Valsts iztērējusi 5.3 miljonus atvērtā koda risinājumos

Šodienas top cepiens IT cilvēkiem varēja būt raksts par to, ka Latvijas valsts ir iztērējusi 5.3 miljonus latu atvērtā koda risinājumos.

Tomēr oficiāli pieejamā informācija par valsts un pašvaldību iepirkumiem liecina, ka LATA biedri pērn ar valsti slēguši līgumus par vairāk nekā 5,3 miljoniem latu.

Lauvas tiesu no šīs summas saņēmusi «Oracle East Central Europe Limited Filiāle Latvija», kura lielākoties sarunu procedūrās ieguvusi valsts pasūtījumus par 3,712 miljoniem latu. Lielākie līgumi slēgti ar VAS «Latvenergo» (par 1,61 miljonu latu), kā arī Iekšlietu ministriju, Zemkopības ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, kur iepirkumu summa ir ap pusmiljonu latu. Iespaidīgus pasūtījumus saņēmusi arī «IBM Latvija» — kopā par 1,3 miljoniem latu.

Daudzi komentētāji jau ir sarakstījuši sašutuma pilnus komentārus par Baltic Screen nekompetento rakstu. Viņi jau neko daudz nav samelojuši – vienkārši ir pateikuši daļu patiesības.

Paņemsim un pieliksim šai daļai vēl otru daļu patiesības. Iespējams, ka šī raksta sponsori kā reizi nāk no otrās daļas. 🙂

Tikai Izglītības ministrija, kas šogad slēdz skolas, jo nav cik tur to miljonu, lai samaksātu skolotājiem algas, 2008.gadā par 2.5 miljoniem (puse no iepriekš minētās summas) ir apsolīta Microsoft Latvija. Pēc tam vēl konkursus taisa pēc Microsoft pasūtījuma.

Nepieņemami ir fakts, ka IZM jau 2008.gada 8.jūlijā ir paziņojis par līguma slēgšanu ar SIA “Microsoft Latvija” par 2 449 255 LVL iepirkumā ” Izglītības sistēmas informatizācijas programmas: “Informācijas sistēmas informatizācijas plānošana, pārvaldība un uzraudzība” realizāciju. Tādējādi šī projekta ietvaros “Microsoft Latvia” plānoja visus trīs minētos IZM iepirkumus, veidoja to iepirkumu dokumentāciju, atbalsta iepirkuma procedūru norisi, kā arī pārraudzīs projektus to ieviešanas laikā. Ir absolūti nepieņemami, ka IZM slēdz līgumu ar vienu ražotāju par tālāko iepirkumu plānošanu un veikšanu, kuros parādās konkrētas prasības projektu realizācijā izmantot Microsoft tehnoloģijas.

Viņi gan šogad ir nedaudz nākuši pie prāta un kaut ko stāsta par bezmaksas risinājumiem.

Ja IZM pārietu uz atvērtā koda programmatūras lietošanu, tad gadā IZM un tās padotības iestāžu vajadzībām tiktu ietaupīti līdz šim šādam mērķim izmantotie 80 000 lati gadā. IZM padotībā ir arī profesionālās izglītības iestādes un koledžas, kuras, lietojot atvērtā koda programmatūru, ietaupītu līdz šim programmu licenču iegādei izlietotos 132 000 latus gadā.

Uzreiz arī atruna tiem, kas jau ķer pie klavieres, lai uzrakstītu, ka es šeit salīdzinu nesalīdzināmas lietas. Jums ir pilnīga taisnība, jo šeit tiek salīdzināti serveru un sistēmu izstrādes darbu izmaksas ar gala lietotāju darba staciju programmatūras licenču maksām. Vienā gadījumā tas ir pasūtījumu darbs pēc klienta prasībām ar unikālu izstrādi, bet otrā gadījumā tas ir konveijers ar standarta programmatūru.

Microsoft produktu bāzētie risinājumi šobrīd valstij izmaksā daudz dārgāk. Piemēram, pirms gada publicētā informācija par Rix Technologies uz Microsoft produktiem veidoto 4.6 miljonus vērto VID dokumentu vadības sistēmu vai arī Latvijas e-izklaides izmaksas no dažādiem izstrādātājiem.

Nedaudz nekorekti gan rakstā par LATA biedriem ir pieminēts ORACLE, kurš principā ir salīdzināms ar Microsoft, jo ir tieši tāds pats komerciālas programmatūras izstrādātājs. Šķiet, ka vienīgā atšķirība ir tāda, ka ORACLE piedāvā apgraizītu datubāzes versiju bez maksas un reģistrējas dažādās atvērtā koda organizācijas, kas jauc cilvēkiem galvu. Latvijas valsts iestādēs jau labu laiku maksā par ORACLE licencēm. Piemēram, eKase – valsts budžeta elektronisko norēķinu sistēma. Šeit gan nav runa par miljoniem.

