Valsts kontroles atzinums par Gaismas pils nepilnībām

Pirms trijiem gadiem jau sākām cepties par stikla būri, ko cēla taukmūļu partijas biedre Demakova & Co. Afēristi pat bija sapūderējuši smadzenes daudziem Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kas plēsa matus uz galvas un drēbes uz krūtīm, lai tikai aizstāvētu šo shēmu.

Pagājušajā nedēļā solīja, ka tiks publicēts Valsts kontroles revīzijas dati par Gaismas pils būvniecību.

Tā, piemēram, Akustiskās koncertzāles projekta īstenošanai izlietoti gandrīz miljons latu, taču rezultātā ir tikai apstiprināta skice, savukārt Laikmetīgās mākslas muzeja projekta realizācijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma 74 340 lati izlietoti ar projekta īstenošanu nesaistītiem mērķiem. Noslēdzot vienošanos ar SIA «Jaunrīgas attīstības uzņēmums», J3B pārkāpa tās pārstāvības tiesības un radīja juridiskus un finanšu riskus vismaz 526 912 latu apmērā. Turklāt KM neveica nekādas darbības, lai novērstu nelikumīgo J3B rīcību.

Arī vismaz 209 386 lati no LNB projekta realizācijai piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietoti ar projekta īstenošanu nesaistītiem mērķiem. Turklāt J3B noslēgtais Būvniecības līgums par 135,3 miljoniem latu nenodrošina LNB uzcelšanu par iespējami mazāko cenu. Līgums slēgts, neskatoties uz eksperta slēdzienu, ka piedāvājumi, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 116,5 miljonus latu, ir vērtējami kā ekonomiski neizdevīgi. Toties tika ņemts vērā Latvijas būvniecības nozares profesionālo organizāciju atzinums, ka piedāvātā būvdarbu izmaksu cena ir pamatota un atbilst tirgus situācijai, lai gan tam nebija ekspertīzes pamatojuma.

Vienīgais, kas apbēdina, ka nevienu tā arī neiesēdinās. Šādās reizēs ir vēlme ieslēgt Staļina režīmu un atrisināt lietas ar tā laika metodēm.

43 komentāri par “Valsts kontroles atzinums par Gaismas pils nepilnībām

  1. karuuzo

    Un kas tev teica, ka tās “Staļina režīma metodes” tika lietotas parasto mirstīgo labā? Tad tika darīts viss tas pats, bet tādi kā tu pazuda ātri un uz neatgriešanos 😛 Nu tas tā, liriska atkāpē.

    Bet par tēmu, žēl ir tas, ka nekas nemainās. Šķēle gan esot riktīgi atrāvies no Dombura (neesmu gan redzējis, bet saka, ka bij labi), jo viņš esot “apšaubījis”, ja Šķēle ir balts un pūkains, un darīs visu, lai izvestu Latviju no šīs situācijas. Visi zina, Sķēle – rausējs, Kalvītis cūka, Šlesers – buldozers, Repše – citplanētietis, bet viņi visi ir tur kur ir un izskatās, ka tik drīz nekas nemainīsies. Varbūt viņi nedaudz aizies no publiskās skatuves, bet savu ietekmi viņi tik viegli nezaudēs, tāpat maisīsies pa to virtuvi. Kas to var mainīt, nu nezinu. Drīzāk varētu atrisināt ar metodēm, kā savulaik Itālija tika galā ar savām problēmām. Mums jau ir līdzīgi, tikai neviens tā īsti no neatzīst. Domāju, ka Šķēles kompāniju stabili var saukt par organizētās noziedzības grupējumu (vai tautā sauktu par mafiju).

    m

    Atbildēt
  2. Vaards

    Coolynx mums pamet šādu populistisku ēsmu: “ka piedāvājumi, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 116,5 miljonus latu, ir vērtējami kā ekonomiski neizdevīgi. Toties tika ņemts vērā Latvijas būvniecības nozares profesionālo organizāciju atzinums,”

    Un pilnā sašutumā secina: “Vienīgais, kas apbēdina, ka nevienu tā arī neiesēdinās.”

    Jā, sašutums ir briesmīgs. Tāpat kā 3. komentāra autoram. Bet nelaba aizdoma mani māc, ka secinājumus izdara cilvēki, kas no attiecīgā jautājuma neko nesajēdz. Pilnīgi neko. Viņiem pat nekrata tāds pavisam nejauši iekopējies “ņemts vērā Latvijas būvniecības nozares profesionālo organizāciju atzinums, ka piedāvātā būvdarbu izmaksu cena ir pamatota un atbilst tirgus situācijai

    Ļaunākais ir nevis miljonu zagšāna, bet aunu bara kacināšana. Aunu baru kacina nekompetenti zurnālisti, kas raksta par tēmām par ko nav sajēgas. Tas agri vai vēlu noved pie populistu ievēlēšanas. Populisti visu izzog, sākas ekonomiskā lejupslīde, tiek ievēlēti populistiskie ekstrēmisti, kuri vienmēr piedāvā risinājumu likvidēt kādus sliktos – krievus, žīdus, biezos. Viena alga.

    Atbildēt
  3. Platais

    2 Vaards, lai nu kurš būtu muldējis, tavu TP glorificēšanu atceros pirms diviem gadiem šeit pat publicētajā ierakstā “Kalvīts – Cūka”, atgādināšu, ka tavas rožainās prognozes nu ir izgāzušās ar lielu vērienu. Tā kā savas oranžas vēmas vari paturēt pie sevis.

