“Skimmeri” uz bankas automātiem

Kārlis iesūtīja rakstu par bankomātu aplaupīšanu jeb precīzāk par vienu no veidiem kā tiek vākta informācija par karšu lietotājiem, kas pēc tam tiek nelietīgi izmantota. Noteikti, ka būsiet lasījuši gan internetā, gan arī presē par šādām lietām, tad nu te būs detalizētāks apraksts par to kā tas notiek.

Diemžēl autors nav zināms kā arī avots no kurienes ņemta informācija arī nav zināma. Pēc teksta spriežot varētu būt no Hansabankas. Raksts tika iesūtīts Microsoft Word formātā.

Viens no pēdējā laikā izplatītiem noziedzīgiem naudas ieguves paņēmieniem, ar kuru vasaras sākumā nācās saskarties arī mūsu kolēģiem Igaunijā (tiesa gan zaudējumus bankai ļaundari šoreiz nodarīt nepaguva), ir t.s. “ATM skimming”.

Galvenais instruments naudas ieguvei šajā gadījumā ir speciāls aparāts, kurš tiek uzmontēts uz bankas automāta. Aparāts sastāv no trim pamatelementiem: karšu magnētiskās joslas nolasītāja, PIN-kodu nolasītāja un ierīces, kas nodrošina sakarus starp minētajiem diviem agregātiem un informācijas uzkrājēja ierīci. Magnētiskās joslas nolasītājs tiek piestiprināts pie bankas automāta atveres, kurā klienti ievada savas norēķinu kartes. PIN-kodu nolasīšanai bankas automāta klaviatūra tiek nosegta ar viltus klaviatūras paneli (attiecīgi piemeklējot virsmas krāsu).

Klients, ievadot savas kartes PIN kodu, spiež viltus klaviatūras taustiņus, kuri atrodas virs īstajiem bankas automāta taustiņiem (tādējādi klienta ievadītais PIN-kods ne vien tiek ievadīts bankas automātā, bet arī tiek fiksēts ļaundaru aparatūrā). Saikne starp abiem nolasītājiem vienkāršākos gadījumos tiek nodrošināta ar parastu vadiņu palīdzību, kurus ar attiecīgi pieskaņotas krāsas līmlentu ļaundari piestiprina pie bankas automāta korpusa. Tehnoloģiski attīstītāks “skimmera” variants spēj šo saikni nodrošina ar bezvadu sakaru palīdzību (tiek iebūvēts miniatūrs raidītājs). Protams ļaundari parasti cenšas minēto aparatūru maksimāli nomaskēt un pieskaņot oriģinālajam bankas automāta izskatam, lai tā nebūtu uzkrītoša un parasts cilvēks šādu meistarīgi uzstādītu ierīci pat nespēj pamanīt. Tālāk ļaundariem atliek vien gaidīt, kamēr bankas automātā tiek ievadīts prāvs skaits norēķinu karšu un tiek akumulēta to informācija. Pēc tam noziedznieki aparātu var slepus noņemt (ja vien tas līdz tam netiek atklāts) un uzkrāto informāciju nolasīt, jeb arī (attīstītākas tehnoloģijas gadījumā) pats “skimmeris” šos datus nosūta ļaundariem, izmantojot iebūvētu raidītāju. Pēc tam noziedznieki var viegli izgatavot norēķinu karšu dublikātus un bez grūtībām izzagt visu ar šīm kartēm pieejamo klientu naudu.

Ir vēl viena iespēja. Pie bankas automāta tiek piestiprināta videokamera, kas fokusēta uz klaviatūru. Informācija no videokameras un magnētiskā celiņa nolasītāja, izmantojot bezvadu tehnoloģijas, tiek noraidīta uztvērējam un tiek ierakstīta video. Vēlāk tiek izgatavotas viltotas kartes. Šāds gadījums nesen tika konstatēts Polijā.

Vienīgais veids, kā pret šādu ļaundarību iespējams cīnīties, ir regulāri apsekot bankas automātus, taču arī šādā gadījumā ļaundarus ne vienmēr ir iespējams notvert. Norēķinu karšu noziegumi arvien vairāk izplatās Baltijas valstīs, to veidi kļūst ar katru brīdi attīstītāki un bankas klientiem nepamanāmāki. Visi “skimēšanas” agregāti ir brīvi nopērkami saimniecības un elektronikas preču veikalos vai internetā (arī bankomāta klaviatūra).

