Sadaļas arhīvs: Ziņas

Twitter pērk TweetDeck par $40 miljoniem

Ziņa čivinātājiem un visiem pārējiem, kam patīk kaut ko pirkt un pārdot no virtuālām lietām.

TechCrunch raksta, ka Twitter ir izteicis piedāvājumu TweetDeck no kura nevar atteikties. Piedāvājums ir vienkāršāks par vienkāršu – pārdoties par nieka $40 miljoniem zaļo un ne tik zaļo amerikāņu naudiņām.

Today, CNN and CNET broke the news that TweetDeck has been acquired by Twitter for $40 million. Twitter has yet to officially confirm, but judging by what we’re hearing from sources close to the deal, it’s done and done.

Oficiālas informācijas no Twitter vēl nav, bet visticamāk, ka no šī piedāvājuma neatteiksies, jo šis jau ir otrais gribētājs un piedāvājums ir nopietnāks.

As you may remember, the story of TweetDeck’s acquisition has changed a bit since February, as reports indicated at that point that TweetDeck was on the verge of being acquired by Bill Gross’ UberMedia — the price speculated at between $25 and $30 million. And, as it seems, Twitter was having none of that. They apparently rushed in with a counteroffer — an offer now proved to be on that TweetDeck couldn’t refuse. You can check out TechCrunch EU for the full story on how it all went down.

Esmu dzirdējis, ka TweetDeck esot labs rīks, lai tiktu galā ar to kņadu, kas darās tviterī.

Latvijas uzņēmumu spilgtāko vadītāju Top 9

Šodien ielīdu internetos. Jā – atkal. 😉

Sapratu, ka es varētu no rīta līdz vakaram rakstīt un rakstīt, līdz klaviatūrai taustiņi nodils. Bet tā kā man žēl taustiņu, tad es ciešu klusi un neko nerakstu.

Noskatījos vienu vecu video rullīti (zemāk redzams) par to, ka žurnāls “Kapitāls” ir izveidojis Latvijas uzņēmumu spilgtāko vadītāju “Top 9”. Starp citu, žurnāla elektroniskā versija jau trešo gadu ir pieejama elektroniski bez maksas. Teikšu godīgi, ka es neesmu šī žurnāla lasītājs, lai gan ik pa reizei tajā ielūkojos, lai izvilktu šo to interesantu. Gluži kā šoreiz. Ja šādas iespējas nebūtu, tad visticamāk, ka šī ieraksta arī nebūtu. Tā tāda atruna, lai nenogriež šo iespēju tiem dažiem simtiem lasītāju, kas izmanto šo iespēju. Paldies! 🙂

Tāpat kā mums visiem – arī man patīk dažādi topi. Šajā sarakstā ir uzņēmumu-miljonāru vadītāju tops. Būtu interesantāk, ja nākamā gada topā būtu arī kāds mazais uzņēmējs. Vēl būtu labi, ja pastāstītu detalizētāk par to kā šie vadītāji tur nokļuva. Un katru mēnesi pa vienai intervijai ar vienu no topa dalībniekiem līdz nākamajam gadam, kad tiks publicēts 2012.gada tops.

Lasīt tālāk

Kultūras ministrija par Microsoft licencēm tērēs 781 000 Ls

Es tieši sapriecājos, ka Ministru Kabineta noteikumos beidzot ir iestrādāti atvērtā koda standarti un tiek ielikts pamats sākt darīt lietas kā to dara citās civilizētās valstīs, bet tad Vaards laipni norādīja uz kādu iepirkumu.

Nezinu kā pateikt Kultūras Ministrijas korumpētības pakāpi, bet attiecībā uz IT lietām šī ir viena no skaļākajām ministrijām, kas rīko visdīvainākos konkursus un izmanto apšaubāmas tehnoloģijas. Vai tiešām ir jāizmanto Mc Betona epiteti, lai apzīmētu tur strādājošo kompetences IT jomā?

