Gaismas pils un tracis ap to

Baigi interesanti bija pavērot kā cilvēki cepās ap Demakovas & Co. bīdīto Gaismas pili. Cik nopratu, tad agrāk bija kaut kāda cilvēku daļa, kas šo siltumnīcu vēl tā kā atbalstīja, bet tagad jau lielākai daļai ir daudz maz skaidrs, ka tas ir oranžās partijas projekts, kas papildinās kabatas ar paprāvām summām. Un iepriekš minētās summas, kas svārstījās ap pusmiljardu Ls varētu būt tuvas realitātei. Svešu naudu jau nevajag skaitīt, bet zinot to, ka tirgū kā minimums 10% ir tā saucamais “othodņaks”, kas pēc noklusējuma tiek pasākuma rīkotājiem, tad pilnīgi labi saprotu kāpēc šis projekts vēl nav apturēts. Ar tik liela kāposta palīdzību jebkuram var aizbāzt muti.

Es uzskatu, ka šādu ēku var būvēt, kad būs nedaudz nostabilizējusies valsts ekonomiskā situācija, bet līdz tam varētu sākt digitalizēt grāmatas un padarīt tās pieejamas lasītājiem dažādos Latvijas nostūros. Šeit pacēlās jautājums par autortiesībām. Nezinu cik tas ir patiess, bet vissakarīgāk izklausījās šis komentārs.

garāmgājējs, par autortiesībām
24.09.07 16:56

1) Saskaņā ar Autortiesību likumu http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138
autortiesības ir spēkā 70 gadus pēc autora nāves. Tātad +/- visu (mīnus likumā minētie izņēmumi) līdz 1937. gadam mirušo autoru darbus var brīvi digitalizēt un padarīt pieejamus.

2) Mūsdienu publikācijas ne reti jau ir digitalizētas un brīvi pieejamas Internetā, vai arī ir pieejamas no esošajām bibliotēkām abonējot attiecīgo elektronisko resursu (piemēram, http://www.ebrary.com/.) Skat arī http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=3c93b1d0-1262-48d2-ad25-9a55ee94fa2b

3) No mūsu pašu augstāk minētā autortiesību likuma “Publiska patapinājuma” definīcijas un 19.1 panta, cik saprotu, izriet, ka nav problēmu grāmatu digitalizēt un padarīt pieejamu no visa Latvijas bibliotēku tīkla (lasīšanai bibliotēkā, nevis no mājām un bez iespējas kopēt uz USB vai tmldz) . T.i., cilvēks atnāk uz jebkuru Latvijas bibliotēku un no bibliotēkas datora meklē/lasa grāmatu.

Tātad, ja resursus digitalizē un padara pieejamus no visa Latvijas biblioteku tīkla, tad cilvēkiem nevajadzēs iet uz vienu centrālu LNB ēku, bet varēs izmantot visas Rīgas pilsētas, universitāšu, citu pilsētu un pagastu, skolu bibliotēkas, lai piekļūtu digitalizētajiem resursiem, to katalogiem, lasītu elektroniskās kopijas. Tātad, ja pieeja grāmatām tiek decentralizēta, tad nevajag to milzīgo caurlaides jaudu 3000 cilvēki dienā jaunajā centrālajā ēkā.

Grāmatu oriģinālās papīra kopijas varētu glabāt ne Rīgas centrā, ne stikla mājā. Tikai nodrošinot glabāšanas vidi. Grāmatas, Gaismas tīkla serverus varētu glabāt Silakrogā (to var paplašināt?) un tajos gadījumos, kad nepietiek ar elektronisko grāmatas versiju kādā bibliotēkā un ir obligāti nepieciešams pačamdīt papīra eksemplāru, arī uz Rīgu papīra grāmatas piegādi organizēt tieši tā pat, kā to LNB projekta aprakstos grasās nodrošināt uz rajoniem (ar ko Rīga labāka?).

Lai nav lieku reizi jāstaigā un jāgaida grāmatas piegādi, grāmatu varētu rezervēt iepriekš, izmantojot jau eksistējošus un pieejamus elektroniskus katalogus.

Gaismaspils.lv mājaslapā jautājumos/atbildēs paustais apgalvojums, ka digitāla bibliotēka nebūs lētāka nekā tradicionālā – neredzu pamatojumu un arī no loģiskā viedokļa informāciju glabāt elektroniski ir lētāk un mazliet pacenšoties arī drošāk.

Vēl viena interesanta lieta, ko piefiksēju no šiem komentāriem. Visvairāk PAR ēkas celtniecību aģitē pāris cilvēki. Pie tam visaktīvāk to dara viens cilvēks. Ievērības cienīgs fakts ir arī tas, ka šis cilvēks to dara no kādas ārzemju adreses (visticamāk, ka tas ir proxy serveris) un visu laiku maina nikus, vēl viņš neskaitāmas reizes mēģināja “uzbraukt” Db redakcijai, stāstot, ka visi ir amatieri un ar saviem rakstiem grauj laikraksta reputāciju. Manuprāt, diezgan interesanta sakritību ķēdīte.

Būtu interesanti uzzināt, kas šie ir par cilvēkiem un kas viņus motivē uz tik neatlaidīgu mērķa sasniegšanu. Vienkāršā valodā runājot – viņi ir zombiji vai ļoti labi atalgoti speciālisti? Ja pēdējais variants, tad labprāt uzzinātu šādu speciālistu izmaksas. Varbūt kādam ir “neoficiāla” informācija par tēmu?

67 komentāri par “Gaismas pils un tracis ap to

  1. asmo

    Jā, pie naudiņām, kur grozās 500 ļimoni, arī atkati noteikti ir tādi, ka turies. Nav jau nekāds brīnums, ka visi nepiekrītošie, pēc sarunām ar iniciatoriem maina domas un piekrīt. No mana viedokļa, kas tad būs tā LNB konforenču zāles komplekss ar vienu stūri grāmatu fondiem. Pārējais noteikti tiks izīrēts juridiskām personām, zem birkas, lai segtu izmaksas. Vai man tas kā Latvijas pilsonim ir vajadzīgs nē. Es grāmatas tāpat pasūtu no ārzemēm un veidoju pats savu bibliotēku sev :).