Ja Jūsu redzes lokā nonāk bankas automāts, kas aprīkots ar papildus dīvainām ierīcēm vai mainījis atsevišķu detaļu krāsu, ieteicams paziņot par to Drošības nodaļai vai bankas automātu tīkla vadītājam. Savukārt, pārdodot kartes, allaž lietderīgi ir atcerēties un informēt arī klientus par to, cik būtiski ir izvēlēties saprātīgus limitus!

Lūk, kā izskatās bankas automāts, kuram ir uzmontēts “skimmeris”.

Tuvplāns

Šāds izskatās “skimmeris” bez bankas automāta. Skats no aizmugures.

Šādu agregātu savulaik kādai organizētai noziedznieku grupai no Igaunijas konfiscēja Zviedrijas policija

Magnētiskā celiņa nolasītājs

Skats no videokameras

58 komentāri par ““Skimmeri” uz bankas automātiem

  1. Outlaw

    psc. nobaidiiji mani. tagad katru reizi apstaustiishu katru automaatu, kur ieshu iznjemt naudu. nez vai taads vienkaarsh droshiibas liidzeklis kaa pin koda regulaara mainiishana vareetu paliidzeet???

    Atbildēt
  2. ManInBlack

    Es gan katru reizi kartigi ar naziiti pameginasu parurketies, lai parliecinatos, vai nav kaut kas piestiprinaats. :)) Cerams bankas nesaks sudzeties, par regulari atlauztaam klaviereem 🙂

    Atbildēt
  3. KKTK

    Jaaiet uz tiem pankomaatiem kuri pie filiaaleem, vai pat tajos iekshaa…
    Citus ar skruuvgriezzi vispirms jaapalauzz – vai nenaak kaads ljaunais skins nost! 😉

    Atbildēt
  4. Didulis

    Shito dabuuju palasiit izdrukaataa veidaa jau vakar. Tachu lapi, ka vinjsh ir nopubliceets arii sheit, jo shito dereetu zinaat jebkuram, lai peekshnji neattaptos ar tukshu bankas kontu. ;-))

    Atbildēt
  5. suspends

    pzdjec, pirms tam bija iedomaajies, ka tos piemonteetos primambasus pac elementaari var ieraudziit, bet peec fochenes skatoties, baigi gruuti ir recognizeet. Tagad toch pirms kartes ielixshanas buus jaapadauza ar duuri visa klava, vai neljodzaas

    Atbildēt
  6. chromel

    Liela brēka par neko. Latvijā līdz šim nav konststēts neviens bankomāta skimēšanas gadījums. Pagaidām.
    Bet tajos forumos… Iekš Carderplanet tusējas pāris džeku no Latvijas. Nebrīnīšos, ka kaut kas tāds arī Latvijā parādīsies. Bet šie šmaukšanās veidi labi strādā tikai tur, kur nav bankomātu monitorings, tā ka mums tas lielu kaiti nenodarīs.
    Vienkārši jātur acis vaļā un par aizdomīgajiem aparātiem jāzvana bankai. Sargi sevi un citus!

    Atbildēt
  7. Mis_Alise

    Neenu mainiit pinkodu jau var, bet par cik vinjsh protams ir enkripteec, tad jaamaina arii karte, par kuras izgatavoshanu cilveekam nopleesh 2Ls, taa kaa dariit to katru nedeelju nav iisti izdeviigi…
    It kaa jau pie katra bankomaata ir kamera, bet laikam jau tas nepaliidz tvarstiit tos aktierus….

    Atbildēt
  8. sonic&sound

    pow: Chipkartes ne suuda neatrisinaa, diemzheel. chips jau nebuus ar kontaktuuru, bet taapat kaa populaaraas uznjeemumos lietotaas HID kartes visu dara pa tuvsakaru radio. Diemzheel to ir ljoti viegli paartvert, taakaa tas ir raadio un vispaar veikt nesankcioneetu nolasiishanu un kopeeshu tev staavot blakkus tolljukaa piemeeram

    Atbildēt
  9. m|sc

    nu bet tak bankomaatos ir arii kamera kas piefiksee to kas notiekas pie automaata un laikam cd cepinaaja iekshaa ja nemaldos vai kaukaa taa 🙂

    Atbildēt
  10. Wrathchild

    Nu diezcik droshas taas kartes nav.
    Piemeeram, ja noreekjinaas ar taam veikalos. Piemeers – man nozog karti, aiziet uz RIMI, savaac pilnu maisu ar desaam un dod karti (ja tur nav naudas, tad jau ir lielaaka probleema, bet nu tas taa – ar bezkauniibu visu var). Paardeveeja izlaizh cauri taadam daiktam, liek parakstiities uz cheka un iesviezh to ieksh sava kases aparaata. Un viss. Nekaadu PINu nekaa. Nu kas taa par droshiibu?