    Atbildēt
  4. CooLynX Raksta autors

    Vaards piekritīs tikai tad, kad kādu no viņiem iesēdinās un parādīs, ka otkats ir bijis 50%. Bet līdz tam brīdim Vaards ir pilnīgi pārliecināts, ka tas nekad nenotiks un tāpēc viņš var ļoti mierīgi bīdīt savu virzienu, jo zina kā tajās nozarēs strādā un, ka parasti shēmotāji nav ar 3 klašu izglītību un dokumentus, par daudziem miljoniem, ļoti rūpīgi izstrādā.

    Tāpēc nav jēgas šobrīd cīnīties ar Vaardu, jo viņam ir sava patiesība.

    Atbildēt
  5. Dreef

    Platais: CooLynX arī daudzus gadus atpakaļ stāstīja cik TP ir forša un par viņiem ir jābalso, jo priekšvēlēšanu kampaņā viņi uzsver profesionālās armijas nepieciešamību un atteikšanos no iesaukšanas armijā ;-). Es gan šiem populistiskiem saukļiem toreiz nenoticēju, jo ticu padarītiem darbiem ;-). Bet pagāja gadi, visi aizmirsa padarīto un nākošajās vēlēšanās TP svinēja vēl lielāku uzvaru ;-). Kas tad par viņiem balsoja? Mēs paši tak varam lemt ar savu balsi, kam būt tur pie zupa katala sadales un kam tur nebūt. Rīgas Domes vēlēšanas skaidri parādīja, ka mums nav stingra mugurkaula un nostājas, tādēļ ļausim saimniekot “izsaimniekotājiem”. To skaidri varēja redzēt pēc reāli “padarītajiem” darbiem šī perioda laikā ;-). Tas tā globālas pārdomas par saimniekotājiem ;-).

    Atbildēt
  6. Vaards

    Coolynx, tajās nozarēs strādā ļoti bēdīgi. Ļoti, ļoti bēdīgi. Visbēdīgākā shēma ir tajā apstāklī, ka valsts pasūtījuma cilvēkiem nav risinājuma ko darīt ar lēto cenu piedāvātājiem. Pieņemsim, ceļš tīnūži-koknese maksā 64 miljoni LVL 2008.gada beigu cenās. Konkursā uzvar kantoris, kurš piedāvā 17.miljonus. Ir skaidrs, ka:
    a) ceļš noteikti nebūs kvalitatīvs un tā apkalpošana turpmākajos 30 gados apēdīs nejēdzīgu kāpostu un prasīs n… autovādītāju dzīvības, lai gan… to iespējams vispār neuzbūvēs.
    b) 75% no projekta finansējuma sedz ES nauda. Tādejādi tā aiziet gar degunu un projekta izgāšanas gadījumā valsts vēl tos 17 miljonus no savas kabatas maksās.
    c) Normālie un neshēmojošie uzņēmumi paliek bez darba un iespējams bankrotē, uzliekot uz valsts nodoķlu skaitītāja nenormālo skaitu ar bezdarbnieku pabalsta saņēmējiem, kamēr shēmotāji iesaldē pasākumu.

    Shēma šobrīd darbojas savādāk – savākt kāpostu un necelt vispār. Nevis celt lēti un labi. Un sabiedrība tiek uz to virzīta, tāds populārs pareizās opozīcijas viedoklis caur visiem komentāriem, replikām, medijiem iepotējas – nah, neko nevajag. Lai viss iesaldējas un nonīkst.

    Atbildēt
  7. Vaards

    Platais, TP neesmu nekad glorificējis. Neesmu nekad par viņiem balsojis. Esmu tikai paudis viedokli, ka TP nav visu nelaimju cēlonis. Tas ir tikai tāds foršs sliktais tēls, kura birkai var piekarināt visas likstas. Piemēram, tautiešu vēlmi ņemt kredītus. 🙂

    Tas, ka manī izraisa smaidu niknie TP nopēlēji un rodas vēlme nostāties šamiem opozīcījā – ir cits stāsts. Jo patiesībā jau tie TP nopēlēji reklamē to TP. Vēlētājs-vulgaris tā vai tā vēlēs par kokakolu, pardon, Tautas Partiju – jo šī kokakola viņam mirgo acu priekšā. Diemžēl. 🙂

    Atbildēt
  8. Platais

    2 Dreef: vismaz šai jautājumā man sirdsapziņa tīra 🙂 Centos cik spēka lai pārliecinātu apkārtējos, ka jāpiedalās referendumā par Saeimas atlaišanu, lai būtu vismaz kāda iespēja ievēlētos aunus (arī patreizējos) atsēdināt malā.

    Atbildēt
  9. c

    izlaižot prozu, liriku un visu pārējo bla, bla, bla ievadu, rezultātus tak mēs redzam; un ja tie ir tādi, tad – tāds hokejs mums nav vajadzīgs
    un te nu gan nav nekāda saistība ar kautkādu sajēgšanu kautkur, jo rezultāts kā saka ir uz sejas – un to nu var katrs novērtēt ļoti labi
    tādēļ mani “sajūsmina” pārmetumi par deguna bāšanu lietās un procesos, kuras nesaprotu; es tak tur nebāžos, bet tikai rezultātu novērtēju

    Atbildēt
  10. ...

