Latvijā ir jābūt vienam e-parakstam

No rīta atvērtu, bet tikai tagad izlasīju gandrīz visu interviju ar jauno īpašu uzdevumu ministri elektroniskās pārvaldes lietās Signi Bāliņu. Atgādināšu, ka Gudele iekrita uz tortes.

Jēdziens «e-pārvalde» faktiski sāka attīstīties 2001. gadā. Gadu vēlāk tika definēti pieci iedzīvotājiem sniedzamie e-pakalpojumi. Šodien pastāv jau programma i2010, kurā jau ir paredzēti 12 pamatpakalpojumi iedzīvotājiem, bet 8 — uzņēmējiem. Latvijā šogad ieviesīs 20 e-pakalpojumus, kas pārklās daļu no šiem 12 pamatpakalpojumiem. Par vienu no vairāk lietotajiem pakalpojumiem varētu uzskatīt dzīvesvietas elektronisko deklarēšanu. Tāpat tiek minēta dokumentu iesniegšana, ielūgumu apstiprināšana Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, šo dokumentu izsniegšana, kā arī pašvaldību lēmumu norakstu pieprasīšana. Jau tagad tiek realizēts un iedzīvotājiem piedāvāts tāds pakalpojums kā dokumentu derīguma pārbaude, kas īpaši būtiski ir notāriem, kā arī vairākām citām iedzīvotāju grupām. Tāpat elektroniskā veidā varēs nosūtīt iesniegumu Valsts policijai. Tiks arī attīstīts pakalpojums, ar kura palīdzību varēs pārbaudīt, vai persona ir dzīva vai mirusi, jo nereti mums nākas saskarties ar tā saucamajām mirušajām dvēselēm. Elektroniskā veidā ir arī iespējams pārbaudīt, vai personas īpašumā nav deklarējies kāds cits cilvēks. Ir vēl vairāki pakalpojumi, ar kuriem sekretariāts ir strādājis jau ilgāku laiku, lai tos varētu piedāvāt iedzīvotājiem jau šogad.

Diemžēl neko vairāk, kā tikai tukšas runas tur nemanīju. Ko es gribētu redzēt jeb kā būtu jādefinē mērķi, lai to uztvertu daudz maz nopietni un nebūtu pēc tam jāskatās uz nepaveiktiem darbiem, kas maksā bargu naudu?

Paņemsim kaut vai igauņu piemēru, kas nosprauda konkrētus mērķus ar konkrētiem datumiem. Bet vēl svarīgāk – viņi noteica maksimālo summu kādā būtu jāiekļaujas, ieviešot ID kartes.

Pirmais punkts

Te ir skaidri nodefinēts, ka līdz 2009.gadam ID-karte būs pamata dokuments, lai identificētu cilvēku internetā. Tālāk būtiskas nianses ciparos, lai vēlāk būtu vieglāk sekot līdzi plāna izpildei un analizēt rezultātus.

Согласно договору, к 2009 году ID-карта станет основным средством идентификации личности в интернете. Если в 2006 году пользователей ID-карты в Сети было всего лишь 20 тысяч, то к 2009 году их будет 400-600 тысяч. 

Otrais punkts

Согласно договору, основные партнеры «Vaata Maailma» – ЕМТ, SEB Eesti Ühispank, Elion и Хансабанк – в течение ближайших трех лет поддержат новый проект «Компьютерная защита – 2009» на общую сумму до 60 миллионов крон.

Līgumu noslēdz komerciālas iestādes, kas nosaka konkrētu summu, kurā būtu jāiekļaujas. Tā kā es šo informāciju ņēmu no viena agrāk iesākta raksta, kas tā arī netika nopublicēts, tad ir iespējama kļūda rēķinos, bet lietas būtību tas nemaina. Igauņu 60 000 000EEK ir 2 694 000 LVL. 2.7 mlj. Ls ir griesti. Viss.

