Kārlis iesūtīja rakstu par bankomātu aplaupīšanu jeb precīzāk par vienu no veidiem kā tiek vākta informācija par karšu lietotājiem, kas pēc tam tiek nelietīgi izmantota. Noteikti, ka būsiet lasījuši gan internetā, gan arī presē par šādām lietām, tad nu te būs detalizētāks apraksts par to kā tas notiek.
Diemžēl autors nav zināms kā arī avots no kurienes ņemta informācija arī nav zināma. Pēc teksta spriežot varētu būt no Hansabankas. Raksts tika iesūtīts Microsoft Word formātā.
Viens no pēdējā laikā izplatītiem noziedzīgiem naudas ieguves paņēmieniem, ar kuru vasaras sākumā nācās saskarties arī mūsu kolēģiem Igaunijā (tiesa gan zaudējumus bankai ļaundari šoreiz nodarīt nepaguva), ir t.s. “ATM skimming”.
Galvenais instruments naudas ieguvei šajā gadījumā ir speciāls aparāts, kurš tiek uzmontēts uz bankas automāta. Aparāts sastāv no trim pamatelementiem: karšu magnētiskās joslas nolasītāja, PIN-kodu nolasītāja un ierīces, kas nodrošina sakarus starp minētajiem diviem agregātiem un informācijas uzkrājēja ierīci. Magnētiskās joslas nolasītājs tiek piestiprināts pie bankas automāta atveres, kurā klienti ievada savas norēķinu kartes. PIN-kodu nolasīšanai bankas automāta klaviatūra tiek nosegta ar viltus klaviatūras paneli (attiecīgi piemeklējot virsmas krāsu).
Klients, ievadot savas kartes PIN kodu, spiež viltus klaviatūras taustiņus, kuri atrodas virs īstajiem bankas automāta taustiņiem (tādējādi klienta ievadītais PIN-kods ne vien tiek ievadīts bankas automātā, bet arī tiek fiksēts ļaundaru aparatūrā). Saikne starp abiem nolasītājiem vienkāršākos gadījumos tiek nodrošināta ar parastu vadiņu palīdzību, kurus ar attiecīgi pieskaņotas krāsas līmlentu ļaundari piestiprina pie bankas automāta korpusa. Tehnoloģiski attīstītāks “skimmera” variants spēj šo saikni nodrošina ar bezvadu sakaru palīdzību (tiek iebūvēts miniatūrs raidītājs). Protams ļaundari parasti cenšas minēto aparatūru maksimāli nomaskēt un pieskaņot oriģinālajam bankas automāta izskatam, lai tā nebūtu uzkrītoša un parasts cilvēks šādu meistarīgi uzstādītu ierīci pat nespēj pamanīt. Tālāk ļaundariem atliek vien gaidīt, kamēr bankas automātā tiek ievadīts prāvs skaits norēķinu karšu un tiek akumulēta to informācija. Pēc tam noziedznieki aparātu var slepus noņemt (ja vien tas līdz tam netiek atklāts) un uzkrāto informāciju nolasīt, jeb arī (attīstītākas tehnoloģijas gadījumā) pats “skimmeris” šos datus nosūta ļaundariem, izmantojot iebūvētu raidītāju. Pēc tam noziedznieki var viegli izgatavot norēķinu karšu dublikātus un bez grūtībām izzagt visu ar šīm kartēm pieejamo klientu naudu.
Ir vēl viena iespēja. Pie bankas automāta tiek piestiprināta videokamera, kas fokusēta uz klaviatūru. Informācija no videokameras un magnētiskā celiņa nolasītāja, izmantojot bezvadu tehnoloģijas, tiek noraidīta uztvērējam un tiek ierakstīta video. Vēlāk tiek izgatavotas viltotas kartes. Šāds gadījums nesen tika konstatēts Polijā.