    Atbildēt
  2. Mario

    Redzot to, ka no tiem 500ljimoniem 2/3 sastāda procentu maksājumi bankām par aizdevumu skaidrs no kurienes aug tās bīdītāju kājas. Neba būvniekiem interesē to pili būvēt bet gan baņķieriem aizdot naudu tās būvniecībai un 20 gadu laikā nopelnīt 3 reizes lielāku summu nekā aizdeva. Ja kāc noskaidrotu to kādas bankas stāv aiz Pils bīdītāju partijām būtu skaidrs kas to visu bīda un kam to vispār vajag.

    Atbildēt
  3. Jānis Ziediņš

    Coolynx, Tev ir dati par to, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem mājās ir pieejams internets? Vai arī rīdziniekiem?

    Šobrīd Latvijas publiskajās bibliotēkās internets ir pieejams par brīvu, un pārsvarā tā lietošana tiek limitēta uz 1 stundu, jo veidojas rindas, un cilvēkiem datorus vajag, lai arī pēdējos gados tie ir piegādāti lielā skaitā, kā arī vēl tiks piegādāti.

    Ideja par grāmata digitalizēšanu lielos apjomos ir utopiska tieši to iemesla dēļ, ka
    1) internets nav pieejams visiem
    2) elektroniska grāmata nav īsta grāmata, to nevar paņemt uz mājām
    3) studenti nav visi Latvijas iedzīvotāji

    Vēl jāmin faktors, ka bibliotēkas/darbinieki nespēj tik ātri tikt līdzi šīm tehnoloģiju pārmaiņām, piedāvājot elektroniskos pakalpojumus, stastot iedzīvotājiem par iespējām.. Realitātē daudzi bibliotekāri vēl tikai mācās lietot/izmantot visas datora iespējas. Liela daļa zin tikai Google, un pat Letonika.lv, kas ir pietiekami labs Latvijas resurss, un pieejams par zemu abonēšanas maksu bibliotēkām, neizmanto.

    Pasaulē pēdējos divus gadus jau runā par Bibliotēka 2.0, par Web 2.0 ieviešanu bibliotēkās, bet, lūdzu, paskaties bibliotēku mājas lapas, pieejamos pakalpojumus. Liela daļa bibliotēku tikai šobrīd sāk piedāvāt grāmatu rezervēšanu internetā, un pēc tam to saņemšanu bibliotēkā bez rindas.

    Tāpēc, uzskatu, ka jauna LNB ēka Rīgā ir vajadzīga, jo, ja tiks veikta tikai digitalizēšana, tad ļoti liela Latvijas iedzīvotāju daļa pie grāmatām nemaz netiks.

    Atbildēt
  4. CooLynX Raksta autors

    Jā man ir dati par to, ka Latvijā interneta lietotāju skaits pieaug un šobrīd tas ir pieejams 47% iedzīvotāju, kas ir vairāk par 1 000 000.
    http://pods.lv/blog/2007/05/majas_interneta_lietotaju_skaits_pieaug.html

    Ja neviens neliks sprunguļus riteņos, tad nākamgad būs 57%.
    Pieļauju domu, ka šie arī būtu aktīvi bibliotēku lietotāji.

    Par Latvijas lauku internetizāciju
    http://pods.lv/blog/2007/04/latvijas_lauku_internetizacija.html

    Un neatkarīgi no tā vai Latvijas internetizācija notiks ar Eiropas līdzekļu palīdzību, vai bez, internets būs pieejams visiem, kas to vēlās. Tas jau ir normāls tirgus process, ko nevar ietekmēt dažāda līmeņa zagļi, kas ir pie stūres.

    Atbildēt
  5. jam

    Tie, kam interesē specifiskas grāmatas, prot ar internetu rīkoties. Tie cilvēki, kas lasa romānveidīgos gargabalus par ļubestību, grāmatas joprojām izņem savā pagasta bibliotēkā. Kas gan mainīsies, ka Rīgā būs milzonīga ēka? Vai tad no lauku cilvēkiem kāds brauks uz Rīgu speciāli pēc kādas X grāmatas? Nē. Ja viņam vajadzēs, tad zinās kur atrast internetā to un pasūtīt.

    Atbildēt
  6. CooLynX Raksta autors

    Par ēkām runājot. Ja šo naudu izdalītu uz pagastiem un savestu kārtībā rajonu bibliotēkas, tad cilvēki iegūtu daudz vairāk:
    1. Piekļuvi internetam
    2. Labākas telpas
    3. Mazākas transporta izmaksas, kas būs nepieciešamas, lai nokļūtu līdz Rīgas siltumnīcai
    4. Vēlmi iet uz bibliotēku (stādies priekšā kā 70 tantiņa čāpos uz Rīgu, lai palasītu grāmatu?)

    Pie tam, pieredze rāda, ka šāda vecuma sievietes labprātāk lieto jaunākās tehnoloģijas. To pierāda gan pēdējās aptaujas, gan arī mana personīgā pieredze.
    http://pods.lv/blog/2007/09/tiesasanas_ka_kekis.html

    Atbildēt
  7. KKTK

    Varbūt vajag veikt aptauju, cik cilvēki grasās iet uz bibliotēku? Es piemēram esmu bijis kādas reizes 5 savā mūžā (neskaitot universitātē izņemt un atdot mācību grāmatas) un pēc katras reizes atgriezies ar pārlicību NEKAD tur vairāk neiet, jo tas ir tikai lieks laika tēriņš un nekā tur darīga nav. Pat ja tevi par blatu pielaiž pašu pie grāmatu plauktiem!
    Vienmēr pēctam esmu sameklējis labāku alternatīvu un uzrakstījis savu referātu, studiju darbu,bak.darbu, maģ.darbu utt. Un tajos laikos kad vēl nebija google… Tagad tas vispār ir 10x vieglāk.

    Atbildēt
  8. Jānis Ziediņš

    Coolynx, pieaugums nenozīmē, ka tas ir/būs pieejams visiem, un visi to lieto un MĀK lietot.

