Vakar tika publicēti News Corporation gada rezultātu dati.
For the full year, the Company reported a net loss of $3.4 billion ($1.29 per share) as compared to net income of $5.4 billion ($1.81 per share) reported in fiscal 2008.
3.4 miljardu zaudējumi ir padarījuši savu un šodien Guardian raksta par to, ka šīs impērijas īpašnieks Rūperts Mērdoks sola, līdz nākamā gada vasarai, ieviest, visos savos interneta izdevumos, maksas saturu.
“Quality journalism is not cheap,” said Murdoch. “The digital revolution has opened many new and inexpensive distribution channels but it has not made content free. We intend to charge for all our news websites.”
Veidojas ļoti interesanta situācija.
Par to, ka kvalitatīva žurnālistika maksā naudu, Latvijā runā jau sen, bet neviens īsti neko nav varējis izdarīt, jo ir otra problēma – saturs tiek kopēts no maksas izdevumiem uz bezmaksas izdevumiem. Citreiz ar atsaucēm, citreiz bez, citreiz ar daļēju rakstu atstāstu, citreiz viens pret viens. Kā rezultātā šī informācija nonāk informācijas telpā un lietotājs to tāpat izlasa, nemaksājot par piekļuvi ne santīma. Tā vietā šīs izmaksas tiek segtas no reklāmām.
Bet tagad ir izveidojusies situācija, ka reklāmas ieņēmumi sarūk un tuvojas tas brīdis, kad saturs tiek piedāvāts lietotājiem jau uz sava rēķina – avansā. Ar domu, ka pēc gada vai diviem industrija atveseļosies un saturā ieguldītā nauda tiks atgūta no reklāmām.
Mazākie izdevumi, kuriem nav biezas aizmugures un nevar aizņemties naudu, lai maksātu algu saviem darbiniekiem, ir spiesti vai nu pārdoties, kā tas bija ar Dienu un Dienas biznesu, vai arī likvidēties, kā tas bija ar reģionālajiem izdevumiem.
Mērdoks izvēlas lielu izaicinājumu un startēs ar maksu par lasījumu.
Murdoch said he had completed a review of the possibility of charging and that he was willing to take the risk of leading the industry towards a pay-per-view model: “I believe that if we’re successful, we’ll be followed fast by other media.”
Latvijā šis modelis nestrādās, jo šeit pēc būtības nestrādā autortiesības. Ja kāds mēģinās iet šo ceļu, tad viņš ir nolemts neveiksmei. Vienīgais veids kā to izdarīt ir ar likumdošanu un tiesas prāvām, kuru rezultātā kopēt mīlētājus varētu ātri saukt pie atbildības un slēgt viņu darbību. Latvijas likumdošanā ir tāds punkts, bet cik es zinu, tad vēl nav bijuši tādi gadījumi, kad kādam tas tiktu piemērots. Bet arī tas ir nereāli, jo tiesāšanās parasti notiek ļoti ilgi un rezultāts parasti ir smieklīgs, jo nesedz tos zaudējumus, kas ir nodarīti.
Arī viņiem ir identiska situācija, vienīgi es nevaru iedomāties kā viņi ar šādiem gājieniem kaut ko panāks.
He accepted that there could be a need for furious litigation to prevent stories and photographs being copied elsewhere: “We’ll be asserting our copyright at every point.”Among quality newspapers, Murdoch singled out the Daily Telegraph’s run of stories about MPs’ expenses as an example of news for which consumers would be willing to pay, describing it as a “great scoop”: “I’m sure people would be very happy to pay for that.”
Bet mēs varam būt mierīgi, jo Latvijā kvalitatīva žurnālistika tā arī nekad neparādīsies, kā arī jums par to, kas šobrīd ir pieejams, neviens neliks maksāt, jo vienmēr atradīsies kāds, kurš šo saturu nospers un nopublicēs bez maksas. Tā ir skarbā realitāte.
Ticamāk gan liekas, ka tādā gadījumā daļa klientu aizplūdīs pie konkurentiem, kuri satur piedāvā bez maksas, tadejādi konkurentu pageviews augs -> augs arī ieņēmumi. Visu spēlētāju pāriešanu uz maksas saturu var nodrošināt tikai ar vienošanos starp spēlētājiem ( ziņu aģentūrām, ‘you name it’), tikai šādas vienošanās demokrātijas un kapitālisma citadelē ASV ( ne tikai ) uzskata par nelikumīgām. Rezultātā var iebraukt ļoti lielos mēslos.
ubalodis, jāņem vērā, ka šeit ir runa par kvalitatīvu un bieži vien analītisku saturu, kas nav pieejams konkurentiem, ja tie šo saturu nav nospēruši. Jautājums ir vai cilvēki tik tiešām ir gatavi maksāt par saturu vai viņiem pietiek ar ziņu atgremojumiem. Bieži vien ar konkurentiem tiek saprasts šī paša satura atgremojums. 😉
Redzot to, kas notiek internetā, liela daļa cilvēku, kas komentē rakstus, izlasa virsrakstus un anotācijas un jau izdara secinājumus par to vēstījumus. Man ir aizdomas, ka interneta auditorija nemaz nav gatava maksāt. Ir tik tālu pieraduši pie tā, ka viss it kā ir bez maksas, jo līdz šim reklāmas daudz maz nosedza izdevumus.