Vienīgais veids, kā pret šādu ļaundarību iespējams cīnīties, ir regulāri apsekot bankas automātus, taču arī šādā gadījumā ļaundarus ne vienmēr ir iespējams notvert. Norēķinu karšu noziegumi arvien vairāk izplatās Baltijas valstīs, to veidi kļūst ar katru brīdi attīstītāki un bankas klientiem nepamanāmāki. Visi “skimēšanas” agregāti ir brīvi nopērkami saimniecības un elektronikas preču veikalos vai internetā (arī bankomāta klaviatūra).
Ja Jūsu redzes lokā nonāk bankas automāts, kas aprīkots ar papildus dīvainām ierīcēm vai mainījis atsevišķu detaļu krāsu, ieteicams paziņot par to Drošības nodaļai vai bankas automātu tīkla vadītājam. Savukārt, pārdodot kartes, allaž lietderīgi ir atcerēties un informēt arī klientus par to, cik būtiski ir izvēlēties saprātīgus limitus!
Lūk, kā izskatās bankas automāts, kuram ir uzmontēts “skimmeris”.
Tuvplāns
Šāds izskatās “skimmeris” bez bankas automāta. Skats no aizmugures.
Šādu agregātu savulaik kādai organizētai noziedznieku grupai no Igaunijas konfiscēja Zviedrijas policija
Magnētiskā celiņa nolasītājs
Skats no videokameras
redzams tachu Hansapank logo uz bankomaata, taka var teikst, ka info nacis no Hansapank.
psc. nobaidiiji mani. tagad katru reizi apstaustiishu katru automaatu, kur ieshu iznjemt naudu. nez vai taads vienkaarsh droshiibas liidzeklis kaa pin koda regulaara mainiishana vareetu paliidzeet???
Katru dienu mainisi? 🙂
Es gan katru reizi kartigi ar naziiti pameginasu parurketies, lai parliecinatos, vai nav kaut kas piestiprinaats. :)) Cerams bankas nesaks sudzeties, par regulari atlauztaam klaviereem 🙂
Jaaiet uz tiem pankomaatiem kuri pie filiaaleem, vai pat tajos iekshaa…
Citus ar skruuvgriezzi vispirms jaapalauzz – vai nenaak kaads ljaunais skins nost! 😉
normaalas chipkartes, protams, sho probleemu atrisinaatu..
Iesaku pastudēt: http://forum.carderplanet.com un http://forum.bankir.ru/forumdisplay.php?forumid=17
Shito dabuuju palasiit izdrukaataa veidaa jau vakar. Tachu lapi, ka vinjsh ir nopubliceets arii sheit, jo shito dereetu zinaat jebkuram, lai peekshnji neattaptos ar tukshu bankas kontu. ;-))
pzdjec, pirms tam bija iedomaajies, ka tos piemonteetos primambasus pac elementaari var ieraudziit, bet peec fochenes skatoties, baigi gruuti ir recognizeet. Tagad toch pirms kartes ielixshanas buus jaapadauza ar duuri visa klava, vai neljodzaas
paldies Lynx par rakstu. interesanti gan. varbut kads var izpaust ari gadijumus Latvijaa ???
Liela brēka par neko. Latvijā līdz šim nav konststēts neviens bankomāta skimēšanas gadījums. Pagaidām.
Bet tajos forumos… Iekš Carderplanet tusējas pāris džeku no Latvijas. Nebrīnīšos, ka kaut kas tāds arī Latvijā parādīsies. Bet šie šmaukšanās veidi labi strādā tikai tur, kur nav bankomātu monitorings, tā ka mums tas lielu kaiti nenodarīs.
Vienkārši jātur acis vaļā un par aizdomīgajiem aparātiem jāzvana bankai. Sargi sevi un citus!
