Lattelecom ir uzsācis akciju par iespēju atvērt bezmaksas pieeju WiFi punktiem, kas ir izkaisīti pa visu Latviju. Atliek vien 100 lietotājiem nobalost par kādu no WiFi piekļuves punktu un tas nonāks atvērto WiFi piekļuves punktu sarakstā.
Nobalsot var ierobežotu laiku no 26.marta līdz 2.aprīlim speciāli izveidotā lapā www.atverwifi.lv. Lai nobalsotu, būs nepieciešams konts kādā no sociālajiem tīkliem – Twitter, Facebook vai Draugiem.
Labā ziņa ir tāda, ka WiFi tēma ir aktualizējusies.
Pagājušā gada izskaņā Gemius sadomāja izveidot noslēguma Topu, lai noskaidrotu, kuri bija lasītākie 2012.gada blogi Latvijā. Par godu šai aktivitātei, daudzi blogeri saņēmās un aktīvi kaut ko rakstīja savos blogos. Bija arī tādi, kā es, kas lika mīksto. 😉
Nu ir nopublicēti rezultāti, kā arī skaidrojums kāpēc tā.
Kā redzam, tad kopš pagājušās reizes, šis tops ir būtiski mainījies un varētu pat teikt, ka ir parādījušās “jaunas” sejas. Un vēl interesantāk ir tas, ka Topa galvgalī ir jauns līderis iinuu.lv. Pirmajā brīdī es to pat neatpazinu, bet kad uzklikšķināju, tad atcerējos šo blogu.
Gemius Latvijas lasītāko blogu TOP pilnās versijas PDF ir redzami visi dalībnieki. Veiksmīgu sērfošanu šajā gadā.
Šodien izrādās Latvijas internetam ir 20 gadu jubileja. Apsveicu visus Latvijas interneta lietotājus!
Internets bija tas, kas savulaik (1999.gadā) lika mainīt manu darbības sfēru. Es vēl toreiz īsti nesapratu, kas tas ir par zvēru un ko viņš ziemā ēd, bet iespējams, ka tieši tas arī vilināja.
Tagad varbūt tas izklausīsies diezgan smieklīgi, bet viens no kritērijiem, kuru toreiz es sev uzliku kā obligātu nosacījumu, meklējot darbu, bija interneta lietošana uzņēmumā. Darba meklējumos es izmantoju elektronisko saziņu – e-pasta sarakste. Tas man kalpoja kā rādītājs, ka uzņēmums ir progresīvs, jo tajā izmanto pašu modernāko komunikāciju veidu – e-pastu.
Lai arī sludinājums bija publicēts avīzē, tajā obligāti bija jābūt e-pasta adresei uz kuru varētu nosūtīt savu CV. Ar savu pirmo šefu (IT sfērā) es līdz vēlai naktij komunicēju e-pastā. Neatceros vairāk, ko mēs tur tik sirsnīgi rakstījām, bet tas man bija patīkams pārsteigums, ka uzņēmuma vadītājs tik aktīvi lieto e-pastu kā saziņas līdzekli. Tas bija tāds WOW!
Ja šodien vajadzētu izvēlēties kādu kritēriju pēc kura atlasīt darba devēju, tad tas būtu konts kādā no sociālajiem tīkliem ar lielu sekotāju skaitu – nozīmē, ka ne tikai seko līdzi modei, bet arī aktīvi piedalās modes kustībā. Ja vadītājam būtu vēl arī savs blogs, tad tas vispār būtu respect un уважуха. Tas atkal nozīmētu, ka cilvēkam ir ko teikt un tas ir vairāk par 140 simboliem…
Es esmu pateicīgs sev toreiz un tam internetam, kuru toreiz iepazinu, ka izdarīju pareizu izvēli, lai arī sākums bija grūts, toties augļi saldi. 😉
Atgādināšu, ka nākamgad 2013.gada 29.aprīlī .LV domēnam būs 20 gadu jubileja.
Šī gada maijā tika publicēts Latvijas blogu tops, kurā tika atrādīti visi tie blogeri, kuriem bija iespējas un vēlme izvietot Gemius skaitītāju. Kā jau katru reizi, arī šoreiz šis joks izraisīja vētrainas diskusijas un Gemius ir ieplānojuši izveidot atkārtotu Latvijas blogu topu (iz Krizdabz.lv).
Jāpaspēj pievienot kodu savā blogā līdz 31.oktobrim.
Atsaucoties uz blogu autoru izrādīto interesi pēc neatkarīgās trešās puses veidota Latvijas blogu topa, interneta izpētes uzņēmums Gemius šogad jau otro reizi veidos blogu topu, radot iespēju izzināt blogosfēras apmērus un attīstību Latvijā.
