierzinātnes ir kas cits, taču bez menedžeriem nu nekur. Turklāt ir 11 gadu pieredze menedžmentā un projektu vadībā. Par tām nišām runājot – visa plašā krievija mums ir vaļā, to pašu RRR varēja pacelt – vajadzīgs tikai finansējums un labs menedžeris. Turklāt mēs esam tik niecīga ekonomikas sastāvdaļa ka mums savu labklājību dubultot – tas nenozīmē kādam kaut ko atņemt. Latvijas zinātniekiem ir patenti miljardu vērtībā kas stāv bez pielietojuma viss pārējais ir lobijs un mārketings. un arī tas ka mēs importējam tādus produktus kā sviests, cūkgaļa, boileri utt par desmitiem miljonu kamēr pašiem lauki ir aizauguši un latgale slīgst bezdarbā. Bibliotēkas celšanai ir tāda vaina ka neatbilst vajadzību hierarhijas piramīdai, ne mūsu finansiālajām iespējām -stilizēta piramīda, kas blakus ar Saules akmens Vesica Piscis formu, un prezidenta pils karogu veidos patīkamu ainavu “zinātājiem”. Mums ir ko eksportēt atspēries, bet pirmkārt politiski jārada apstākļi, jādod zaļā gaisma! Es gadiem interesējos par ES fondiem diemžēl ražošana netiek atbalstīta! Normāli būtu tā – es vēlos ražot ekoloģiskas koka kotedžas eksportam, lai uzsāktu ražošanu nepieciešami kādi 500.000 eur, bet nē, nav tādas programmas, vēlētos uzsākt siltumizolācijas putu polisterola razošanu – nē, diemžēl nav tādas programmas. utt. Piemēram open office latviskošanai un latviska linux ieviešanai ir jābūt politiskam lēmumam, lai gan tā ir reāla niša – ar ms mums diemžēl nav pa spēkam cīnīties. Un lielu daļu valsts pārvaldes arī varētu sabāzt vienā serverī – taču tam atkal jābūt politiskam lēmumam. Un tā tālāk….pamatā visām nelaimēm ir spekulācijas pretnostatīšana ražošanai, “brīvā tirgus ekonomika” ilgstoši mežonīgajā kapitālismā nav iespējama, jābūt zināmam sociālismam un protekcionismam.

    Atbildēt
  23. dundurs

    Nu man gan liekas,ka te ir nevis kkāds politiskās gribas trūkums, bet gan tas, ka 90% cilvēku,kuri iet politikā iet tikai tāpēc,ka var dabūt dažādus labumus sev-izmainot likumus,apejot vienu vai otru lietu. Spilgts piemērs tā superātrā likuma izmaiņa par to kaušanu islāmistu stilā-VIENAM cilvēkam to vakadzēja un tāpēc tika ne tikai izmainīts likums, bet gan sasodīti nagla,smieklīgi un acīmredzami nekaunīgi! Par to bibleni un tiltu runājot-jā R-eiropieši saprot,ka tas IR vajadzīgs, bet lielākā daļa nezin par kādu cenu tas tiek izdarīts. Viņiem parādītu summas-viņi taks no smiekliem bikses pielaistu. Tur var uzcelt 2 tiltus un 3 biblenes par to visu naudu. Bet nē-kādam taču lielā nauda jāiebāž kabatā-pietam vēl acīmredzami iebāž kabatā-visi to zin,papros ir pierādījumi, bet NEVIENS neko nedara, lai notiesātu tos bāzējus-vot tas man liekas fascinējoši!!!Nu tas mans pārdomu savārstījums-atvainojiet par off…

    Atbildēt
  24. Vaards

    Ā, kļūdījos vecuma noteikšanā. Pārāk optimistisks izklausījies.

    Man 36. Faktiski jau 37. Esmu RTU produkts par ražošanas kvalitātes vadību. Esmu arī to mācījis, konsultējis, strādājis ražošanas uzņēmumos. u.t.t. Un Inženieru darbā apsekoju kaudzi ar lielām rīgas rūpnīcām (kamēr tās bija dzīvas).

    Problēma jau ir tāda, ka būt kalpam drīkst (ražot lielajiem brendiem) bet pašam ieiet ES tirgū – tas ir ārkārtīgi grūti. Tur jau ir nenormāla konkurence un korupcija (par lobiju saucot), bet kreisos neviens negaida.

