Lai arī globālie interneta reklāmas ieņēmumi ir pieauguši, tomēr lielajiem monstriem iet grūti. Vova pārsūtīja vienu rakstiņu no Forbes par to kā iet Amerikas monstram New York Times, kas visur tiek piesaukts un cildināts kā paraugs laikrakstiem.
Sales from ads appearing on Times Co. Web sites, long believed to be the future economic engine for the paper, fell 7.2% last quarter. Strip out reference and advice site About.com, which posted a 7.2% gain in revenue thanks to advances in its cost-per-click ad program, and Times Co. digital performance looks even worse. Its news sites, including NYTimes.com and Boston.com, posted sales declines of 18.5%. Across the broader Web, display ad sales were flat over the first half of this year compared to 2008, according to a report by the Interactive Advertising Bureau.
Prese lēnā garā mirst, bet interneta ieņēmumu apjoms nav pietiekošs, lai uzturētu satura ģenerētājus virs ūdens.
Ja salīdzina ar Dienu, kuras interneta auditorija ir salīdzinoši maza un ar to nepietiek, lai cerētu uz lielas auditorijas aptveršanu un atbilstošu ieņēmumu gūšanu, tad NYTimes ir ļoti liela auditorija.
The company has one of the Web’s most desirable readerships of 17.5 million monthly unique visitors. The company also employs a team of programmers who craft flashy ads, some of which integrate the Times’ editorial content, an unusual offering in the Web journalism business.
Drauds par kuru jau ilgu laiku runā ir mazie projekti, kuros izvieto reklāmu. Vairumā gadījumu šiem mazajiem resursiem pašiem nav sava satura, bet tas tiek savākts no ziņu dienestiem un lielajiem portāliem. Tā kā izmaksas nav tik lielas un auditorija arī nē, tad var prasīt par reklāmu izvietošanu mazākas summas.
Despite such seemingly desirable ad products, advertisers are still cutting back their spending on high-end news sites. One factor in that calculus is the proliferation of data-intensive ad brokers and exchanges that help marketers find potential customers across a near-infinite range of sites, most of which charge far less for ads than properties like NYTimes.com.
Šeit man nāk prātā teksti par to, ka Mērdoks gribēja ieviest maksas saturu un nolēma, ka varētu ņemt šo naudu no meklētājiem, Google strādā pie mikromaksājumiem par maksas saturu un Diena no nākamā gada būs par maksu (nombre.lv spriedelējumi par tēmu, vēl viens viedoklis no Ievas), The Economist arī daļēji vērs ciet bezmaksas saturu, bet tajā pat laikā NYTimes.com to visu jau ir darījis, bet bezcerīgi.
In the face of such threats, Times managers seem transfixed and distracted by a months-long debate about whether the publishers should charge online readers to access their Web site, despite failed experiments at luring readers to pay up. Times Executive Editor Bill Keller recently admitted to the company’s digital staff that “everyone feels a little paralyzed by the unresolved question of pay vs. free,” according to a videotaped presentation obtained by the Nieman Journalism Lab.
Problēma ir tajā, ka Latvijā tas nestrādā un nestrādās, ja uz to ies pa vienam. Ja pilnīgi viss saturs tiktu aizvērts uz atslēgu un pieejams tikai par maksu, tad cilvēkiem nebūtu citas izvēles kā vērt vaļā maciņu un maksāt.
Db.lv nekad nav pelnījis no maksas satura internetā.
Nozare.lv — varbūt kāds var pačukstēt, bet man ir pārliecība, ka identiska situācija. Viņi dzīvo no LETAs un juridisko personu abonēšanas maksām.
LA.lv – savulaik tika izstrādāta toreiz labākā platforma maksas saturam un šī avīze tika piedāvāta internetā par maksu, bet tā kā ieņēmumu nebija, tad nospļāvās un līdz pat šim brīdim tā ir pieejama bez maksas.
Mana prognoze, ka Dienai tas arī neaizies un vienā brīdī būs vai nu jāver ciet tā bodīte, vai jāmeklē citi risinājumi.
Istenībā tas ir ļoti traģiski ka mēs ejam uz twitterī ģenerētām ‘ziņām’ un facebookā redzamām ‘reportāžām’. Piemēram, mani interesē nopietna analīze un ziņas par noteiktām tēmām, bet no visas pasaules, ko nevar sagatavot un piegādāt kaut kāds blogeris kaut kādā Mazpisānu ciemā. Es redzu divas izejas- vai nu visi lielie spēlētāji ievieš maksas saturu, vai arī interneta piegādātājiem ar likumu liek maksāt ‘content nodokli’ (ko viņi iekasēs no gala patērētājiem). Mīts par ‘bezmaksas internetu’ ir stiprs, bet neviens nopietns darbonis nestrādās mītisku ideālu vārdā.
Es arī domāju, ka vai nu visi kopā vai neviens, jo, ja kāds saturu piedāvās bez maksas (kaut vai atgremotu), bet pārējie mēģinās iekasēt, tikmēr viens vārīsies uz reklāmu, bet pārējie viņu balstīs, lai arī cik laba analītiskā žurnālistika viņiem nebūtu.
Saistībā ar Dienu – es tīri labi saprotu to ideju, kāpēc vajadzētu daļu oriģinālā satura nelaist par brīvu internetā. Atslēgas vārds ir kanibalizācija. Visticamāk, šobrīd internetā neviens patiešām nepirks saturu, bet toties pastāv lielāka iespēja, ka cilvēki atgriezīsies pie drukātās preses, ja internetā ieraudzīs pieteikumu kaut kam interesantam un citur nepieejamam.
Cita lieta, ka, manuprāt, Diena šobrīd neko tādu nevar piedāvāt. Tam ir jābūt patiešām kvalitatīvam saturam. Un, otrkārt, ir svarīgi arī patērētāju ieradumi. Kamēr var atrast alternatīvu saturu citos portālos, tikmēr arī pietiekami lielas atdeves nebūs.
Dienai jau biij uubercooliig ar makss satur inetaa – ap 200Ls/gadaa kaukur ap 1996. vai 1997? abonent skaits AFAIR gandriiz nekaads. shiem biij diezgan viizdeguniigs atbilds uz noraadiijumiem, ka shitais nerulj pie LV iedziivotaaj taabriiz pirktspeejs.
Beaviz: probleem iraid tur, ka vairumaa gadiijum analiiz iraid neobjektiiv, tendeet. maksaat par to cho to negribs.
Atbalss: Sporta Avīze+ jeb SportaCentrs.com sadaļa par maksu | Pods.lv