Latvijas elektroniskās pārvaldes izmaksas

No brīvība.info bloga aigāju uz Īpašu uzdevumu ministres elektroniskās pārvaldes lietās Inas Gudeles ziņojuma “Par situāciju Latvijā elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības jomā“.

Šajā ziņojumā ir publicētas arī dažādu sistēmu izmaksas. Tāpat arī ir uzskaitīti uzņēmumi, kas ir valsts iestāžu lielākie piegādātāji.

Beidzot uzzināju cik tad tas megaportāls Latvija.lv mums izmaksā. Pēc maniem aprēķiniem sanāk, ka katru mēnesi no nodokļu maksātāju kabatām tikai par Informācijas Sistēmu izstrādi un uzturēšanu ir jāmaksā 4492Ls jeb gandrīz 4.5 tūkstošus latu. Turpinājumā ir detalizēts dažādu sistēmu izmaksu uzskaitījums. Es atļāvos izvilkt interesantākās tabulas vēsturei.

Programmatūras izstrādes un konsultāciju pakalpojumi

Līgumu skaits % Iestāžu skaits % Līgumu summa bez PVN (LVL) %
IS iepirkumi, tajā skaitā: 539 145 77,7 milj.
Licences 46 9% 27 19% 4,4 milj. 6%
Grāmatvedības sistēmas (standarta risinājumi) 52 10% 41 28% 5,8 milj. 8%

4.4 miljoni ir iztērēti tikai par licencēm.

Visdārgākā sistēma ir VISS. Nav ne mazākās nojausmas par to, kas tas ir, bet cipars ir iespaidīgs.

IS izstrādes un uzturēšanas izmaksas

IS nosaukums Izstrādes kopējās izmaksas līdz 2008.g. (LVL) Uzturēšanas izmaksas gadā (LVL) Uzturēšanas izmaksas vidēji 5 gados (LVL)
Valsts informācijas sistēmusavietotājs (VISS) 1 141 000 160 000(kopā ar datupieslēgumiem) 800 000(kopā ar datupieslēgumiem)
Lietvedības sistēmas DocLogix 250 520 35 000 175 000
Latvijas Valsts portāls www.latvija.lv 156 000 53 900 269 500
Dokumentu apritesun uzdevumu kontrolessistēma (DAUKS) 376 490 42 600 213 000
Projektu vadības sistēma 66 865 11 000 55 000

Te arī optimistiskas pārdomas par turpmākām izmaksām.

Kopumā izmaksas noteikti palielinās pašu sistēmu pilnveidošana (palielināsies sistēmu vērtība un apjoms), darba algu pieaugums, elektroenerģijas izmaksu pieaugums, IT tehnikas cenu pieaugums u.c., taču jāņem vērā, ka izmaksu pieaugumu IS uzturēšanai valsts sektorā prognozēt ir grūti, jo, kā zināms no prakses, šīs izmaksas ne vienmēr atbilst reālajām tirgus izmaksām IS uzturēšanas jomā, ņemot vērā valsts budžeta plānošanas sistēmu un valsts iepirkumu sistēmu, kas bieži vien veicina to, lai tiktu iztērēti visi iestādei ieplānotie (piešķirtie) līdzekļi attiecīgajā jomā, nevis atspoguļotu reālās tirgus izmaksas (un to pieaugumu).

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts visām ministrijām ir nosūtījis vēstuli ar lūgumu iesniegt informāciju par informācijas sistēmām, kuras plānots izveidot turpmākajos 5 gados, to izveidei un uzturēšanai plānoto finansējumu.

Šeit arī saraksts ar lielākajiem labuma guvējiem, kas apkalpo valsts iestādes. Par Rix Technologies un VID veiksmīgo sadarbību jau iepriekš rakstīju. Tagad ir redzami arī pārējie uzņēmumi.