    Un pieejamība != lietošana. Tas, ka Tu apgrozies IT sfērā un raksti savu blogu jau no 90tajiem (kurai sekoju līdzi, kopš iepazinu internetu), nenozīmē, ka tā ir arī ar citiem Latvijas iedzīvotājiem. Labprāt kādreiz ar Tevi padiskutētu par to, kā cilvēki izmanto internetu bibliotēkās, kāds ir to vidējais vecums.. Coolynx, gribētu apgalvot, ka Tu nepārzini reālo situāciju, un dzīvo pārliecībā, ka internets un datori ir pašsaprotama lieta.

    Es vēlreiz gribu aicināt padomāt par to, kā cilvēki izmanto elektroniskos pakalpojumus. Ir ļoti daudzi, kas to nemāk, negrib, baidās, ieskaitot bibliotekārus, kas reizēm pat e-pastu nemāk nosūtīt, lai arī to ir mācījušies.

    P.S. Patiesi viltīgi savā aptaujā kā pirmo atbildi esi uzlicis “nē” 🙂 tā pastiprinot nostāju.

    Atbildēt
  9. CooLynX Raksta autors

    Bet, tad kāda velna pēc neiemācīt cilvēkiem lietot šīs jaunākās tehnoloģijas? Kāpēc vajag celt pajūgu ražošanas rūpnīcu, ja cilvēkiem ir pieejamas automašīnas?

    Ja Tu esi mans lasītājs, tad arī ļoti labi zini, ka mani nevar paņemt ar lētiem un demagoģiskiem tekstiem. 😉

    Kāpēc valsts ar vienu roku tērē miljonus, lai izglītotu cilvēkus, bet ar otru taisās celt morāli novecojušas iestādes?
    http://pods.lv/blog/2007/01/kapec_pajuka_zurnals_e-pasaule.html

    Atbildēt
  10. hmm

    Pakomentēšu par digitālajām grāmatām – cik daudz digitālās grāmatas kāds no lasītājiem ir izlasījis ? Es esmu vienu par par Gredzenu pavēlnieku.

    Godīgi sakot sajūsmā par šo procesu nebiju, man labāk patīk lasīt dīvānā ar visām ērtībām … nelūkojoties ekrānā. Lasot tekstu ekrānā noguru daudz ātrāk … bez tam vēl rokai jāsniedzas, lai pārietu uz nākošo lapu utt. (ar parastu grāmatu, tas ir dabīgāk). Bez tam aizmiegot parasta grāmata var nokrist uz grīdas un tā arī palikt tur līdz rītam, bet dators – ???? Bez tam datoru prasītos tā kā izslēgt …
    Esmu dzirdējis par ierīcēm, kas paredzētas digitālo grāmatu lasīšanai … bet tikai dzirdējis. Un nav tik daudz laika, pētītu to tuvāk. Bez tam paredzu, ka tur atkal būs dažādi modeļi ar dažādām iespējām, formātiem utt..

    Itogo vēlos sacīt, ka šobrīd tāda digitāla bibliotēka ir vairāk sapnis dažu labu galvās …. un arī pamatīgs kāposts.

    Neviena vārda neesmu dzirdējis, pa digit. lasāmās iekārtas piedāvāšanu tautai , neies taču pirkt katrs lasītājs pa Notei vai galda PC …. , vismaz cenu ziņā šai iekārtai būtu jābūt zemākai par PC cenām. Tā, kā domāju, ka šāda digitāla bibliotēka ir sapnis vasaras naktī (šobrīd). Bez tam digitālajai bibliotēkai pietiktu ar daudz mazākām telpām un servera vietu DEAC pagrabā……

    Es neesmu pret šo projektu, bet man šķiet, tas iet uz urrā un iegūstamo kāpostu, nedomājot par gala lietotāju, kurš tāpat kā digitālajā TV būs spiests pirkt kaut ko, lai lasītu digitāli.

    Atbildēt
  11. CooLynX Raksta autors

    hmm, digitālizēt grāmatas vajag sākt jau šodien, jo tas ir ilgstošs process. Grāmatas cilvēki lasīja un lasīs, bet kāpēc to visu vajag koncentrēt tieši Rīgā? Es esmu par to, lai attīstītu līdzīgas ēkas citos rajonu centros, kur cilvēkiem vieglāk, ērtāk, ātrāk, lētāk nokļūt.

    Parēķini cik daudz naudas aizies, lai tikai nokļūtu līdz bibliotēkai. Un tad padomā, vai maz ir jēga to darīt.

    Atbildēt
  12. Grrr

    Cik es lasīju Db komentārus, lielākā daļa kāreiz saka, ka jaunu ēku vajag, bet pēkšņi sākuši sūkstīties par Birkerta arhitektūru. Come on, Birkerts var patikt un nepatikt, bet ēkas dizains tika izlikts apspriešanai jau pirms 10+ gadiem, kad Birkerts to uztaisīja… TAD nez kāpēc neviens necepās, lielākajai daļai patika. Nu tas ir “novecojis”. Šo ēku būvē uz gadiem >100, so lai kāds būtu dizains, pa 100 gadiem tas novecot paspēs.

    Attiecībā konkrēti uz LNB, nav gluži tā, ka LNB ir tāda publiskā bibliotēka, tikai lielāka. Ir vesela varza ar lietām, kuras valstī likuma kārtā dara viena organizācija – nacionālā bibliotēka. Tipiskākie piemēri ir obligātais eksemplārs un ISBN aģentūra. Īsumā – obligātais eksemplārs nozīmē, ka nac.bibl. uzdevums ir glabāt un darīt pieejamu (savukārt jebkuram izdevējam ir likumā noteikts piegādāt) noteiktu skaitu ar kopijām no ikkatra valstī iznākošā žurnāla, grāmatas, avīzes un jebkura cita izdevuma. Papildus tam, jāskatās arī lielākā daļa no tā, kas iznāk citās valstīs par/ap Latviju (piemēram, tagad arī jāsāk skatīties uz Īrijā izdoto latviešu avīze “Sveiks!”).

    Attiecībā uz digitalizāciju. Digitalizācija notiek pilnā sparā, bet autortiesību jautājums diemžēl nav tik vienkāršs. Patlaban Saeimā šķiet kāreiz tiek skatīts autortiesību likums… cik saprotu, ir liela ķēpa un nav nekādas pārliecības, ka izdosies panākt kaut ko vairāk par to, ka bibliotēkas telpās varēs būt pieejams izdevums digitālā veidā. Par ārpusbibliotēkas fiškām runa nemaz neiet.