    Jā Vaards, Tādas želabas, par nereāli zemo ceno ir dzirdētas, cik tik uziet būvniecībā.
    Mūsu godīgie, nodokļus maksājošie uzņēmēji gaužas, ka tā jau iesniedz piedāvājumu par pašizmaksu…
    …bet te pēkšņi uzrodas Leitis, kuram nevajag darbiniekam maksāt prezidenta algu “lai viņš neizmūk uz Īriju”, kurma nav paņemta līzē krutākā tehnika un iekārtas, nav ofiss ar 500 dīkdieņiem, kuram nav jasponsorē kautkāda tur federācija, kurš var materiālus no ražotāja atvest pats, kuram nav janoloka atkats un rezultātā objekts tiek uzcelts pa 2/3 lētāk. Mūsējie var tikai piņkšķēt, ka tur pat materiāli nesanākot un apstrīdēt visādas papīru padarīšanas. Tā ka nevajag te par neshēmojošajiem uzņēmumiem…

    Atbildēt
  11. Vaards

    …:

    Nelaime tāda, ka Leiši nevar pacelt mūsu projektus. Viņi nespēj iebūvēt tik sūdīgus materiālus – nemāk tos uzdot par labiem esam.

    Bet ne par to ir stāsts. Stāsts ir par ēnā palikušo, kamēr diletantisms un muļķība sit augstu vilni: “Latvijas būvniecības nozares profesionālo organizāciju atzinums, ka piedāvātā būvdarbu izmaksu cena ir pamatota”. Brīnums, ka oriģinālajā rakstā šo maznozīmīgo faktu vispār ietvēruši. Tāpat kā Coolynxa rakstā.

    Vai izsakoties pavisam īsi – būvniecībā ļoti bieži tiek saņemts nelietojams produkts, ja izvēlas zemāko cenu. Nemaz nerunājot, ka visi konkursa dalībnieki pieliks ārkārtīgas pūles, lai izhēmotu visoriģinālākos variantus kā piedāvāt zemāku cenu kā konkurentiem – uzmest apakšniekus, darbinieksu, pasūtītāju, piegādātāju – šobrīd tiek likts lietā pilns spektrs. Parasti tiek uzmesti visi iespējamie – lai tikai cena būtu zemāka.

    Atbildēt
  12. normunds

    Da nu TP, ne TP. Muļķības tas viss.

    Mani vairāk interesē Sudrabas pilnīgi nejaušā ikdienas parādīšanās medijos 🙂 Un nejaušā izrunāšanās par premjerēšanu 🙂 Un darba gadi Pareksā 🙂

    Atbildēt
  13. Vaarna

    Jā, mēs to zinājām! Urrā, nu tas ir pierādīts!
    Un visi mierīgi uzelpo par savu viedumu un visu nelaimju pamata apzināšanu.

    Vienīgais, kas man ir nācis ausīs no konkursā piedalījušos firmu atstāstiem, ka, piem., interjera specenēs esot bijuši paredzēti tieši tādi un nekādi citādi elementi, kas attiecīgi maksā vairāk nekā līdzīgi, bet ne tik šiki. Bet līdz interjeram Gaismas Pilij vēl jāpagaida.

    Atbildēt
  14. Adro

    Njā, tādu būvnieku lobiju kaa Vaards līdz šim nebiju redzējis. Var jau teikt, ka būvnieki ir eņģeļi, bet kādai mēra sajūtai jābūt. Ceļu būvē nenāk iekšā leiši? Nemāk būvēt, utt? Fufelis. Var tikai atgādināt visai nesenu praksi, kad populārākais vērtēšanas kritērijs bija “pretendenta pieredze” un obligāta prasība, lai konkrētais pretendents būtu būvējis tieši konkrētajam pasūtītājam. Tevi vienkārši nelaiž iekšā tirgū un viss. Principā jau uzvaru konkursā nosaka būvnieka lielākā vai mazāka piesaiste politiskajām partijām vai arī spēja sadalīt objektu “uz galviņām” kā tas bija un ir Dienvidu tilta, Gaismas pils un citu objektu gadījumā.
    Attiecībā uz “Latvijas būvniecības nozares profesionālo organizāciju atzinums, ka piedāvātā būvdarbu izmaksu cena ir pamatota”. Principā tas nozīmē iecelt āzi par dārznieku. Citādi nosaukt faktu, ka paši būvnieki vērtē sevi un pašu nosauktās cenas, ir pilnīgs absurds. Šo “fīču” nezināju, būs kārtējais piemērs, kuru stāstīt studentiem par Latvijas publisko iepirkumu sistēmu 😉

    Atbildēt
  15. uz

    Visstulbākais visā šajā jezgā ir tas, ka negatīvās publicitātes rezultātā visvairāk cieš ne jau “taukmūļi, korumpanti un shēmotāji”, bet gan bibliotēka – “taukmūļi” visdrīzāk turpinās dzīvot cepuri kuldami, bet bibliotēkai nākas sadzīvot ar populāro viedokli “a nah mums to stikla būri vajag”. A vajag. Tikai to cilvēki sāks novērtēt tikai tad, kad bibliotēka jau būs atvērta. Labs piemērs – Pārventas bibliotēka, pilnīgi jauna, moderna bibliotēka, no kuras apmeklētājiem 30% ir cilvēki, kas pirms apmeklēja veco bibliotēku pilsētas centrā, bet 70% – tādi, kas pirms tam bibliotēku vispār nebija apmeklējuši. Pie tam ēku jau vajag ne tikai apmeklētājiem – to vajag arī pašiem darbiniekiem un krājumam. Nez kāpēc par to, ka bankas būvē sev jaunas, modernas biroju ēkas, neviens neklaigā (ok, tā nav valsts nauda, bet tomēr).

