Parex banku valdība izglāba sava stulbuma pēc

Lato Lapsa kārtējo reizi dedzina. Savas jaunās grāmatas “Parex krahs: nejēgas, nelgas un noziedznieki” prezentācijā viņš izmanto labus epitetus, lai apzīmētu to, kas notika ar Parex pēc viņa domām. Cilvēku stulbumam nav robežu un nav svarīgi kādā amatā tu esi.

TV3 versijā gan tas bija samontēts glaunāk, bet šis video arī ir labs. 🙂

34 thoughts on “Parex banku valdība izglāba sava stulbuma pēc

  1. normunds

    Nujā, Lapsa tagad ir ticamāks avots par tiem finansistiem un baņķieriem, kas teica, ka neglābjot pareksu pa burbuli būtu aizgājuša vēl trīs-četras bankas. Tas noteikti būtu ekonomiku ļoti stiumulējošs pasākums pasaules banku krīzes laikā.

    Atbildēt
  2. CooLynX Raksta autors

    Toties labu reklāmu savai grāmatai viņš ir uztaisījis. Grozi kā gribi, bet sanāk — grāmatu neesmu lasījis, bet savs viedoklis par to jau ir…

    Atbildēt
  3. e-remit

    normund, runa nebija par to, vai vajadzēja, vai nevajadzēja pārņemt Parexi. runa bija par veidu un nosacījumiem.
    man smagas aizdomas, ka viņi, pirms glābšanas, nenovilka nevienu sarkanu līniju, aiz kuras atkāpties nedrīkst un darījums jāpārtrauc. Tas arī ļāva 2VK Slakterīti šantažēt.

    Atbildēt
  4. L.

    riebekli, baidies! Tas noteikti ir ļaunais Soross, kura dzīves lielākais mērķis ir stiprināt savu ietekmi pasaules vissvarīgākajā un nozīmīgākajā valstī – mūsu pīļu dīķī! 😀

    Atbildēt
  5. kas

    riebeklis: Vispār jau ir pavisam vienkārši – iznāks grāmata, ja būs meli – aizskartie cilvēki iesūdzēs civiltiesā par goda/cieņas aizskaršanu. Vai vienkārši tā, kā Šķēle izdarīja ar Vila Selecka grāmatu, iesūdzēja par pāris teikumiem un iztiesāja no viņa 10k Ls, kas 98. g bija liela nauda. Bez pierādījumiem grāmatas neizdod, baumas drīzāk nopludina nevis izdod grāmatā ar savu vārdu un parakstu.

    Lapsas rakstīšanas stils man arī dažreiz derdzās, piemēram tā viņa grāmata par Šķēli (laikam pirmā daļa man ir) gandrīz nelasāma, tāda drausmīga Lapsas personīga piegarša.

    Atbildēt
  6. normunds

    Coolynx, Lapsas grāmatas nodaļas varēja lasīt pirms mēneša iekš apollo :p

    Anyway, es Lapsu cienu par pāris lietām ko viņš ir izdarījis, bet tajā pat laikā es nespēju iebraukt pārējās lietās ko viņš dara. Nu gluži tāpat kā ar Zanderu – uz vienu normālu komentāru viņam ir 10 tādi murgi, ka gribas noskaidrot vai viņš tiešām ir tik kārs uz lētām sensācijām, lai primitīvi audzētu auditoriju vai arī tam visam ir kaut kāds plāns apakšā.

    Bez tam nevajag aizmirst Lapsas ciešo saistību ar pīāršikiem PRAE…

    Atbildēt
  7. CooLynX Raksta autors

    normunds, hmm, kaut kā neiedomājos, ka tā sērija ir šīs grāmatas pamatā. Te var palasīt http://www.apollo.lv/portal/news/theme/3893

    Atbildēt
  8. Jānis

    Da tā grāmata ir vienkārši cilvēkam jauns peļņas avots uz šīs situācijas rēķina. Viņš vienkārši apmierina cilvēku pieprasījumu un interesi. Vispār laba ideja kā arī šobrīd nokāst naudu no cilvēkiem, un pat reklāmu šim nevajag, aktuāla lieta.