Neenu mainiit pinkodu jau var, bet par cik vinjsh protams ir enkripteec, tad jaamaina arii karte, par kuras izgatavoshanu cilveekam nopleesh 2Ls, taa kaa dariit to katru nedeelju nav iisti izdeviigi…
It kaa jau pie katra bankomaata ir kamera, bet laikam jau tas nepaliidz tvarstiit tos aktierus….
pow: Chipkartes ne suuda neatrisinaa, diemzheel. chips jau nebuus ar kontaktuuru, bet taapat kaa populaaraas uznjeemumos lietotaas HID kartes visu dara pa tuvsakaru radio. Diemzheel to ir ljoti viegli paartvert, taakaa tas ir raadio un vispaar veikt nesankcioneetu nolasiishanu un kopeeshu tev staavot blakkus tolljukaa piemeeram
nu bet tak bankomaatos ir arii kamera kas piefiksee to kas notiekas pie automaata un laikam cd cepinaaja iekshaa ja nemaldos vai kaukaa taa 🙂
Nu diezcik droshas taas kartes nav.
Piemeeram, ja noreekjinaas ar taam veikalos. Piemeers – man nozog karti, aiziet uz RIMI, savaac pilnu maisu ar desaam un dod karti (ja tur nav naudas, tad jau ir lielaaka probleema, bet nu tas taa – ar bezkauniibu visu var). Paardeveeja izlaizh cauri taadam daiktam, liek parakstiities uz cheka un iesviezh to ieksh sava kases aparaata. Un viss. Nekaadu PINu nekaa. Nu kas taa par droshiibu?
Atstāj savu naudas maku trolejbusa pieturā un tad pēc stundas atnāc paskaties vai tas tur vēl būs…
Sargā sevi pats un dievs Tevi sargās.
sonic&sound: nesaprotu par kaadu radio tu runaa. chipkartes nav RFID un neko nedara pa radio, tie ir elektroniski kontakti, liidziigi kaa kartei kas ir tavaa mobilnjikaa.
chromel: kaa tu zini, ka nau? domaa bankas ies to afisheet? ha! bankaam izdeviigaak ir segt zaudeejumus klietnam, nevis ieguut sliktu slavu. bankaam laba slava un uzticiiba ir viens no galvenajiem stuurakmenjiem.
Stulbaak veel var buut krievijaa! Cika atceros kaadreis dazshi gudriishi pie viena Maskavas lielveikala nolika SAvu raaalu bankomaatu kursh pat piki deva bet visa karetes info tika saglabaata – peecaak shamie noslauca no karteem piki par 2 mil bet viens no varonjiem izplaapaajas dzeerumaa un shos sanoreeja un sabaaza aiz restotiem logiem.
skaties kur liec savu mantu un negraapstias gar citu mantaam!!! saprataat
jopcik, klav uztaisiit un nomaskeet liimenii. vieniigais, peec kaa uzreiz var noprast, ka cho to ne to, iraid tas plastmass “flopsiks”, galiig neierakstaas dizainaa.
Nja, man Hero šon ar pa meilu šito iespamoja…
jaapiekriit Pow. chipkartes ir ljoti droshas. piem cik dzirdeju ta SIM karti ir izdevies uzlauzt tikai nesen, kopsh taas izgudroshanas briizha nu savi pacmit gadi aizgaaja, bet tur uzreiz dzheki izdomaaja pretuzlauzshanu 🙂
kaads veel radio ar chipkarteem? visi bankomaati un nolasiitaaju stacijas(tadas kaadas ir veikalos) sasleegtas speciaalaa tiiklaa, ja nekljudos X25 vai kautkas taads. tjip latvijaa un lietuva ir pa serverim a igaunjiem nav :)) shie njem no mums un no somiem. cik dzirdeets bet negalvoju ir tas ka X** tiikls straadaa uz dialup (protams ja stradaa tad ar zamudreno cripteeshanu)
Mjaa … esu redzeejis uz bankomaatiem (Hansabankas) mazas videokamerinjas – iebuuveetas virs monitora, bet taas laikam ir bankas pashas uzliktas, lai noveerotu vai nepizdo naudu no vecaam nevariigaam tanteem OR nedemole probambasus. Tapec es domaaju,kapec pec nedelu ilga kodiena man konts tukshs – ne jau shmigaa aizgaaja … skimm..er..(ek vienalga kaa vinus tur sauc) noceela! 😉
Vēl viens pusiņš algai aploksnē 🙂
Nju nez.. es tomēr ticu šādām lietām, jo pašam gadījās, ka vienkārši mistiski no kartes pazuda 150 ls, kuri it kā esot izņemti mistiskos bankomātos.. banka neko nevar izdarīt, policija ar.. Viss.. ar to ir jāsamierinās.. Ir jābūt ļoti uzmanīgiem.. it sevišķi kaut kādos vecrīgas restorānos.. pazīstams draugs strādāja Fridey… par katru nokopēto karti šim 5 ls.. tās ir pavisam reālas lietas, kuras arī notiek…
http://www.carderplanet.info/ :—)
domaaju prikols, bet izraadaas ka ne -> iistais: http://www.carderplanet.info/huj
—
Not Found
The requested URL /huj was not found on this server.