    Par iepirkumiem runājot – jāpiekrīt, ka “lētākā piedāvājuma” princips ir milzīga problēma. Abstrahējoties no būvniecības un pievēršoties daudziem lasītājiem tuvākajai IT tēmai. Iedomājamies, ka mums ir kantoris X, kas mums jau gadiem ilgi ir piegādājis dzelžus, ar cenām viss ir kārtībā, kvalitāte ir ok, un arī serviss ir līmenī. Te pēkšņi konkursā piesakās kantoris Y, par kuru visiem ir labi zināms, ka dzelži tiek komplektēti kak popalo, ka tik lētāk, un serviss ir pilnīgs bezceris. Ar par 10 latiem zemāku piedāvājumu. Un viss – nav uz pasaules spēku (likumīgu), kas ļautu pircējam atteikties no šī piedāvājuma un izmantot sev zināmā kantora piedāvājumu. Un nekas cits neatliek, kā izmest lētākā piedāvājuma autorus par komatu kļūdām, vai rakstīt uberspecifisku speceni, kas atbilst tikai vienam pretendentam. Jā, ļoti bieži šīs shēmas tiek izmantotas savtīgi (spriežot, piemēram, pēc dzirdētājiem gadījumiem mašīnu iepirkumos), tomēr es esmu pārliecināts, ka ne retāk to dara tāpēc, lai izvairītos no sūdīgu produktu un pakalpojumu iegādes. Protams, no malas abi gadījumi izskatās identiski un raisa milzu sašutumu par maitām korumpantiem…

    Atbildēt
  16. CooLynX Raksta autors

    uz, nav jau šaubu, ka bibliotēka principā ir vajadzīga. Stāsts visu laiku ir bijis par to, ka shēmotāji vienmēr izmanto šos cēlos aizsegus, kuros ir grūti izvērtēt to nepieciešamību skaitļos, lai nosmeltu krējumu.

    Ko jūs darīsiet, kad valsts vairs fiziski nespēs uzturēt to stikla būri un ejot uz darbu būs tāda neomulīga sajūta, jo tur svilpos vējš. Tu spēj iedomāties cik izmaksās tas brīnums?

    Atbildēt
  17. uz

    Grūti spriest cik maksās uzturēšana, neesmu redzējis aprēķinus. Toties zinu ciparus cik pašlaik maksā 7 graustu uzturēšana, un tie nav nekādi mazie. Pieļauju domu, ka abi cipari varētu būt samērā salīdzināmi.

    Atbildēt
  18. ragulops

    Par TP – ja citi ir zaguši kā izdodas, tad šie oranžie biedri ir zaguši ļoti organizēti. Tajā dienā, kad šos kadrus piebeigs 5%, man būs svētku diena 🙂

    Atbildēt
  19. Vaards

    Adro,

    Problēma ir tāda, ka studentiem visādas gudrības stāsta cilvēki, kam nav praktiskas pieredzes jautājumos, par kuriem šie stāsta. Tādejādi stāstītājiem nav arī sajēgas un teorētiskas saprašanas par stāstāmo.

    Lūk piemērs: “populārākais vērtēšanas kritērijs bija “pretendenta pieredze” un obligāta prasība, lai konkrētais pretendents būtu būvējis tieši konkrētajam pasūtītājam. Ar teikuma pirmo daļu viss ir kārtībā, bet ar otro daļu sākas blefs. Un kā tu iedomājies tādu stulbumu “konkrētajam pasūtītājam” vispār iespējamu? Konurences padome, Iepirkumu uzraudzības birojs, valsts kontrole – kā visi šie tautas labie draugi un pārstāvji šo laidīs cauri? Turklāt ir tāda lieta kā sūdzības, kur katrs sevi cienošs pretendents sūdzēsies tīri sporta pēc. Un ir tāds DB.lv, kur neuzvarējušie pretendenti skrien un stāsta savu subjektīvo bēdu, kuru publicitātes kārie un nekompetentie tirliņi arī smuki nopublicē (nepieliekot vēl kāda neuzvarējušā, uzvarējušā un valsts iestādes viedokli). Tālāk jau šo pārpublicē Coolynx & Co, un tālāk tu studentiem pastāsti cik viss ir slikti un vairs nekad nebūs labi.

    Un es neesmu nekāds būvnieku lobētājs. Mani satrauc tas, kas ar šo valsti notiek. Man pat pie kajas būvnieki, patiesībā, jo esmu ar mašīnbūves/ražošanas izglītību un tā nozare man ir mīļāka. Katram indivīdam, kas nedaudz ar galvu draudzējas, vajadzētu būt skaidram kamdēļ būvniecība ir ar visām četrām jāatbalsta un sūdīgos laikos tur jāgrūž piķis iekšā.

    Kamēr tas netaps saprotams vairumam, tikmēr miskastē būs jāsēž. Tikmēr lietotāji gvelzīs pilnīgu stulbumu, kā šis indivīds: “Centos cik spēka lai pārliecinātu apkārtējos, ka jāpiedalās referendumā par Saeimas atlaišanu, lai būtu vismaz kāda iespēja ievēlētos aunus (arī patreizējos) atsēdināt malā.”

    Atbildēt
  20. Platais

    2 Vaards nekas tev nav bijis skaidrs un nebūs. Tieši šādu uzpūtīgu un aprobežotu indivīdu dēļ (kā Vaards), kuri tālāk par vienas nozares darbību neko neredz un neredzēs, ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē arī turpmāk viss virzīsies kārtējās krīzes virzienā.

    Atbildēt
  21. Vaards

    Platais, krīzes virziens ir neizbēgams, par to šaubu nav. Bet līdz tam laikam būtu skaisti šeit sabūvēt pietiekami daudz autobāņus, bibliotēkas un citas lietas. Aptuveni kā leiši paspēja padomju laikos sev labākās šosejas visa PSRS ietvaros uzbūvēt.