    Esmu pat bijis speciālās pamācības programmās Dāņu, Vācu un Zviedru – kur šamējo valdības maksāja par to, lai latvijas uzņēmēju pārstāvjiem mācītu kā ieiet viņu tirgos, atrast sadarbības partnerus un tamlīdzīgi. Katrā programā bija vismaz pārdesmit baltijas uzņēmumu pārstāvji. Dāņu programma pat bija 2 gadu garumā. Izpratni tas iedeva fantastisku, bet bizness kaut kā programmas ietvaros neaizgāja nemaz un nevienam.

    Tamdēļ pirmais zelta likums ir izturēties ar cieņu pret savā valstī ražotiem sūdiem, kas ir pa dārgo. Jebkurā jomā 😉 Jo tas ir lētāk un labāk (galarezultātā), nekā citvalsts produkts.

    Ok, protams, pazīstu daudz,daudz mašīnbūves uzņēmējus, kas šo to eksportē, kas ražo lieliem brendiem kaut kādas noname detaļas u.t.t. Bet ar tādiem kā tevis pieminētie Hanza Elektronika veidīgie, tādu ir maz.

    Par ES programmām.

    ES programmās pirmām kārtām top balstoties pēc kopējām EU vadlīnījām. Piemēram, rodās fišķa, ka vajag veicināt tūrismu uz ziemeļgalu – un re – visi kam nav slinkums saceļ viesu namus. Tagad visi knapi vlek dzīvību.

    EU ietvaros ražošanā ir nenormāla pārprodukcija – nevar tādu programmu taisīt, jo attiecīgi būs jākonkurē ar tiem, kas jau tur nenormāli konkurē. Protams, ir bijušas “krāpnieku”programmas – atbilstība standartiem (un zem tās nopērk jaunākas iekārtas – tam nav nekāda sakara ar standartiem, kā speciālists saku). Līdzīgi ir ar Inovācijām. Visai shēmojama programma, patiesībā. Pa tiešo neviens nedos naudu.

    Vācieši dara tā – tiko kā tuvojas krīze, sāk projektēt megaprojektus, jo:
    a) brīvs darbaspēks par lētāku cenu, sabiedriskās celtnes sanāk lētāk;
    b) visa veida celtniecība vienmēr noslogo un baro vietējo tautu, attiecīgi vietējo ekonomiku – pārtiku, pakalpojumu sniedzējus u.t.t.

    Mums gandrīz līdzīgi sanāca – krāpnieki bija sabīdījuši bibliotēku un tiltu un uznāca krīze. Celtneicības biznesā esošās nacionālās kompānijas pie šiem salmiņiem turoties (vēl šadi tādi robežpunkti, uč, objekti bija) arī kaut kā būs izpeldējuši. Bet tas sanāca nejauši. 😀

    Atbildēt
  25. Janka

    Tas ko tu raksti ir tīra taisnība – izdzīvošana esošajā sistēmā, pie esošajiem nosacījumiem, es savukārt apskatu tādu kā “iespēju” modeli. Es arī varu pastāstīt kā piemēram zviedru Latgran kontrolē visu LV granulu tirgu – iepērk kaut kādas Inčukalna vai Madonas granulas un par tādu pašu naudu pārdod vietējā tirgū gremdējot citus mazo ražotājus, savukārt savas eksportē mātes uzņēmumam, kaut kādi stikla fabrikai. Ja šeit nevaram sakārtot kaut ko tik primitīvu, kā granulu tirgu, tad par ko vēl var būt runa? Vajadzētu būt tā ka valsts garantēti iepērk šis granulas – tās tomēr vienmēr var izmantot, bet nē. Par tiltu un bibliotēku runājot ja LV ir sava valūta lats, savas cementa rūpnīcas, Liepājas Metalurgs, savs darbaspēks – var mierīgi šādam infrastruktūras objektam piedrukāt naudu un sanāktu tas tilts 10x lētāk. Inflācija no tilta par 100 miljoniem būtu mazāka nekā no kredīta par miljardu. To pašu var pateikt par bibliotēku – viss ir bet celt nevaram jo nav mistiskās “naudas”, bet naudu varam dabūt tikai un vienīgi kredītā un uz tā pamata federālās rezerves 9x piedrukā klāt un pūš to burbuli mūsu vietā – tas ir pareizāk vai nē? Vismaz kādu atomelektrostaciju varējām uzbūvēt… vārdu sakot – jāveido pašpietiekama valsts. Eiropas politika ir decentrelizācija, tikai Eiropa nav ierādījusi mūsu “vietu”. Netā ir atrodam nelaiķa Saimas deputāta Gunāra Valdmaņa grāmata “starp dzirnakmeņiem” kurā viņš apraksta kā tika iznīcināta ražošana pēc neatkarības atjaunošanas – mērķtiecīgi un apzināti…

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.