Pirms gada man bija aktuāls jautājums par to, kur noguldīt brīvos līdzekļus. Toreiz uzmanības lokā pagadījās Kapitālā apkopotās banku depozītu likmju salīdzinājumu par 2009.gadu. Tirgus ļoti šūpojās un likmes kāpa kosmosā. Šķiet, ka lielākā gada depozīta procentu likme, ko kāda banka piedāvāja bija ap 14%. It kā jau risks bija, lai gan mēs zinām, ka teorētiski visi iedzīvotāju noguldījumi tiek apdrošināti un tā, bet tomēr.

It kā jau ar katru mēnesi procenti auga, bet skaidrs bija, ka vienā brīdī tie kritīsies un tad jau būs par vēlu. Decembrī nolēmu, ka neizaicināšu likteni un padošos kārdinājumam – noguldīju līdzekļus vairākās bankās uz tiem augstajiem procentiem.

Pēc mēneša gribēju pārliecināties vai biju izdarījis pareizu lēmumu un ieskatījos banku piedāvājumos. Tad arī pamanīju, ka Swedbanka bija samazinājusi depozītu procentu likmes par kādiem 5%. Sapriecājos, ka trāpīju īstajā brīdī un pieņēmu pareizu lēmumu.

Termiņš nāk uz beigām un sāku skatīties apkārt, ko darīt tālāk. Tagad tās pašas Swedbankas (tāpat kā arī citu banku) depozītu gada procentu likmes ir tik smieklīgi mazas, ja salīdzina kaut ar to, kas bija gada sākumā, ka pat neredzu jēgu iesaldēt to naudu.

Laikam šobrīd vienīgais prātīgākais veids ir investēt kādā biznesā.

Nejauši pamanīju rakstu par to, ka vairāki OpenOffice.org izstrādātāji pamet projektu, lai turpinātu strādāt pie LibreOffice.

No šī paziņojuma es sapratu, ka daudzi izstrādātāji nav spējuši vienoties ar OpenOffice.org īpašniekiem Oracle un SUN Microsystems par to kā un kurā virzienā šim projektam būtu jāiet.

However it showed more clearly that all the cooperation and the common finding of solutions sometimes faces limitations. These are places where ideas on further development of the working platform, design or marketing do not match the ideas of the main sponsor or have just not been addressed or implemented because the responsible or (legally) capable entity does not make any decision. This has led and still leads to unnecessary misunderstandings and discussions. To break through these limits, project must evolve and requires an independent body - a Foundation.

Oracle's official response to the announcement of The Document Foundation was clear – Oracle will continue OpenOffice.org as usual. The result is now indeed the lately postulated conflict of interest for those community members who are in charge of or representing project, but to whom it is not enough “to continue working as we always did”. Although it has been stressed several times that there will be collaboration on a technical level, and changes are possible – there is no indication from Oracle to change it's mind on the question of the project organization and management. For those who want to achieve such a change, but see no realistic opportunity within the current project and are therefore involved in the TDF, unfortunately this results in an “either / or” question.

The answer for us who sign this letter is clear: We want a change to give the community as well as the software it develops the opportunity to evolve. For this reason, from now on we will support The Document Foundation and will – as a team - develop and promote LibreOffice. We hope that many are going to join us on this path.

Iekš open-news.lv ir rakstīts par to, ka tika izveidota organizācija The Document Fundation, kas tad arī bīdīs LibreOffice.

Es kaut kā neesmu spējis sagremot šo ofisa programmatūru, lai arī savulaik centos piespiesties un pāriet no Microsoft Office uz OpenOffice.org. Toreiz smagi aplauzos, jo šī ofisa programmatūra nespēja nodrošināt tās iespējas, kas man bija nepieciešamas. Šobrīd pat nemēģināšu, jo neredzu īsti vajadzību pēc tā. Patiesībā laikam esmu par slinku, lai eksperimentētu.