Lai aina par blogosfēras attīstību būtu pilnīgāka, Gemius aicina tos blogu īpašniekus, kas vēl nav pieteikuši savu blogu mērījumiem, pievienoties gemiusAudience pētījumam. Kā jau ierasts, statistikas mērījumi blogiem tiek nodrošināti bez maksas.
Lai pievienotos pētījumam, bloga īpašniekam jāievieto Gemius mērījuma kods (skripts) lapas pirmkodā. Blogu īpašnieki, kas vēlas pieteikt savu blogu pētījumam, aicināti sazināties, rakstot uz epastu linda.egle@gemius.com, norādot bloga īpašnieka vārdu, uzvārdu, bloga web adresi un blogā pārstāvēto tematiku. Pieteikšanās norisinās līdz 31. oktobrim.
Vai vajag piedalīties šajā topā? Jā, vajag. Kaut vai tāpēc, lai ieskatītos acīs patiesībai un saprastu, kur tu stāvi, ja tevi izmēra ar šādām metodēm. Un pēc gada iesim virsū Gemius, lai taisa jaunu topu, tad varēsi salīdzināt gadu pret gadu, kā arī izdarīt kaut kādus secinājumu.
Var jau karināt makaronus un spraust batonus ausīs, stāstos par to cik esi ietekmīgs un, ka to tā nevar izmērīt, bet sausi fakti jau runā paši par sevi. Ja nebaidies, ka tevi saskaitīs (диемжел латвиешу валода неатраду), tad pievienojies. 😉
Mūsu parazītorganizācijām naudas aptrūcies – aizskrējuši pie Ministru Kabineta ar sarakstiņu par jauniem nodokļiem.
Grozījumi noteikumos paredz, ka atlīdzības lielumu nosaka kā procentuālu likmi no datu nesēja vai reproducēšanai izmantojamās iekārtas pirmās pārdošanas cenas Latvijas teritorijā. Visa veida CD un DVD tie būs 6%, USB zibatmiņām – 4%, bet visa veida personālajiem datoriem – 1%.
Patlaban spēkā esošajos noteikumos atlīdzību par tukšajiem datu nesējiem noteikta kā konkrēta summa par vienību. Par audiokaseti un minidisku (MD) jāmaksā trīs santīmi, par videokaseti – seši santīmi, par CD-R un CD-RW disku – 10 santīmi un par DVD-R un DVD-RW disku – 20 santīmu. Savukārt par dažādām iekārtām, kas var tikt izmantotas autordarbu pārrakstīšanai, piemēram, CD un DVD rakstītāju, videomagnetofonu, MP3 atskaņotāju ar integrētu cieto disku jāmaksā viens lats.
Prieks, ka vismaz vienam cilvēkam valdībā nav mīzali galvā sakāpuši.
Pēc visu pušu uzklausīšanas Ministru kabineta komiteja šodien kopumā atbalstīja Kultūras ministrijas izstrādātos grozījumus attiecīgajos valdības noteikumos, taču premjers Valdis Dombrovskis (V) iestājās pret datoru aplikšanu ar nodevu, jo tāda ir retā Eiropas valstī. Viņš mudināja līdz jautājuma izskatīšanai valdības sēdē vēlreiz izvērtēt nepieciešamību ieviest šādu maksājumu.
Diemžēl tas nav nekas jauns, jo jau 2005.gadā šādā veidā parazīti likvidēja CD un DVD matricu tirgu Latvijā ar savu datu nesēju likumu. Kopš tā laika Latvijas uzņēmēji zaudēja vairākus simtus tūkstošus peļņu, iedzīvotāji iespēju iegādāties matricas par konkurētspējīgām cenām, bet valsts nodokļus. Toties parazīti varēja uzgavilēt, jo viņu ieņēmumi auga. Piemēram, Akka/Laa gadā noēd ap pusmiljonu latu administratīvajos izdevumos, lai nodarbotos ar legālo reketu un lobētu savu biznesu.
2008.gadā viņi mēģināja uzlabot savu finansiālo stāvokli, iesniedzot grozījumus datu nesēju likumā, bet toreiz viņiem nepaveicās, jo grozījumi netika pieņemti.
Interesanti tas kā tapa grozījumi.
Nesēja atlīdzība saskaņā ar Autortiesību likuma 34.pantu ir jāmaksā par likumīgi iegūto darbu kopēšanu personiskai lietošanai. Likumā ir noteikts, ka atļauta vienas šādas kopijas izgatavošana. Nesēja atlīdzība nav paredzēta autordarbu pirātisma radīto zaudējumu kompensēšanai.