    Atbildēt
  9. Kukū

    … neglābt tāpat kā banku Baltiju? Es personīgi neglabāju naudu Bankā Baltija, bet vai kāds no klātesošiem var pastāstīt kā beidzās naudas izmaksa no šīs bankas?
    Teorētiski K un K var mēģināt tiesāt par to ka banka nogāja pa burbuli, bet pašu pakaļas (atvainojos par izteicienu) ļoti, ļoti resnas. Bet ne jau viņi ir visā līdzvainīgi, jo viņi ir tikai līderi, kas varbūt kādreiz nosaka kādu virzienu [nezinu, kas darbojās ar sindicētajiem kredītiem] – darbojas jau darbinieki un vēl tik daudzi nenosakāmi subjektīvi faktori – lēmumus pieņem tik daudzi cilvēki un ar 100% pārliecību nevari paredzēt, ko viņš vai viņa darīs, ja vien neesi pareģis vai arī tev ir 100% vara pār viņa darbībām.
    Par Slakteri un Bičevski – manuprāt glābt vajadzēja, runa vienīgi varētu būt par nosacījumiem, ko valsts (šo un citu amatpersonu izpildījumā) noteica viņiem un kas attiecīgi bankas attīstību varēja ievirzīt savā gultnē.

    Atbildēt
  10. pikc

    ja ja stulbi vinji ir 🙂 kurs pirms velesanam gan atceresies, ka JL tagad to “stulbenu” sadarito strebj nevis pasi savarija.. butu vismaz pateicis tur- cinisos lidz galam utml kaujnieciskas frazes, bet pat to no vina vairs neprasa, pietiek ar- tapat vinus nenotiesas.

    Atbildēt
  11. HIGH-Zen

    Tā grāmata tāpat nemainīs situāciju. Tāpat kā to nemainīs pļāpu raidījumi aka De Facto, Sarkanā līnija, Nekā personīga u.c.
    Kad pelnīja, tad peļņa bankai un K&K, kad zaudējumi, tad tie lai ir valstij. Tas taču ir absurds. Un Lapsa grib iestāstīt, ka “Karginu un Krasovicki valdība izglāba sava stulbuma pēc”? Tāds interesants “stulbums”. Vai tad valdībā salasījušies cilvēki no kādas palīgskolas? Ne nu pirmā, ne pēdējā banka, kas aizietu pa burbuli.
    Vienkārši Latvijā tā ir pieņemts rīkoties un neviens ne par ko neatbild.

    Atbildēt
  12. Pēteris Krišjanis

    Gribam to vai ne, attiecībā uz bankām ir citi likumi nekā uz citu bankrotējošu uzņēmumu. Tāda ir reālā pasaules prakse un varam bļaut par netaisnību, K&K, kas izmanto mūsu lētticību visus šos gadus, utt. utjpr. – tas neko nemainīs. Tāda ir kapitālisma būtība un tajā smuki iekļaujas “peļņu privatizējam, zaudējumus – socializējam.”.

    Tagad drusku pa lietu – kāpēc visi Parex bankas pārņemšanas kā faktu kritiķi slimo ar pat ar niecīgāko iztēles trūkumu? Jo tā var tikai izskaidrot to, kāpēc neviens no viņiem nav reāli pamodelējis kaut vai paši kas reāli notiktu, ja valsts atteiktos a) pārņemt Parex banku b) neiemaksātu tur nekādus depozītus simtiem milijonu apjoma. Un ziniet kāpēc? Tāpēc ka mēs vienkārši NEZINĀM, cik uz to brīdi valsts naudas atradās šajā bankā jau nolikts kontos. Cik pašvaldības naudas. Rezidentu dati ir zināmi – tie ir aptuveni 700 milijoni Ls. Rēķinieties ar to, ka apmēram 500 milijoni būtu jāizmaksā par valsts garantījām banku “noplīšanas” gadījumos. Un valsts nauda būtu tutū. Katrā ziņā ziepe būtu par vairākiem simtiem milijonu latu un domino efekts klāt vēl – uzņēmumu bankroti, pārējo banku bankroti, šo banku glābšana, utt.