Lielākie piegādātāji

Līgumu skaits % Iestāžu skaits % Līgumu summa bez PVN (LVL) %
Kopā 534 145 77,5 milj.
Ārvalstis 25 5% 12 8% 2,3 milj. 3%
SIA”MicroLink Latvia” 47 9% 33 23% 10,0 milj. 13%
SIA “IT Alise” 35 7% 18 12% 7,3 milj. 9%
SIA “RIX Technologies” / AS “RIX Technologies” 28 5% 13 9% 5,8 milj. 7%
A/S “DATIExigen Group” 23 4% 12 8% 9,3 milj. 12,6%
SIA “Datorikas institūts DIVI” 21 4% 12 8% 1,0 milj. 1%
SIA “Datorprogrammu apgāds” 18 3% 12 8% 3,2 milj. 4%
SIA “FMS” 14 3% 13 9% 5,5 milj. 7%
SIA “Envirotech” 14 3% 8 6% 0,3 milj. 0,4%

Apkārt klīst runas par to, ka valsts konkursos uzvar tikai savējie. Ļoti patika publikācija, kurā arī skaidri un gaiši izstāstīja par to kā tiek taisīti nelielie valsts iepirkumi.

Kā stāsta uzņēmuma pārstāvis, programmas priekšrocības novērtējuši arī citi uzņēmēji. “Varētu pat teikt, ka pilnīgi negaidot uztaustījām labu peļņas avotu, jo ik dienas Latvijā tiek izsludināti vidēji 100 iepirkumi, kas atbilst mazo iepirkumu statusam,” stāsta J. Bergs.

Taču pavisam drīz no programmas abonentiem sāka pienākt sūdzības, ka tā nosūta novecojušus datus – vienā dienā tiek nosūtīta informācija par iepirkuma sludinājumu un tajā pašā dienā tiek publicēta informācija par iepirkuma līguma slēgšanu, proti, dienas laikā ir atrasts iepirkuma piedāvājuma uzvarētājs. “Mēs pārbaudījām mūsu programmas datubāzi, domājot, ka ir notikusi kāda kļūda, taču secinājām, ka ar pašu programmu viss ir kārtībā,” stāsta J. Bergs. “Izrādījās, ka mūsu informācijas filtrs ir fiksējis gadījumus, kad pašvaldību un valsts mājaslapās tiek klaji pārkāpts likums.”

Un tādos konkursos ir runa par salīdzinoši nelielām summām.

Lielākie ERAF naudas apguvēji ir kultūras ministrija un E-pārvaldes portfelis.

4. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekti E-pārvaldes attīstības jomā

4.1. 2004.-2006.gada struktūrfondu plānošanas perioda kopsavilkums par projektiem

1.3.1.akivitātes “Elektroniskās pārvaldes infrastruktūras bāzes attīstība un pilnveidošana” ietvaros ir paredzēts realizēt 19 projektus par kopējo finansējumu 12 665 695 LVL, kā arī virssaistības par kopēju summu 472 416 LVL. Kopējā summa – 13 138 111 LVL.

No 19 projektiem 15 projekti ir pabeigti, un 4 projekti tiks pabeigti 2008.gadā.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju līdz 2008.gada 1.februārim finansējuma saņēmējiem ir veikti maksājumi par kopējo summu 4,7 milj. LVL, kas sastāda 47,5% no visas kopējās summas, savukārt pieprasītais finansējums ir 7,4 milj. LVL, kas ir 75%.

Pamatojoties uz projektu īstenotāju sniegto informāciju, veiktajiem auditiem un pārbaudēm projektu īstenošanas vietās, projekti veiksmīgi tiek realizēti, īstenojot tajos paredzētos mērķus un sasniedzot Nacionālās programmas ietvaros Vienotā programmdokumenta papildinājuma dokumentam atbilstošos sasniedzamos indikatorus.

Pieejamo līdzekļu sadalījums pa projektu tēmām iekļauts 4.diagrammā.

ERAF

Privātajos uzņēmumos šādām atskaitēm pretī arī tiktu likti cipari, kas apliecina ieguldīto līdzekļu nepieciešamību un atmaksāšanās periodus. Valsts iestādes saliek ķeksīšus un noliek plauktiņos.

Tweet about this on TwitterShare on FacebookShare on VKShare on RedditShare on Google+Share on LinkedInEmail this to someone

53 komentāri par “Latvijas elektroniskās pārvaldes izmaksas

  1. a

    Ko tu ar so gribeji pateikt? Nav jau brinums, ka visus projektus savaa starpaa sadala tikai lielaas kompaanijas, jo nav jau kas straadaa. Ir pietiekami liels programmeetaaju truukums projektu izpildei noteiktos terminjos (it iipashi ERAF finanseetajos, kur terminji ir iipashi svariigi), un tieshi lielaas kompaanijas mazos savaac kaa apakshuznjeemeejus.

