Valstī krīze – ierēdņi otkatos tagad prasa 15-20%

Jā, tas ir noticis. Es atļaušos minēt šo vārdu vistiešākajā nozīmē – valstī ir iestājusies krīze – ierēdņi ir palielinājuši kukuļus jeb tautas žargonā tos sauc par otkatiem.

Šogad gan esot aktivizējušies uzņēmēju izteikumi par to, ka, krīzei pieaugot, valsts pārvaldes darbinieki, kam samazinātas algas, kukuļos prasot lielākas summas.

Pašreiz valsts ierēdņi kukuļos prasot 15 līdz 20 procentus no valsts iepirkuma līguma summas, bet agrāk prasīti 10 procenti no līguma summas.

Nu, ko padarīsi. Ja algas nogriež, tad kaut kā taču ir jāgrozās. 😀

Principā varam pierēķināt 20% uzcenojumu visiem valsts bīdītiem IT projektiem, lai gan IT nozare nav minēta starp korumpētākajām. Laikam summas pārāk mazas.

Kā galvenās nozares, kurās pastāv korupcija, uzņēmēji minējuši farmācijas, būvniecības, veselības un izglītības nozares. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) priekšnieka vietniece Juta Strīķe atzina, ka visā pasaulē vislielākā korupcija ir veselības aizsardzības jomā, aizsardzības un būvniecības jomā, jo šajās sfērā apgrozās ļoti lielas naudas summas.

Maksāsim vairāk nodokļus valstij, lielākus kukuļus valsts ierēdņiem un smiesimies par ikauņu rekordiem uzņēmumu dibināšanas ātrumā internetā.

55 thoughts on “Valstī krīze – ierēdņi otkatos tagad prasa 15-20%

  1. CooLynX Raksta autors

    Interesanti, kura partija ierakstītu šādu apņemšanos savā priekšvēlēšanu kampaņā un pēc tam to arī realizētu?

    Atbildēt
  2. jk

    Cik ir dzirdēts, lai gan Ķīnā ir paredzēts nāvessods par kukuļņemšanu, tur tomēr korupcija tik un tā sit augstu vilni :). Diez vai tas ir risinājums. Protams, tas kaut kādā mērā liktu vairāk strjomīties un darīt to pieklusētāk, bet diez vai izskaustu šo faktu kā tādu.

    Atbildēt
  3. Ingus

    Mhm, visi m***as, visi zagļi, visi prasa “otkatu”! A kad jāparāda uz kādu konkrēti ar pirkstu, tad nav uz ko parādīt vai arī visi bļāvēji pēkšņi apklust.

    Atbildēt
  4. Grrr

    Principā jau kā pareizi norāda Strīķe tai pašā apollo rakstā, uzņēmēji paši pakļaujas tai videi.

    Korupcijai, atšķirībā no daudziem citiem noziegumiem, nepieciešamas abas puses. Līdz ar to ar sodu bargumu jau nekas nemainīsies, ja tāpat neziņos par kukuļa prasīšanu.

    Baigi populārs tomēr ir tas ierēdņa-korumpētā tēls, aizmirstot par uzņēmēju-korumpēto, bez kura ierēdnis varētu sūkāt ledu.

    Atbildēt
  5. ZBH

    a kurs uzneemeejs ies uz KNAB? vinam ta buus operatiivajaa pasaakumaa jaaizgaismojs un turpmaak bizness vairs neies, jo LV bizness iet pa iistam, tikai tiekot pie valsts pasuutiijum, a peec knaabien no shii vairiisies kaa spitaaliigaa. a taga – peso ienaaks un sadaardzinaajum apmaksaa valsts – nafig iespringt?

    Atbildēt
  6. usver

    mhm – ja vien bizness nav viendienītis, tad nav ieinteresētības kļūt par balto vārnu.
    Izeja: KNABam rūpīgāk rīkot iepirkumu procesu pārlūkošanas aicinot paskaidrot, no kurienes un par kādiem nopelniem iestādes vadītāja pēkšņi saņēmusi džipu. Otrais variants – izmeklēšanas nolūkiem veidot viendienīšus biznesus.

    Atbildēt
  7. Aleksejs

    Tas nozīmē, ka valsti var izglābt tikai uzņēmumi, kas lielākoties strādā uz ārzemju pasūtījumiem. Tiem mazāks kaitējums varētu būt no “izgaismošanās KNABā” – jautājums tikai, kurš no uzņēmējiem būs tas, kas gribēs riskēt.