    Lapsas teksti izklausās pēc apgalvojuma, ka glābt nevajadzēja – kam es absolūti nepiekrītu. Tas, vai forma, veids bija pareizi – tas tad arī ir jāvērtē tiesībsargājošajām iestādēm un tiesai – ja līdz tam nonāks. Katrā ziņā cenšanās runāt absolūtismos – glābt nevajadzēja, K&K zagļi vai arī glābt vajadzēja par katru cenu, nebija laika pievērst uzmanību detaļām – nedos rezultātu. Bankas ar milijardu aktīviem pārņemšana ir pietiekami sarežģīta, lai varētu kļūdīties, to pārņemot īsā laikā. Taču tikpat labi var tīšām rociņa paslīdēt. Tas viss ir jāizvērtē pēc iespējas vēsāku galvu un bez demonstratīviem saukļiem.

    Atbildēt
  13. normunds

    Pēteri, varbūt būsi ievērojis, ka par pareksu izteikušies ir a) politiķi un b) nejauši garāmgājēji – biznesmeņi, studenti, delfu literāti etc. tb. par bankas pārņemšanu spriedumus lielākotiesu ir izteikuši cilvēki bez izglītības un pieredzes finansu sfērā. Līdz ar to nav jābrīnās to seklumu un jebkādas analīzes iztrūkumu.

    Atbildēt
  14. Grrr

    Interesanti, ka http://kargins.com lapa nu vairs jau kādas 6-8h nav pieejama (hostē DEAC).

    Tur bija publicēta kkāda e-pastu sarakste no bijušā Parex darbinieka uz kuru aizvilkos, bet pēc lapas title spriežot tas bija šīs pašas grāmatas saits. Kad vēlāk gribēju izpētīt visu saitu, vairs negāja.

    Atbildēt
  15. ivanZ

    ja godīgi – Kargins ir mans elks. Nopietni.

    Izveidot vienu no lielākām bankām LV, nosmelt krējumu un nopārdot par 2ls savus parādus valstij – ģeniāli.

    Atbildēt
  16. pikc

    #14 Tu kadam patic ? ja neskaita pasu (kas ari apsaubami)
    a ja kkada ne parex banka, bet tur swe vai seb nospragtu, tad zurnalists kargins butu o.k. spriedeletajs ? tak sip reiz taisni! starp citu, neesi auto portalos tas tips ar “baudamu” auto ?

    Atbildēt
  17. ZBH

    kas : neir vairs pant par god un cienjs aizskarsan.

    normunds : kuras 3-4 banks tad veel?

    Pēteris Krišjanis : atvaino, bet es biij uzbrids apleeseem, ka valsts buut dabuujus garanteet kompenseet tikai 200-300MLs max, nevs 500. vienkaarss patin bild apakal un pasak, cikiem pazinaam 2008. rudenii kontaa guleej vismaz 50kLs (un hrena ta vin tur guleej, nevs par tiem biij kaarteejais uukjs “ieinvesteets”), un cikiem zem 10kLs? ja negribi spekuleet, panem paars gads vecs peetiijums, cik meenes liidz bankrotam iraid videejam latvietim (2-3 kaukur, AFAIR).
    iisumaa – vaidzeej vis to buud laist uz bankrot, tas biij rentabl pat veel 2008. decembrii.

    Atbildēt
  18. Pēteris Krišjānis

    Noguldījumu garantēšana bija tikai viens no mīnusiem, turklāt pats prognozējamākais. Bankrots parautu uzticību bankām zem ūdens. Tam sekas būtu daudz smagākas par 200 – 300 milijoniem (kas nav maza summa starp citu) 🙂 Turklāt tu neņēmi vērā, cik depozītos tur stāvēja valsts nauda.

    Atbildēt
  19. Vaards

    > Bankrots parautu uzticību bankām zem ūdens.