    Veel par ERAF projektiem (par kuriem jau nu buutu vismazaak runaajis), it iipashi, kas attiecas uz kultuuras nozari – tajos ir ne tikai programmatuuras izstraades izmaksas, bet arii infrastruktuuras izveide – datoru piegaade, tiikla, interneta piesleegumi. Zheel, ka tu nezini cik ljoti tiek paarbaudiiti visi sasniegtie un ieprieksh prognozeetie raadiitaaji ERAF projektiem.

    Un veel – taa nauda tachu aiziet Latvijas uznjeemeejiem, nevis aizpluust uz aarzemeem, un ljoti daudziem cilveekiem tiek maksaatas algas. Kur ir tava saape?

    Atbildēt
  2. xlt

    VISS ir valsts informācijas sistēmu savietotājs jeb verķis, kas paredz savienot dažādas valsts un pašvaldību datubāzes – pārveidot datus no vienas bāzes tā, lai tos varētu sasaistīt ar citas datu bāzes datiem. Nepieciešama lieta, lai ieviestu valsts e-pakalpojumus, ņemot vērā, ka katra iestāde savas sistēmas ir taisījusi, kā nu mācējusi.

    Atbildēt
  3. CooLynX Raksta autors

    a, sāpes nav. Es vienkārši padomāju, ka cilvēki labprāt uzzinātu cik daudz naudas viņi tērē par visām šīm E-izklaidēm. Šis ir vairāk tāds kā informatīvs materiāls.

    Atbildēt
  4. CooLynX Raksta autors

    bush, es kaut kā sākumā nomainīju uz windows-1257, tad uz utf-8, pēc tam vēlreiz un vēlreiz atpakaļ uz utf-8 un man sāka rādīt normāli.

    Atbildēt
  5. Arnolds

    Un veel – taa nauda tachu aiziet Latvijas uznjeemeejiem, nevis aizpluust uz aarzemeem, un ljoti daudziem cilveekiem tiek maksaatas algas. Kur ir tava saape?

    Tātad – ja latvietis Andris Šķēle nozog Latviju – īstiem patriotiem tas ir sīkums, jo nauda taču aiziet Latvijas uzņēmējam? Ģeniāls secinājums. Problēma ir tā, ka nav nodrošināta caurskatāma sistēma, kā jebkurš uzņēmējs, lielāks vai mazāks, var piedalīties šādos konkursos un arī kautko uzvarēt, nevis gramatikas kļūdu dēļ tikt atsviests malā.

    Atbildēt
  6. a

    Materials nebut nav informativs. Vairaak tas ir sashutuma veetru raisosh. Jo ienaak lasiitaajs parastais, ierauga 77mil, un saaks kliegt, ka no vinja kabatas tiek zagta nauda. Nu nevar visu taa pasniegt, ka netiek nekas dariits, un ka nav rezultaatu.

    Nesaprotu, kaapeec tad tu, kas zina visu labaak, nestaajas neviena partijaa, neiet politikaa, un nesaak nesaudziigo ciinju. Tad jau gribeetos redzeet tevi e-lietu ministra amataa, tavu riiciibas plaanu.

    Redzeju tevi BarCamp, taads nopietns cilveeks, bet briizhiem raksti kaut kaadas glupiibas, pavelkot tikai ciparus laukaa, un pasakot, ka neviens neko nedara, un rezultaatu nav.

    Atbildēt
  7. a

    Arnolds: mazaaks tiiri fiziski nevar uzvareet, jo nav iespeejams taadus apjomus pavilkt vienam pasham, kaa arii ieveerot terminjus. Taapeec mazie labpraataak outsourceejas lielajiem programmatuuras izstraadaataajiem, un sanjem savu naudu bez raizeem un liekas papiiru smeereeshanas (daliibas konkursos).

    Un es nesaprotu, kaapeec tad juus valstij paarmetat naudas teereeshanu? Uznjeemumi tak ir tie, kas ieraksta ciparus, apreekjina stundas likmi. Un ja piemeeram, tajos pashos ERAF projektos grib atguut liidzekljus no Eiropas, tad ir ljoti gruuti un suuri jaastraadaa, lai visu paspeetu terminjos.