    Nu tas tā, īsumā, ieskatam. Varētu pastāstīt vēl šo to un izvērst plašāk, bet fakts ir tāds, ka neviens netaisās būvēt tikai apputējušu grāmatu krātuvi, kuru apkalpos peles-bibliotekāres.

    Atbildēt
  13. Jānis Ziediņš

    Cilvēkus, kas ir jau pārsnieguši tīņu vecumu, ir daudz grūtāk pieradināt pie tehnloģijām un to sniegtajām iespējam. No pieredzes saku.

    Un otrs – Rīgā ir gandrīz 1 milj iedzīvotāju. Un Rīgā nav normāla bibliotēka. Coolynx, aizej ciemos uz LNB _vienu_ no ēkām. Nedomāju, ka patiks.

    Nav runa par rajona centriem, kur bibliotēkas vairāk vai mazāk ir sakārtotas, un tiek attīstītas, bet Rīgu. Šeit proporcinonāli ir daudz vairāk cilvēku.

    Vēlreiz gribu atgādināt Londonas piemēru. Kad tika uzcelta jaunā bibliotēkas ēka, tās apmeklējums tikai palielinājās, nevis samazinājās.

    Un te nav nekāda demagoģija. Labāk būtu salicis +/- un uzrakstījis konstruktīvu, argumentētu rakstu.

    Atbildēt
  14. CooLynX Raksta autors

    Jāni, es labprāt to izdarītu, bet ir viena problēma – es neredzu plusus. Tāpēc arī uzsāku šo diskusiju.

    Par cilvēkiem, kas ir pārsnieguši tīņu vecumu, ir daudz runāts un šī tēma ir izpētīta. Patiesībā ir viena problemātiskā grupa, vecumā virs 40 līdz ~50 gadiem, kas spītīgi pretojās tehnoloģijām, visas pārējās vecuma grupas vai nu jau ir apguvušas, vai to ļoti strauji dara.

    Atbildēt
  15. hmm

    Var sākt, kā pēc ne. Bet kas būs galā, bet tad rezultātam jābūt universālā baudāmā formātā…

    Bez tam jaunās grāmatas jau tāpat ir pieejamas elektroniskā formātā… bet cik man maksās no piemēram no Zvaigznes grāmatnīcas nopirkt piemēram Ginesa rekordu grāmatu elektroniski – es nevēlos PDF bet CHM formātam līdzīgu?

    Bez tam es kādreiz izmantoju bibliotēku Griko (laikam), pie dzelzceļnieku mājas, ņēmu pa 5 grāmatām mēnesī. Gāju uz tunieni 1x mēnesī. Maksāju 3.50 abonēšanu un par katru grāmatu drošības maksu (~20Ls tur patstāvīgi bija).

    OK, bet kā laukos cilvēki lasīs – tāpat ies uz tuvāko bibliotēku ciema centrā (savi km jau nu būs). Bet kā viņi elektroniski lasīs …. ar ko ?

    Ja viņi bibliotēkā varētu paņemt (īrēt) lasāmo ierīci ar digitālajām grāmatam, tad būtu normāli…. grāmatas varētu ielādēt bibliotēkā tādējādi, aizsargājot autortiesības (bet
    cik maksās tās īre un iegāde bibliotēkām?).
    Lasītājs varētu tikai lasīt …. bet ielikt plauktā varētu PC saderīgu formātu.

    Bet kas no tā ir izskanējis presē par šo projektu — nekā.
    Kaut ko digitalizēsim un viss būs oki doki un pēc tam kārtējās atrunas tjipa – dažādi formāti, dažādas iekārtas un
    utt.

    Esmu skeptiķis.

    Atbildēt
  16. Grrr

    Nā, formātu atšķirības kāreiz te nespīd. Kas attiecas uz lauku bibliotēkām, tad skaties un brīnies, Geitsa fonda ietvaros internetu kāreiz paredzēts nodrošināt visām Latvijas bibliotēkām – ja nemaldos līdz pat šī gada beigām.

    Starp citu, kas mani nedaudz kaitina, tas ir uzskats, ka “digitālajai bibliotēkai pietiktu ar daudz mazākām telpām un servera vietu DEAC pagrabā……”.

    Mani – es pat uzdrīkstēšos teikt – kā profesionāli – kaut kā nedaudz iegriež tie komentāri, kas uzskata, ka sametot 2 serverus un 3 disku masīvus, visas problēmas ir atrisinātas jebkuram projektam uz turpmākajiem 10 gadiem. Nav diemžēl tik vienkārši. Vieni, kas aplauzās, bija draugiem.lv (uz brīdi kad vēl zināju, viņiem bija ap 40 serveriem un kaudzem disku masīvos sabāzti). Labi, digitālajai bibliotēkai nav vajadzīgi tādi piekļuves ātrumi. Toties apjomi un prognozētie pieauguma apjomi ir krietni lielāki.

    Atbildēt
  17. Grrr

    -hmm:
    Kā var pilnā sparā digitalizēt ar vēl nesakārtotām autortiesībām… ?

    Tieši to, par ko Coolynx runāja – digitalizē, kas ir pieejams bez autortiesībām, paralēli risina autortiesību jautājumus.

    Atbildēt
  18. Grrr

    Tiesa gan, Google, protams, rīkojas savādāk– aprunājos pirms brīža ar vienu no ASV universitātes bibliotēkas vadītājiem, kuri ir Google partneri masu digitalizācijā — viņi darbojas pēc principa – skanējam un digitalizejam visu, autortiesības risinām pēc tam. EU valstīs bibliotēkas to neriskē darīt, bet risinājumus meklē.

    Atbildēt
  19. Andris

    Grūti tā konkrēti pateikt par tiem komentāru bīdītājiem. Bet tā kā pats esmu strādājis KM pakļautībā esošā iestādē, zinu, ka normāla argumentācija no vadības puses mēdz līdzināties brīnumam. Tur jau no pašas augšas valda milzīgs bardaks.
    Acīmredzot, Helēna un CO ir kārtīgi pažēlojušies un pakrituši uz nerviem saviem padotajiem un tālāk tas aizgājis pa ķēdīti līdz kādam ļoti uzcītīgam cilvēkam, droši vien turpat iekš j3b.
    Kad bija balsošana par koncertzāles projektu internetā, nu, vienkārši brēcošā stilā tika viltoti balsošanas rezultāti. Domāju, ka tur tas pats “centis” vai “cenšu” brigāde bijusi pie vainas.