    Atbildēt
  8. jareks

    Parādiet kādu kurš otkatu ir dabūjis un tad rakstiet savus rakstus.. 🙂 Gluži tāda pati ziņa kā par viltotajiem etaloniem.

    Atbildēt
  9. CooLynX Raksta autors

    jareks, parādiet kādu, kurš otkatu nav dabūjis un tad rakstiet savus komentārus. 🙂 Gluži tāds pats komentārs kā par viltotajiem etamponiem.

    Atbildēt
  10. CooLynX Raksta autors

    Bet, ja nopietni, tad lūdzu. Šis ir labs gadījums.
    http://labienodomi.wordpress.com/2009/10/20/es-esmu-gaisrege/

    Atbildēt
  11. bezmiegs

    par paareejo neizpluudiishu bet viendieniishu biznesa ideja neiet cauri …jo konkursos kur ir normaalaas summas prasa apgroziijumu uzraadiit kaartiigu… taapeec tagad ir dilemma ja taisi mazu firmu un gribi piedaliities konkursos nevari jo nav apgroziijuma un paveikto darbu ko uzraadiit lielaakaam firmaam iet gar degunu jo 90% konkursu vismaz buuvnieciibas jomaa ir nopirkti un sarunaati jau pirms tam vai arii konkurss uz konkreetu firmu tiek taisiits… taa ka ja nav galu pie konkursa riikotaajiem ceriibas ir diezgan mazas tikt pie pasuutiijuma… aa un jaa lai piedaliitos konkursos nedriikst buut nodoklju paraadi firmai… bet shajos laikos ar tik siiku naudas pluusmu tas ir diezgan nereaali.. bet kaa Di Caprio par Aafriku teica taapat par Latviju var teikt TIL – This Is Latvia …

    Atbildēt
  12. juzefs

    Es arī neesmu ne dabūjis ne prasījis kukuļus, un arī atklāti piedāvājumi nav bijuši – strādāju gan valsts iestādē, IT sektorā, un gatavoju konkursu nolikumus uniedalos to vērtēšanā (komisijā gan neesmu). Es pat nevaru saprast, kur īsti var atrast naudu kukuļiem – uzcenojums iepirkumos jau tā ir tik mazs, ka vēl kādus pāris % kukuļiem (kur nu vēl padsmit %) vēl ierēķināt ir pagrūti, un arī nafig vajag, ja tāpat vinnē ar zemāko cenu.

    Atbildēt
  13. ivanZ

    #16

    :)))))))))

    paldies, ierēcu. Ja nezini kā sarunāt lielāku summu konkursam un tā lai vinnē konkrēts uzņēmējs – nevajag teikt ka tā nav. Shēma ir vienkārša kā iebāzt desā soju – valsts kantoris X izsludina konkursu ar cenu Y+20%, uzvar firma kas spēj nodrošināt Y+18% (gandrīz jebkurā konkursā 90% gadījumu firmas maksimāli ceņšās iziet tieši uz summu Y+20, par īsto cenu zin tikai īsts piegādātājs), šos procentus sadala ar izsludinātājiem.

    Pats esmu piedalījies 3-jās tādās lietās, šādu raspiļņiku pagrūti ne tikai atklāt, bet arī pierādīt.

    Atbildēt
  14. normunds

    paldies, ierēcu.

    Es arī ierēcu.

    Lēnā garā nonāku pie secinājuma – korupciju atbalsta plaši sabiedrībās slāņi, korupcija skaitās nosodāma tikai tad kad ar to nodarbojas vai nu pavisam citā sfērā, konkurents vai kaimiņu ciemā. Visos citos gadījumos mēs ierēcam, iešķiļam pa 10% vai cik nu skaitās pieklājīgi un brēcam cik viss ir korumpēts. Nav jēgas ar šo cīnīties, kā var cīnīties pats ar sevi? Katrs mazs latvietīts gaida to laimes dienu kad tiks pie siles.

    Atbildēt
  15. Valsts darbinieks ne-ierēdnis

    Autoram ir sekla attieksme. Nu nevajag jaukt terminus! Ierēdņus un valsts darbiniekus ar deputātiem, politiķiem un partiju biedriem sabāž visus vienā katlā! Valsts budžeta darbinieks nenozīmē obligāti ierēdnis un arī ierēdnis bieži vien ir tikai maza skura, kam sen viss iespējamais ir nogriezts un jāstrādā par minimālo algu! Cits jautājums, ka arī deputāti ir ierēdņi, bet tā ir pavisam cita kategorija, kuru ir kļūdaini maisīt kopā ar parastiem mirstīgajiem.

