Šorīt pavilkos no šī raksta par to, ka pensionāri strādā neoficiāli. Tāds smalks turpinājums tēmai par aplokšņu algu.
«Kāpēc man uztraukties par nodokļiem, pat veselības aprūpe ir par maksu! Kā pensionāram man tagad arī vienalga par sociālo nodokli, jo nedomāju, ka pensiju man kāds tuvākajā laikā palielinās, bezdarbnieks es nevaru būt… Tāpēc vienīgajai, kam tagad būtu jāsatraucas, tas ir valstij, precīzāk, valdībai,» spriež pensionārs.
Smiekli izspruka, lasot šīs rindas.
Vairāki strādājošie pensionāri, kuri no jūlija saņem vien 30 procentus pensijas laikrakstam norāda, ka labprāt strādātu neoficiāli, taču diemžēl nevar – visi ir valsts darbā. Vēlēšanās maksāt nodokļus ir nulles līmenī, jo cilvēki neredz tam nekādu jēgu.
Kāda neraža. 😀
No vienas puses tā ir nopietna problēma, bet no otras – pensionāri taču nav muļķi, jo viņi ir izgājuši tādu dzīves skolu, ka tik turies. Viņi ir izgājuši krievu laikus, ne vienu vien naudas maiņu, banku krīzes un pēc tāda rūdījuma kāds vēl cer, ka viņi samierināsies ar to, ka saņems tikai 30% no pensijas…
Vai nu šie cilvēki ir muļķi, vai arī saeimas deputāti. Nākamgad varēsim ievēlēt citus saeimas deputātus, kas tāpat nedraudzējas ar smadzenēm. Visticamāk, ka tālāk sekos kā pēc scenārija – taisnošanās, ka bija prognozējuši citus rezultātus un neparedzēja, ka pensionāri nav vis aunu bars, kas paklausīgi blēj.