Tvnet.lv ir atsevišķas rubrikas, kuras pirms raksta lasīšanas prasa nosūtīt apmaksātu sms, kur saņemj kodu, lai lasītu rakstu. Vai tad tas neskaitās?
Mfz, tas arī ir viens no modeļiem. Tad iedomājies, ka tāds būs gandrīz viss ziņu portāls.
Normāli būtu toa: Piereģistrējies un piemēram uzskaiti 5ls/1Ls utt.. uz sava konta.
Bez maksas ir pieejami rakstu virsraksti un to ievadi, bet ja tu nospied lasīt rakstu, tad no tava konta noskaitās piemēram pus santīms, bet maximums teiksim 5 santīmi dienā. Tādējādi saits varētu būt bez reklāmām, kas to padarītu daudz pievilcīgāku lasīšanai un tu netērētu lieki lasot rakstus, kas patiesībā tevi nemaz neinteresē.
100 000 useri dienā lasot šādas ziņas dienā iztērētu varbūt katrs savus 5 saņus – ienākumi būtu 5000Ls. Nez cik tāds TVNets dienā par reklāmām ieņem?
Paņemam Delfus, jo esmu publicējis viņu datus. http://pods.lv/2009/07/03/delfi_atskaite_par_2008gadu/
Ja rupji rēķina, tad Delfi 2008.gadā vidēji mēnesī nopelnīja 166 666Ls, dienā 5555Ls. Ja rēķina tikai darba dienas, tad kaut kur 8000Ls dienā viņiem sanāca. Izdari secinājumus.
Un tas ir pie nosacījuma, ka tas bija ieņēmumu kritums.
Nezinu, vai sms par vienu rakstu aizies. Drīzāk varētu aiziet abonēšanas maksa – ja reiz esu samaksājis, tad moš izlasīšu, bet tā parasti visus tos maksas rakstus skipoju. Protams, vēl ir mārketinga jautājums, kā panākt, lai lietotājs to abonenta maksu samaksā.
Par atgremojumiem – šad tad kaitina tvnet raksti, apmēram stilā: Kā Jānis Bērziņš stāsta portālā nozare.lv, ir tā un tā. Un vēl Bērziņš stāsta, ka …
Šaubos, vai Latvijā tāda lieta darbotos, jo ir vienkārši pārāk mazs tirgus. Vai ir daudz masu mediju, kas, piemēram, žurnālistam būtu gatavi maksāt kaut vai 1000 Ls mēnesī, par vienu vai diviem analītiskiem rakstiem divās nedēļās? Un tas jau (viens vai divi raksti) būtu ļoti daudz. Lursoftā, starp citu, ir sistēma, ka avīžu rakstus var lasīt par naudu. Šaubos, vai ir daudz privātpersonu, kas preses izdevumus šādā veidā lasa. Jautājums par kvalitatīvu žurnālistiku ir jāadresē masu mediju īpašniekiem. Bez ieguldījumiem nav atdeves, bet vai kāds patiešām grib kaut ko ieguldīt?
Nav viss tik viennozīmīgs verdikts, ka LV neviens neko nemaksās par oriģinālsaturu internetā.
Piemēram, draugiem.lv/brain saturs arī tiek veidots, savā ziņā kā autordarbs, par ko cilvēki ir gatavi maksāt.
bobiks, tāpat var arī teikt, ka Db.lv ir maksas raksti un Lursoft pamatbizness ir saturs par maksu, bet ieskaties gada pārskatos un sapratīsi, ka tāds fufels vien ir. Draugiem no 3 mio puse ir no sms, bet tas ir no visa portāla pakalpojumiem, ne tikai vienas sadaļas brain. Bet cik tā viena sadaļa ienes ar saviem autordarbiem?
Es te vienā pusfantastiskā grāmatelē uzdūros uz interesantu koncepciju interaktīvo mediju attīstībai, tur bija termins “personal data mining”. Ideja bija vienkārša – tradicionālo mediju vietā individualizēti katra lietotāja interesēm un vajadzībām tiek sagatavots personalizēts ikdienas virtuālais izdevums ar atgriezenisko saiti ar sastādītāju , ko sagatavo professionāli “data amineri” izmantojot specializētu softu. Konceptuāli protams, tas pasākums nav lēts, bet pie pietiekoša lietotāju skaita cena varētu nebūt augstāka par klasisko “papīra” mediju cenu. Es tieskim nebūtu pretī maksāt par virtuālu avīzi, kur apkopots tikai tas kas man interesē un ir aktuāli,ar iespēju pasūtīt konkrētus analītisku izvilkumus utt. bet Skaidrs, ka pagaidām tā ir fantastika, bet nu kas zina – tehniskā bāze jau gandrīz atļauj, vienīgais ar “žurnālistiem” varētu būt problēmas…
bet DB jau sen ir ieviesuši maksas rakstus, es nezinu vai tas palīdz viņiem nostabilizēt viņu finansiālo pusi, bet tāds tas fakts ir 🙂
Arta modelis ar naudas ieskaitīšanu un mikromaksājumiem par rakstu lasīšanu man patīk un teorētiski es tādu būtu ar mieru lietot. Maksas SMS ir garām, pārāk liela ķēpa.