    Atbildēt
  16. budzis

    Diemzel ta darbojas VISS Latvijas bizness, ne tiki valsts iepirkumos.
    Reklamas joma ta ir parasta lieta, ka projvads uztaisa piedavajumu ta, lai uzvaretu istais piegadatajs. Un nekads mazakas cenas meklesana tur nepalidzes – savam piegadatajam vienmer var pateikt optimalo cenu, bet paprasit cenu aptauju var no kantoriem, kas stabili iedos max cenu.

    Atbildēt
  17. karuuzo

    CLX, tu gan esi naivs 🙂 Katrs, kurš uzliek parakstu, prasa 15-20%. A paraksta ta kā minimus 5 ierēdņi. Ja būtu tikai 10-20% uzcenojums, Latvijā nemaz tāda krīze neiestātos 🙂

    m

    Atbildēt
  18. ivanZ

    #18

    Tev jau vairākas reizes ir skaidrots – visi grib ēst. Ja KNAB gribētu, tad sen jau visu varētu pierādīt, bet apzināti bendēt savu biznesu es negrasos, lai cik lieli “otkati” nebūtu. Ja esi tik balts un pūkains – uz priekšu, bet man ne tikai jāēd, bet arī ģimeni jābaro. Tāpat kā lielākai daļai īpašnieku.

    Atbildēt
  19. juzefs

    # IvanZ

    Es gan neko smieklīgu nesaskatu tajā, ka neesmu spiedis vai ņēmis kukuļus par iepirkumu organizēšanu un vērtēšanu. Jā, protams, var šmaukties un shēmoties, to nenoliedzu.

    Vēl kas ir jāņem vērā pie visādu konkursu kritikas – no 10 pretendentiem vinnē 1. Vinnētājs lej krokodila asaras, ka maza peļņa, savukārt pārējie 9 parasti uzskata, ka tur kaut kas nav bijis “tīrs” un puse droši vien domā, ka ir bijusi kukuļošana, jo paša nevinnēšana taču sāp un labāk meklēt kādu citu vainīgo.

    Par 23. Visi grib ēst – jā, Visiem tas ēdiens tāpat nepietiek – ne strādājot legālā veidā, ne strādājot ar kukuļdošanu. Tu vienkārši esi nonācis pie secinājuma, ka Tev kukuļošanas variants ir labāks – tā tu labāk cīnies ar konkurentiem un tiec pie sava ēdiena. Tā ir Tava apzināta izvēle strādāt par labu pretlikumīgiem veidiem, un Tu to pat nevēlies ietekmēt.

    Atbildēt
  20. shimano

    juzefs… Tev pleci neniez (vietās kur spārniņi dīgst)? Korupcija kā tāda NAV IZSKAUŽAMA ne ar kādām metodēm, jo cilvēka dabā ir rūpēties par savu iztikšanu ar jebkuriem līdzekļiem. Ciniski, tomēr es uzskatu, ka korupcija Latvijā ir “godīgāka” nekā attīstītajās Rietumu valstīs. Pie mums “otkati” sadalās tomēr ļoti plašā personu un slāņu lokā (no IT admina vai ceļu policista līdz augstākā līmeņa vadītājiem) un ļauj +/- pārticīgi dzīvot salīdzinoši DAUDZIEM. Tādēļ tiek baļuts par augsto korupcijas līmeni utt. Reāli ņemot absolūtajos skaitļos attīstītajās rietumvalstīs “otkatos” nozagts tiek pat vairāk – tikai tas notiek pašās augšās ministru, parlamentu, korporāciju, banku utt. līmenī, pilnībā izlēdzot mazo un vidējo galu, kam nu jābūt tiem godīgajiem un kristāltīrajiem, jo pie siles klāt laisti netiek. Dalīties vajag!

    Atbildēt
  21. budzis

    shimano

    “Otkati” ka reiz lauj dzivot stipri ierobezotam daudzumam, toties baigi labi dzivot. Ja to nebutu, pie darba tiktu daudz lielaks iedzivotaju daudzums un darba kvalitate butu daudz augstaka (un produktivaks ari).