Tālāk seko stratēģijas un taktikas apraksts ar to, kā viņi šos mērķus ir ieplānojuši sasniegt. Te var iepazīties ar pašu vienošanos: «Компьютерная защита – 2009» (pdf, 142 KiB)

No viena cita raksta, ko arī nenopublicēju. Te būs igauņu veiksmes stāsta turpinājums. Kā jums šķiet, kas notiek, kad normāli nosprauž mērķus un izplāno kā tos sasniegt?

Tieši tā – pie daudz maz normālas un reālistiskas plānošanas var arī sasniegt plānus noteiktajos termiņus un paredzētajās summās. Protams, ja tur nav iesaistītas kriminālas darbības.

Uz vakardienu viņiem jau bija vairāk nekā 1 mlj. aktīvu karšu lietotāju.

ID-karte

Papildus tam viņi maijā uzsāka ID-kartes kampaņu.

с 22 мая началась всегосударственная оповестительная кампания ID-карты. Цель кампании – установить мировой рекорд, подписав один документ как можно большим количеством цифровых подписей.

Окс добавил: „Если Эстония подала пример Латвии и Литве кампанией по уборке мусора «Teeme Ära!», то почему бы не поставить перед ними новую цель – применение цифровой подписи? “

Цель организаторов кампании – собрать не менее 50 000 цифровых подписей. Кампания направлена  на побуждение граждан к безопасному использованию электронных услуг и цифровой подписи. ID-карта гарантирует подлинность поставленной подписи, которая также является  равноценной собственноручной подписи.

Man šķiet, ka nebūs grūti uztaisīt pasaules rekordu, lai parakstītu vienu dokumentu ar 50 000 parakstiem.

Tweet about this on TwitterShare on FacebookShare on VKShare on RedditShare on Google+Share on LinkedInEmail this to someone

14 komentāri par “Latvijā ir jābūt vienam e-parakstam

  1. Arnolds

    Tēma veca kā pasaule – jau pat apnikt paguvusi. Brīdī, kad Igaunijā cilvēki strādā, lai pēc iespējas vairāk propogandētu, atbalstītu, veicinātu un padarītu pieejamākus plašākām tautas masām un galvenais – lētākus e-pakalpojumus, šeit visi domā tikai par to, kā nomest Loskutovu un kārtējo reizi pārdalīt savas faking ietekmes sfēras. Attiecīgi tāda Signe Bāliņa ar savu nē-parakstu visiem ir pie pakaļas.

    P.S. Intervija pilnīgs ūdens. Bāliņa atbild ar citu norunātām frāzēm.

    Atbildēt
  2. Smilgs

    Šoreiz visu cieņu, konstruktīvs raksts nevis raudas. Mani komentāri:
    *) Tie 2x mistiskie e-pakalpojumi visu laiku tiek bāzti acīs, ka tūlīt būs. Bet reāli ir pussprādzis kaķis. Vajag kaut ko radīt ar lielu pakalpojuma vērtību, ko man dod uzzināt kas ir piedeklarējies manā dzīvoklī? Dokumenta statusa pārbaude? CSDD autentifikācija un internetbanka man tad jau liekas daudz sakarīgāki e-pakalpojumi.
    *) Kad būs solītā autentifikācija ar internetbanku starpniecību? Tas latvijas pasta čips ir nesavietojams ar Vistu un nestabili strādā arī ar jebko citu.

    Atbildēt
  3. Valdis

    Elektronisko parakstu lietoju jau gandrīz 15 gadus (PGP, GPG) un visas pasaules bankas arī, kopš tas ir pieejams, un čipkarte tur nav vienīgais veids, kur to glabāt. Visi, kam to vajag, sen jau to lieto, a tiem, kam nevajag – tie nelieto. Un tādi e-praksti tur pa vidu maisās kā piektais ritenis. Man pat liekas, ka viņi paši nesaprot, kas tas vispār ir un kā darbojas.