15 komentāri par “Valsts iztērējusi 5.3 miljonus atvērtā koda risinājumos

  1. Kuuminsh

    LATA diezgan nožēlojami ķērc vdoļ da popirjik, bet izvairāks no konkrētiem faktiem.
    Vēl kas dikti patīk LATA ir demogoģija.

    Atbildēt
  2. CooLynX Raksta autors

    Kuuminsh, tas gan ir labi, ka viņi savulaik tika nodibināti LAKA vietā, jo tagad redz kaut kādu pozitīvu kustību – vismaz IZM vārdos grib kaut mainīt.

    LAKA ņēmās pa pagrabiem ar saviem distributīviem, kas ir interesanti tikai linux frīkiem — LATA biedri ir nopietnāki un lobē savas intereses. Līdz ar to arī bļauj skaļāk un viņus sadzird.

    Atbildēt
  3. laukupaps

    Par ORACLE – pēc SUN nopirkšanas ORACLE laikam jau pieder tiesības uz OpenOffice.org, MySQL, Java (kas gan nav īsti opensource projekts) un varbūt vēl kādiem citiem opensource produktiem. Tādēļ pieminēt pie OpenSource kompānijām ORACLE šobrīd var, jautājums tikai – cik minētais raksts bija objektīvs un kādus secinājumus par tajā minētajiem faktiem izdarītu cilvēks, kas no IT saprot tikai tik, cik ikdienas lietotājs. Vispār jau arī Microsoft tad varētu iekļaut open source atbalstītāju pulkā, jo viņiem ir Wix projekts.

    Atbildēt
  4. Guest

    Microsoft tāpat ka Oracle ir bezmaksas datubāzes programmatūra – MS SQL Express. Ierobežojumi ir ļoti līdzīgi, ja nešaubos 4GB uz DB abiem, par citam funkcijam neteikšu.

    Atbildēt
  5. Platais

    2 laukupaps, iedod lūdzu infu, kur būtu teikts, ka darījums startp oracle un sun notika, jo pēdējā infa ko redzēju bija, ka tas tiek liegts.

    Atbildēt
  6. Platais

    … oracle mājas lapas preses relīze liecina, ka darījums noticis, bet vācu winfuture vēl samērā nesen ziņoja, ka ASV valdības organizācijas bija kaut ko bloķējušas, mēģināšu atrast.

    Atbildēt
  7. ZBH

    laukupaps : Sun Microsystems veel neir Oracle iipasums, tur veel avien tiek gaidiits regulator dobro, taa ka atslaabsti. tas, ka Sun un Oracle akcionaar devus dobro, veel nenoziimee notikus dariijum.

    Atbildēt
  8. Knaģis

    Tas, ka RIX uz MS produktu bāzes uztaisīja 4.6 miljonu projektu, nenozīmē, ka viņi uz Oracle vai kādas citas bāzes nebūtu mācējuši tikpat noslaukt. Miljonu projektos jau licences reti kad ir lielākā daļa, te vairāk pie vainas mūsu pašmāju bāleliņi, kas bija labi iemācījušies slaukt valsts iestādes.

    Par pārējo neko neburkšķēšu 🙂

    Atbildēt
  9. Kuuminsh

    Pirms dirst ka x preojektā noslaukta y summa… vajag bik iztirzāt smalkāk.
    No kā sastāv kaut kāda IS ?
    Platforma + programmatūra.
    Kas ir platforma? OS, DB.. kaut kādi servisi.
    Pati emmm vaterver kas pa sistēmu tiek te pat bliezta augšā.
    Un tagad pats svarīgākais… cik lielu daļu no kopējiem izdevumiem sastāda dzelži, platforma.. un cik ir viss pārējais.. tb izstrāde?
    Kā likums.. lielajos valsts projektos izstrāde sastāda absolūt lielāko daļu no kopējās summas.
    Ja reiz tie bezmaksas risinājumi būtu tik izdevīgi privātie jau sen visi dzīvotos uz jamajiem, bet nez kāpēc tā nenotiek.
    Mežonīgais kapitālisms ļauj izdzīvot stiprākajam… bezmaksas risinājumi ir sipri savā lauciņā, bet kad viņi kliedz, spiedz un sit ar kāju pie zemes sakot ka ir labākie pilnīgi vienmēr.. tas paliek smieklīgi.