    Mazais gals piramida ir daaaudz plataks, ta ka tur “barosana” aiziet ne mazak ka visa resna gala pabarosana. Turklat, tas, ka mazie zog, nebut nemazina resna gla apetiti!

    Atbildēt
  22. Vaards

    Par 25.

    Savulaik ekonomisti ir veikuši pētījumu par korupcijas ietekmi uz valsts ekonomiku. Izrādās augsta līmeņa korupcija ir pat vēlama un sekmē visas sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanos. Savukārt zema līmeņa korupcija nav vēlama – tā kropļo un bremzē tieši ierindas iedzīvotāju dzīves kvalitātes un iespēju da-jeb-ko normāli izdarīt. Tamdēļ nenopelsim Andri, Aināru un Aivaru. Bet būsim sašutuši par dakteri, policistu un sisadminu, kas pērk kopmpjus un serverus pie sava čoma. Iespējams pat uzņēmumam/iestādei nemaz īsti nevajadzīgus.

    Savukārt Andris un Ainārs korumpējoties bīdīs, lai zālītes piegādātu tas un tas viņa kantoris (kur atkal strādā tie un tie viņa VIETĒJIE cilvēki), būvētu tas un tas kantoris, kur atkal strādā VIETĒJIE cilvēki, ar vietējiem materiāliem, kur vietējie ražotāji un pārvadātāji atveduši u.t.t.

    Savukārt, ja šie būvētāji sāk fenderēt materiālus, pievērt acis uz neatbilstošiem materiāliem, pievērt acis uz neatbilstoši izpildītiem darbiem, par to bāzt kukuli kabatā, tad arī Andra pa čomam dotais solījums izpaliks un Ainārs saņems sūdīgu bibliotēku.

    A bet ja mazie korumpanti būs apzinīgi darba darītāqji, tad Andris un Ainārs būs apmierināti. Un arī Pods.lv lasītāji būs apmierināti. Nu labi, šamie vispār nekad nebūs apmierināti. 😀

    Atbildēt
  23. ZBH

    ivanZ : “ģimeni jābaro” – teksts, ar kur var pamatot jebkur mauciib, un visbiezhaak ties ar sho to arri dar. neuztver kaa moralizeesan, taa vienkaars taad statistik savaakusies.

    shimano : “cilvēka dabā ir rūpēties par savu iztikšanu ar jebkuriem līdzekļiem” – kaads sakars braucieniem uz Taizem un BMW X5 ar iztikshan? ponti.
    “pie mums “otkati” sadalās tomēr ļoti plašā personu un slāņu lokā (no IT admina vai ceļu policista līdz augstākā līmeņa vadītājiem)” – nosauc man valsts kantor, kur admin dabuujus no RIX otkatu.

    Vaards : “zrādās augsta līmeņa korupcija ir pat vēlama un sekmē visas sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanos.” – bakshishu valstiim buut jaabuut paarticiigam vidusslaanim tad. cho to Uzbekistaans iedziivotaaj no man skatpunkt citaad saslaanojusies. “vietējie ražotāji”? kam pieder Cemex? meksikaanjiem, AFAIR. ko Ainaars peerk par sarausto? vaacu auto, sveicies pulksten un itaalies ancuk.

    Atbildēt
  24. Vaards

    ZBH, neuzmanīgi klausījies.
    Uzbekistāņiem ir visāda līmeņa korupcija. Tāpat kā mums, krieviem un indiešiem. Bet tādiem dikti korumpētiem tipiem kā Japāņiem, ir tikai augsta līmeņa mafijas.

    Atbildēt
  25. Pēteris Krišjānis

    Problēma ir ļoti vienkārša un skarba savā būtībā – bez valsts pasūtījumiem mūsu mazajā tirgū nopietniem rāvējiem nav ko darīt. Saknes tajā visā ir tādas, ka letiņi lietas bīdot grib daudz un tagad. Nekādi pieci gadi, nekādi trīs gadi – gada laikā 300%, vai arī nav vērts to darīt.

    Tam visam pamatā ir vēlme dzīvot nu ļoti labi, gluži kā “Bold and Beautiful” un “Dallas” seriālos. Sasolīja cilvēciņiem kapitālisma labumus, tad nu šie ari grābj. Tik aizmirsa piemirst, ka tas bez smaga darba vismaz 10 – 20 gadus, bez rūpīgas valstisko pamatu ielikšanas nekas nebūs. Un ja pat nepiemirsa, tad tas mūsu biznesa korifejiem par vienu ausi iekšā un pa otru ārā. Ne velti treknajos gados TP un LPP “biznesmeņi” dzīvoja “paļci k vetjeru”. Viņi uzskatīja, ka viņi ir apgāzuši senās patiesības un pierādījuši kaut ko nepierādītu. Kādas tam visam ir sekas, mēs labi zinām.