    Atbildēt
  4. modric

    hehe – izrādās, ka mums ir jau 2 eParaksta sistēmas… VIDam acīmredzot apnika gaidīt uz to šlosera/Pasta brīnumu, un viņi ir uztaisījuši savu BEZMAKSAS sistēmu, ar ko parakstīt VIDam elektroniski iesniedzamās atskaites jau šodien, nevis kautkad nākotnē. Tiesa, čipkartes gan nav, ir tikai failiņš, ko var flash`kā kaut vai glabāt, bet tā to var izmantot no jebkura datora, nav nepieciešams speciāls card reader…

    Atbildēt
  5. kintu

    Nevar teikt, ka nacionālais e-paraksts nebūtu vajadzīgs, bet tai pašā laikā nav daudz attīstītu valstu, kas to ir ieviesušas vai pat plāno to ieviest, jo pēc tā nesaskata lielu vajadzību.

    Nesen wired.com bija jauks raksts “Kāpēc mēs joprojām uzticamies pa faksu nosūtītiem parakstiem”. Doma ir tāda, ka ne jau tas faksētais paraksts ir izšķirošais. Svarīgs ir viss process, kas ietver iepriekšējās diskusijas, attiecības, drošības procedūras. Tā ka paraksts pašās beigās lielā mērā ir tikai formalitāte, un lielākajā daļā darījumu tā viltotājiem to ir grūti ļaunprātīgi izmantot. Bet tur kur tas ir kritiski (bankas utt.), jau pastāv drošas sistēmas (čipkartes, kodu kalkulatori).

    Nevar raudzīties uz e-parakstu kā panaceju, ja nav sakārtota visa pārējā sistēma. Es neuzticēšos nezināmam preču piegādātājam tikai tāpēc vien, ka viņš savu piedāvājumu būs apstiprinājis ar e-parakstu. Arī dzīvokli tu nepirksi, tikai ar e-parakstītu dokumentu.

    Tai pašā laikā lielākā daļa biznesa attiecību, kā līgumi, pasūtījumu veikšana, rēķinu nosūtīšana, ar uzticamiem ārzemju klientiem 100% notiek caur e-pastu. Tas ir iespējams tāpēc, ka parasti nav šaubu par pušu identitāti. Bet ja šaubas būtu, tad arī e-paraksts nebūtu absolūta garantija. Vienmēr būs cilvēki, kuriem hakeri nozags e-karšu rekvizītus, ieskatot pašas kartes un PIN kodus, tāpat kā šodien nozog un iztukšo bankas kartes. Īpaši Latvijas vidē īpaši nozīmīgs ir šī raksta secinājums: Our legal and business systems need to deal with the underlying problem — false authentication — rather than focus on the technology of the moment. Systems need to defend themselves against the possibility of fake signatures, regardless of how they arrive. Mūsu tiesiskajai un uzņēmējdarbības sistēmai ir jāprot risināt pamata problēmu – viltus identificēšanu – nevis koncentrēties uz pašreizējo tehnoloģiju. Sistēmām ir jābūt aizsargātām no viltotiem parakstiem neatkarīgi no to veida.

    Atbildēt
  6. versatile

    shodien riga.lv ielogojos ar hanzanet autorizaciju…
    lv situacija ar e-parakstu nav tik sudiga ka tas te tiek klaarets. igaunji nav ne uz pusi tik aktiivi e-pakalpojumu lietotaji ikdiena ka viens otrs megjina iestastit. ID karte ir visiem, bet to izmanto oa fizisku ne elektronisku ID dokumentu.
    jaa, daudz kas mums tiek darits ne taa kaa vajag. bet mes esam tikai S-liiknes apakshaa.
    e-paraksts pahslaik mums ir maksligi ieviests produkts, kuru neradija pieprasijums. kjeksiisha peec. bet iespejas to pacelt funkcionejoshu ir.
    starp citi. neba nu mums vieniem taa neveicas.
    Somija, kuras pieredzi, starp citu, parnjema Igaunija, galigi visu salaida deelii – to pat SK paarstavis atzina.
    aa, un LV vispar varas sava sulaa – Porvoo konferences jau sen neapmeklee (bet kad apmekleja, 2x prezenteja paredzeto ID kartes risinajumu lidzigi ka EE, tik tas kaut kur pazuda pa celjam…), piemeram…
    zinu ko muldu. Rakstiju bakalauru par Latvijas e-me un Igaunijas eID.