Apache/1.3.27 Server at www.fsb.ru Port 80
—
PPN – p****c podkarlsja nezametno
brrr man pat baisi sametaas. Sho bankomaatus vairs neizmantoju 😉
Pow: ccipkartei arii magneetisko zonu var nolasiit, un pinkodu arii … 😉
Un te veel viens upuris, jau shtatos: http://shadowcrew.com/ (owned by FBI)
Tika mineets sheit (Apr 29, 2003):
Ожидаем приезда руководителя американкс кого форума shadowcrew,пока не точно.
http://forum.carderplanet.com/viewtopic.php?t=16358
Taa kaa viss notiek reaalajaa laikaa.. Nesaprotu, kaa taamliidziigs webs veel turas??
a mani pāris gadu atpakaļ apkāsa stambulā labi!
karoče ielieku karti a šī iesprūst, bet tā, ka vēl paša maliņa paliek ārā, bet ar pirkstiem izvilkt nevar. mēģināju mēģināju, bet nesanāk, bet pamanīju, ka tur jau maliņas apskrāpētas un nodomāju, ka ne es pirmais kam iesprūdis. tad pienāk džeks un it kā nostājas rindā uz izņemšanu. es šim saku, ka nefiga nestrādā – iestrēdzis. šis izvelk mobilo un it kā zvana bankas servisa centram, lai palīdzētu – labs cilvēks redziet! 🙂
muld kaut ko pāris minūtes turciski, tad nospiež ar brīvo roku vienu pogu uz klavas, tur to un man māj ar galvu un saka “kods kods” un es saprotu, ka šim bankas helpdesks saka, ka tā jādara un tad viss būs labi. es ar mierīgi ievadu kodu un protams sanāk, ka viņa acu priekšā, jo viņs tur ar vienu roku to pogu un ar otru savu mobilo pie auss un man nācās vēl viņam apliekties apkārt, lai ievadītu 🙂
nu protams nekas nenotiek un džeks pasaka, ka helpdesks viņam turciski saka, ka nu tad man esot jāiet uz bankas filiāli tur un tur un tad dabūšot atpakaļ savu karti. džeks saņem manu pateicību par mēģinājumu palīdzēt un aiziet tālāk pa savām darīšanām. es štukoju, ka vajag ap stūri aizskriet pēc pincetes un pašam izvilkt. kamēr es aiz stūra un atpakaļ ar visu pinceti, manas kartes vairs tur nava – kāds labvēlis izvilcis. pēc tam netālu stāvošs taksists pateica, ka, kad es esot aizgājis, tad esot pieskrējis viens džeks, kaut ko pačakarējis un aizskrējis, acīmredzot ar manu karti 🙂
un tad man piešķīla, ka džeks ar savu pinceti gaidīja, ka es paiešu nostāk un otrs ta manu pin kodu redzēja. fiksi zvanīju uz hanseni, lai bloķē. tā ar šie nepaspēja piķi noņemt, jo tā bija paldies dievam debetkarte, kura naudu dod tikai tad, ja nodibina sakarus ar datu bāzi latvijā – būtu kredītene, točna būtu ielidojis… 🙂
btw par čipiem. tos arī var nolasīt – pats esu redzējis tādu kontaktu ar vadiņiem priekš mobilo tel. simkaršu nolasīšanas… 🙂
2 freds : neviens jau nesaubaas par to, ka chipkart var nolasiit – preteejaa gadiijumaa kaads no taam labums 🙂 a vot nolasiit gaitaa, kameer to kart kaads stuukee spraugaa, un automaats fiks ierij, buus gruut. nez, cik ilgaa laikaa var izpumpeet vis inf no chipkarts? loms meeriit un reekinaat, bet laiks, kas iraid dots nekustiigam kontaktpanelim saskarties ar chipkarts kontaktiem pareizajaa variantaa, iraid meeraams milisekundees vai pat to dalaas.