    Protams, ir cilvēciņi, kas savas lietas uzrauj bez liekas šprices no valsts pupa. Bet tādu ir mazākums, jo tas prasa ļoti labas zināšanas, intuīciju darījumos un darba spējas.

    Beigu beigās, viens ir pateikt, kā ir pareizi. Bet ja cilvēks nāk un redz, ka tie kuri dara it kā “nepareizi”, dzīvo zaļi (tas nekas ka valsts vienā vietā kā palags ievilkta), tad ir grūti argumentēt, ka ilgtermiņā tas smagi sitīs i valstij, i tev pašam.

    Jo dzīvot visi grib ļoti labi (jāuzsver vārdiņš “ļoti”, jo labi varēja/var dzīvot neraujot). Un tas ir cilvēciski neizbēgami.

    Laikam mums ir lemts atkārtot citu kļūdas ar smagām sekām, jo citādāk mēs nemācamies.

    Atbildēt
  26. Pēteris Krišjānis

    shimano: korekcija, dzīvot ļoti labi nav izdzīvošana. Drīzāk ir jāsaka tā – cilvēka instinkti saka to, ka viņam ir jāuzkrāj kā vien var un cik vien var, lai nodrošinātu savu un savējo izdzīvošanu. Taču cilvēka instinktiem piemīt tuvredzīgums un nerēķināšanās ar vidi, kas agri vai vēlu atspēlējas atpakaļ.

    Vaards: lielāku murgu neesmu dzirdējis. Nav nekādu pētījumu par korupcijas pozitīvo ietekmi, it īpaši par lielā mēroga korupciju, kuras sekas parasti ir graujošas, sākot ar monopolstāvokļiem un velti iztērētiem nodokļu milijoniem. Bet nu ja tas tevi padara “warm and cozy”, dzīvojam tālāk ar tādu ilūziju.

    Atbildēt
  27. shimano

    ZBH

    “nosauc man valsts kantor, kur admin dabuujus no RIX otkatu”

    Nu pag RIX, Microsoft utt. jau ir no tās operas, kur korupcija pēkšņi zaudē savu skarbo vārdu un pārvēršas par lobēšanu 🙂 respektīvi tā jau ir tā augstākā līmeņa korupcija starp varas pārstāvjiem un lielajiem tirgus spēlētājiem, pret kuru es te bļaustījos.
    Admini jau kā reizi nesaņem ļimonus un ar X5 uz Taizemi nebraukā, bet nu dabū procentiņus no kāda kompja, pieraksta pavadzīmē pāris dabā neeksistējošus tonerīšus utml. Bagāts nepaliksi, bet nu otru aldziņu gadā var saskrāpēt. Nu nevaru es tādus nosodīt. Ja jau barojas, tad lai barojas pēc iespējas vairāk degunu.

    Pēteris Krišjānis:
    Nu ko tu uzskati par dzīvošanu ļoti labi? Atmetot X5, Taizemi, villu utt. Vai personīga mājokļa sakasīšana blokmājā (bez parādverdzības bankai) ir šiks un ekstra? Iespēja pa retam nopirkt kādu apģēraba gabalu un nelāpīt zeķes ir ekstra? Iespēja ēst 3x dienā ir ekstra? Kur ir robeža pārejai no izdzīvošanas uz labu dzīvošanu?

    Atbildēt
  28. Vaards

    Pēteri Krišjāni,
    Ja kādu jautājumu nepārzini, tad tas nebūt nav pierādījums tā neesamībai. 🙂

    Piemēram šis rudais cilvēks ir sarakstījis svaigu un dikti populāri-izklaidējošu ekonomikas grāmatu par to pašu tēmu ko tu savā komentārā – a kapē citi dzīvo labi, a bet citi… Ņikuja.

    http://blogbusinessworld.blogspot.com/2009/08/false-economy-by-alan-beattie-book.html

    Tur (par piemēru) 8. sadaļā ikurāt tiek analizēts jautājums par korupciju. Autors secina, ka korupcija pēc būtības nav laba vai slikta. Tā ir tikai prognozējama vai noeprognozējama. Prognozējamas gadījumā tā ir kā tāds nodoklis un vienkārši ir jāvērtē tās apmērs. Un šeit man jāpiekrīt Tev – pie mums tas nodoklis ir dikti trekns.