    aa, un smartkarte ir viens no letakajiem infas nesejiem. atceramies, ka smartkarte ne tikai glaba informaciju, tai jabut nenokopejamai, turklat cheksummas rekjina kartes iebuvetais procis.
    USB token’i ir n reizes dargaki. viena smartkarte izmaksa pastam teju pie 10LVL, neskaitot apdruku etc. shitu. Igaunija ir masivas subsidijas uz kartem un lasitajiem. viens no aspektiem, ja kas.

    Atbildēt
  7. [email protected]

    Nu, cik man zināms caur pazīstamiem cilvēkiem, tantei Bāliņai nebija ne jausmas, uz ko viņa parakstās, piekrītot e-lietu ministres postenim. Tb, cilvēkam (kā par brīnumu) joprojām eksistēja ilūzijas par to, kā tiek bīdītas lietas valdības līmenī. Bet, kad viņu apstiprināja un viņa ieraudzīja, ka no viņas tiek gaidīts nevis normāls darbs, bet gan skraidīšana no vienas lielas koalīcijas partijas pie otras, lai dabūtu “akceptus” jebkuriem jautājumiem… njā, no šī “kultūršoka” vairāk kā tikai reproducēt jau visu bijušo diezin vai viņai vairs vairāk spēka paliks.

    Nav pirmais cilvēks, ar kuru tas tā notiek, btw.

    Atbildēt
  8. ZBH

    2 mrlobber : kas galiig neliek vinai palikt shai postenii. taa arri vareet iznaakt ar run uz balkon un tiities uz veco darb viet.
    a vispaabaa, ne suud nebuus tie pakalpojum shogad, riixtes savaakusies projekts vairaak kaa speej pavilkt, taut ar migree na, itogo bukseej, buksee un buksees. bux technologies.

    Atbildēt
  9. Arnolds

    Es neuzticēšos nezināmam preču piegādātājam tikai tāpēc vien, ka viņš savu piedāvājumu būs apstiprinājis ar e-parakstu. Arī dzīvokli tu nepirksi, tikai ar e-parakstītu dokumentu.

    Dzīvokli tu ar e-parakstu tu nenopirksi jebkurā gadījumā :)~ Zemāk nedaudz no Elektronisko dokumentu likuma:

    Šā likuma noteikumi nav piemērojami līgumiem, ar kuriem tiek radītas vai nodotas tiesības uz nekustamo īpašumu, izņemot nomas tiesības;

    Atbildēt
  10. Agrais

    “Elektroniskā veidā ir arī iespējams pārbaudīt, vai personas īpašumā nav deklarējies kāds cits cilvēks”‘——– kāda suņa pēc , bez īpašnieka ziņas un atļaujas(juridiski apstiprinātas) vispār kādu var deklarēt ???? ar to būtu jāsāk sakārtot lietas likumdošanā , neviss jāfilozofē,- kā īpašniekam ar mistiska bē- paraksta pielietošanu uzzināt , ka viņa īpašumā kāds ir deklarējies.
    Lai gan deklarācija neuzliek īpašniekam nekādas saistibas -tik pat ātri var izdeklarēt ar beisbola nūjas palīdzību.

    Atbildēt
  11. kintu

    Tad nu gan esat aizsapņojušies, ka tagad visi Latvijas bomži to vien grib, kā deklarēties tavā adresē. Manuprāt ar likumiem viss ir kārtībā – ja esi deklarējies adresē, kur tu reāli nedzīvo vai vismaz nesaņem pastu, tev var uzlikt diezgan lielu naudas sodu. Viss pārējais ir pupu mizas.

    Atbildēt
  12. Atbalss: Igauņiem uzstāda pasaules rekordu uzņēmuma reģistrēšanā internetā | Pods.lv

  13. Atbalss: Personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas karte – eID | Pods.lv

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.