Tomēr nevaru minēt nevienu portālu/ziņu aģentūru par kuras rakstiem es jau šobrīd gribētu maksāt.
LA, skiet, sads pasakums ir izgazies. atkal bezmaksas…
Tehniski varētu to pašu delfi vai tvnet portālu pārkārtot, ieviešot maksas personalizāciju. Pirmkārt man pirmajā lapā nav jāredz tēmas, kuras mani neinteresē. Ja man patīk, piemēram, Zandera raksti, tad es tos gribu ieraudzīt vienmēr. Tāpat, es tur gribu atfiltrētu tv programmu, laika prognozi savai pilsētai, un vēl dažas konkrētas tēmas. Maksas rakstus abonomentiem var piedāvāt ar pēcmaksu – pie nākamā perioda rēķina (nu ok, limitus vaig, utt., bet tas tehnikas un mārketinga jautājums). Piesaiste pie mobilā telefona, lai varu savā kontā ērti tikt pie man interesējošām tēmām ar telefonu. Tāpat, papildus visādi sīkumiņi, kas padara dzīvi krāsaināku, piemēram, sadarbība ar inbox.lv, brain.dr.lv, cv.lv, un citiem interešu klubiņiem.
Savukārt, cik ilgu laiku vajadzēja, lai tvnet ieviestu elementāru iespēju meklēt savā portālā? delfos vienkārši uzturēties negribās, jo man tajā virsrakstu jūrā interesē labi, ja 5-10%, kurus man jāmeklē, bet man piedāvā vienkārši blāķi ar kaut ko.
Bēda tā, ka jaunu šādu portālu uzcelt, prasa lielus ieguldījumus, bet esošie mīl sēdēt uz lauriem (lasi, menedžments kaut kāds oldschool).
Un tagat kautkas pilnīgi atšķirīgs:
Reuters šefa domas. “Why I believe in the link economy” http://blogs.reuters.com/mediafile/2009/08/04/why-i-believe-in-the-link-economy/
.M., neizpratu, kas tur ir atšķirīgs. Ja runa ir par to, lai kopētāji ieliek atsauces uz oriģinālajiem avotiem, tad tas ir normāli un pašsaprotami. Bet tas neatrisinās problēmu ar naudas pelnīšanu. 🙂
Starp citu, Krievijā nav šādas problēmas ar linkošanu. Tur lielie mediji, ja kaut ko aizņemās no kāda cita, tad obligāti ieliek atsauci. Labs piemērs ir Lenta.ru. Ja tu neieliec atsauci, tad oriģinālā avota autors tev atmeilos un laipni palūgs, lai to izdari. Tāpat arī Krievijā ir atstrādāta sistēma ar trafika apmaiņu starp saitiem. Bet tur ir daudzas citas problēmas un naudas pelnīšanas problēmu diemžēl tas neatrisina.
Ir tikai viens “iemēsls”, kādēļ šāda veida norēķīnāšanās sistēma nenostrādātu Latvijā: tas, ka mūsu cienītie izdevēji nez kāpēc uzskata, ka nodot saturu lasītājam elektroniski (via web) izmaksu ziņā ir tika pat dārgi (un dārgāk!), nekā “aizlaist” žurnālu no Rīgas līdz Zilupes lauku sētai. Protams, potenciālais lasītāju loks ir koncentrēts Rīgā un ap to, taču… wtf?! Es neuzskatu, ka satura “turēšana uz servera” $ ziņā ir dārgāk, nekā tā drukāšana. Lai arī man nav precīzas informācijas – cik lielas izmaksas ir saistītas ar žurnāla satura dabūšanu uz papīra+tā nogādāšanu pastā/preses tirdzniecības punktos+līdz abonenta dzīvoklim. Bet to jau varētu paprasīt pašiem izdevējiem, cik tad tas viņiem maksā. Un vēl viena lieta – par “dārgo materiālu elektroniskajā vidē”. Tas gan ir tikai minējums, taču pieļauju, ka tie paši izdevēji vēl arvien domā, ka “parastie ineta lietotāji” ir dunduki un ne velna nesajēdz.
Atbalss: Google strādā pie mikromaksājumiem par saturu | Pods.lv
Atbalss: Prasīs maksu no meklētājiem par saturu internetā | Pods.lv
Atbalss: Times Co. reklāmas ieņēmumi un maksas saturs internetā | Pods.lv
Atbalss: The Times un The Sunday Times būs par maksu | Pods.lv