Kultūras ministrija (KM) par Microsoft programmatūras lietošanas licenču piegādi ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu vajadzībām tērēs 781 tūkst. Ls.

Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) dati liecina, ka sarunu procedūrā bez konkursa izsludināšanas ir izraudzīts IT uzņēmums DPA.

Atbilstoši IUB datiem pērnā gada decembrī Valsts kasei ir noslēgts 40,5 tūkst. Ls vērts līgums ar DPA par Microsoft Office 2010 licencēm. Apjomīgs iepirkums par Microsoft programmatūras jauninājumu un lietošanas licenču piegādi ar DPA ir arī Latvijas energokompānijai Latvenergo. Paredzamā līgumcena IUB atzīmēta 1,283 milj. Ls.

Pirms tam Demagoģijas ministres afēru sekas bija dīvainā kultūras kartes lapa par 750 000 Ls, tagad apšaubāms licenču iepirkums.

Mums taču valsts ir bagāta, palīdz lieliem uzņēmumiem – DPA, Rix technologies. Vai nav skaisti? Un tas viss par mūsu naudu.

LIAA 75 000 latu tērēs koučingam

Es zinu, ka jums patiks vēl viens raksts par koučingu. 😀

Kā jau savās pārdomās par koučingu liku saprast, tad cepiens nekad nav bijis, nav un nebūs par naudu, bet gan par tās daudzumu, neatkarīgi no tā par kādu tēmu ir stāsts. 🙂

Šodien lasu lielisku virsrakstu par to kā LIAA investēs savus līdzekļus advokātu birojos. Visi taču zina, ka no advokātu birojiem nāk labākie kouči.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) paredzējusi slēgt 75 000 latu vērtu līgumu ar advokātu biroju «BDO Zelmenis&Liberte» un SIA «Con Fide» par koučinga pakalpojumiem, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta mājaslapā publicētais paziņojums par lēmuma pieņemšanu.

Lieliska ziņa – maksimums 100 cilvēki nākamā gada laikā kļūs gudrāki, protošāki un varošāki, jo katra apmācībai tiks atvēlēti 750 lati.

Kā norāda LIAA, koučings ir konsultatīvs pakalpojums, kuru inovācijas projektu īstenotājiem sniedz LIAA atlasīti konsultanti ar mērķi sagatavot inovācijas projektus finansējuma piesaistei.

Konkurss ir orientēts uz tiem inovatīvo ideju autoriem, kuri vēlas īstenot savu biznesa ideju, izmantojot konsultācijas.

Pakalpojumus varēs saņemt biznesa plāna izstrādei dažādu investīciju piesaistei vai biznesa sākšanai, mārketinga konsultācijām, intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kā arī finanšu konsultācijām.

Ja bez liekas ironijas, tad pilnīgi pieļauju, ka tā ir lieliska pieeja, lai sasniegtu labāku rezultātu. Manuprāt, kā reizi investīciju attīstības aģentūrām būtu jāstrādā ar šādiem nestandarta un tajā pat laikā progresīviem paņēmieniem.

Tas, kas man kā cilvēkam no malas pietrūkst – ticība, ka tā nav naudas atmazgāšanas shēma. Ja tā nav shēma, tad visu cieņu par uzdrīkstēšanos. Vienīgi rodas iespaids, ka šajā gadījumā vārds “koučings” tiek izmantots kā skanīgs termins, kas patiesībā ir tas pats vecais konsultants. Savukārt konsultants nekad un ne par ko neatbild, jo viņš nepieņem lēmumus, bet gan dod padomus. Attiecīgi, ja tā ir vienkārši padomu došana, tad ož pēc shēmas, kā arī rodas jautājums – kāda mārrutka pēc tas tiek saukts par koučingu?

Ļoti ceru, ka tas vienkārši ir neveikls vārdu kārtojums un viss patiesībā ir labāk nekā pirmajā brīdī izskatās.

