Šodien, spaidot kanālu pogas, nejauši uzslēdzu uz kādu dokumentālo filmu «Главный индеец страны Советов. Гойко Митич». Документальный фильм (Россия), kurā pastāstīja patiesību par to padomju laika bērnu un jauniešu elku – Gojko Mitiču.

Starp citu, rīt no rīta vēl var paspēt noskatīties atkārtojumu Pēterburgas 5 kanālā plkst. 9:45.

No savas bērnības man ir palikušas atmiņā tikai divu veidu filmas – “za roģinu” un par Čingačguku. Ar pirmā tipa filmām viss ir skaidrs. Skaidro cik gribi — jaunā paaudze tāpat nesapratīs, ko nozīmē sarunāties ar apkārtējiem uz ielas, autobusā un veikalā svešā valodā, nest saorganizētos gājienos izdomātas un uzspiestas valsts karogu un sajūsmināties par okupantu svētkiem. Kā mīl jokot – krievi mūs atbrīvoja no pārticības un kultūras, bet tā vietā iemācīja normāli lamāties ar deviņstāvīgajiem. Attiecīgi arī za roģinu tipa filmas bija neatņemama mūsu dzīves sastāvdaļa, jo tas bija veids kā okupācijas režīms varēja uzturēt pareizo viedokli sabiedrībā un izdalīt visus citādi domājošos, lai vieglāk tos būtu izolēt.

Ar Čingačguku bija nedaudz citādāk.

Lasīt tālāk →

Vakarā pirms gulētiešanas palasīju cik jautrā valstī, tomēr dzīvojam. Lasīju rakstu par to, ka cukura cenas pasaulē lido kosmosā un automātiski padomāju – cik labi, ka mēs laicīgi nolikvidējām cukurfabrikas. Ar kuru galu es toreiz domāju, kad cepos par to, ka likvidēs vēl pēdējās ražotnes. Tagad būtu pilnīgā pakaļā, jo cukura eksports uz Indiju sačakarētu mūsu IKP. Kā mēs izskatītos Eiropas acīs.

Četru mēnešu laikā Indija paredz ievest valstī līdz vienam miljonam tonnu cukura bez muitas nodevas, kas iepriekš bija ap 60 %. Eksperti lēš, ka situācija cukura tirgū ir tik saspringta, ka vēl atrast vienu miljonu tonnu piegādes būs grūti.

Nākamais raksts man vienkārši norāva jumtu. Kā es drīkstēju tā ņirgāties par e-talonu.

Lasīt tālāk →

Padevos spiedienam un piereģistrējos uz šo forumu, kas notiks 16.aprīlī Dienas telpās – vai blogeri ir 5. vara?

Pasākuma programma

17:00 Foruma atklāšana, izdevniecības Dienas Mediji galvenā redaktore Nellija Ločmele
17:15 DIENA.LV redaktore Sanita Upleja un  DIENA.LV blogu pieredze
17:30 Blogeru pieredze procesu ietekmēšanā – Arturs Mednis
18:15 Blogeru pieredze – Kristaps Skutelis par Platforma Records gadījumu
18:45 Blogeru pieredze – Juris Kaža par procesiem mediju telpā un blogu ietekmi uz sabiedrības viedokli un viedokļa veidošanu
19:15 Blogeru pieredze – DIENA.LV blogotājs, politiķis Aigars Štokenbergs
19:45 Blogeru pieredze – DIENA.LV blogotājs, uzņēmējs Edgars Šīns
20:15 Ansis Egle, foruma rīkotājs

Man pašam šķiet, ka tā tāda papļāpāšana vien būs. Ja cilvēki sūdzas, ka blogos blogeri raksta tikai par sevi un citiem blogeriem, tad šis pasākums būs tieši tas pats tikai klātienē.

No otras puses, šādi pasākumi varētu būt vajadzīgi, lai saprastu vai ir jēga tos blogus bīdīt uz priekšu, vai nē. Vēl man nav līdz galam skaidrs šī foruma mērķis. Savāksies blogeri un vienosies, ka jā – esam 5.vara. Un tālāk? Būsim lepni par to un izklīdīsim?

Pirms kāda laika, kad runāja par to, ka valsts varētu palielināt procentus jeb summu no kuras par uzkrājošo aprdošināšanu atmaksās 25% no nodokļos nomaksātās summas, es apsvēru domu, ka tas varētu būt labs naudas uzkrāšanas veids. Bet tā es domāju tikai pirmajā brīdī, līdz biju iepazinies ar uzkrājošās apdrošināšanas piedāvātāju administratīvajiem izdevumiem.