    Atbildēt
  29. Vaards

    Pēteri Krišjāni,
    Ja kādu jautājumu nepārzini, tad tas nebūt nav pierādījums tā neesamībai. 🙂

    Piemēram šis rudais cilvēks ir sarakstījis svaigu un dikti populāri-izklaidējošu ekonomikas grāmatu par to pašu tēmu ko tu savā komentārā – a kapē citi dzīvo labi, a bet citi… Ņikuja.

    Iegooglē (pods neļauj linku iepeistot):
    blogbusinessworld.blogspot.com false-economy-by-alan-beattie-book

    Tur (par piemēru) 8. sadaļā ikurāt tiek analizēts jautājums par korupciju. Autors secina, ka korupcija pēc būtības nav laba vai slikta. Tā ir tikai prognozējama vai noeprognozējama. Prognozējamas gadījumā tā ir kā tāds nodoklis un vienkārši ir jāvērtē tās apmērs. Un šeit man jāpiekrīt Tev – pie mums tas nodoklis ir dikti trekns.

    Atbildēt
  30. budzis

    “pieraksta pavadzīmē pāris dabā neeksistējošus tonerīšus utml.”

    Un tad bode panjem kadu lupatinju utml. Un kapec lai nesdomatu panemt tavu auto/velo? Vinjam tak jabarojas! Kaut kada zaglja psihologija/filozofija no tevis nak ara…

    Atbildēt
  31. normunds

    Ja jau barojas, tad lai barojas pēc iespējas vairāk degunu.

    nuja, un lembītis arī ir foršs džeks, jo viņš ne tikai sev ņēma, bet arī ventspili esot sakārtojis.

    liekas te kāds man gribēja oponēt par to ka korupciju atbalsta plašas tautas masas 🙂

    Atbildēt
  32. U

    shimano, pa graavjiem vien dziivo.
    koroch, tu neatshkjir izdziivoshanu no labas dziivoshanas

    dziivoklis blokmaajaa 5gadus atpakalj maksaaja, pienjemsim trisgadu algu (peec nodokliem, pirms eeshanas un citiem izdevumiem). bez krediitu njemshanas – taa jau ir laba dziivoshana.

    3x dienaa eest… kur un kaa. ja Lido utml vietaas – tad taa ir ekstra.

    paraadverdziiba bankai… tevi ar pistoli pie stulbaas galvas spieda liist tajaa paraadverdziibaa? 😀

    Atbildēt
  33. alus dzērājs

    Var jau piekrist ka, pa lielam, katrs dzīvo kā māk (arī zagļi un slepkavas), tikai lūdzu nesauciet to par biznesu. Ja tik ļoti nepatīk vārds zagšana, tad izdomājiet kaut ko citu, bet NESAUCET TO PAR BIZNESU!

    Atbildēt
  34. shimano

    “Kaut kada zaglja psihologija/filozofija no tevis nak ara… ”

    Pirmskārt, lūdzu nejaukt pirkstu ar citu locekli un privātīpašumu ar represīvas izpiedēju struktūras, ko nez kapēc sauc par valsti, īpašumu! Otrkārt, es neapgalvoju, ka esošā sistēma ir pozitīva, ētiska, atbalstāma utt., bet tikai to, ka tā diemžēl ir neizskaužama. LV esošais modelis man ir tuvāks kā Rietumos pieņemtais variants.

    Atbildēt
  35. ZBH

    Vaards : nemot veeraa, ka pasaulee iraid tas, kas iraid, pa spiit ekonomist izgliitotiibai utt., utjpr., es atlausos ekonimist viedoklim par augstaa liimen korumpeetiibs labdabiib uzskaudiit. iespeejams, ka tie ekonimist biij taad pas liimen kaa muus Osis un Kehris. sobsna, ar ko taa peetiijum autor veel iraid izceelusies?
    negribu, lai te kaa Japaanaa iraid 1/3 laik jaapahaa imperatoram, 1/3 laik – korporaacijai un to jumtojosajai jakudzai un 1/3 laik – sev (ieneemum zinaa), un jaaatdods verdziibaa 1 korporaacijai+jakudzai uz vis muuzh.