    Atbildēt
  8. CooLynX Raksta autors

    a, tu man liki pasmaidīt. 😉

    Es tikai izvilku vērtīgāko informāciju no ministres ziņojuma. Un tās nav glupības, lai arī kāds tā varbūt domā.

    Atbildēt
  9. a

    Prieks, ka tev ir smaids. Kaadreiz, ja sanaaks, aprunaasos ar tevi.

    Parskatiju atri to zinojumu. Neredzu vienu butisku lietu tava raksta: — Iepirkumu uzraudzības biroja izsludināto iepirkumu priekšmets laika periodā no 2002. līdz 2008.gadam — Tas ir par tiem 77mil.

    Atbildēt
  10. CooLynX Raksta autors

    a, redzi, es uzskatu, ka tas ir pašapmāns. Cilvēki taisa visādas kustības, biedrības, akcijas utt., bet reāli jau nevienu tas nekrata. Kā bīdīja lietas tā arī turpina bīdīt. Un nekas viņus nespēs atturēt.

    Tad kāpēc, lai es tērētu savu laiku un piedalītos kaut kādās kustībās. Man šobrīd pietiek ar to, ka es piefiksētu faktus, lai būtu uz ko atsaukties, kad kaut kas mainīsies vai arī tiks bīdīti jauni projekti. Tā ir kļūda, ko es mēģinu labot. Jo jau daudzus gadus atpakaļ tika taisīti projekti, bet neviens tam nesekoja līdzi un attiecīgi nezin cik daudz miljoni tika iztērēti jau pirms šīm e-izklaidēm.

    Atbildēt
  11. edGars

    Ak, šie skaitļi SĀP. Ne ta lamāties, ne rokas nolaist, ne 14. marta spraudni uzlikt, bet nu sāp 🙁 Vienīgi radās ideja, `ko kāds cits varētu realizēt` t.i. kaut kas līdzīgs prezidenta blogam, bet par tēmu E-izklaides, kur stāstiņu formā varētu izklāstīt, kādas izklaides atkal iespētas. Jo, ko gan citu var iesākt, kā smieties.

    Atbildēt
  12. Smilgs

    “Pēc maniem aprēķiniem sanāk, ka katru mēnesi no nodokļu maksātāju kabatām tikai par Informācijas Sistēmu izstrādi un uzturēšanu ir jāmaksā 4492Ls jeb gandrīz 4.5 tūkstošus latu” – vai aprēķinos ņēmi vērā cik liela daļa nāk no ERAF?

    Ja jau raksti par 77 ļimoniem, varbūt arī pārējo detalizēt varēji ne tikai pateikt ai ai ai 4.4 par licencēm, kā tā var…

    VISS – arī sistēmas būtība ir iespaidīga ne tikai cipars, palasi par servisu orientēto arhitektūras principiem, u.c. lietām kas tur realizētas.

    Un vispār riebjās šitā pinkšķēšana. Tad dari kaut ko bet nē krāšu faktus lai vēlāk varētu teikt “es jau teicu”. Blin.

    Atbildēt
  13. jan09

    mani 0.02$
    labpraat jau gribeetu redzeet tos n-tos pretendentus, kuri DB un komentos taa raud par negodiigo konkurenci… pasham ir biezja situaacija, ka ir tikai 1-2 reaalie (jeb tikai 1) pretendenti, un tas atstaaj sliktu iespaidu gan uz cenaam, gan kvalitaati.
    BET, neredzu tos reaalos kandidaatus! kaa par tirdznieciibas starpniekiem straadaat, taa visi lieli meistari, bet, kaa integreet sisteemaa, veikt instalaacijas uc tehniskos darbus, izstraadaat sheemas un risinaajumus – taa chush… man nevajag tikai jums eertaas poziicijas piegaadaat – man vajag VISU komplektu!
    kameer nemainiisies juusu attieksme – piedodiet, bet konkursu neuzvareesiet…

    Atbildēt
  14. CooLynX Raksta autors

    Smilgs, diemžēl es nepiedalos tajās shēmās un savus aprēķinus veicu no datiem, kas ir redzami šajā atskaitē. Ja māki lietot kalkulatoru, tad arī tev tas sanāks.