Lai izpildītu tiesas spriedumu, Kultūras ministrija veica pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem attiecībā uz likumīgi iegūtu autordarbu kopēšanu. Tas parādīja, ka likumīgi iegūtus autordarbus personiskai lietošanai šogad ir kopējuši vien 13% iedzīvotāju.
Vairumā gadījumu jeb 56% respondentu minējuši, ka darbus kopējuši datora cietajā diskā, 44% aptaujāto kopējuši USB zibatmiņā, savukārt 32% respondentu – DVD. Pārējos datu nesējus ir izmantojusi mazāk nekā ceturtā daļa respondentu, kas ir veikuši autordarbu kopēšanu personiskai lietošanai, jeb mazāk nekā 3% no visiem pētījumā aptaujātajiem iedzīvotājiem.
Ir divas ziņas – viena laba, bet otra ne pārāk. Sāksim ar otro.
Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumā noteikto termiņu, grozījumiem noteikumos «Par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību» jāstājas spēkā jau šā gada novembrī.
Savukārt labā ziņa ir tā, ka šie grozījumi vēl nav pieņemti valdībā.
Grozījumi gan vēl jāpieņem valdībai.
Tīri teorētiski, ja uztaisa lielu troksni un normāli pamato, tad var atkal tos sprukstiņus nolikt pie vietas. Lai gan es šim variantam kaut kā neticu, jo domāju, ka viņi būs labi sagatavojušies, kopš pēdējās reizes.
Iz Apollo.
Tā kā esmu žurnāla Forbes Latvia abonents, tad mana e-pasta adrese ir viņiem pieejama. Šodien saņēmu reklāmu par to, ka viņu žurnāls tagad ir pieejams arī elektroniskā formātā.
Mani drukātā versija apmierina. Kopš pirmā numura tā ir mainījusies uz labo pusi, jo gandrīz vienmēr ir pietiekami daudz interesantu rakstu un es pat sāku to abonēt. Vēl man patīk tas, ka žurnāls nāk iesaiņots plēvē, kas to pasargā no samirkšanas slapjā laikā. Diemžēl citi žurnāli nāk plēvē tikai tajā gadījumā, kad tur ir iekšā reklāmas bukleti. It kā tāds nieks, bet patīkams. Manis pēc katrā numurā varētu likt pa reklāmas lapai, lai tik ieliek plēvē. 🙂
Bet nu labi, šodienas tēma ir elektroniskā versija.
Priecīga ziņa visiem interneta lietotājiem, kas tieši vai pastarpināti izmanto Lattelecom internetu, lai lietotu Krievijas vai Vācijas (un arī citus Eiropas) interneta resursus.
Šodien preses konferencē tika atklāts jauns Eiropas ātrgaitas datu pārraides kanāls, kas stiepjas no Vācijas uz Krieviju caur Poliju un Baltijas valstīm – Baltic Highway.
2012.gada 26.septembrī vadošo Latvijas, Vācijas un Krievijas telekomunikāciju uzņēmumu – „Lattelecom”, „Deutsche Telekom” un „MegaFon” – augstākās vadības pārstāvju klātbūtnē LR Satiksmes ministrijā tika oficiāli atklāts kopīgi realizētais datu pārraides ceļš Baltic Highway, kas nodrošinās augstākās kvalitātes datu pārraidi caur Baltijas valstīm, Poliju un Vāciju ar pagarinājumu uz Krievijas reģionu.
Par vienu ārzemju kanālu vairāk, ar ko arī visus apsveicu. Izrāvumi no preses relīzēm ir atrodami zemāk.
Internetā parādījušās ziņas par to, ka hakeri ir nopludinājuši sociālā tīkla LinkedIn paroles kontrolsummu, kas ir uzģenerēta ar vāju kriptogrāfisko kontrolsummas ģenerēšanas algoritmu SHA-1. Tas nozīmē, ka ar pietiekamiem datoru resursiem var iegūt šo paroli un izmantot nekrietniem mērķiem.
Nopludinātas apēram 6.5 miljonu paroļu. Diezgan iespaidīgi. Ieteicams ir nomainīt savu veco LinkedIn paroli ar citu, kamēr šo paroli vēl nav sākušas izmantot kādas citas personas.
Kādi citi braši puiši ir ātri izveidojuši vienkāršu lapiņu ar kuras palīdzību var pārbaudīt vai tava LinkedIn parole ir nopludināta, vai nē. Es pārbaudīju un redz, ko ieraudzīju – LeakedIn.org. Pēc tam manuāli salīdzināju ar SHA-1 nopludinātās datubāzes saturu un arī atradu savas paroles kontrolsummu.