    shimano : “personīga mājokļa sakasīšana blokmājā” par cennik, kas paarsniedz 10 gad algs paarpalikum 1 piiplim, iraid kauks starp idiotism un pontiem (ar nobiid uz vien vai otr pus katraa individuaalajaa gadiijumaa). NĪ cennik biij sapraat robezaas tikai tikmeer, kameer banks dev krediit uz 10 gadiem max un no pieraadaamiem peso avotiem. zekjs nelaapiit – Bisoks sport sierin tiirajaa laikaa (reekinot diens, kad konkreeto paar valkaa) izvelk 2 meeness vismaz, ja mazgaa katr dien (citaad zaudee elastiib un saluzt 🙂 cen – zem 1Ls pa paari, kaukur 60 sanj laikam. nu utt., man iraid pieredz, kaa ar 5Ls eeshanai novembr izvilkt.
    personiig es lot grib sanemt normaal alg un maksaat normaal nodokls, tikai – kameer apkaart buus korumpeet kropl, apkaart buus arri vin uzpuusts cens un nodokl, kurs es no normaals algs nomaksaat nevarees (sk. NĪN no kadastraalaa Juurmalaa n-to paaudz starozhiliem, kam nepaveicaas, ka kriev bandiit caur latvijiesiem sapirkaas kaiminos NĪ par kosmiskaam cenaam). un man tas ahuun riebjs, taapee slavs dziesms shiks izdziivosans tajaa metodeem es dziedaat netaisos. sisteem iraid kropl un poh, ka kaadam palaat patiik.

    btw, Lembis. atskiriet tak tuurism no imigraacijs. kaapee Ventspilii viesiem iraid kur nolikt mashiin – taapee, ka vieteejiem mashiins neir. treknajaa 2007. vasaraa zhigul pie vieteejaa lielveikal vairaak kaa Latgalee, un tikai vien jaun mashiin, un taa pati Toyota tumbock. pie taa pas lielveikal staavviets puse tukss, kad strunt Dobelee, kuraa trub nebeidzs, briiv viet pie liidzveertiig veikal atrast gruut. kaapee? a vieteejie biznesmenj – treknie Robin, uztaisiijus planktonam alg kartel – seed uz minimaalaas un nechivin.

    Atbildēt
  36. Vaards

    ZBH,
    Tāda jau ir tā latvieša filosofija – nav jau svarīgi, ka tā Jakudzas kalpa 1/3 ir lielāka par 200% tīro latvieša ienākumu. Galvenais ir dabūt savu tīro uz rokām, ne ;-)?

    Bet tu jau pahā pat vairāk. www.algaskalkulators.lv tad + PVN, akcīze un sadārdzinājums dēļ tā, ka Ķīna ir tālu.

    Atbildēt
  37. shimano

    Vaards

    Vo, vo… Te jau ir tā atšķirība kas saucas dzīves līmenis… Tikai nianse ir tāda ka šo dzīves līmeni nosaka kā reizi augšas un par to tiek maksāts ar sabiedrības de facto sadalījumu kastās.
    ASV bomža ienākumi un pirkstspēja ir salīdzināmi ar LV vidēja līmeņa vadītāja ienākumiem/pirktspēju, jo valdošā elite var atļauties to bomzi tā uzturēt un tai ir patīkamāk kontrolēt treknu un stulbu aunu baru, nevis izsalkušu, viltīgu un ļaunu šakāļu varzu. Japānā vēl trakāk, bet nu pie aziātiem ar balto mērauklām pieiet nevar.

    Atbildēt
  38. shimano to alus dzērājs

    Tēvs jau pāris gadus aizsaulē, māte saņem ubaga grašus pensijā un priecājas, ka dēls spēj uzturēt gan savu ģimeni, gan arī viņu un citus radus atbalstīt krīzes laikā. A kāds tam sakars ar diskusijas tēmu?

