Jūlija beigās pamanīju informāciju par to, ka top raksti pirmajam Playboy žurnālam Latvijā. Nebija nemaz tik ilgi jāgaida līdz arī pats žurnāls jau parādīsies kiosku stendos.

Nākamnedēļ, 8.oktobrī, izdevniecībā “Dienas žurnāli” iznāks vīriešu dzīvesstila žurnāla “Playboy” latviskās versijas pirmais numurs, informēja izdevniecības galvenā redaktore un direktore Inga Gorbunova.

Žurnāla pirmais numurs iznāks 20 000 lielā tirāžā, žurnāls būs 112 lappuses biezs, un tā cena mazumtirdzniecībā – 2,09 lati.

Nedaudz par saturu, ko tur varēs atrast.

Gorbunova pastāstīja, ka 85% žurnālā būs vietējais saturs. Savukārt pārējos 15% veidošot karikatūras un joki, “Playboy” arhīva fotogrāfijas un konkrēti pirmajā numurā – rakstnieka Kurta Vonnegūta stāsta pirmpublicējums.

Smieklīgākais visā tajā laikam ir tas, ka par šo žurnālu esmu dzirdējis ļoti daudz, bet neatceros, ka būtu to turējis rokās. Lai gan varbūt tas bija ļoti sen un tāpēc vairs neatceros.

Bet es atceros citu lietu. Pirmā mājas lapa, kuru es apmeklēju kaut kādā ~1998.gadā, kad aizgāju uz LU datorklasi, bija playboy.com. Es to ļoti labi atceros, jo tā bija vilšanās. Šķiet, ka biju gaidījis kaut ko vairāk, bet tur bija nekas, jo laikam toreiz viņiem gāja labi un par interneta saturu viņi nedomāja. Iekš web.archive.org var redzēt kā šī lapa ir izskatījusies tajā laikā. Šausmīgi skaisti. Uzsvars uz vārda šausmīgi. 🙂

Es ļoti ceru, ka kādreiz saņemšu atbildi arī uz šo jautājumu – kā es to daru, kad kaut kādu man nezināmu spēku vadīts eju uz turieni, kurp eju un uzzinu par to, ko uzzinu. Bet nu labi, lai paliek.

Vēru jau ciet vienu cilni aiz otras, līdz izjutu vajadzību aiziet nekur, kur ieraudzīju, ka laacz.lv ir mainījis dizainu.

Man patīk tas, ka laacz ir nācis pie prāta un izvēlējies askētisko minimālismu. 🙂 Visi tāpat zina, ka viņš ir IT vīrelis un pūkainie dizaini viņam nepiestāv.

Man pašam kaut kā nepatīk pirmā lapa jaunajā dizainā – tā izskatās negaumīgi. Pietrūkst kaut kādas rozīnītes. Es gan pats savu “dizainu” miksēju no vairākiem minimālisma dizainiem un tāpat sapratu, ka vēl ir ko rakt.

Bet komentāri laacz.lv lapā patīk.

Uzmanību piesaistīja šis rakstiņš par to cik maz patiesībā vajag cilvēkam, lai viņš būtu laimīgs.

Laimes sajūta turpina stabili pieaugt līdz jūsu ienākumi sasniedz 75 tūkstošus USD (~42 000 LVL) gadā. Kad tiek pārsniegta šī robeža, laimes sajūta vairs praktiski nepieaug. Lielākas summas pelnīšana, protams, dod jums sajūtu, ka esat veiksmīgs, tomēr ikdienas laimes sajūtu tas vairs nemainot.

Sadalot šo summu uz 12 mēnešiem es ieguvu 3500 latus. Viss skaidrs — es gribu būt laimīgs. Meklēju darbu, kurš padarīs mani laimīgu. 😀

Not surprisingly, someone who moves from a $100,000-a-year job to one paying $200,000 realizes an improved sense of success. That doesn’t necessarily mean they are happier day to day, Deaton said.

Pilno rakstu var izlasīt iekš Jahūūū.

Inga atsūtīja informāciju par to, ka ir iespēja pieteikties uz International Young Interactive Entrepreneur award 2010 konkursu, kuru rīko Britu padome Latvijā sadarbībā ar Sorosa fondu. Te ir oficiālā informācija, zemāk ir vienkāršā valodā paskaidrots kāds būtu labums tur pieteikties.

Britu padome Latvijā sadarbībā ar Sorosa fondu – Latvija izsludina pieteikšanos starptautiskam konkursam jaunajiem interaktīvās nozares uzņēmējiem International Young Interactive Entrepreneur (IYIE) award 2010. Konkursa mērķis ir apzināt jaunos, daudzsološos interaktīvo programmatūru izstrādātājus un digitālās komunikāciju nozares līderus.