    Atbildēt
  20. Grrr

    Tikpat labi var būt arī otrādi — ka vienkārši tie 10-15 nolicēji, kas plosās komentos, arī vienkārši ir profi, kas uzkurina kaislības, jo ir vēlme novirzīt naudu no biblenes būvniecības, piemēram, uz Šleseriādes projektiem.

    Atbildēt
  21. mass

    Esmu par bibliotēku, bet ne tagad un ne tajā vietā, kur tas tiek plānots. Vai kāds no gudrajiem Saeimas ceņsoņiem ir braucis garām tai vietai tagad, kad ir nereāli sastrēgumi? Un tagad iedomājaties – bibliotēka uzcelta, viss cool, visi amatvīri priecīgi, studenti arī, jo tie tagad ar mašīnu varēs piebraukt klāt. Rezultāts – Akmens tilts noslogots nevis no 16:30 līdz 19:00, bet no 12:00 līdz 21:00.

    Vajag bibliotēku, bet ne tik dārgu, ne tagad, un to ir jāpadara pieejamāku.

    Atbildēt
  22. eerms

    piekrītu hmmm
    šķiet ka reti kurš šeit lasījis daudz grāmatu no datora ekrāna!
    acs lasot grāmatu fokusējas uz burtiem, taču lasot datora ekrānā – uz ekrāna virsmas, kura atrodas tuvāk (varētu būt kāds 1mm) nekā paši burti. kaut kā tā…
    līdz ar to acis lasot pamatīgi nogurst un lasot ilgāku laiku ir grūti koncentrēties uz teksta jēgu.
    pats drukāju ārā visu tekstu, kas garāks par 5 a4 lapām. nav jēgas bojāt redzi un noteikti nav jēgas censties to sabojāt 1 000 000 cilvēku. šaubos arī, vai daudziem ir iespēja drukāt ārā Raiņa kopotos rakstus.
    var kakāt visiem virsū un vislaik kasīties taču kamēr masām nebūs pieejami digitālie lasītāji kas tekstu, attēlus projicē uz ekrāna virsmas nevis iekšienē, (kā tas ir ar CRT, LCD, Plasma) šādas digitalizācijas idejas smako pēc izgāšanās.

    kam tā būda no jums patiešām kasa?
    būs – smuki! nebūs – po…
    tāpat tā nauda līdz jums nenonāks ne vienā ne otrā gadījumā.

    Atbildēt
  23. CooLynX Raksta autors

    Vēl neliela viela pārdomām.

    Digitāli ieskanēti materiāli varētu nodrošināt meklēšanas iespējas, izkopēt nepieciešamo paragrāfu un operatīvāk strādāt ar dažādiem preses izdevumiem. Vienīgais, kas nepieciešams ir nodrošināt tiešsaites pieeju un veidu kā norēķināties par izmantotajiem pakalpojumiem.

    Raiņa kopotos rakstus vai Korānu lasīt var, aizbraucot uz pašu bibliotēku. Kašķis jau ir par to, ka nav vajadzīga tik milzīga ēka ar tik augstāk izmaksām tieši šodien, kad aiz loga ir krīze un valstī ir haoss, cilvēki bēg prom no šīs valsts. Kāpēc mums tagad vajag līst parādos līdz ausīm un maksāt par projektu, kas jau izstrādes procesā pierāda, ka būs dārgāks nekā paredzēts.

    Kaut uz mirkli padomājiet, ka mums šie te miljoni būs arī jāatdod, jo tas nav biznesa projekts, kas pēc noteikta laika atmaksāsies un kļūs rentabls – tās ir mūsu un mūsu bērnu parādsaistības, kas paredzētas saulainai nākotnei. Mēs rokam ļoti dziļu bedri. Cilvēki labāk izvēlēsies Īriju, kur valdība domā ar galvu nevis ar kabatu…

    Atbildēt
  24. gerard

    Esmu lasījis elektroniski. Daudz. Unturpinu. Uz plaukstdatora (konvertējot uz sev patīkamu un savietojamu formātu). Patīkamāk jau ir ar papīra grāmatu ņemties – pašam jau vairs nav, kur likt grāmatas, bet turpinu pirkt (paldies Dievam – varu atļauties, lai arī lielākoties pērku RU / ENG dēļ šausmīgām cenu un kvalitātes starpībām). Uz datora pie kvalitatīvas tehnikas arī nebūtu sāpe, bet kas gan liks sakarīgus monitorus bibliotēkā, ja galvenais iepirkšanas kritērijs ir cena?

    Ko domāju par šo projektu? Rokas ta mežonīgi taukainas, bet izpildījums kā jau viss šajā valstī. Ja kādreiz man bija vienalga, tad jo tālāk, jo vairāk noskaņojos pret. Visos latvju lielajos projektos sanāk izcelties ar pārāk lieliem naudas tēriņiem un neadekvātu kvalitāti un izpildījumu.

    Par papīra grāmatām pret elektroniskām. Failu formāti – nesapņojiet, ka būs kas universāls un patīkams jebkurā gadījumā.
    Cilvēki, kas apgūst jaunās tehnoloģijas vai neapgūst? Nu kaut kā reti redzu kādu, kam nav mobilais telefons ar nestandarta skaņu, skiniem, utt. Bibliotēkā tas pats – apmācīs ka nu tikai – ja vien būs gribēšana. Turklāt mēs taču ejam uz elektroniski izglītotu sabiedrību – šis būs nākošais un visai loģisks solis, kas to visu sekmētu, vai ne? Papīra grāmatas ir un paliks vērtība – tikai kur viņas lasīs – vai daudzi speciāli skries speciāli uz Rīgu (neskries, vieglāk ciema bibliotēkā apskatīties)?
    Patiesībā šeit var gari un plaši rakstīt, argumentēt u.tml., bet bez reāla pūļa bļāviena nekas nenotiks. Pāris apmaksāti cilvēki spamos demagoģiju, bet reālos argumentus (kādi parasti ir tiem, kas skatās uz lietām reāli un izjūt visu rezultātu smagumu) neviena dzirdīga auss nesadzirdēs…
    Skumji.