    Mani tik daudz netracina muļķība par referendumu, kur vēlas nogāzt vienīgos darītājus, nezinot ko liks to vietā un vai ir maz labāki peejami, kas vēlas tur darboties. Mani tracina nesapratne par tik elementāru lietu, ka būvniecībs nozare ir tā, kas akumulē ahūnu daudzumu ar vienkāršā un nekvalificētā darba darītājiem. Krīzes laikā rodas ahūns daudzums ar vienkāršā darba darītājiem (piem, nevajag vairs programmēt un attiecīgais programmētājs pārtop par vienkāršā darba darītāju – liek bruģīti bibliotēkas pagalmā). Vienkāršā darba darītāji saņem algu vietējā naudā, viņi to tērē uz vietas. Turklāt saistītās nozares arī nodarbina vienkāršā darba darītājus – būvmateriālu ražotājus, transportētājus, pārdevējus u.c. Tas viss silda ekonomiku, nodarbina lieko cilvēku masu, rada publiskās būves par lētāku cenu, nekā ne-krīzes periodā.

    Galvenais, ka šis princips ir tik parasta lieta un to piekopj visā pasaulē. Vienmēr. Visu krīžu laikā. Spilgtākie piemēri ir Hitlers un autobāņu būvniecība vācijā. http://answers.yahoo.com/question/index?qid=20090326082219AAkiO6m

    Ziemsvētkos/Jaunajā gadā biju filipīnās kur satiku vienu vācieti kopīgā braucienā ar prāmi-taksi-prāmi. Izrādijās, ka viņa arī ir no “Construction bussiness”. Tad šobrīd vācijā jau savlaicīgi tiek piedāvāti daudzi lieli celtniecības, autobūves u.c. objekti. Cenu līmenis visu laiku esot konstants. To pašu teica arī rudenī atbraukušie ceļu būves vācieši – ka viņiem gadus trīs atpakaļ bijis bezdarbs, bet takad esot normas robežās.

    Kas notiek pie mums?

    Lielās celtniecības firmas atlaiži simtiem darbinieku. Tie visi saņem bezdarbnieku pabalstus, valsts ņem kredītu, maksā pabalstus. Viss tas bars sēž bez darba un apēd to krītā paņemto naudu. Tikmēr viņi par to krītā paņemto naudu varētu ņemt un celt bibliotēku.

    Bet nē, Platie urlas ar auseklīšiem kabatās, takš grib labāk atlaist saeimu. Ar ko tev saeima slikta? Neļauj Tev pirkt no krievijas izejvielas, ražot un pārdot plašājā eiropā? Tev pat uz robežas nebūs jāapstājas un jāizkāpj no auto. Nē, viņam Saeima neļauj darīt ko jēdzīgu. Jāatlaiž.

    Atbildēt
  22. ZBH

    Vaards : aber protams, ja otkati sen neieklaujs vienaa-ciparaa-pirms-komata procentpunktos, tad shis skaitls “atbilst tirgus situācijai”. viss pareiz, jo kaad nu iraid tirgs situaacij, taad nu iraid. peec tam peec 10 gadiem kaa par tiesaam LL uzrakstiis “Konkursi kā ķēķis”, un nozars paarstaavj Domburshovaa akal 5x pusstundaa atgremos fraazi “tolaik bija taada situaacija”.

    Atbildēt
  23. ZBH

    Vaards : “Katram indivīdam, kas nedaudz ar galvu draudzējas, vajadzētu būt skaidram kamdēļ būvniecība ir ar visām četrām jāatbalsta un sūdīgos laikos tur jāgrūž piķis iekšā.”

    bl, nenotureejos, bet katram, kurs ar galv draudzeejs daudz, iraid skaidrs, ka peso jaagruuzh tur, kur peso aiziet uztaisiit vairaak apls valsts ekonomikaa. tobish – 100Ls stipendiaat iraid krutaak par visaam bibleneem. da kaut pazarniekiem vai mezsargiem iraid daudz lielak jeeg subsideet darbviets, nekaa celt vien biblen. vot tikai otkatus no taa uztaisiit nevar.
    mehos vai buuvniekos diferenciaalvienaadojums Tev maaciij? maaciij. nu tad mozgui taalaak shiis elementaaraas zhiid patiesiibs.
    buuvnieciibaa lielaako dalj izmaks sastaad materiaal, kurs pie mums ved no viskaukuriens. kaad no taa jeeg Latvijs ekonomikai? maz. daudz mazaak par to, ka 100Ls stipendiaat aizies uz tocku.

    Atbildēt
  24. Vaards

    > peec tam peec 10 gadiem kaa par tiesaam LL uzrakstiis “Konkursi kā ķēķis”,

    Pēc trīs gadiem. Tas ir šobrīd.
    Precīzāk sakot gan žurnālisti, gan attiecīgā sabiedrība dzīvo 5.gadus vecās ilūzijās. Jo savus secinājumus un viedokli grūti mainīt. 🙂

    vairaak apls valsts ekonomikaa. tobish – 100Ls stipendiaat iraid krutaak par visaam bibleneem.

    Pasaules praksē šie stipendiāti brīvajā laikā uzceļ autobāņus. Vai bibliotēkas. Padomā pats – kādi materiāli izmantojami autobāņa celtniecībai?

    Apjomīgie un padārgie pamatnes darbi – vietējie karjeri.
    Nesošais pamata slānis – dolomīta šķembas, vietējās.
    Dažādi betona elementi (pieturas, nomales, caurtekas) – vietējie ražojumi, kur cements arī vietējais ražojums un betona java arī vietējā ražojuma.
    Armatūras betonējumiem – vietējā ražojuma, no Liepājas naglu ceha.
    Asfalts – 5% importa bitumens. Un 95 procenti dažādi šķembu maisījumi.