btw, jurim pilniig taisniib, pagaidaam cilveek arri Rietumos izmanto chipkarts un vecaas magneetiskaas hibriid. tiir chipen neir gadiijies redzeet (gan jau jezz, bet maz, jo uzreiz jaatn ar POS terminaaliem).
kheeee bus jaizmegjina japalasa vairaak infa kas tieshi japerk un kaa jadar labz raxtz jea
A vai tad pie katra bankomaata nab pa kamerai, droshiibas noluukos?
Man liekas, ka lat.times.lv shitaada zinja jau bija kaadu pusgadu atpakalj, tiesa bez visaadaam reisaam bildiiteem ;-).
Kurš lasa to lat.times ?
Un pinkodu no kartes nolasīt nevar, jo tas tur nemaz neglabājas!
taapat kaa nevar uzlauzt mobiilo sim kartes, kuras ir peec 2000 gada razotas (protams, ja tiek izmantotas shis jaunas kartes), un taapat ir arii ar cipkarteem no kuraam tu neko aaraa nevareesi dabuut, ja nezini pin kodu. lidz ar to shiis “cipkartes” ir droshas no nolasiishanas un neviens nevarees uztaisiit dublikaatu. aa un lai prosta nokloneetu sim karti, kaa minimums ir nepiecieshams vairaakas stundas, taa kaa aizmirstiet par cipkarshu kloneeshanu utt.
hvz, nu bet taapeec jau arii noflmee / kaa savaadaak ieguust uz klavieres nospiesto pin kodu
Jautri 😉 Komentāros var redzēt cilvēkus, kas tiešām saprot, ko runā un cilvēkus, kas cenšas piedalīties diskusijā, jo viņu “tēls” neļauj nepiedalīties…
Par Latviju, cik zināms, gadījumi ir bijuši, bet neviens netaisās viņus publiskot – tas “atraus” klientus un bankām klienti ir (bezmaz vai) viss.
Argh ;o
Ha! freds iekrita uz triku, kas saucas “libānas cilpa”. Tā strādā lēni, bet efektīgi.
To: endrju – Baumas ir un paliek baumas. Ja skimēšanas gadījumi arī ir bijuši, tad tikai īslaicīgi mēģinājumi. Tauta tomēr ir acīga.
juris, nu ko spamo ja nejeedz. kaada magneetiskaa zona chipkarteem? tu ko? tu varbuut harddiskam arii no distances magneetisko zonu un datus vari nolasiit?
Pow – tu esi redzējis kādu jebkuras latvijas bankas izsniegto čipkarti? Tām visām ir gan čips, gan magnētiskā josla. Tā kā banku mārketinga muldēšana par paaugstinātu drošību tā arī paliek tikai muldēšana.
hvz, taas ir hibriidkartes — chips un magneetiskaa josla. es nekur savos komentaaros par taadaam neesmu runaajis. es runaaju par tiiraam chipkarteem.
par hibriidkarteem piekriitu, tur nav nekaadas droshiibas.
chromel: Ja es runātu par baumām, tad arī teiktu – baumas.
Izskatās, ka esi zinošs cilvēks šajā jomā… tāpēc neticu, ka nezini neko par .lv notiekošo.