    Atbildēt
  25. Kasini

    Pats kā students kādreiz gāju uz bibliotēku, tāpēc mans viedoklis pret šo “supermoderno projektu” ir stipri skeptisks. Es domāju, ka bibliotēkas digitalizēšana ir būtu stipri ērta un noderīga lieta. Tas atļautu 10 sekundēs atrast, piemēram, visu tehniko informāciju par kādu tēmu. Būtu iespējams ierakstīt kādus atslēgvārdus un atrast visas grāmatas ar konkrētām rindkopām, kur šāds termins ir pieminēts. Visbiežāk no grāmatām ir nepieciešama nevis visa grāmata, bet labākajā gadījumā viena nodaļa, ko ļoti ērti varētu arī izdrukāt. Ja man kādu apsvērumu dēļ ievajadzētos visu grāmatu, es viņu ērti varētu internetā pasūtīt un viņu varētu teiksim pēc 2 dienām atvest man tuvākajā bibliotēkā.

    Tātad no mana apcerēju par tēmu es ieteiktu:

    1)Necelt centralizētu ēku;
    2)Sakārtot mazo bibliotēku infrastruktūru;
    3)Izveidot grāmatu glabātavu tīklu un ātras piegādes infrastruktūru strap mazajām bibliotēkām;
    4)Pārveidot ciparu formā visu literatūru un padarīt to pieejamu internetā.

    Atbildēt
  26. Grrr

    2)Sakārtot mazo bibliotēku infrastruktūru;
    – ko tas nozīmē? Internets? Skat. augstāk. Ir jau.

    3)Izveidot grāmatu glabātavu tīklu un ātras piegādes infrastruktūru strap mazajām bibliotēkām;
    – Ir jau. Starpbibliotēku abonements (SBA). Arī šo pakalpojumu LNB uztur kā centrālais mezgls, ja kas.

    4)Pārveidot ciparu formā visu literatūru un padarīt to pieejamu internetā
    – Teorētiski varētu. Praktiski diemžēl neviens autortiesības nav atcēlis. Skat. augstāk. Valsts iestādes diemžēl nevar atļauties piratēt, AKKA/LAA un citi bļauj.

    1)Necelt centralizētu ēku;
    – ne velti visas organizācijas cenšas apvienot visas savas struktūrvienības pēc iespējas vienā ēkā. Hansabanka – uzcēla sev ēku. Pirms tam (esmu tur strādājis 3 gadus), bija vismaz 5+ ēkas dažādos Rīgas nostūros. Tas bija murgs. Labi, ka vēl katra nodaļa bija izvietota vienā ēkā. LNB nesanāk pat tā. Lattelekom – arī plāno celt sev ēku. SEB – ja pareizi atceros, arī jau uzcēla.

    Atbildēt
  27. ZBH

    aizmirsti par 10%, shitaadai barotnei gribeetaaj dafiga un vairaak, IMHO Gaismas Piilei ne mazaak par 30% plaanotajos otkatos, un es nenozhagosies iespeejodams vismaz 50%.

    Atbildēt
  28. ZBH

    Jaanim Ziedinjam – es grib redzeet, kaa taut no Reezekns un Dpils tesiisies uz Riig lasiit graamat :g: turp-apakal dien pa kaaj.
    da nemaz nevaig taad attaalum, es ap 60km no Riigs zin dafiga apdziivaats viets, no kuraam liidz Riigai nokluut ar sabtrans noziimee liidz tam sabtransam noiet vismaz stund.
    taa ka nevaig te zvaigznot par internet pieejamiibs datiem, ja tajos netiek nemt veeraa teoreetiskaa pieejamiib, kurs nodrosinaasanai cik desmits miljon jau izteereej “Gaismas tiiklam”? demagog hrenov.

    Atbildēt
  29. karuuzo

    Oi, šī lieta gan cilvēkiem sāp. Klau, CLX, a tas Jānis Ziediņš nav no tiem tevis sākumā aprakstītajiem x-cilvēkiem, kas aizstāv bibliotēku? Raksta viņš ļoti korekti, pa gabalu pat izskatās pareizi, bet, tiklīdz sāc iedziļināties, saproti, ka tas ir pilnīgs bulšits, kas paredzēts lauku tantiņām un mājsaimniecēm, kas netiek līdz internetam.

    Piem., tā kā bibliotekāri neprot apieties ar jaunākām tehnoloģijām, jāuzceļ Rīgā siltumnīca. Un no tā, visās Latvijas bibliotēkss tantiņas sāks dragāt pa iNetu un kačāt filmas no DC?

    m

    Atbildēt
  30. Jānis Ziediņš

    ZBH, Tu manus komentārus vispār lasi? Es uzsvēru, ka jauna LNB ēka pamatā ir vajadzīga Rīgas iedzīvotājiem un piedzīvotājiem (ar to domājot to lielo tautas masu, kas brauc uz Rīgu gan strādāt, gan studēt)

    Es vēl uzsvēru, ka internets ne Rīgā, ne Latvijā ne tuvu nav sasniedzis 100% robežu. Un arī nesasniegs. Tas, ka teorētiski to var jebkurš pasūtīt (tb, LTC ievelk trubu), nenozīmē, ka tas ir nopērkams. Līdz ar to, par kādu elektronisko materiālu lasīšanu Tu mājās vēl vari runāt? Nemaz nerunājot par tehnoloģiskajām iespējām un neiespējamībām.

    Atbildēt
  31. Kasini

    Cienījamais Grr.
    1) Kā Hansabanka klients es neapmeklēju centrālo ēku. Es pakalpojumus saņemu sev tuvākajā filiālē.

    2) Tad lai valsts samaksā kādus 100000000 par autortiesībām, nevis iegulda stiklas šķūņa celtniecībā. Liela daļa materiālu bibliotēkā vienalga ir tik veci, ka uz viņiem nekādas autortiesības sen vairs nedarbojas, vismaz tos taču varētu padarīt ērti pieejamus ciparu formā?