    Par bibliotēkas interjeru neņemos spriest, bet pieņemu, ka karkass arī tīri vietējā ražojuma.

    Atbildēt
  25. Adro

    Nu protams, protams tik Vaards mums pravietis un vienīgais zin kā viss notiek šajā saulē 😉
    Tavai zināšanai šādas prasības bija gandrīz katrā konkursa nolikumā līdz 2006.gada, kad mainījās publisko iepirkumu regulējums ;).
    Reāls šīs jomas praktiķis kopš LV vispār tā pastāv 😉 un laimīgs, ka pašam vairs šie doc. nav jāsacer, kritizēt vienmēr vieglāk 🙂

    Atbildēt
  26. AMB

    Vaards, varbūt uz papīra par ceļu būvi ir tik skaisti, bet nez kāpēc praksē esmu redzējis, ka no Lietuvas ved šķembas (vai ko līdzīgu), pie tam ceļiem, kuriem Lietuva nav objektīvi tuvākā vieta. Ja nemaldos presē vai TV uz jautājumu, kāpēc pie mums ceļi dārgāki nekā Lietuvā, pavīdēja arī atbilde – tāpēc, ka mums lielāki transporta izdevumi, lai kaut ko (precīzi neatceros) atgādātu no Lietuvas uz šejieni.

    Atbildēt
  27. normunds

    Tikai interesanti – vai kāds var pierādīt, ka mūsu ceļu būvniecība objektīvi ir dārgāka nekā Lietuvā vai Ikaunijā? Jebšu tas ir kārtējais daunisko žurnālistu urbānais mīts no Dienvidu tilta sērijas, kas, ja paņem tikai būvniecības izmaksas nemaz tik dārgs nav, bet nu apsūkāšanai ļoti pateicīgs objekts.

    AMB – neesmu vaards, bet tavs jautājums labi iet kontekstā ar viņa aprakstīto uzmetēju taktiku: novinnē konkursu un tad sāk meklēt idiotus kas pie viņiem ies par apakšniekiem un tie savukārt meklē kur iepist lieku kapeiku lai pašiem kaut kas paliktu pāri. Un tad LV izraktas grants vietā pērk granti Lietuvā, jo tur tā maksā par kapeiku lētāk.

    p.s un ja es nemaldos runa bija par škembām, kas esot bijis jāved no Somijas vai Zviedrijas nevis Lietuvas, jo LV standartiem atbilstošas škembas neražoja. Vaards palabos, ja kļūdos 🙂

    Atbildēt
  28. Vaards

    AMB,

    Taisnība tev! Bet tāpat kā 32.komentāra rakstītājs dzīvo pirms 2006.gada, arī šeit nepieciešams skaidrojums. Ja vēlies, izskaidrošu to garākā palagā, jo tur ir vairāki savstarpēji saistīti faktori, kas pamainījušies kopš Tava novērojuma.

    Atbildēt
  29. Adro

    Ka redzams Vaardam sāk patiesība acīs knābt, ja jau sāk pāriet uz personīgiem apvainojumiem ;). Tad jau vēl var piezīmēt, ka LV pēdējo gadu laikā ceļu būvē citu valstu būvnieki tiešā veidā (ar savu zīmolu) ienāca tikai uz vienas rokas pirkstiem skaitāmos gadījumos. Attiecībā uz izmaksām un to iemesliem ceļu būvē var paskatīties http://www.knl.lv/raksti_data/365/A_c_izmaksas_B.doc vai http://www.lcbb.lv/Default.aspx?tabid=83. Ir jau vēl citi iemesli. Piemēram, Igaunijā ir pilnībā citas ceļu būves tradīcijas un tiek izmantoti arī citi tehniskie risinājumi.
    Attiecībā uz būvniecību kā ekonomiku sildošu faktoru… Principā šādos projektos lielākās izmaksas ir tieši materiālu daļā, kas principā nekādu pozitīvu rezultātu nedod, jo to ieguve vai ražošana nav salīdzinoši darbietilpiga. Par ekonomiku sildošiem vai bezdarbu mazinošiem tie kļūst tajā gadījumā, jo tiek izmantots maksimāli daudz nekvalificēta darbaspēka, kas nodarbojas šo materiālu iestrādi. Tieši tāda veida projekti bija Rūzvelta un arī Hitlera programmu pamatā. Minimāla mehanizācija un maksimāli daudz “lāpstas operatoru”. Arī LV nekas oriģināls šajā jomā netika izdomāts un 30. gadu krīzes laikā sabiedriskie darbi šādā veidā tika veikti, piemēram, izbūvējot un nostiprinot Buļļu un Daugavgrīvas ielas daļas pie Dzegužkalna.
    Bibliotēkas karkasa būvniecība un arī ceļu būve kā tāda šobrīd ir augsti tehnoloģiska un mehanizēta būvniecība, kur nevar izmantot šo nekvalificēto darbaspēku.
    Nelaime jau ir tā, ka pats par sevi uzbūvēts objekts nekādu pievienoto vērtību nerada. Lai tas notiktu, šo objektu ir atbilstoši jāizmanto vai arī šī objekta esamība ir priekšnoteikums ekonomiskās attīstības veicināšanai.
    Šādu “sociālo” objektu būvniecība ir veicināma tikai tajā gadījumā, ja rezultātā būs kur likt šo darbaspēku, kad būvniecība būs pabeigta. Savādā tas ir tikai “vāveres ritenis”, kura kustināšanai nepieciešams visu laiku aizņemties naudu. Un labi ir tikai tam, kas tiek pie šī pasūtījuma apkalpošanas.