Pēc maniem necilajiem aprēķiniem un čuja, ņuha, kā arī poņas, sanāca, ka patiesībā es uz 5 gadiem iesaldēju savus līdzekļus, izdzenu tos cauri apdrošinātāja rokām, ļauju tam uzvārīties un pašās beigās man ir jābūt vēl priecīgam, ja pēc visas šīs operācijas es palieku plusos. Es nekādi nevarēju saprast, kāpēc pie lielāka riska nekā depozītu noguldījumos, apdrošinātāji man sola mazākus ienākumus? Protams, viņi grūž sejā tos 25% no taviem 20%, ko tu esi samaksājis nodokļos, bet to jau sola valsts. Apdrošinātājs sanāk tāds haļavščiks, kas veiksmīgi notrallinā manu sūri grūti nopelnīto naudu, lai es pēc tam kā lohs to mēģinātu atgūt no valsts.

Dace ir uztaisījusi interesantu aprēķinu par to cik izdevīga ir uzkrājošā apdrošināšana. Paredzu, ka šis ieraksts sakustinās tirgu un esošie uzkrājošās apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēji sarosīsies, kā arī mēģinās sacerēt kādu taisnošanās stāstu.

Lasīt tālāk →

Krīze ir skārusi arī taksometru biznesu. Ja iepriekš taksometru vadītāji dzīvoja zaļi un varēja uzspļaut klientiem, tad tagad laiki ir mainījušies. Pa dienu pārsvarā braukā ar klientu kartēm, pa vakariem notiek cīņa par klientu. Tā kā klientu ir maz, tad daudzi taksometru vadītāji praktizē turbo skaitītājus, kas daudz raitāk skaita nobraukto naudiņu. Šajā sakarā arvien biežāk sāk parādīties raksti presē un arī atbildīgās personas kaut ko iesaka, lai cilvēki paši cīnītos ar sekām.

Rīgas domes Pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas komisijas priekšsēdētājs Juris Zvirbulis (JL) aicina iedzīvotājus vienmēr pieprasīt taksometra vadītājam čeku vai stingrās uzskaites kvīti par braucienu ar taksometru, lai izvairītos no krāpšanas gadījumiem.

Beidzot nobriedu un uzcepu rakstu, kas grozījās galvā kādu laiku. Viens no pēdējiem pilieniem bija, kad vienu vakaru pēc pasākuma biju par slinku, lai izsauktu taksi pa telefonu, bet tā vietā izdarīju muļķību un iekāpu kādā stāvošā taksī. Par braucienu, kas varētu izmaksāt ap 4.5Ls man paprasīja 7.5Ls. Pēc jautājuma par uzskrūvēto skaitītāju, vadītājs kaut ko nomurmināja un no desmitnieka izdeva par latu vairāk. Tagad es zinu, ka Bonjour firmas takšos vairāk savu kāju nesperšu.

Tā kā šī tēma tika pacelta arī medijos, tad nepaslinkoju un aizvilkos uz Rīgas domes Satiksmes departamenta mājaslapu, lai apskatītos kādi, tad ir licencēto taksometru tarifi.

Lasīt tālāk →

Šodien ieraudzīju kādu rakstu, kurā tiek minēts, ka kāds prātvēders plāno atvērt “lēto veikalu ķēdi”, kurā varētu nopirkt preces par trešdaļu lētāk nekā citos veikalos.

Ekonomists skaidro, ka kooperatīva mērķis nebūšot gūt peļņu no tirdzniecības.
Projekta sākotnējās investīcijas tiek lēstas piecu līdz 10 miljonu latu apmērā, ko plānots ieguldīt pirmajā kārtā.

Pirmajā momentā šķiet gana cēls mērķis un sakarīgs projekts, bet, ja tā labāk padomā, tad šis būs mākslīgi izveidots projekts, kurā tiks ieguldīta nauda ar sākotnējo mērķi, lai to veiksmīgāk iztērētu. Apstākļos, kad ir jātaupa katrs santīms un jādomā, kā budžetā dabūt papildus līdzekļus, tiek piedāvāts veids kā šos līdzekļus pēc iespējas labāk iztērētu.

Te vēl viens izrāvums no avīzes.

Ekonomists skaidro, ka kooperatīva mērķis nav gūt peļņu, bet nodrošināt maksimālus pārdošanas apjomus pārtikas ražotājiem, vienlaikus saglabājot kooperatīva biedru kā ražotāju konkurenci pircēja interesēs.

Lasīt tālāk →