    Un nepārdzīvo tik traki. Ja tu esi piedalījies kādā no projektiem, tad ļoti labi saproti, ka šajos projektos izpildītāji parasti strādā pēc savas labākās sirdsapziņas. Jautājums – vai godīgas konkurences apstākļos viņi būtu bijuši labākie un dabūtu tos projektus? 😉

    Es gaidu, kad ES beidzot pieķersies arī pie šīm e-izklaides lietām un sāks likt sodus par to, ka mēs tik cītīgi lobējam Microsoft risinājumus. Ja visā Eiropā investē naudu atvērtā koda risinājumos, lai nākotnē samazinātu izmaksas, tad pie mums turpina shēmot pavisam citā virzienā. Kādu dienu tam pienāks gals. Domāju, ka LATA pieliks savu roku.

    Atbildēt
  15. lolz

    http://www.eps.gov.lv/index.php?1&12&view=news-detail&news_id=626

    “Svarīgs jautājums, kam tikšanās laikā ministre pievērsa uzmanību, ir uz atvērtā koda balstīto biroja programmu latviskošana. Līdz šim Latvijā vairākas pieejamās uz atvērtā koda balstītas biroja programmatūras nav latviskotas, tāpēc valsts iestādes tās nevar izmantot savā darbā, jo saskaņā ar Valsts valodas likumu tām ir jālieto latviešu valoda.”

    Interesants likums

    Atbildēt
  16. BigUgga

    A ko? Nevar jau pašā sākumā veidot vienotu sistēmu, ja skaidri zināms, ka visām valsts institūcijām vajadzēs šārēt datus un procesus savā starpā? Tad tāds mistisks VISS (NEKAS) nebūtu vajadzīgs, vai vismaz aizstājams ar MAZS.

    Atbildēt
  17. Beaviz

    Par kadam ‘e-izklaidem’ Coolynx runaa ? E-izklaides ir blogu rakstishana, nevis n-to valsts iestazju datubaazju saslegshana!

    “Nu pramj’ kak detji…”

    Atbildēt
  18. CooLynX Raksta autors

    Beaviz, bet kas tad cits, ja ne izklaides. Ja mēs paņemam to pašu nelaimīgo latvija.lv projektu. Izstrādē jau ir iztērēti pāri pa 150 tūkstošiem un vēl katru mēnesi 4.5k tiek maksāts par tehnisko izstrādi. Un mums ir stāstījuši, ka galvenās izmaksas ir par e-pakalpojumiem. No e-pakalpojumiem pieejams pagaidām ir tkai.
    Ziņas par personām, kurām manā īpašumā ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā
    https://www.latvija.lv/LV/LDV/Default.aspx?catid=EPAK_IEDZ

    Aizejot uz saiti https://www.latvija.lv/LV/LDV/Login.aspx?errorcode=NO_CERTIFICATE&errortext=Klients%20nav%20uzr%C4%81d%C4%ABjis%20sertifik%C4%81tu man paverās:
    Object moved to here.

    Un par to es maksāju 4.5k mēnesī? 😉

    Sauc mani par stulbu, bet es to nu nekādi nevaru saprast.

    Kur ir skaitļi par to cik cilvēku mēnesī ir izmantojuši šo pakalpojumu? Kur ir redzama šī projekta rentabilitāte?

    Atbildēt
  19. a

    Coolynx, tu esi kaut kads iecikleejies. Tu pat nemeegjini ieraudziit neko labu, un tikai staasti, ka viss ko valsts dara ir slikti.

    Un ko tad – seedeet, nedariit neko? Naac straadaat uz valsts iestaadi, paraadi SAVU zinaashanu speeku. Ak, tu saki – nee – alga par mazu? Atvaino.

    Un veel piebildei – opensource rullz. Tikai nez kaapeec reiz kaadaa projektaa viens te piedaavaaja visu izdariit ar atveertaa koda paliidziibu, bet uzmini nu – uztureeshana bija krietni daargaaka nekaa citaa piedaavaajumaa, kur tika izmantotas MS licences. Un ES neliks nekaadus sodus. Ne jau valsts ir programmatuuras izstraadaataaji, bet tie kas piedaavaa izstraadaat. Un zini, man ir pilniigi vienalga uz kaa tas griezhas, kaut vai uz FreeBSD, ja vien to piedaavaa. Bet nee – taa neviens nedara. Pie tam, specifikaacijas tiek rakstiitas pietiekami atveertas, lai var ar jebkaadu platformu starteet, bet kaa jau teicu – neviens to nedara.