    Atbildēt
  32. Mārcis

    Esmu pilniigi PAR eekas buuvnieciibu. Nav nekaadu ilzuuiju,ka tas buutiski uzlabot bilblioteeku staavokli utt, tachu latvija ieguus skaistu simbolu. Visiem tiem klaigaataajiem par naudu: C’mon!? Juus ticat,ka taa nauda,kas neaizies gaismas pils projektaa nonaaks pie pensionaariemun skolotaajiem? Naivi gan juus domaajat. Kaads to naudu vnk savaaks citaa veidaa – nebuus ne naudas,ne gaismas pils. Labaak njem kameer dod.

    Atbildēt
  33. japets

    Jāni Ziediņ, manuprāt, Rīgas iedzīvotāji un piedzīvotāji ir gana internetizējušies, lai attiecība “tie, kas lietos ” pret “tie, kas lietotu Interneta variantu” būtu par labu otrajam.
    + otrajā variantā var lietot ne tikai Rīgas priviliģētie ļautiņi.

    Atbildēt
  34. paakjis

    Graamatu digitalizeeshanai nav nekaada skara ar vinju pieejamiibu.
    Digitalizeeto graamatu/zhurnaalu/aviizhu/u.c. materiaalu saturu var indekseet prieksh mekleeshanas. Kas ir buutisks pluss, apmeeram 500 000 000 reizhu buutiskaaks par jebkura lieluma siltumniicu (arii, ja vinja ir apzeltiita).

    Suuds taa siltumniica ir. Viena liela dumakovas un vinjas saimnieku varka…

    Atbildēt
  35. Grrr

    Cien. Kasini:

    >Cienījamais Grr.
    > 1) Kā Hansabanka klients es neapmeklēju centrālo ēku. >pakalpojumus saņemu sev tuvākajā filiālē.

    Runa, kā pats saproti, nav par filiālēm. Kā hansabankas klientam tev protams ir pilnīgi vianalga, kur un kā strādā hansabankas darbinieki (neliels mājiens: filiālēs strādā aptuveni 10% no visiem darbiniekiem). Taču, tici vai nē, bet tas nav vienalga ne vien tikai pašiem darbiniekiem, bet arī hansabankas vadībai, kura nosprieda, ka darbavietu sadalījums pa kaudzi ar ēkām rīgā sanāca visai neefektīvs un dārgs uzturēšanā, tamdēļ arī uzcēla jaunu ēku.

    >> 2) Tad lai valsts samaksā kādus 100 000 000 par autortiesībām, nevis iegulda stiklas šķūņa celtniecībā. Liela daļa materiālu bibliotēkā vienalga ir tik veci, ka uz viņiem nekādas autortiesības sen vairs nedarbojas, vismaz tos taču varētu padarīt ērti pieejamus ciparu formā?

    Saprotams, ka var un dara. Tikai nāk ta visu laiku klāt jaunie materiāli, nevis vecie. So, autortiesības būs aktuāls jautājums visu laiku. Attiecībā uz 100 miljonu maksāšanu autoriem — ja tu to nopietni, pamēģini ielikt rakstu ar šādu tēmu delfos kaut vai. Tiešām gribēšu redzēt, ko cilvēki tad teiks.

    Atbildēt
  36. BigUgga

    Zatlers bīda tekstus, ka tagat necels. Kalvītis pāris dienas atpakaļ TV uzstājās ar tādu pašu tekstu – ja cels, ta tikai ne uz parāda, kad valstij būs nauda utt.

    Taču, vēl pirms ilgāka laika sprīzā gāja vaļā teksti, ka novembrī grūdīs pirmos akmeņus pamatos? Wha?

    Atbildēt
  37. Atbalss: Kāpēc es atbalstu LNB jaunās ēkas celtniecību | Bibliotēka 2.0

  38. ZBH

    Jaanis Ziedins – lasu gan, nevaig tad to saukt par LNB eek, ja jau tiek pozicioneet kaa RCB. Riigai un taas piedziivotaajiem simtu gadu neir vaidziigs centraals megaskuuns, liidz kuram un apakal jaaspaidaas sabtransaa un/vai jaaniikst korkjos kopsummaa ne mazaak kaa stund, a to i divs. uz kjini “Laacpleesis” taut negaaj chista taapee, ka tur cietie benkj. biblens filiaals pa mikrorajoniem vaidziigs, materiaal pieejamiib internetaa vaidziig, nevs teoreetisk iespeej kaukad atvalinaajumaa vai briivdienaas aiziet uz biblen. pa dien tas briinums staavees patukss, ibo meerkjauditorij darbaa. es, kad saak shanceet, ar no biblens nozud, ibo vins darb laik un maneejie ne iipas savietojaas. es bi neteikt, ka tur daudz tauts lasiitavaa tuseej. saku marketing terminos – shis produkts neuzrunaa pirceeju 🙂
    atkaartoju veelreiz – nezvaigzno par internet pieejamiibs datiem, ibo tie neapluuko Gaisms Tiikl, kuraa iegaaz dafiga megapeso, lai arii (ne tikai prieks tam, bet arii) tautai biblenees buut pieejams internets. tikliidz apluukojam iespeej katram purnam aizkluut liidz tuveejai veel palikusajai lokaalajai biblenei un pieseest pie inet tur, izraadaas, ka inetam var piekluut 99% veel palikuso iedziivotaaj.

    Atbildēt
  39. ZBH

    Mārcis – Latvij ieguut veel skaistaak un leetaak simbol, pieliekot pie Zakjusals torn divs liels sfeers 🙂
    Lai tie, kam vaidziig simbol, tad arri no savaam kabataam sametaas kaa Briiviibs piemineklim kaadreiz, a ne brauc budzetaa.