Shito jau es zinaaju kaadu gad atpakalj un kad to uzinaaju mana taktika ir sekojosha – nekaadas naudas uz kartes netureet – kaa ir nauda tb alga ta srazu nonjemu nost visu ta lai paliek uz tas zem pieci lati un viss
ZEKJU metode rulzz forever :))
Nav obligāti zeķē, var tai pašā bankā, bet uz konta, kam nav piesaistīta karte 🙂
Vienkāršas patiesības par čip un hibrīdkartēm.
1.Hibrīdenei jau magn. joslā ir ierakstīts, ka kartei ir chips. Tātad nokopējot to joslu un uztaisot klonu, feikajai kartei prasīs bāzt chipu. Protams ierīcēs, kuras to prasa, bet Latvijā, šķiet, tuvāķā laikā tādas būs visas.
2. Čipkartē ierakstīto infu, protams, arī var nokopēt, bet, lai to lasītu, vajag pinkodu, kā arī ja tas ir noskaidrots, oriģinālās kartes jūzeris var būt “dinamiski datus pamainījis”, t.i. sazinoties ar hostu viens kods čipā ir pamainījies. Šajā situācijā bāžot iekšā klonu, nekas neies, vai vēlvairāk, pārdevējs saņems paziņojumu “nogalināt pircēju” 🙂
panku-banka, attieciibaa uz (1), taas hibriidkartes jau tieshi taapeec ir, lai suporteetu gadiijumus kad terminaalis nespeej nolasiit chipu. taatad nokopeejam magneetisko joslu no chipkartes un ejam iepirkties viekalaa kur _nelasa_ chipus. attieciibaa uz “Tātad nokopējot to joslu un uztaisot klonu, feikajai kartei prasīs bāzt chipu.”, protams, ja terminaalis nespees nolasiit chipu, tad vinsh neko tur nevar prasiit un apmierinaasies ar joslas nolasiishanu vien. liidz ar to y00 R 0wn3d.
btw, ja kaadam nepatiik hibriidkarte, vinsh var to magneetisko joslu sabojaat un iepirkties izmantojot tikai chipu.
>redzams tachu Hansapank logo uz bankomaata, taka var teikst, ka info nacis no >Hansapank.
tas cilvinjsh kursh sniedzis infu vakar ir atlaisc no darba:/
nemaz nebriinos, jo shaada informaacija tiek sleepta no sabidriibas/preses.
un tie kas domaa, ka latvijaa tas nenotiek… sapnjojiet taalaak, optimisti.
Iisteniibaa pretiigi no banku puses. Turot muus nezinjaa vinji veicna shaada veida noziedziibu, taadejaadi pashi sev bedri rok. Tagad, pateicoties rakstinjam, es katru reizi paskatiishos, vai nav kas uzkriitoshs bankomaatam. Blje.
nu ko, max jaaizvairaas no naudas izn,ems’anas bankomaatos, bet ja nu galiigi spiez’, tad dariit to tikai l,auz’u (apsardzes) pilnaas vietaas (bankaas, veikalos) nevis uz ielas.
tas protokols kaa sazinaas bankomaati…
vinji izmanto publisko telefonu tiiklu.
iznjemot rimi un kaut kaadaas krutaas vietaas shkjiet ir dedicated networx….
par tiem rimi nezinu, kas tieshi, bet kaut kas aizdomiix vinjiem tur ir.
ir aparaati kuri ignoree chip dalju hibriideneem vispaar. taapeec jau vinjas hibriidenes :))
iepirkties izmantojot chipu latvijaa nevar. lielaakaa dalja veikalu nesaporto..
kaads tam sakars ar naudas iznjemshanu bankomaatos visam? tu vari kaut izraxtu aiziet panjemt un tiem skiperiem vai sniferiem, kaa vinji tur saucaas ir pofig, ko tu tur dari…
Turpmaak pie bankomaata ieshu ar naziiti un kasiishu pogas, un ekraanu un ja atradiishu kameru arii! Vispaar nopietna lieta – jaapiestraadaa pie ZEK,ES principa!