Jau trešo gadu sekoju līdzi mīlētāko portālu zīmolu topam – mīlētāko portālu zīmolu tops 2008.gadā un 2009.gadā. Cik nu sekoju, bet vismaz publicēju, ja pamanu, kas ir kas jauns.

Šogad šiem mērķiem ir izveidota speciāla lapa – zimolutops.lv. Šajā lapā ir nācis klāt Twitter Tops.

Lasīt tālāk →

Šodien ir tā diena, kad var nopirkt pirmo latvisko Playboy numuru par kuru tik daudz iepriekš rakstīju – kad ienāca pirmā informācija par tā tapšanu un nākamā informācija par to, kad tas iznāks.

Te nu ir pirmā latviešu Playboy vāks. Smuka meitene.

Laikam būs jānopērk. 🙂

Interesanta statistika savilkta par partiju izmaksām uz vienu mandātu. Visdārgākie krēsli Saeimā būs PLL.

Laikraksts lēš, ka PLL viens deputāta mandāts izmaksājis 111 976,88 latus, bet VL/TB/LNNK – 15 282,03 latus. Kopumā katra apvienība ieguvusi pa astoņiem deputātu mandātiem.

«Vienotībai» katra no 33 vietām parlamentā izmaksāja 20 321 lats. «Saskaņas centram» katra no 29 vietām – 18 767 latus, bet Zaļo un zemnieku savienībai viens mandāts izmaksājis 20 583 latus.

Man jau šķiet, ka PLL gadījumā tur iztrūkst viena nulle galā, bet to jau mēs nekad neuzzināsim, jo oficiālajos datos nekas vairāk par pieļaujamo neparādīsies.

Šodien piefiksēju divas lietas – vienu reklāmu, kurā reklamējas shēmotāju partija un intervija ar partijas biedru par kuru varētu arī nobalsot. Man patika teksts zem šīs bildes.

This banner is advertising a guy who has been involved in few corruption scandals and making so many false promises (in fairness, like most politicians).

Intervijā bija labs salīdzinājums.

– Tomēr tie, kas grasās iekļūt Saeimā, nereti lieto frāzes, ka aizstāvēšot nacionālās intereses. Tajā pašā laikā vienīgie, kas Latvijas valstī ar vietējiem žurnālistiem sarunājas latviešu valodā, ir tikai nacionālās apvienības biedri. Pārējie pat bez īpašas lūgšanas steidzas pāriet uz krievu valodu, ieskaitot “Vienotības” pārstāvjus. Vai tad tā nav oficiālas divvalodības legalizācija, ja savā valstī kandidāti ar augstas amatpersonas statusu nerunā tikai latviski. Tālāk – iespēja sadarboties ar apvienību, kura neatzīst Latvijas okupāciju un kuras vadībā ir interfrontieši ar Rubiku priekšgalā. Šādu spēku nonākšana Latvijas valdībā būtu tikpat liels absurds kā nacistu nonākšana pie Izraēlas varas stūres!

Vēl uzmanību piesaistīja arī stāsts par TV iestudētajām publiskajām debatēm.

– Neesam, bet tie ir būtiski, izdzīvošanas jautājumi valstij un tautai. Publiskajās debatēs, kuras organizē par nodokļu maksātāju naudu, tās lietas patiešām praktiski izvairījās skart.

– Nejaušība?

– Domāju, ka nē. Visu, kas notiek publiskajā telpā, diezgan smalki cenšas izplānot. Arī LNT organizētajās līderu debatēs – pirms mūs aicināja, brīdināja: nedomājiet tur izvērsties par saviem nacionālajiem jautājumiem. Tāda ir tā nostāja, ar to jārēķinās. Tā kā nespējam veidot arī apdullinošas reklāmas kampaņas, tad paļaujamies uz tiem atbalstītājiem, kam esam sevi pierādījuši daudzu gadu garumā. Par laimi, tādu atbalstītāju ir daudz.