    Atbildēt
  40. Maija

    Principā esmu par jaunu, skaistu ēku celtniecību, t.sk. bibliotēkām un koncertzālēm, bet vai ar mūsu inflāciju un budžetu nevajadzētu nogaidīt? Turklāt viena liela māja Rīgas centrā ar sliktu satiksmi neko neatrisinās. Tas nevairos bibliotēkas pieejamību. Jā, projekts spodrinās Rīgas spalvas, taču neko nedos cilvēkiem, kas dzīvo ārpus tās un kam ir problēmas ir pārvietošanos. Viņiem vairāk dotu sakārtotas vietējās bibliotēkas, iespējas operatīvi pasūtīt kāroto caur starpbibliotēku fondu, pieeja digitālajiem resursiem, internets. Protams, ne visi lasīs grāmatas digitāli, taču sabiedrība attīstās, nāk jaunā paaudze, kas uz lietām skatās pavisam citādi, un arī vecā paaudze nestāv uz vietas (vai kāds no viņiem pirms 15 gadiem varēja iedomāties, ka ikdienā lietos mobilo telefonu?). Jaunās tehnoloģijas ir jāievieš, cilvēki jāapmāca un autortiesības jāsakārto. Nevajag jaunas idejas norakt pašos pamatos tikai tāpēc, ka mums, redz, nav zināšanu, pieredzes, iespēju, pieejas, likumu utt. Ar šādu pieeju mēs joprojām visi brauktu ar zirgu, skaitītu ar koka kauliņiem un rakstītu ar zoss spalvu. Plānojot tik lielus projektus mums ir jāskatas 20-30 un vairāk gadu tālā nākotnē – kāda būs sabiedrība, tās prasības un paradumi, un ko mēs gribam attīstīt – Rīgu vai laukus arī?

    Atbildēt
  41. Skurstenis

    Es transportos braucot esmu izlasījis ļoti daudz digitāla formāta grāmatu. Sāku lasīt ar veca modeļa Palm, ko nopirku par kādiem 30Ls lietotu.

    Lai man būtu jāvazājas pa bibliotēkām un jāmeklē visas tās grāmatas, tad vēl speciāli tāpēc jānēsā soma?? PDA ērti ieliec kabatā un gatavs.

    Man ir arī tāds niķis lasīt vairākas grāmatas vienlaicīgi.

    PDA nepārtraukti uzlabojas, un nav tālu, līdz visiem būs pieejams lēts, augstas izšķirtspējas elektronisko grāmatu lasītājs. Fonti, burtu lielums, viss ir regulējams. Ar ko grāmata, kur tie paši burti uz papīra, ir labāka?

    Atbildēt
  42. Skurstenis

    Ak, jā, kad sāku lasīt, man interneta nemaz nebija. Darbā grāmatu sameklēju, ielādēju savā PDA un tad varēju lasīt visur.
    Tas – par interneta pieejamību un garajām rindām uz datoriem.

    Atbildēt
  43. veneranda

    Komentāri ir interesanti, bet esat gan baigi lecīgie:) Nu man ir pāri piecdesmit un kas, vai tāpēc nezinu tehnoloģijas un neprotu tās izmantot ? Reizēm pat daudz labāk par visiem jaunajiem bibliotekāriem! Galvenais it visur ir attieksme, gribēšana un saprāts. Arī attiecībā uz monstra celšanu. Manuprāt, cilvēki nav pret bibliotēku celtniecību, pret grāmatām un garīgumu, bet tikaI PRET STULBUMU un par prātīgu līdzekļu izlietojumu. Šoreiz īsti Jānim nepiekrītu, lai gan viņa blogs man tiešām patīk, un arī šeit iekūlos tikai caur to. Bet tehnoloģijām viennozīmīgi pieder pasaule. Ja nav slinkums varat paši iemest aci manā blogā: http://parlielupesbiblioteka.blogspot.com/
    Visu gaišu!

    Atbildēt
  44. Grrr

    > Ja kādas grāmatas nav var pasūtīt uz savu nodaļu un pēc dažām dienām ir klāt.

    – Jāni – šo funkciju (starpbibliotēku abonementu) kāreiz arī nodrošina LNB starp citu.

    Atbildēt
  45. trakais purva aazis

    biblioteeka kaa telpa delj informaacijas piekljuves ir arhaisms un pagaatne Interneta un mobilo telekomunikaaciju laikmetaa

    Atbildēt
  46. Mario

    Visu grāmatu glabāšana vienkopus draud ar to ka tas viss vienā negadijumā var aiziet bojā. Savukārt lokālās biblotekas nodegšanas gadijumā bojā ies tikai maza daļiņa no vis krājuma.

    Man gan neliekas ka tā stikla ēkas bīdīšana ir saistīta ar bibliotēkas vajadzībām bet gan ar dažu vēlmi ieiet vēsturē līdztekus Heopsam un dažu ietekmīgu bet ne tik godkārīgu iespēju uz to labi nopenīt.
    Kurš acerēsies Demakovu par to ka viņa pielika algas aktieriem – neviens, bet uz gaismas pili ar lielām sarkanām brillēm visi rādīs ar pirkstu līdz brīdim kad Rīgas Hess neizturēs.

    Atbildēt
  47. Pow

    eerms, atslēdz antialiasingu un acu pišanas problema atrisināta. Nesaprotu kapēc PDF lasītājiem tas defaultā ir ieslēgts. Man ir laba redze un tas reāli besī. Acs redz neasu kontūru burtiem un visu laiku mēģina fokusēt. Tas nav labi.

    Atbildēt
  48. Bo

    kas tas par algotu lohu “Jaanis Ziedinjsh” ?? suudzaas, ka internets ir pieejams tikai 50% iedziivotaaju. riigaa visiem ir internets. laukos daudz kur ir internets. tur kur nav internets, neviens nebūs tāds atmarozaks, lai brauktu uz tālo pilsētu Rīgu, lai aizietu uz stikla pili un palasītu Dainas. Viņam tas izmaksaas 20x dārgāk, nekā nokļūt līdz tuvākajam interneta punktam.
    kur var pieteikties par atalgotu dirseeju internetaa?

    Atbildēt
  49. Coool

    Nav vajadzīgs mums tā Gaismas pils. Būtu labāk iepirkuši normālus skanerus bibliotekārām apmācījuši vecos, papildinājuši kadrus ar jauniem cilvēkiem un lieta atrisināta. Lai digitalizē visu, kas zem pa rokai. Jo nez vai es, kā interneta lietotājs, vēlētos līst uz pārbāztu stikla būri.

    Atbildēt
  50. Atbalss: Pods.lv 2007.gada topi » Pods.lv - Latvijas interneta pods

  51. Atbalss: Valsts kontroles atzinums par Gaismas pils nepilnībām | Pods.lv

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.