aha gudrinieki, nauda zeķē, tas rullē! Neaizmirstiet, ka zeķes mēdz būt cauras, tās pazūd, tās kāds var atņemt vai sadedzināt… Pie tam zeķē nauda nepiebriest, ja nu vienīgi papīrnauda slapjumā. Bankām ir nez cik reižu lielāki resursi, lai ar visādiem ļaunajiem spēkiem cīnīties, bet jūs savu dzīvoklītī glabāto dārgumu tikai ar savu kuslo augumiņu spēsiet aizsargāt, matrosovi! Izeja ir vienkārša – kartēm saprātīgi (dienas/mēneša) limiti un i-netā regulāri sekojam līdzi vai tik kāds nenogrābstās! PIN-kodus nevienam nesakam un nerādām! Ja pamanām, ko nelāgu – UZREIZ zvanām bankai un skaidrojamies! Nauda guļ drošā vietā, banka to sargā un mēs pelnām %! Pasaka:)!
OFFTOPIC:
Pardod Notebuks
Dell Latitude CPi A-Series
Mobile Pentium II 366MHz/HDD 6.0GB/Cd-ROM x24 (reads CD-RW)/Floppy int./ext./Ram 128MB,INFRARED port
COM, LPT, 2xPCMCIA, ps/2, 1 USB, VGA
Video: Neomagic 24 bit 1024×768 13.1″ Active Screen
Sound:Neomagic
Mouse:Touchpad
Battery:Li-Ion
Komplektaa : Power supply 110-220V, originala soma, 56 PCMCIA Modem, Floppy external cable
Svars 2.8 kg with batt.
Cena 225 Ls t.6352796 mail:val@parks.lv
Paldies par infu, man vinja laikam iipashi noderees dziivojot Igaunijaa un izmantojot Hansapank pakalpojumus. Sheti vismaz vinji nezheeliigi sargaa savu reputaaciju – man uz kartes ieskaitiija 60Ls hrenvinjzin kas. Karti man neblokjeeja, bet iespeeju iznjemt naudu blokjeeja. Gaaju uz filiaali, tur mani pa teleofnu saivneoja ar super-puper security priekshnieku kursh man “paluudza” aizveert reekjinu [kopaa tur bija ap 2000Ls] un naudu iznjemot 60Ls noraadiit kur paarsuutiit, bet 60Ls atgrieziisies izsuutiitaajam. Neko neteica par pedofiiliju – respektivii beigaas es nepiekritu un vinjsh atklaaja, ka mani konta numuri ir paraadijushies Internetaa sakaraa ar pedo materiaalu tirdznieciibu un materiaalu cena ir bijusi tieshi 60Ls. NBepiekritu, veelaak jamais aparzvana un saka, labi, varat visu naudu iznjemt, bet tikai riit ierodoties kaadaa bankas filiaalee un aizverot reekjinu. Aizgaaju – pirms naudas izsniegshanas man paluudza aizveert reekjinu – un tad civilajaa menti savaaca. Aizveda uz galveno shtaabu, kur noficiaali pratinaaja visu dienu. Beigaas gan naudu atstaaja un vairaak nav trauceejushi… Un meenesi atpakalj Hansapank atljaava atkal atveert reekjinu, bet tikai man vajadzeeja noraadiit konkreetus laikus un personas kuri driikst man suutiit naudu… Un bez Internetbankas 🙂
Iegūstiet TUŠU bankomāta ieprogrammēto karti un skaidru naudu tieši jebkurā tuvumā esošajā bankomātā. Nav riska tikt pieķertam, jo karte ir ieprogrammēta tā, ka tā nav izsekojama, tai ir arī tehnika, kas neļauj videonovērošanai jūs atklāt. Tagad nosūtiet mums e-pastu šodien uz mūsu e-pasta adresi: jimleehacker07@gmail.com vai WhatsApp: +1 (503) 278-0569, lai jūs šodien saņemtu savu ieprogrammēto karti.