Datora vadība ar roku

Kopš esam palaiduši Lattelecom.TV betu, esmu pasācis ik pa laikam skatīties rīta raidījumus. Šorīt skatījos RTR-Baltija, kurā rādīja vienu interesantu sižetu par Krievijas un Amerikas studentu eksperimentiem.

Runa bija par datora vadību ar rokas kustību palīdzību. Princips līdzīgs kā neredzamai bezvadu pelei – parasta web kamera filmē rokas kustības un tālāk ar speciālu programmu tiek vadīts dators – peles kustības, kursora statuss, klikšķis utt. Sākumu palaidu garām, bet pa ausu galam dzirdēju, ka Masačūsetsas studenti realizējuši šo funkcionalitāti ar krāsaina cimda palīdzību, kur visa roka un pirksti ir sazīmēti ar krāsainiem plankumiem, kurus programma atpazīst un tādējādi mēģina saprast, ko lietotājs ir gribējis izdarīt.

Krievu students bija realizējis nedaudz citādāk. Krāsaina cimda vietā viņš izmantoja programmatūru, kas atpazīst ģeometriskās figūras, kuras var izveidot ar roku pirkstu palīdzību. Izstiepts rādītājpirksts ir kursors, OK tipa žests ir klikšķis utt.

Pēc tam profesors izteica ģeniālu ideju. Pilnveidojot šo tehnoloģiju varētu realizēt nedzirdīgo zīmju valodas atpazīšanu.

Ja pafantazē nedaudz tālāk, tad var realizēt arī filmās redzētās tehnoloģijas ar kuru palīdzību var iztulkot no/uz jebkuru valodu. Aizlidoji uz kādu no planētām, kur ar šādu risinājumu nolasa lūpu kustību un/vai impulsu svārstības, un iztulko to tev saprotamā valodā.

EK lūdz izmeklēt Latvijas autoceļu kvalitāti

Laba ziņa. Eiropas Komisija lūdz uzsākt izmeklēšanu par Latvijai piešķirto Eiropas fondu līdzekļu izlietojumu ceļu būvē un renovācijā.

ES šajā plānošanas periodā Latvijas ceļiem atvēlējusi 450 miljonus un nu raizējas – kā šī nauda tiek tērēta. Par Latviju atbildīgais EK pārstāvis Alans Rodžeri  intervijā raidījumam atzīst, ka «šobrīd to izmeklē vadošā iestāde, lai noskaidrotu – cik lielā mērā ceļu būvniecību un renovāciju par ES fondu naudu, ir skārušas nekārtības vai krāpšana».

Vaicāts, vai EK ir lūgsi sākt izmeklēšanu šajā jautājumā, Rodžeri atbild apstiprinoši: «Jā, mēs esam oficiāli pieprasījuši sākt formālu izmeklēšanu. Šobrīd nacionālā atbildīgā iestāde pēta šo jomu.»

Droši vien, ka par šo tēmu vairāk varētu pastāstīt Vaards, jo viņš to virtuvi zina labāk.

Domāju, ka daudziem no jums ir aizdomas par to, ka ceļu būvē notiek kaut kas nelāgs, jo jauni ceļi diezgan ātri kļūst nelietojami, bet nodokļi, kurus mēs maksājam, aiziet kā caurā mucā.

Ceru, ka būs, tomēr izmeklēšana un tā nav tikai formalitāte.

Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne uzskata, ka lielam satraukumam nav pamata. «Man šī vēstule ir pie rokas un te nav neviens  vārds par izmeklēšanu. Tā ir tradicionāla EK rūpe par iedzīvotāju naudu, kur tiek ieguldīta, kādā kvalitātē celi.»