    Vai tu pats tam tici? Skandināvu bankas ar viņu valdības solījumiem un iedoto naudu problēmu pārvarēšanai? Nu beidz, tas tikai stiprinātu uzticību.

    Un kas tā tāda “uzticība” vispār ir? Tā ir tā dīvainā parādība, kurās vārdā man apkārt esošie cilvēki paņēma kredītus par simts štukām un sapirkās divistabu dzīvokļus? daži advancētākie ir paņēmuši vairāk – citam pļaviņa, citam pamati, citam māja ko grūti apkurināt… Uzticība ir tā parādība, kuras iespaidā es “treknajos gados” jutos kā nīkulis jo neņēmu kredītu – likās jocīgi to ņemt uz n-tajiem gadiem iejūdzoties pasakainos parādos.

    Tad jau labāk bez tās uzticības bankām. Veselīgāk valstij un tautai.

    Atbildēt
  20. ZBH

    Pēteris Krišjānis : ko, ko paraut zem uudens? uzticiib bankaam? taad biij? a tu iri ar to pas Hanzen kasiijies par to, ja vin baaz snukj kur nevaig? a es iru, un sen. un veel senaak tikai Hanzens Bluum neatlaavaas draudeet, ka jevroreferendum izgaasans gadiijumaa netiks pacelts peldosaas likms.
    valsts peso tur staaveej cik? avotus – studijaa! a to plik muldeesan.
    a to no valsts tur AFAIK tikai Zelta Tilt atmazgaasan, paars kantor, kam po uz budzet deficiit, un visaad valsts kantor darbiniek algs kont. ne shibko zaudeets uz gigajevrik fon.

    Atbildēt
  21. normunds

    a to no valsts tur AFAIK tikai Zelta Tilt atmazgaasan, paars kantor, kam po uz budzet deficiit, un visaad valsts kantor darbiniek algs kont. ne shibko zaudeets uz gigajevrik fon.

    ZBH, te nu tu kociņu nedaudz pārlieci. Ap 50 ļimoni, ja atmiņa neviļ, pareksā bija Rīgas Domei. Un bankrata gadījumā rēķins būtu vienkāršs: 50MLs=50kLs. Un tad mēs paskatītos ko teiktu tie kuri no RD saņem algas. Piemēram mana bērna bērnudārza audzinātājas.

    Tu presi kādreiz lasi? Neatceries, ka skandināvu bankām bija problēmas pareks glābšanas laikā? Nujā, viņi dabūja no savām mātēm piķi un neskrēja vaidēdami apkārt, tāpēc varbūt arī visiem liekas, ka viņus tas neskāra. Īstenībā līdz konkrētam un melnam finansu ānusam tur nebija tālu.

    Atbildēt
  22. aksels

    Interesanti, kāpēc tad tā valsts un pašvaldības nauda tieši tur stāvēja ? Baumoja, ka pat tieši pirms ziepēm valsts iestāžu konti pārvietoti uz Parexu. Lai būtu jāglābj ?

    Atbildēt
  23. kintu

    Ja arī Parex pārņemšanā bija kādas neregularitātes, tā glābšana tomēr bija likumsakarīga, jo tā aktīvi (ieguldījumi fondos) ir potenciāli spējīgi dot peļņu. Kad pasaules ekonomika atkopsies, tad valsts no tā vēl tikai nopelnīs. Problēma bija tikai likviditāte un neviens cits kā LR ar SVF aizdevumu to nespēja nodrošināt.

    Atbildēt
  24. e-remit

    Kopēji ņemot, Parex pēdējos gados bija tikai neveiksmīgs biznesa plāns – gribēja lēkt līdzi zviedru bankām un sagrābās sindicētos kredītus. Toreiz vēl klīda baumas, ka tos paņēma no jakudzām, tāpēc arī 2VK skraidāja, kā apd*****ies. Citādi jau Parexis bija pat neslikti nodrošinājies pret nepatikšanām, tikai notikumi sakrita, ka viņu vērtspapīrus pašlaik pārdot nav iespējams.