    Atbildēt
  11. Uldy

    Atstāj savu naudas maku trolejbusa pieturā un tad pēc stundas atnāc paskaties vai tas tur vēl būs…
    Sargā sevi pats un dievs Tevi sargās.

    Atbildēt
  12. Pow

    sonic&sound: nesaprotu par kaadu radio tu runaa. chipkartes nav RFID un neko nedara pa radio, tie ir elektroniski kontakti, liidziigi kaa kartei kas ir tavaa mobilnjikaa.

    Atbildēt
  13. BigUgga

    chromel: kaa tu zini, ka nau? domaa bankas ies to afisheet? ha! bankaam izdeviigaak ir segt zaudeejumus klietnam, nevis ieguut sliktu slavu. bankaam laba slava un uzticiiba ir viens no galvenajiem stuurakmenjiem.

    Atbildēt
  14. log

    Stulbaak veel var buut krievijaa! Cika atceros kaadreis dazshi gudriishi pie viena Maskavas lielveikala nolika SAvu raaalu bankomaatu kursh pat piki deva bet visa karetes info tika saglabaata – peecaak shamie noslauca no karteem piki par 2 mil bet viens no varonjiem izplaapaajas dzeerumaa un shos sanoreeja un sabaaza aiz restotiem logiem.

    Atbildēt
  15. ZBH

    jopcik, klav uztaisiit un nomaskeet liimenii. vieniigais, peec kaa uzreiz var noprast, ka cho to ne to, iraid tas plastmass “flopsiks”, galiig neierakstaas dizainaa.

    Atbildēt
  16. hmnc

    jaapiekriit Pow. chipkartes ir ljoti droshas. piem cik dzirdeju ta SIM karti ir izdevies uzlauzt tikai nesen, kopsh taas izgudroshanas briizha nu savi pacmit gadi aizgaaja, bet tur uzreiz dzheki izdomaaja pretuzlauzshanu 🙂
    kaads veel radio ar chipkarteem? visi bankomaati un nolasiitaaju stacijas(tadas kaadas ir veikalos) sasleegtas speciaalaa tiiklaa, ja nekljudos X25 vai kautkas taads. tjip latvijaa un lietuva ir pa serverim a igaunjiem nav :)) shie njem no mums un no somiem. cik dzirdeets bet negalvoju ir tas ka X** tiikls straadaa uz dialup (protams ja stradaa tad ar zamudreno cripteeshanu)

    Atbildēt
  17. gusC

    Mjaa … esu redzeejis uz bankomaatiem (Hansabankas) mazas videokamerinjas – iebuuveetas virs monitora, bet taas laikam ir bankas pashas uzliktas, lai noveerotu vai nepizdo naudu no vecaam nevariigaam tanteem OR nedemole probambasus. Tapec es domaaju,kapec pec nedelu ilga kodiena man konts tukshs – ne jau shmigaa aizgaaja … skimm..er..(ek vienalga kaa vinus tur sauc) noceela! 😉

    Atbildēt
  18. Arnis

    Nju nez.. es tomēr ticu šādām lietām, jo pašam gadījās, ka vienkārši mistiski no kartes pazuda 150 ls, kuri it kā esot izņemti mistiskos bankomātos.. banka neko nevar izdarīt, policija ar.. Viss.. ar to ir jāsamierinās.. Ir jābūt ļoti uzmanīgiem.. it sevišķi kaut kādos vecrīgas restorānos.. pazīstams draugs strādāja Fridey… par katru nokopēto karti šim 5 ls.. tās ir pavisam reālas lietas, kuras arī notiek…

    Atbildēt
  19. freds

    a mani pāris gadu atpakaļ apkāsa stambulā labi!
    karoče ielieku karti a šī iesprūst, bet tā, ka vēl paša maliņa paliek ārā, bet ar pirkstiem izvilkt nevar. mēģināju mēģināju, bet nesanāk, bet pamanīju, ka tur jau maliņas apskrāpētas un nodomāju, ka ne es pirmais kam iesprūdis. tad pienāk džeks un it kā nostājas rindā uz izņemšanu. es šim saku, ka nefiga nestrādā – iestrēdzis. šis izvelk mobilo un it kā zvana bankas servisa centram, lai palīdzētu – labs cilvēks redziet! 🙂
    muld kaut ko pāris minūtes turciski, tad nospiež ar brīvo roku vienu pogu uz klavas, tur to un man māj ar galvu un saka “kods kods” un es saprotu, ka šim bankas helpdesks saka, ka tā jādara un tad viss būs labi. es ar mierīgi ievadu kodu un protams sanāk, ka viņa acu priekšā, jo viņs tur ar vienu roku to pogu un ar otru savu mobilo pie auss un man nācās vēl viņam apliekties apkārt, lai ievadītu 🙂
    nu protams nekas nenotiek un džeks pasaka, ka helpdesks viņam turciski saka, ka nu tad man esot jāiet uz bankas filiāli tur un tur un tad dabūšot atpakaļ savu karti. džeks saņem manu pateicību par mēģinājumu palīdzēt un aiziet tālāk pa savām darīšanām. es štukoju, ka vajag ap stūri aizskriet pēc pincetes un pašam izvilkt. kamēr es aiz stūra un atpakaļ ar visu pinceti, manas kartes vairs tur nava – kāds labvēlis izvilcis. pēc tam netālu stāvošs taksists pateica, ka, kad es esot aizgājis, tad esot pieskrējis viens džeks, kaut ko pačakarējis un aizskrējis, acīmredzot ar manu karti 🙂
    un tad man piešķīla, ka džeks ar savu pinceti gaidīja, ka es paiešu nostāk un otrs ta manu pin kodu redzēja. fiksi zvanīju uz hanseni, lai bloķē. tā ar šie nepaspēja piķi noņemt, jo tā bija paldies dievam debetkarte, kura naudu dod tikai tad, ja nodibina sakarus ar datu bāzi latvijā – būtu kredītene, točna būtu ielidojis… 🙂
    btw par čipiem. tos arī var nolasīt – pats esu redzējis tādu kontaktu ar vadiņiem priekš mobilo tel. simkaršu nolasīšanas… 🙂

    Atbildēt
  20. ZBH

    2 freds : neviens jau nesaubaas par to, ka chipkart var nolasiit – preteejaa gadiijumaa kaads no taam labums 🙂 a vot nolasiit gaitaa, kameer to kart kaads stuukee spraugaa, un automaats fiks ierij, buus gruut. nez, cik ilgaa laikaa var izpumpeet vis inf no chipkarts? loms meeriit un reekinaat, bet laiks, kas iraid dots nekustiigam kontaktpanelim saskarties ar chipkarts kontaktiem pareizajaa variantaa, iraid meeraams milisekundees vai pat to dalaas.

    Atbildēt
  21. ZBH

    btw, jurim pilniig taisniib, pagaidaam cilveek arri Rietumos izmanto chipkarts un vecaas magneetiskaas hibriid. tiir chipen neir gadiijies redzeet (gan jau jezz, bet maz, jo uzreiz jaatn ar POS terminaaliem).

    Atbildēt
  22. krisis

    taapat kaa nevar uzlauzt mobiilo sim kartes, kuras ir peec 2000 gada razotas (protams, ja tiek izmantotas shis jaunas kartes), un taapat ir arii ar cipkarteem no kuraam tu neko aaraa nevareesi dabuut, ja nezini pin kodu. lidz ar to shiis “cipkartes” ir droshas no nolasiishanas un neviens nevarees uztaisiit dublikaatu. aa un lai prosta nokloneetu sim karti, kaa minimums ir nepiecieshams vairaakas stundas, taa kaa aizmirstiet par cipkarshu kloneeshanu utt.

    Atbildēt
  23. endrju

    Jautri 😉 Komentāros var redzēt cilvēkus, kas tiešām saprot, ko runā un cilvēkus, kas cenšas piedalīties diskusijā, jo viņu “tēls” neļauj nepiedalīties…
    Par Latviju, cik zināms, gadījumi ir bijuši, bet neviens netaisās viņus publiskot – tas “atraus” klientus un bankām klienti ir (bezmaz vai) viss.
    Argh ;o

    Atbildēt
  24. chromel

    Ha! freds iekrita uz triku, kas saucas “libānas cilpa”. Tā strādā lēni, bet efektīgi.
    To: endrju – Baumas ir un paliek baumas. Ja skimēšanas gadījumi arī ir bijuši, tad tikai īslaicīgi mēģinājumi. Tauta tomēr ir acīga.

    Atbildēt
  25. Pow

    juris, nu ko spamo ja nejeedz. kaada magneetiskaa zona chipkarteem? tu ko? tu varbuut harddiskam arii no distances magneetisko zonu un datus vari nolasiit?

    Atbildēt
  26. hvz

    Pow – tu esi redzējis kādu jebkuras latvijas bankas izsniegto čipkarti? Tām visām ir gan čips, gan magnētiskā josla. Tā kā banku mārketinga muldēšana par paaugstinātu drošību tā arī paliek tikai muldēšana.

    Atbildēt
  27. Pow

    hvz, taas ir hibriidkartes — chips un magneetiskaa josla. es nekur savos komentaaros par taadaam neesmu runaajis. es runaaju par tiiraam chipkarteem.
    par hibriidkarteem piekriitu, tur nav nekaadas droshiibas.

    Atbildēt
  28. endrju

    chromel: Ja es runātu par baumām, tad arī teiktu – baumas.
    Izskatās, ka esi zinošs cilvēks šajā jomā… tāpēc neticu, ka nezini neko par .lv notiekošo.

    Atbildēt
  29. Indzha

    Shito jau es zinaaju kaadu gad atpakalj un kad to uzinaaju mana taktika ir sekojosha – nekaadas naudas uz kartes netureet – kaa ir nauda tb alga ta srazu nonjemu nost visu ta lai paliek uz tas zem pieci lati un viss
    ZEKJU metode rulzz forever :))

    Atbildēt
  30. panku-banka

    Vienkāršas patiesības par čip un hibrīdkartēm.
    1.Hibrīdenei jau magn. joslā ir ierakstīts, ka kartei ir chips. Tātad nokopējot to joslu un uztaisot klonu, feikajai kartei prasīs bāzt chipu. Protams ierīcēs, kuras to prasa, bet Latvijā, šķiet, tuvāķā laikā tādas būs visas.
    2. Čipkartē ierakstīto infu, protams, arī var nokopēt, bet, lai to lasītu, vajag pinkodu, kā arī ja tas ir noskaidrots, oriģinālās kartes jūzeris var būt “dinamiski datus pamainījis”, t.i. sazinoties ar hostu viens kods čipā ir pamainījies. Šajā situācijā bāžot iekšā klonu, nekas neies, vai vēlvairāk, pārdevējs saņems paziņojumu “nogalināt pircēju” 🙂

    Atbildēt
  31. Pow

    panku-banka, attieciibaa uz (1), taas hibriidkartes jau tieshi taapeec ir, lai suporteetu gadiijumus kad terminaalis nespeej nolasiit chipu. taatad nokopeejam magneetisko joslu no chipkartes un ejam iepirkties viekalaa kur _nelasa_ chipus. attieciibaa uz “Tātad nokopējot to joslu un uztaisot klonu, feikajai kartei prasīs bāzt chipu.”, protams, ja terminaalis nespees nolasiit chipu, tad vinsh neko tur nevar prasiit un apmierinaasies ar joslas nolasiishanu vien. liidz ar to y00 R 0wn3d.
    btw, ja kaadam nepatiik hibriidkarte, vinsh var to magneetisko joslu sabojaat un iepirkties izmantojot tikai chipu.

    Atbildēt
  32. Indo

    >redzams tachu Hansapank logo uz bankomaata, taka var teikst, ka info nacis no >Hansapank.
    tas cilvinjsh kursh sniedzis infu vakar ir atlaisc no darba:/

    Atbildēt
  33. Pow

    nemaz nebriinos, jo shaada informaacija tiek sleepta no sabidriibas/preses.
    un tie kas domaa, ka latvijaa tas nenotiek… sapnjojiet taalaak, optimisti.

    Atbildēt
  34. Kaitnieks

    Iisteniibaa pretiigi no banku puses. Turot muus nezinjaa vinji veicna shaada veida noziedziibu, taadejaadi pashi sev bedri rok. Tagad, pateicoties rakstinjam, es katru reizi paskatiishos, vai nav kas uzkriitoshs bankomaatam. Blje.

    Atbildēt
  35. chainiks

    nu ko, max jaaizvairaas no naudas izn,ems’anas bankomaatos, bet ja nu galiigi spiez’, tad dariit to tikai l,auz’u (apsardzes) pilnaas vietaas (bankaas, veikalos) nevis uz ielas.

    Atbildēt
  36. Kirils

    tas protokols kaa sazinaas bankomaati…
    vinji izmanto publisko telefonu tiiklu.
    iznjemot rimi un kaut kaadaas krutaas vietaas shkjiet ir dedicated networx….
    par tiem rimi nezinu, kas tieshi, bet kaut kas aizdomiix vinjiem tur ir.
    ir aparaati kuri ignoree chip dalju hibriideneem vispaar. taapeec jau vinjas hibriidenes :))
    iepirkties izmantojot chipu latvijaa nevar. lielaakaa dalja veikalu nesaporto..
    kaads tam sakars ar naudas iznjemshanu bankomaatos visam? tu vari kaut izraxtu aiziet panjemt un tiem skiperiem vai sniferiem, kaa vinji tur saucaas ir pofig, ko tu tur dari…

    Atbildēt
  37. Bebris

    Turpmaak pie bankomaata ieshu ar naziiti un kasiishu pogas, un ekraanu un ja atradiishu kameru arii! Vispaar nopietna lieta – jaapiestraadaa pie ZEK,ES principa!

    Atbildēt
  38. Y

    aha gudrinieki, nauda zeķē, tas rullē! Neaizmirstiet, ka zeķes mēdz būt cauras, tās pazūd, tās kāds var atņemt vai sadedzināt… Pie tam zeķē nauda nepiebriest, ja nu vienīgi papīrnauda slapjumā. Bankām ir nez cik reižu lielāki resursi, lai ar visādiem ļaunajiem spēkiem cīnīties, bet jūs savu dzīvoklītī glabāto dārgumu tikai ar savu kuslo augumiņu spēsiet aizsargāt, matrosovi! Izeja ir vienkārša – kartēm saprātīgi (dienas/mēneša) limiti un i-netā regulāri sekojam līdzi vai tik kāds nenogrābstās! PIN-kodus nevienam nesakam un nerādām! Ja pamanām, ko nelāgu – UZREIZ zvanām bankai un skaidrojamies! Nauda guļ drošā vietā, banka to sargā un mēs pelnām %! Pasaka:)!

    Atbildēt
  39. Valentins also known as destroyer

    OFFTOPIC:
    Pardod Notebuks
    Dell Latitude CPi A-Series
    Mobile Pentium II 366MHz/HDD 6.0GB/Cd-ROM x24 (reads CD-RW)/Floppy int./ext./Ram 128MB,INFRARED port
    COM, LPT, 2xPCMCIA, ps/2, 1 USB, VGA
    Video: Neomagic 24 bit 1024×768 13.1″ Active Screen
    Sound:Neomagic
    Mouse:Touchpad
    Battery:Li-Ion
    Komplektaa : Power supply 110-220V, originala soma, 56 PCMCIA Modem, Floppy external cable
    Svars 2.8 kg with batt.
    Cena 225 Ls t.6352796 mail:val@parks.lv

    Atbildēt
  40. r0y

    Paldies par infu, man vinja laikam iipashi noderees dziivojot Igaunijaa un izmantojot Hansapank pakalpojumus. Sheti vismaz vinji nezheeliigi sargaa savu reputaaciju – man uz kartes ieskaitiija 60Ls hrenvinjzin kas. Karti man neblokjeeja, bet iespeeju iznjemt naudu blokjeeja. Gaaju uz filiaali, tur mani pa teleofnu saivneoja ar super-puper security priekshnieku kursh man “paluudza” aizveert reekjinu [kopaa tur bija ap 2000Ls] un naudu iznjemot 60Ls noraadiit kur paarsuutiit, bet 60Ls atgrieziisies izsuutiitaajam. Neko neteica par pedofiiliju – respektivii beigaas es nepiekritu un vinjsh atklaaja, ka mani konta numuri ir paraadijushies Internetaa sakaraa ar pedo materiaalu tirdznieciibu un materiaalu cena ir bijusi tieshi 60Ls. NBepiekritu, veelaak jamais aparzvana un saka, labi, varat visu naudu iznjemt, bet tikai riit ierodoties kaadaa bankas filiaalee un aizverot reekjinu. Aizgaaju – pirms naudas izsniegshanas man paluudza aizveert reekjinu – un tad civilajaa menti savaaca. Aizveda uz galveno shtaabu, kur noficiaali pratinaaja visu dienu. Beigaas gan naudu atstaaja un vairaak nav trauceejushi… Un meenesi atpakalj Hansapank atljaava atkal atveert reekjinu, bet tikai man vajadzeeja noraadiit konkreetus laikus un personas kuri driikst man suutiit naudu… Un bez Internetbankas 🙂

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.