Rancāne gan atzīst, ka parasti EK vāc informāciju tikšanās laikā vai izmantojot elektronisko saraksti. Šādas oficiālas vēstules ministrija kā uzraugošā iestāde saņemot reti: «Citos gadījumos tik nopietnas vēstulītes nav bijis.»

2010. gada novembra Playboy Latvija jau piratizēts

Man patika tas, ka jūs nepalikāt vienaldzīgi par iepriekšējo rakstu – Playboy latviski jeb pirmo Playboy numuru latviešu valodā. Lai arī es ieminējos, ka varētu šo pirmo numuru nopirkt par piemiņu, tomēr tā arī to neizdarīju. Iespējams, ka jūsu komentāri nospēlēja lielu lomu, iespējams, ka mani maz interesē šādi žurnāli. Velns viņu zin.

Katrā gadījumā šo izdevumu ir pamanījuši arī pirāti un novembra numurs jau ir pieejams elektroniskā versijā. Googlē atradīsit saites uz dažādiem lejupielādes serveriem.

Komentāros izlasīju, ka pirmais Playboy numurs bija bez normālām meitenes bildēm. Viņa pat pupus nav tā īsti parādījusi. Tad šoreiz Inese parādīja pupus. Pupu tēma slēgta. 🙂

Lasīt tālāk

Eiropā pēc 6 mēnešiem var beigties IPv4 adreses

Laikam beidzot esam sagaidījuši brīdi, kad beigsies vecā un šobrīd pasaulē izmantotā IPv4 standarta adreses. Par šiem draudiem šķiet, ka rakstīju pirms kādiem 10 gadiem vai nedaudz mazāk. Atsaucos uz to vēl 2006.gadā, kad nepiepildījās draudi par to, ka IPv4 adreses beigsies 2005.gadā.

Vismaz tā raksta IABUK.

Europe will run out of new IP addresses within six months if it does not switch to IPv6 standards, the vice president of Google has warned.

However, Mr Cerf warned that these will all be used up by the early part of 2011, leaving Britain and other European countries at risk of becoming isolated from the rest of the world.

Būs jautri, ja šie draudi piepildīsies.

Modes blogere tiek izdzīta no modes skates par aso mēlīti (video)

Vai atceries vēl ierakstu par latviešu blogerēm un drausmīgi skaisto kleitu? Modes blogere Agnese bija aizgājusi uz Rīgas modes nedēļas modes skati, bet tā kā viņa nebija akreditēta, tad ar apsardzes palīdzību tika izraidīta no zāles.

Gan bez preses akreditācijas, jo tā man pirmoreiz tika atteikta (hm, laikam kāds plakāts būs pie vainas), un tomēr. Putniņš pačukstēja, ka līdzīgu iemeslu dēļ melnajā sarakstā nokļuvusi arī Bez Tabu Stila Gundega Skudriņa. Gadās. Cerams, ka šim piemēram nesekos arī teātra režisori un pēkšņi neizmetīs no savas iestādes teātra kritiķus.

Nu, nelaiž visādas blogeres-žurnālistes tādos glaunos pasākumos, ko padarīsi.

RFW akreditācijas Kleinai nebija, jo tā tika atteikta. Žurnāliste pieļauj, ka tas noticis, jo viņa savā blogā atspoguļojusi ekspertu kritiskos viedokļus par RFW vizuālajiem materiāliem. Akreditācija tika atteikta arī citiem modes un stila žurnālistiem, liecina Ir.lv rīcībā esošās ziņas. ”Tas ir šokējoši – visi, kas uzraksta tā, kā ir, nevis slavina, ir nevēlami,” saka Kleina. Viņa savā nekā 10 gadus ilgajā žurnālistes praksē neko tamlīdzīgu nav piedzīvojusi.

Lifenews.lv rakstā ir arī iemūžināts šis skats kā apsardze viņu izraida no zāles.

Par ko, tad viņu izmeta?

Lasīt tālāk

Page 8 of 133
1 5 6 7 8 9 10 11 133