    Visticamaak, jau atkal izraisu tevii smaidu, bet mani kaitina, ka tu nespeej OBJEKTIIVI paskatiities no dazhaadaam puseem, un nezinot nianses rakstiit klaji bezatbildiigus tekstus, taa vairojot negatiivismu.

    Atbildēt
  20. hu_ha

    a latvija.lv patiesībā vienkārši izdarīja slikti – viņi vairāk noorientējās uz tām iekšējām sistēmām (vesela kaudze integrēto sistēmu), bet atstāja novārtā manāmi vienkāršo visiem redzamo vizuālo daļu. Līdz ar to katrs tur ielien un paliek iespaids, ka nekas nav izdarīts.

    Par tiem lielajiem uzņēmējiem – tā arī ir, ka lielais iet ar savu reputāciju un cilvēku skaitu, bet patiesībā viņš bieži nostrādā kā starpnieks – savāc projektu un izdala mazākiem uzņēmumiem pēc uzdevuma specifikas. Pats lielais savāc daļu par starpniecību un bieži uzņemās projekta vadību.

    Tāds nu ir tas bizness, pats pa tādu dzīvojos un zinu, kā ir ar to, ka atsevišķos konkuros vari nemaz nepretendēt, jo tur jau ir savi lobiji..

    Atbildēt
  21. e-remit

    Par kuru laika periodu ir saraksta ar lielākajiem piegādātājiem? Jautāju, jo IT Alise jau kādu laiku ir TietoEnator Alise, bet Microlink Latvija ir Lattelecom Technologies. Arī DATI Exigen Group, ja nemaldos, saucas Exigen Services Dati. Ja tiek operēts ar veciem nosaukumiem, vai arī dati jau nav novecojuši?

    Cik dzirdēts, no vairākiem lielajiem uzņēmumiem ir atdalījušies mazie uzņēmumi, kas to pašu lielo uzņēmumu projektos piedalās, kā apakškontraktori, un kas pats labākais, šie mazie dzīvo labāk, nekā lielie uzņēmumi.

    Atbildēt
  22. karuuzo

    Nu ko jūs cepaties. Reāli pastāv divas faktori:
    1) Objektīvais – no vienas puses, ja ir liels projekts, vajag lielu uzņēmumu, kas to var pavilkt. Pasakiet, cik uzņēmumi var pavilkt 20 cilvēkus mēnesī, pie nosacījuma, ka naudiņa ienāks pēc 6 mēnešiem? t.i. 6 mēnešus maksāt algu bez ieņēmumiem? No otras puses, pasūtītājam arī vajag garantiju, ka tu pavilksi un, ja nepavilksi, tad varēs no tevis par to piedzīt. Ja firmiņa ar 10 cilvēkiem, ko tu no viņas paņemsi 😉 Tas gan vairāk attiecas uz programmatūras izstrādi, nevis tehnikas piegādi.
    2) Subjektīvais – kas un kā tiek darīts, lai konkursos uzvarētu konkrētie uzņēmumi. To var nokoriģēt ar konkursa nolikumu, “savējiem” piegādāt papildu informāciju, lai viņu piedāvājums izskatītos labāk utt.

    Realitāte droši vien ir kaut kur pa vidu. Es ar strādāju vienā no sarakstā minētajiem uzņēmumiem, gan tādā līmenī, ka no manis nekas neatkarājas :D, bet ticiet man, par projektiem cīnās. Nav vairs tā, kā agrāk, aizej uz kafijužņiku ar galvenajiem komisijas locekļiem un esi vinnējis 🙂

    m

    Atbildēt
  23. ZBH

    a : peso beigaas aiziet Mercedes-Benz, VW Gruppe un FIAT.
    a tos “Latvijas uzneemeejus”, kas chakaree klient ausii, es bi labpraat caurdurt ar skeep. man iraid biijs saskar ar pusi no shitajaa sarakstaa irosajiem.

    Atbildēt
  24. ZBH

    a :
    > specifikaacijas tiek rakstiitas pietiekami atveertas,
    > lai var ar jebkaadu platformu starteet

    aha, un prasiibas pretendentam tiek uztaisiits tipa “jabuut diviem lieliem realizeetiem valsts/pasvaldiib projektiem”, un taa visos v/p projektos peec kaarts, iznemot pirmo kaukaadaa 2004. gadaa 🙂 un shis pretendents, kuram speciaal taisiits nolikums, atnaak un piedaavaa M$, un neko cit kaa M$, un par Oracle i dzirdeet negrib, lai gan skaitaas Oracle partner.