Konkursā aicināti piedalīties Latvijas uzņēmēji, vadītāji un jaunie līderi vecumā no 25 līdz 35 gadiem, kuri pārstāv kādu no sekojošiem sektoriem:

• interaktīvo risinājumu (programmatūras) izstrāde, izdošana, mārketings;
• interaktīvo (izklaides) risinājumu izstrāde internetam, digitālajām televīzijām, radio un mobilajām ierīcēm;
• datorspēļu izstrāde, izdošana un ar to saistītie pakalpojumi;
• interneta multimediju un web dizaina risinājumi;
• interaktīvās vides instalācijas un pasākumi ;
• eksperimentālie mediji un nestandarta interaktīvie risinājumi;
• konsultanti un neatkarīgie speciālisti, kas sniedz augstāk minētajās sfērās atbilstošus pakalpojumus.

Pieteikties IYIE award 2010 konkursam pretendenti var līdz 10.septembrim aizpildot pieteikuma anketu, kas atrodama Britu padomes mājas lapā www.britishcouncil.lv vai Britu padomes radošās ekonomikas informatīvajā lapā www.creativeeconomy.lv. Konkursa finālā iekļūs 10 jaunie uzņēmēji, kuri savus uzņēmumus un risinājumus klātienē prezentēs IYIE award ekspertu žūrijai. Konkursa uzvarētājs jau oktobrī dosies 12 dienu ilgā pieredzes apmaiņas braucienā uz Lielbritāniju, kur tiksies ar britu interaktīvās un digitālās nozares profesionāļiem, uzņēmējiem un citu valstu finālistiem, piedalīsies nozares pasākumos, kā arī pārstāvēs Latviju starptautiskā konkursa finālā.

Lasīt tālāk →

Var just, ka priekšvēlēšanu aktivitātes sit augstu vilni. Ja pirms kāda laika parādījās Roulendu ģimenītes Aināra solījumu lapa, tad tagad tiek piedāvāta apskatei nākamā ģimenes locekļa Aivara rokasgrāmata: Kā nozagt miljardu.

Lapas veidotāji sola visai interesantu informāciju par to kā tika apzagta valsts. Bankas izdrukas bija visai spēcīgas.

Tāpēc tuvākajās nedēļās mēs publiskosim simtus dokumentu, kas parādīs, kā Latvijas valstij tika pat ne pārāk likumīgi nozagts tas, kam vajadzēja piederēt mums visiem un kas būtu noderējis lielākiem pabalstiem un pensijām, jauniem ceļiem, pieejamākai veselības aprūpei un izglītībai. Nozagts – un, protams, arī iztērēts pašu zagļu, viņu ģimenes locekļu un pakalpiņu neremdināmajām personiskajām vajadzībām.

Sekosim izmaiņām.

Lasīt tālāk →

LongT iesūtīja saiti uz interaktīvu grafiku ar pasaules labākajām valstīm.

Latvija ieņem godpilno 36.vietu, Lietuva ir 34. vietā, bet Igaunija 32. vietā. Grafikā varēja salīdzināt tikai divas valstis, tāpēc es izvēlējos Igauniju un Latviju un fonā palika Lietuva. Diemžēl tāpat kā IT industrijas topā arī šoreiz mēs esam pakaļā. 😉

Patiesībā atšķirība nav tik liela. Par to kā Newsweek ir sagatavojis šo sarakstu var palasīt viņu rakstā.

They would be the first to admit that like any list, this one isn’t perfect. Finding comparable data points for the world’s richest and poorest countries alike was hugely constraining—often we had to choose fewer or less-nuanced metrics in order to include the broadest array of nations. What’s more, our list represents a snapshot of how countries looked in 2008 and 2009 (we always used the most recent data available for each metric), rather than a historic or predictive view—a country like Thailand or Kenya, for example, may have scored higher on political stability two years ago than it would today. Careful readers will notice that while some of the effects of the financial crisis can already be seen in our list, others are still playing out.

Pagājušajā nedēļā parādījās informācija, ka uz Jauno vilni sabraukušie krievi ne tikai bauda pasākumu, bet arī apspriež iespējas iegādāties valsts uzņēmumus un nopirkt īpašumus. Šodien kolēģi ieskanēja bukletu, kurā var redzēt arī veidu kā tiek reklamēta šī iespēja nopirkt dāču Jūrmalā un tikt pie Šengenas vīzas.

Šādi izskatās vāks.

Īpaši neattapīgajiem iekšā zem piedāvājumiem ir arī paskaidrojums, ko ar to dāču darīt.