    Atbildēt
  39. ZBH

    Vaards : man toties neir dreebs jaakarin virs gults. man toties neir jaaraapjs laukaa no mashiins pie maajs centraa pa jumt luuk vai caur bagaazniek. man toties neir bail pakaast darb (es, protams, Beton rekords darb mainiisanaa galiig nepaarsit) korporaacijaa. man toties neir jaabaidaas, ka vilcien, ar kur es brauc uz sav skudrup… ee… korporaacij, vadiitaajs 23 gados baidiisies dabuut atbildeet no saviem 200% veel vairaak procentiig par latviet (http://en.wikipedia.org/wiki/Amagasaki_rail_crash).
    btw, kaa lai Tev uz pirkstiem apstaast, ar ko peso apjoms absoluutajaas vieniibaas atskirs no pirktspeejs? 200% tiiraa ienaakum, he…

    Atbildēt
  40. Vaards

    ZBH,

    Kaut ko esi saputrojies. Tava līmeņa indivīds japānā būtu jau sen apceļojis rietumeiropu 8.dienās, kamēr Tu, visdrīzāk, neko īpaši daudz no japānas neesi redzējis. Droši vien pat Ludzā un Abrenē neesi bijis.

    Bet ja jau tu vēlies “man toties neir dreebs jaakarin virs gults. man toties neir jaaraapjs laukaa no mashiins pie maajs centraa pa jumt luuk” sevi pielīdzināt pašam zemākajam sabiedrības līmenim, lai jau tā būtu. Katrs tāds iri kāds viņš jūtas.

    Atbildēt
  41. ZBH

    Vaards : Japaanaa man liimen indiviids baidiitos pakaast darb un nedirstos ar prieksnieciib. maksimums, ko atlautos – iztraktuvee iepreseet lelli ar CEO sej. da nu na taad sociaalo eksistenc. btw, Japaanaa pasnaaviib liimens iraid otrais (aiz Krievijs), AFAIR. staipi un meeri kaa gribi, bet viskrutaakais darbs iraid Roms Paavestam – tikai 1 shefs un tas pats jau ~2000 gads kaa beigts 🙂
    Abrenee es tocno neir biijs, taapat kaa paareejaa Krievijaa bez Pecoriem, Leningrads un Maskavs. so? bet atlausos pienemt, ka, luoot ticams, ka Ludzaa Tu iri biijs deel kaad no sekojosiem iemesliem – pats (vai senc) no turiens, sieviet (vai senc) no turiens, darb dariisans.
    ko var acereeties no izskriesans (japaan tuurist stilaa) caur R-Eiropai 8 dienaas? numur haardam, kuraa sagruust chup ar bildeem no taa celojum? :g:
    mees vienkaars piederam pie dazaadiem psihotipiem. armijs zargonaa: es – pofigists, Tu – “burij”. veertiib skal katram sav.
    nu un kaa, brauciens uz Pitalovo biij biidiito otkatu veerts? :g:

    Atbildēt
  42. Vaards

    Es Ludzā esmu bijis sekojošu iemeslu dēļ – vienkārši vazājoties pa latviju. Tad vēlreiz vienkārši vazājoties pa latviju. Tad vēlreiz. Pa starpām kādā 97` gadā biju Ludzā pēc Tevis aprakstītā scenārija – bijām ar čomu aizbraukuši makšķerēt latgales zereros (pilnīgi bez mērķa un uz dullo), iebraucām izteikti dziļā čuhņā, atradām ezeru, uzcēlām telti, saķērām vēžus, savārījām, dzeram aliņu, cepam desiņas. Nakts. Tuvējo 5km rādiusā cilvēku nav – stilīgi! Nākamā dienā sāka neganti līt lietus. Nu tā, ka telts vietā lēnām sāka veidoties ahūnā peļķe.

    Sakravājām mantas mašīnā, brauksim uz kādu viesu namu. Bet golfs nekust no vietas. Viss tas zālē iebrauktais celiņš ir skaisti uzrūdzis sarkans māls. Palikām mežā pļaviņas un ezera malā vēl vienu diennakti – cērtot eglītes un veidojot māla sliedēs egū zaru un stumbeņu ceļu. Nākamā dienā izkūlāmies ārā no dubļiem un čomam 80Km attālajā ludzā dzīvo krustmāte – braucām tur žāvēt parpatas, pirts, viss notiek! Atkal esam dzīvotāji!

    Toreiz mani pārsteidza, ka Ludzā, sestdienas vakarā bija tikai viens krodziņš vaļā. Tajā pašā aliņš maksāja padsmit santīmus puslitrs. Bet bārmene nesāk liet alu, kamēr neesi uz letes nolicis naudu.

    Japānā droši vien tā nav.

    🙂

    Atbildēt
  43. Atbalss: Valsts vara iet uz grunti | Pods.lv

  44. Atbalss: Pods.lv

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *