Šodien parādījās ziņa par to, ka policija ir arestējusi E-bibliotēkas serverus.

RĪGA, MAR 18, BNS – Ekonomikas policija ceturtdien dienas vidū arestējusi “Ideju foruma” veidotās e-bibliotēkas serverus, līdz ar to tā nav pieejama.

Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā aģentūrai BNS norādīja, ka pēc vairāku iesniegumu saņemšanas par e-bibliotēkas darbu pirms diviem mēnešiem ekonomikas policija ierosinājusi kriminālprocesu par autortiesību tīšu pārkāpšanu, ja tā izdarīta, pārkāpjot autora tiesības uz darba izmantošanu, vai par blakustiesību tīšu pārkāpšanu.

Iesāktā kriminālprocesa ietvaros ceturtdien e-bibliotēkas serveri ir atsavināti.

Lai arī es savā rakstā pārāk skarbi izteicos par viņu biznesa modeli, tomēr šoreiz esmu E-bibliotēkas pusē, jo policija, manuprāt, kārtējo reizi ir pārsniegusi savas pilnvaras, lobējot autortiesību aizstāvju intereses.

Lasīt tālāk →

Pirmais no lielajiem Fortune 200 bosiem, kurš ierakstīja Tviterī, ka atkāpjās no amata.

Today’s my last day at Sun. I’ll miss it. Seems only fitting to end on a #haiku. Financial crisis/Stalled too many customers/CEO no more

about 4 hours ago from web

Info pameta Vova uz NYT blogu, kur ir arī neliels rezumē par viņa veikumiem.

Mr. Schwartz has been fond of using the Internet as a soapbox. At Sun, he became the first chief executive of a major company to put up his own blog. Mr. Schwartz also pushed the Securities and Exchange Commission to put blogs on equal footing with press releases and filings when it comes to disclosing critical business matters to investors.

Mr. Schwartz replaced Sun co-founder Scott McNealy as chief executive in 2006, inheriting a company that had been suffering from declining sales ever since the dot-com bust.

One of the most dramatic moves made during Mr. Schwartz’s tenure as chief executive was Sun’s decision to release the vast majority of its top software products under open-source licenses. The company hoped that broad developer interest in its software products would help attract new customers and translate into sales of other products like computer servers and storage systems.

However, Sun struggled to post consistent results and its sales continued to decline. The recession only exacerbated matters, as Sun depended on sales to many of the financial companies that were pummeled the most during the downturn.

Laikam, tomēr nepietiek ar to, ka raksta informāciju blogos un komerciālo programmatūru pataisa par atvērtā koda programmatūru, lai palielinātu ieņēmumus. 🙂

Pagājušā gada septembrī publicēju sarakstu ar Latvijas banku depozītu likmju salīdzinājumu. No šī saraksta varēja redzēt, ka Swedbankai ir pašas zemākās depozītu likmes. Domāju, ka daudzi izdarīja līdzīgus secinājumus un atbilstoši rīkojās.

Neilgi pirms Ziemassvētkiem banka veica Zelta klientu aptauju, kurā mēģināja noskaidrot klientu apmierinātību. Iespējams, ka daudzi klienti nebija sajūsmā par apkalpošanu, jo kā nākamais solis sekoja īpašie piedāvājumi Zelta klientiem un depozītu likmes bija uzlekušas kosmosā. Ja nemaldos, tad vidēji likme bija uzlekusi virs 12.5%. Atšķirība vairs bija tikai 1-1.5% no citu banku piedāvājumiem.

Šodien ielīdu bankā samaksāt rēķinu un ieskatījos depozītu likmēs. Pirmajā momentā nesapratu, kas par joku.

Ieskatījos uzmanīgāk un nespēju noticēt savām acīm. Banka ir samazinājusi procentu likmes un tagad tās ir iepriekšējā līmenī.

Es jau gandrīz noticēju, ka banka tiešām sākusi ieklausīties klientu vēlmēs.

Papildināts

Šajā rakstā Latvijas Bankas sniegtajā komentārā arī var redzēt atbildi.

Jau šobrīd varam novērtēt, cik liela nozīme ekonomikas stabilizēšanā ir bijusi valsts finanšu sakārtošanas procesam un šī gada budžeta pieņemšanai. Nozīmīgi ir mazinājusies nenoteiktība finanšu tirgos – latu procentu likmes trīs mēnešiem no gandrīz 14% 2009. gada novembrī sarukušas līdz 5,5% šobrīd. Tas atspoguļojas arī kredītu procentu likmju kritumā Latvijas uzņēmumiem un privātpersonām, norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Vairākus mēnešus pieaug arī noguldījumi bankās. Operatīvie dati liecina, ka arī decembrī noguldījumu pieaugums turpinājies: pret iepriekšējo mēnesi par 4,6% jeb 225 miljoniem latu un pret iepriekšējo gadu par 1,7%. Latu noguldījumi decembrī pieauguši par 7.6% un eiro noguldījumi — par 2,2%.