Puiši apgalvo, ka viņi pārbauda tikai paroles kontrolsummu, kuru uzģenerē ar JavaScript palīdzību tavā datorā un tad pie “Check” nospiešanas uz serveri nosūta tikai šo nesaprotamo simbolu virkni. Apskatījos kodu un izskatījās tīrs.
Ejam uz LinkedIn lapas Settings un spiežam uz pogas Password Change.
Bet par pašu LinkedIn paroļu noplūšanu var palasīt dažādos resursos.
Habrahabr.ru ar saitēm uz pirmavotiem un bildīti no foruma, kurā bija nopublicēti atkodētās paroles. BusinessInsider, TheNextWeb ar brīdinājumu mainīt paroli tūlīt. LinkedIn paši kaut kā aplinkus motivē lietotājus mainīt paroles, te ir viņu bloga ieraksts par to kā labāk izvēlēties paroli.
No 2.aprīļa Latvijā būs iespējams noformēt jauna veida personu apliecinošu dokumentu – personas apliecību jeb elektronisko identifikācijas karti (eID).
Iz ziņām.
Jaunais dokuments nebūs obligāts, tātad cilvēki paši varēs izvēlēties, kādu dokumentu noformēt un turpmāk izmantot – pasi vai eID. Ja līdz šim ikvienam, kurš vecāks par 15 gadiem, bija obligāti jānoformē pase, tad turpmāk ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs izvēlēties sev piemērotāko dokumenta veidu – pasi, personas apliecību vai abus šos dokumentus, skaidroja Rjabcevs.
Principā šis dokuments vairāk būs domāts lietošanai Latvijas teritorijā un var noderēt tiem, kam nav autovadītāja apliecības, vai arī gadījumos, kad, piemēram, bankā prasa uzrādīt pasi.
Pilnīga pases aizstāšana ar eID tuvākajā nākotnē nebūs iespējama arī tāpēc, ka visā pasaulē turpina izmantot vīzas, kas tiek ielīmētas ceļošanas dokumentos, bet personas apliecībā neko ielīmēt nevar. Tāpat vairākās valstīs robežsargi ceļošanas dokumentos joprojām iespiež zīmogu par robežas šķērsošanu, un šo zīmogu, protams, nevar spiest uz plastikāta kartes, tāpēc šim nolūkam jāizmanto pasi.
Izskatās šādi. Klikšķinam uz bildes, lai redzētu lielāku paraugu.
Jau 2009.gadā solīja, ka elektroniskās identifikācijas kartes tiks ieviestas 2010.gadā, bet tā arī neieviesa. Igauņiem bija skaidra vīzija ar konkrētiem uzstādījumiem, kas arī tika realizēti. Uz to brīdi, kad pie mums vēl runāja, ka kaut kad jāievieš, Igaunijā jau bija virs 1 miljona aktīvu karšu.
Es šobrīd vairs neesmu sekojis līdzi kā šīs jaunās eID kartes sadzīvos ar e-parakstu v2.0. Pēc saitēm PMLP lapā, izskatās, ka sadzīvos.
Par to kā tikt pie jaunās elektroniskās identifikācijas kartes var soļot uz PMLP lapu.
Starp citu, interesants brīdinājums no PMLP lapas.
NB! Personas apliecībā ir iestrādāta bezkontakta mikroshēma, tādēļ, ja Jūs izmantojat e-talonu, lai samaksātu par braukšanu sabiedriskajā transportā, brīdī, kad elektroniski reģistrēsiet savu e-talonu sabiedriskajā transportā, neturiet to kopā ar personas apliecību! Pretējā gadījumā e-talons var nedarboties, un Jūsu brauciens netiks apmaksāts.
Šodien LNT ziņās redzēju sižetu par to cik ātri policijai vajadzētu ierasties izsaukuma vietā. Nekad nebiju par to aizdomājies.
Pirmā lieta, kas iešāvās prātā pēc tam, kad redzēju A kategorijas reaģēšanas laiku 15 minūtes, bija filma Aizbēgt trīs dienās (The Next Three Days). Tur galvenais varonis uz rokas uzrakstīja 15 minūtes, kuru laikā viņam bija jāpaspēj izbraukt no pilsētas centra, jo tas ir laiks, kurā pilsētas izejas tiek nobloķētas. Protams, tā ir filma un iespējams, ka reāli tā nav, bet tas bija tas par ko es padomāju, kad ieraudzīju šo reaģēšanas laiku.