    Atbildēt
  25. AMB

    Gudele:

    “Svarīgs jautājums, kam tikšanās laikā ministre pievērsa uzmanību, ir uz atvērtā koda balstīto biroja programmu latviskošana. Līdz šim Latvijā vairākas pieejamās uz atvērtā koda balstītas biroja programmatūras nav latviskotas, tāpēc valsts iestādes tās nevar izmantot savā darbā, jo saskaņā ar Valsts valodas likumu tām ir jālieto latviešu valoda.”

    Iznāk, ka valsts iestādēs vispār nedrīkst izmantot milzonīgāko programmatūras daļu – pat PDFus nevar skatīties ar Adobe Acrobat Reader 🙂 Vai nu Ministre is stulba, vai nu likums ir nepilnīgs, vai abi divi 🙂
    http://www.likumi.lv/doc.php?id=14740

    Atbildēt
  26. BlackHalt

    a,
    Es trīs dienas nostrādāju jūsu valsts iestādē.
    Domāju, ka par tādu darba attieksmi, organizāciju, blefu — PSRS laikos Sibīrija būtu garantēta. 😛
    Korupcija vārds jāizrunā ar tādu ņeruzsvaru.

    Atbildēt
  27. xxx2

    To ka notiekas mūsu nodokļos samaksātās naudas izsaimniekošana milzīgos apmēros – tas taču ir acīmredzams!!! Un nevajag te stāstīt ka izmaksas ir adekvātas…
    Un diemžēl IT joma nav vienīgā….

    Tiek celts pasaulē visdārgākais tilts (rēķinot viena garuma metra izmaksas. Pat pieskaitot estakāžu garumu pie tilta garuma…)

    Rīgas dome par 2 divu tolešu – neielu ķieģeļu ēku nojaukšanu bija ar mieru maksāt 160 000 Ls. Kaut gan reālās darba izmaksas nav lielākas par 10 000 ls.

    Par projekta izstrādi – logu nomaiņa rīgas skolām arī bija ar mieru maksāt simtus tūkstošu latu. Nez kurš ir maksājis par dzīvokļa logu nomaiņas projekta izstrādi??? Takš ierēdinis vienas dienas laikā apskatot skolu projektus varēja sastādīt aptuveno maināmo logu skaitu un izmērus – uztasīt aptuveno darbu apjomu ko ierakstīt konkuras nolikumā. Uzvarētājs pats pārmērītu visus logus pa velti. Un iekļaut iespēju summu korigēt pēc reālajiem izmēriem.

    Šādus piemērus varētu minēt un minēt. 🙁

    Atbildēt
  28. PiRX

    BigUgga – jā, zinu, ka Tev būs arguments, ka 4.5 kilolati ir 5 – 10 adminu alga.

    BET… ir lielais bet. Ir jāatceras, ka gadījumos, kad uzturēšana ir outsourcēta, tad rēķinu iegruzī ne jau tikai par algām. Fiksi piemetot ciparus, ieguvu, ka apmēram šādu naudu pasūtītājam izmaksā viens cilvēkmēnesis. Un tas ir neatkarīgi no tā, vai pasūtītājs ir valsts iestāde, vai privātais.

    Atbildēt
  29. asd

    Capitāls žēli īd..
    Godīgu konkurenci šiem vajag ? :>
    Jādomā paši nekad nevienam nav maksājuši kukuļus :>
    mhh
    Nesmīdiniet.
    Stparp citu.. runājot par tām skanēšanas sitēmām.. Ne pa sen te pat vadošajā LV IT portālā boot.lv forumā lielie IT tirgus spēlētāji žēli īdēja vai kāds “par dažiem aliem varētu uztaisīt/ieteikt programmu kura fiksē izmaiņas mājaslapās”
    Mhh
    Tādu nabadziņu no sevis tēloja. Tiesa gejs ātri tika atmaskots 🙂
    Smieklīgi ka Capitals no sevis tēlo tik nevainīgu un to lielo cietēju 🙂