Es ar prieku sāku lasīt ziņu par to, ka Zalāns apņēmies nākamgad attīstīt bezmaksas bezvadu interneta tīklu. Nākamajā rindkopā jau bilde, ko biju vizualizējis savā prātā, nedaudz noplaka un piezemējās, jo runa jau vairs ir tikai par valsts un pašvaldību iestādēm.

Papildinot vienas pieturas aģentūras funkcijas, visās valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēs paredzēts nodrošināt iedzīvotājiem un uzņēmējiem iespēju bez maksas lietot bezvadu internetu. Bezvadu interneta nodrošināšanai tiktu izmantoti jau esošie iestāžu interneta pieslēgumi, atvēlot noteiktu fiksētu jau šobrīd ierīkotā pieslēguma ietvaros pieejamās datu plūsmas apjomu.

Zinot to kā šis Zalāns gribēja shēmot ar elektronisko ID karšu projektu, nav grūti iedomāties, ko nozīmē nelielas investīcijas, lai realizēto šo cēlo mērķi. 🙂

Līdz ar to papildus būs nepieciešams iegādāties un uzstādīt tikai speciālu tīkla aparatūru un tās pārraudzības programmatūru, lai nodrošinātu nepieciešamo drošības līmeni un vienlaikus pietiekami elastīgās darbības pārvaldības iespējas.

Pirmais smieklu vilnis uznāca, kad izlasīju pamatojumu, kam šis bezvadu tīkls būtu vajadzīgs.

Izmantojot bezmaksas bezvadu interneta pieeju iedzīvotāji un uzņēmēji varēs piekļūt arī virtuālajai valsts un pašvaldību pakalpojumu vienas pieturas aģentūrai – www.latvija.lv, tajā izvietotājam publisko pakalpojumu meklētājam un elektroniskajiem valsts un pašvaldību iestāžu pakalpojumiem.

Es jau iedomājos, kā pensionāri no laukiem atbrauks uz kādu no pašvaldības iestādēm atvērs savus portatīvos datorus, lai iesniegtu elektronisko deklarāciju VIDā vai deklarētu savu dzīvesvietu.

Bet nokāva mani tās naudas apjoms, ko taukmūļi grib sashēmot. Guba ņe dura.

Informācijas sistēmu un e-pakalpojumu attīstībai Eiropas Savienības fondu aktivitātē ir pieejami 116 miljoni latu.

Šodien lasīju ziņu par to, ka Taukmūļu Partijas biedri Zalāns un Segliņš nav varējuši paciest jautājumus, ko uzdevis Jēlītis Repše valdības sēdē, kurā tika apspriests jautājums par elektronisko identifikācijas karšu koncepcijas projektu. Pagaidām neesmu sapratis vai runa ir par tām pašām ID kartēm, ko solīja 2010.gadā jo iepriekš summa bija 1.6 mio, bet tagad jau 6 mio. Apetīte aug ēdot? 😉

Vispirms valdības komitejas sēdi atstāja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), kurš protestēja pret finanšu ministra Einara Repšes (JL) izteiktajiem jautājumiem par sagatavoto elektronisko identifikācijas karšu koncepcijas projektu, kā arī viņš pārmeta Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) sēdes vadību.

Atgādināšu, ka Zalāns vasarā pats atzina, ka elektroniskais paraksts ir izgāzies. Bet tagad to pašu grib izdarīt ar elektroniskām ID kartēm?

Vismaz es tā to sapratu no Ulda Bērziņa raksta Citā Dienā. Vismaz izklāstīts ir diezgan sakarīgi.

Mani visvairāk „sašāva” fakts, ka koncepcijas daļa, kas apraksta sadarbību ar privāto partneri 6 miljonu projektam, aizņem knapi divas A4 lapaspuses (t.sk. puslapu liela shēma). Privātā partnera funkcijas un pienākumi ir aprakstīti četrās rindiņās.

Ja ir interese, tad iepazīties ar piedāvājumu var MK lapā.

Taukmūļus laikam nostūma nost no siles un šie jūt, ka nebūs naudas vēlēšanām.