    Uzmauks kādu projektu uz open sources un ta redzēs kāda ir tā ekonomija.
    Pisīsies ar izstrādi 3x ilgāk… koderu h ar kaut ko maksā.
    Svarīgi arī cik pieejami ir speciālisti… sakostiem zobiem priekš viena projekta izrakt darbinieku ir viena lieta, bet tev tak tā sūda sistēma ir jāuztur… darbaspēka jautājums ar ir aktuāls.
    ,Izstrādes vide, darbaspēks.. tas viss ļoti pamatīgi ietekmē produkta izgatavošanas, ieviešanas kā arī uzturēšanas izmaksas.
    Uz tā visa fona kaut kāda sūda winduļa sķervaka un SQL licences ir vienkārši kaķa asaras, bet ja tas ļauj taupīt cilvēkstundas… tad tas ļoti ātri atpērkas.

    Atbildēt
  10. Platais

    2 Kuuminsh

    Visvairāk tas atpērkas MS, kurš pasūtītāju ir uzsēdinājis uz adatas, jo kā likums MS produktiem ir pamatīgas grūtības savietojamībā ar citiem (diez kādēļ tas tā?!). Gluži vienkārši Latvijā daudzi koderi (un cik tik tiešām ir tādu kurus varētu nosaukt par īstiem koderiem) vienkārši nevēlas darīt savādāk.

    Atbildēt
  11. ZBH

    Kuuminsh: a nafig privaatajam nepirkt M$, ja var atlauties uzbliezt jaun SIA, viss labos aktiivs nogruust tai un veco SIA aizlaist bankrotaa, uzmetot viss, ko var uzmest? chista peec M79 piemeer, kur intensiiv reklameej Vistu un Office2007 (lietoj ar).
    nee nu, ja oborots atlauj, un navars stipr virs 15%, tad var peso neskaitiit arri parastajaa reziimaa.
    vienalg iru redzeejs pietiekos daudzs privaatos, kas lieto OpenOffice. mazajos kantoros licenceets M$O vispaar iraid retums, ja vien nepieder pie kaad no ieprieks mineetajiem gadiijumiem.
    otrs, kad beidzot vis M$ adept saaks atskirt opensource no freeware? mozj tas kaad izbriin, bet arri makss zaft, taisiit uz pasuutiijum, var buut opensource, un pat, ahu ahu, GPL.
    es kaukaa neredz M$ platformaa taas ieekonomeetaas cilveekstunds. kaads biij uzpuusts cilveekstunds un glukozaur pirms 11 gadiem, taad veel avien iraid. un no terminjiem brauc aaraa klozetzurcist ka nu tikai. da i klozetzurc lauj siem nosleept no pasuutiitaaj aciim atklaats kluuds DNSaa (hromosomaas, kas par rok taisnum atbild).

    Atbildēt
  12. Pēteris Krišjānis

    “Daudzi komentētāji jau ir sarakstījuši sašutuma pilnus komentārus par Baltic Screen nekompetento rakstu. Viņi jau neko daudz nav samelojuši – vienkārši ir pateikuši daļu patiesības.”

    Un šī patiesība būtu…? 🙂 Protams, atvērtā koda risinājumu ieviešana un apkalpošana maksā un ja sistēma ir nopietna, tad protams cipari ir smuki.

    BET “Baltic Screen” šajā gadījumā ir saskaitījusi Oracle, utt. visādu komercsoftu visādas izmaksas, neielaižoties sīkumos. Ja tur būtu smalkāk izanalizēts, bet tie ir prasti meli, nomaskēti par patiesību. Tipisks FUD, lai radītu sabiedriskās domas pretspiedienu vai argumentus Microsoft dīleriem.

    Par LATA versus LAKA – LAKA vienmēr ir gribējusi vairāk gīku tusiņš, tāpēc jau nekas daudz mums nepievienojās no komerciālajiem un institucionālajiem spēlētājiem. Tāpēc zināmā mērā beigās tomēr ir labi, ka viņi paši nodibināja LATA un bīda savas idejas.

    Atbildēt
  13. Grrr

    Baltic screen raksts ir vienkārši g…o. Nekur rakstā nav minēts, ko tieši kuri LATA biedri ir pārdevuši. Tas, ka Oraclei un IBMam (pēdējais toč bija LATA biedrs, par Oracli nezinu) ir bezmaksas atvērtā koda programmatūra, tas nenozīmē, ka to vien viņi ievieš. Varbūt pārdevuši kādus tur Tivoli un Oracle DB un tagad BS ceļ brēku.

    Ja pareizi atceros, tam rakstam autors bija Lato Lapsa.

    Atbildēt
  14. IK

    Nu es arī lasu tikai to ka LATA biedri ir slēguši līgumus ar valsts struktūrām par 5.3milj, nekur jau nav teikts ka minētais cipars ir par opensource risinājumiem. Raksta message ir tas, ka LATAs biedri tipa baigie divkoši – sludina cik forši ir opensource bet cītīgi pārdod visu ko var pārdot, bet ne jau par to ka opensource dārgi izmaksā.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.