    Atbildēt
  30. ZBH

    asd : pirms kaadiem ~5 gadiem biij hohm, ka SuperFM (a vai kaa vin tobriid saucaas), kad liid pa LT un EE tirgiem, izsludinaaj konkurs ar balv 100Ls par progz, kas shiem buutiibaa laut atlaist kaads 2 darbinieks uz stacij (algoritms principaa pielietojams playlist sastaadiisanai peec variaakiem kriteerijiem – dziesm rotaacijs prasiibs un nedriikst likt divs plaacens peec kaarts no viens magaziins).
    bet ar shiim pashaam lietaam slimo daudzi – NEO GEO konsolei razotaajs dabuuj iznesties, lai arcade operator nelietot maajs kartridzs biznesam, da i muus kinoarhiivam AFAIK kaukaad feiskontrol, lai teluviizijs/producent nenemt materiaals par home user cen (es bi vin vietaa ieskiebt dazaads logo dazaados stuuros, viegl izkert peec galmateriaal).

    Atbildēt
  31. /dev/null

    https://eparskats.csb.gov.lv

    Sistēma strādā tikai ar pārlūkprogrammu “MS Internet Explorer 5.5” vai jaunāku versiju. Pārlūkprogramma, ar kuru Jūs patreiz strādājat, tiek atpazīta kā Mozilla 1.8

    Jauki izķēzīta mana nodokļos maksātā nauda…

    Atbildēt
  32. BigUgga

    PiRX, cilvēkmēnesis? 😀 Gribi teikt, ka tur mēnēsī aiziet resursi, kas atbilst vienam cilvēkmēnesim?? Nutad kāpēc nav redzams rezultāts? Ko viņi tur dara? Ko uztur? Kautko papildina? Patlaban ir redzams tikai hostinga izmaksas. Kas pietam ir līdzvērtīgas tādam maziņam datucentriņam.

    Atbildēt
  33. ragnarok

    mani paarsteidz, cik daudzi cilveeki te uzkaapa apsee par autora publikaaciju. komenteetaaji cepaas, jo pikjis ir liels. vai tur kaads kaadu lobee, izfiiree izdeviigus projektus utt, ir cits jautaajums. uz doto briidi izskataas, ka kaads baidaas, ka shitajam pikjim vs darba efektivitaatei tiks nocelts neaizskaramiibas pliivurinjsh. nezin, vai VK ir papeetiijusi, kas tur iisti notiekaas? tieshaam vajadzeetu paarbaudiit, vai izmaksas tieshaam atbils plaanotajam / izdariitajam darba apjomam.

    Atbildēt
  34. heh

    Mūsu firma jau labu laiku kā ir pagriezusies no valsts iestādēm jo:
    1)Tur visi uzvarētāji jau ir zināmi
    2)pat ja esi ticis līdz uzvarai un ieviešanai, tad tur otrā psē visiem ir pilnīgs pofigs. Neviens neko negrib darīt no otras psues. Knapi dzīvību velk. Man labāk patīk strādāt ar privātajām kompānijām, jo tur cilvēki risina problēmas ātri un ir uz mērķi orientēti. Jā naudas ziņā ir mazāk bet toties sakarīga sadarbība.
    Nav jau jālielas ka esi savācis naudu un neko neesi izdarījis.

    Diemžēl ar valsts iestādēm tā ir.

    Atbildēt
  35. veciic

    ha.

    2009. gada 29. aprīlī pieņemts lēmums par sekojošo:

    “Līguma priekšmets: Elektronisko iepirkumu sistēmas e-katalogu funkcionalitātes attīstība
    Pieņemts lēmums slēgt līgumu ar A/S „RIX Technologies”

    Līguma kopsumma nepārsniegs 1349875,00 LVL (bez 21% PVN)”

    kaut kādas fignjas attīstība – 1.4mln LS + PVN21! pipec.

    avots:
    http://www.eps.gov.lv/index.php?&705

    Atbildēt
  36. Atbalss: 2010.gadā Latvijā būs ID kartes ar e-parakstu | Pods.lv

  37. Atbalss: Valsts iztērējusi 5.3 miljonus atvērtā koda risinājumos | Pods.lv

  38. Atbalss: Valstī krīze - ierēdņi otkatos tagad prasa 15-20% | Pods.lv

  39. Atbalss: Latvija Doing Business 2012 topa 21.vietā | Pods.lv

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.