    Atbildēt
  30. ZBH

    Vaards : autobaanj celtnieciib Hitler laikaa biij tehnologisk ar rocinaam daudz darbietilpiigaaks pasaakums kaa sodien, taa ka nevaig lja lja. AFAIR vietaam brugakmens ar rocinaam stampaaj.
    btw, beton brugakmen ruupniicinaa viss iraid tik mehanizeets un automatizeets, ka saskrien tikai paars darbviets vieteejiem. oborots, maig izsakoties, mellaa darbspeek algs paarsniedz reizs 20. starpiib aiziet Mersedesos un Taizems maukaas.
    un par vieteejiem karjeriem – taki kaa Tev tur saskrien vieteejie karjer, ja pats zini un atziisti LT un EE materiaals LV celjos?

    Atbildēt
  31. Vaards

    Adro, Vaardam pagaidām patiesība acī neknābj, tomēr atzīšos, ka esmu patīkami pārsteigts saņemt tādu korektu un izsvērtu oponenta komentāru. Parasti esmu šeit pieradis atbildēt uz “sam durak” komentāriem.

    Pēdējo gadu laikā LV ceļu būvē ienākuši un darbojas ļoti daudzi ārzemju ceļu būvnieki. Piemēram, Skandināvu milzis šeit startē kā Leminkainen Latvia, vai vācu milzis Strabag startē kā Šlokenbeka, vai Leišu milzis Paņevežio keliai startē kā Latgales ceļdaris. Turklāt ne tikai ārzemju kantori darbojas šājā lauciņā, ir vēl otrs sitiens – Skonto būve nopērk Roadex un startē ceļu būvē, Re&Re nopērk LCB (celubuve.lv) un Igauņu monstrs Merks startē pats par sevi. U.c. varianti, kas tā uzreiz prātā nav iešāvušies. Interesantākais ir tas, ka šie lielie ārzemju spēlētāji darbojas daudz skaistāk, nekā visa tevis pieminētā konkursu sistēma kopumā. Piemēram, granīta šķembas importēt no Somijas būtu visizdevīgāk un lētāk (Igauņi tā dara), bet tur šo biznesu kontrolē attiecīgais Skandināvu milzis. Latvijas kompānijas tādejādi nespēj dabūt konkurētspējīgu piedāvājumu un tikai attiecīgā kantora filiāle importē savām vajadzībām šo būvmateriālu. Latvijā bija nepieciešams vienam daudzmiljonu projektam veikt betonēšanas darbus (līdzīgi kā autobāņus betonē vācijā), bet attiecīgā vācu milža Latvijas meitas uzņēmums arī startēja konkursā, tādejādi neviena(!) vācu kompānija tā īsti arī galu galā nemaz neiedeva cenu piedāvājumu latviešu firmām šo darbu veikšanai.

    Kas tad ir salīdzināms darbietilpīgums? Vai glāze ir pilna vai tukša? Un kurā brīdī tas salīdzināmais darbietilpīgums ir uzskatāms par darb-neietilpīgu? Labi liksim mierā Hitleru, lai viņš saldi dus, bet ir aizmirsts viens tāds neliels knifiņš ko apzīmē ar četriem burtiem – ERAF.

    Tos salīdzināmos darbietilpīguma 25% budžeta naudas un 75% ERAF naudas, samaksājot latvijas zemju īpašniekiem, zemniekiem, kuri katra tuvējā ceļu projekta cerībās savas pļavas tūdaliņ pārrok, cerībā atrast smilti vai granti un tikt pie kārtējā zivju dīķa pa velti, vēl nopelnot no smilts pārdošanas Testējot ceļu laboratorijās, maksājot naudu testētājiem, racējiem un visiem citiem. Tālāk jau pasākumā iesaistās gan tehnikas iznomātāji (tie paši zemnieki bieži vien), gan transporta firmas, gan vēl visādi uzraudzības kantori. Salīdzināmā darbietilpība ir ārkārtīgi liela arī šobrīd. Un pakārtotā vai netiešā ievērojami lielāka. Svarīgi ir atcerēties, ka:
    1. Katrs lats uzreiz pārtop par četriem latiem;
    2. Tie četri lati visefektīvakajā veidā apgroza un apsilda vienkāršās tautas pārstāvēto ekonomiku;
    3. Paliek ilgtspējīga vērtība, kas nes labumu visai sabiedrībai kopumā (attiecīgais zemnieks lielceļa malā var uzcelt viesu namu un viesi var nopeldēties viņa jaunajos dīķos, ērti atbraucot pa jauno šoseju. Celtnieki uzvārās ceļot jauno viesu namu. Celtnieku + biklu lauku skolotāju bērni izmācās par gudriem vīriem, sāk podā komentēt un programmēt, un ar laiku spēj sabiedrībai pierādīt, ka firefox labāks par IE, tādejādi paši radot papildus vērtības, ko pārdot ārpasaulē).

    Par šo Ilgtspējīgo vērtību runājot, varu piekrist, ka pats uzbūvētais objekts nekādu vērtību nerada un tas ir attiecīgi jāizmanto. Tomēr daudz maz normāla eksistence un dzīvība Latvijā sastopama pārsvarā pilsētās un lielo šoseju malās. Tad jau sanāk, ka mākam to infrastruktūru izmantot, ja jau turamies pie tās un iznīkstam tur, kur tās nav.

    Atbildot ZBH uz jautājumu par dolomīta izmantošanu.
    Pēdējos gados ceļu būves nozare (būvētāji, materiālu pieg.ražotāji, valsts iestādes, projektētāji, būvuzraudzība, laboratorijas, konsultanti u.t.t.) latvijā bija pieņēmusi par nozares vadlīnijām tādu dokumentu kā Autoceļu Specifikācijas 2005. Tas ir tāds apkopojums, kur uzskaitīti visi darbi, materiāli, standarti, īpašības – lai katrs līgums nav jāsacer kā baigais memuārs un visām pusēm ārkārtīgi jāiespringst vienus un tos pašus jautājumus risinot bezjēgā. Tādejādi līgumā abas puses vienojas, ka strādās pēc specifikācijām 2005 (piemēram).

    Bet specifikācijas ir rakstījuši valsts pārstāvēti cilvēki, kuri tomēr baidās, ka būs kādu normu pārāk švaku ierakstījuši. Tādejādi šiem visu laiku tās specifikācijas pielabojot un pastpirinot normas bija sanācis tā (nedod dievs kaut ko pa vāju tur ierakstīt – taču KNL, Domburs, pods.lv to uzreiz pamanīs un bļaus par nekvalitatīvu ceļu būvēšanu – var viņus saprast, viņiem gribās nākt uz darbu), attiecīgie centīgie valsts darbinieki normas bija jau pavisam, pavisam stingras sarakstījuši. Padomju laikos visādam gadījumam činavnieki normas rakstīja stipras, bet šie vēl daudzas padomju metodes bija stingrākas sarakstījuši.

    Piemērs:
    Ir tāds tests kā Losandželosas koeficients ar kuru nosaka šķembu stiprību (maļ atsijātas ~1cm šķembas kopā ar tērauda lodēm “veļas mašīnā” un skatās kāda ir procentuālā sadrupušo akmentiņu daļa). Dolomītam parasti tas koeficients ir 25- 60; Granītam 18-35; Bazaltam 10 līdz padsmit. Specifikācijās 2005 kaudzei būvējamo ceļu (stiprības rādītāji u.c. parametri vēl tiek noteikti pēc ceļu klasēm, intensitātes uc) sanāca lietot materiālu, kurš ir zem 25. Norvēģu granītam 28. Tādejādi sanāca tā, ka pat Norvēģu granīts nav pielietojams latvijas ceļiem, lai gan biezie Norvēģi no tā būvē savus ceļus nesmādēdami :D. Tieši tāpat sanāca ar smiltīm (Latvija ir smilšu valsts!) bet normas bija kārtīgi pastiprinājušās laika gaitā un faktiski vairāku lielu autoceļu tuvumā tika pārtestētas n-tās pļavas, desmitiem karjeru, no katra n-tie paraugi un tā arī tuvumā neatrada smiltis, kas būtu gana labas ierakšanai ceļa pamatā. 😉

    Uz doto brīdi situācija ir izmainījsues sekojoši:
    1. Lietuviešu dolomīta šķembas ir dārgākas par Norvēģu granītu un tās ir vēstures aizmirstībā (šie nelaiž cenas lejā un arī dzelzceļš ir fantastiski pacpelis cenas – leiši vairs nekur neder). Savukārt Norvēģu granīts ir ievērojami dārgāks par Latvijas karjeru dolomītu.
    2. Latvijas dolomīta ražotāji ir iemācījušies “piešmaukt” Losandželosas koeficientu. Ne gluži piešmaukt, tie ir nopirkuši modernākas karjeru iekārtas, tās drupina materiālu labāk, veido šķembas mazāk plākšņainas, tādejādi testēšanas laikā tās mazāk sadrūp. Turklāt karjeri zin kurš slānis ir cietāks un attiecīgi jau tirgo materiālu pa klasēm. Tādejādi divos ļoti sakarīgos pierīgas karjeros un vienā nelegāljā (nav sertificēta materiāla atbilstības sertifikāta) var mierīgi nopirkt dolomīta škembas, kurām attiecīgais koeficients ir zem 25. (Kā interesants fakts jāmin tas, ka Daugavpilī ir dolomīta karjers, kura šķembas stiprībā pārspēj granītu LA koeficients variē 13 līdz 17).
    3. Un ir spēkā stājušās 2010.gada specifikācijas, kur atsevišķi jautājumi ir pastiprināti vēl vairāk un nav zināms kas ar to domāts :))))), bet kopumā ņemot prasības ir izpildāmas ar latvijas materiālu palīdzību. Tas ir – tur pat roc, tur pat būvē.

    Atvainojos par palagu, kas nav saistīts ar bibliotēku – pie kuras pamatu izbūves arī strādāja ceļu būvētāji.

    Atbildēt
  32. jan09

    paldies, Vaards!
    ja Tu biežāk rakstītu #38 komentāram līdzīgus, saturīgus un bez demagoģijas, Tev mazāk nāktos “atbildēt uz “sam durak” tipa komentāriem” 😉

    Atbildēt
  33. ZBH

    Vaards : darbietilpiigum var saliidzinaat darb algaas pret projekt cennik. un davai, saliidzini, fakt pielasiitaaj, i!
    kaad tehnik var iziireet zemniek, kur rokaas pa saviem smils kalniniem? es zin 2 gab, no kuriem no vien nem smilts, no otr grant – tack, laapst un raksan.
    New Vasjukus komenteet pat slinkums. nevaig muus par idiotiem uzskatiit.
    kur garantij, ka t.s. Noveegijs graniits sheit ar neir kaukaad suudain klas, no kurs pas noveegj sev celjs nebuuvee? graniits AFAIR sastaaveej no 3 vielaam, un kaukaa es neaceros, ka to iipatsvars biij stingrs kaa noteikts Pariizs Meer un svar palaataa.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.