    normund, ja RD pakāstu tos 50 ļimonus, tos valstij kompensēt būtu lētāk, tāpēc tas ir slikts attaisnojums bankas glābšanai. Patiesībā neviens jau nav uzmodelējis, kas īsti būtu, ja Pareksi palaistu pašplūsmā. Īsti nezinu arī, kāda valstij ir atbildība par Parekša sindicētajiem kredītiem.
    Bet pa lielam, iespējams, Pareks un tā izraisītais ārprāts vēl ir lēta cena par to ārprātu, kas Latvijā notikās treknajos gados. Lielos parādus jau pēc dažiem gadiem atmaksās, kad valsts pārdos Parexi, bet pa priekšu vēl nākamais ekonomikas kritums, kad Igauņi ieviesīs eiro, bet Latvija turpinās atmaksāt dažādus kredītus, neskatoties uz sačakarēto biznesa vidi.

    P.S. ZBH dažus gadus atpakaļ vēl varbūt bija stilīgs, bet stilīgie ar laiku kļūst par pagātnes lūžņiem, ja pārāk ilgi cenšas tādi būt. Pa lielam, viņa komentus lielākā daļa automātiski noskipo, kā kārtējo spamu.

    Atbildēt
  25. normunds

    Interesanti, kāpēc tad tā valsts un pašvaldības nauda tieši tur stāvēja

    Jā, speciāli tur salika piķi.

    Principā jautājums savā absurdumā daudz neatpaliek no apgalvojuma, ka parex tika nogremdēts apzināti lai ainārs vai andris to varētu nopirkt par kapeikām un pēc tam pārdotu. Neviens tikai nav mēģinājis aizdomāties kas no aināra vai andra pirks banku, kurai nav ne klientu ne uzticības.

    e-remit, Rīgas domes nauda bija tikai piemērs. Tur bija arī citu iestāžu nauda, Kolonna sūdzējās, ka tai ir iesaldēti divi vai trīs ļimoni ko tā nevar izmantot krīzes laikā etc. Neglāba parex tāpēc, ka kādam baigi patika 2K, glāba tāpēc, ka kritiena rezultātā pisiens pa LV finansēm būtu tāds ka pašreizējā krīze būtu pupu mizas.

    Atbildēt
  26. aksels

    Atbilde savā absurdumā neatpaliek no citām tavām atbildēm. Uz jautājumu tu, protams, neatbildēji. Tad kāpēc Parexā bija tik daudz valsts vai RD naudas kā tu apgalvo ? Drošāk kā zviedru bankās, izdevīgāk kā vienīgajā valsts bankā – hipotēku, plašāks filiāļu tīkls kā hanzenei ? Es savu naudu šajā K2 bankā labprātīgi neliktu.

    Atbildēt
  27. normunds

    aksel, Rīgas domei nauda stāv vismaz trīs bankās – parex, swedbanka un seb banka. Visās laikam tā ir ielikta ar domu – a ja nu banka bankrotē?

    Atbildēt
  28. Vaards

    aksel, kamdēļ tad neliec pareksā savu naudu? Man gan tur bija un ir konts. Šobrīd nevaru iedomāties nevienu drošāku banku par Parexsu – ja jau izvilka cauri panikai un pārņemšanas procesam, tad jau tagad vispār maļina un satraukumam nav pamata.

    Pēc kaujas visi gudri. Uz to brīdi likās pilnīgi pareiza valdības pieeja glābt pareksu, tieši iespējamo blakusefektu dēļ.

    Uz šobrīdi es vienkārši nezinu kā būtu, ja būtu. Domāju, ka to nezin pat augsta līmeņa ekonomisti un citi džedaji.

    Vienu gan es zinu – ir svarīgi atbildīgu pasākumu organizēšanā piesaistīt profesionāļus. Daudz malkas tiek saskaldīts ar pārsteidīzgi kļūdainiem lēmumiem ko izveic gadījuma cilvēki, kam vienkārši nepatīkamu apstāķļu sakritības dēļ sanācis iekļūt attiecīgos amatos un attiecīgi tajā momentā piedzīvot nepatīkamu kāzusu ar megabanku.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *