Sadaļas arhīvs: Komercija

VISA un MasterCard bano VPN servisus

TorrentFreak raksta, ka VISA un MasterCard turpmāk banos VPN pakalpjumu sniedzējus, liedzot tiem saņemt maksājumus ar kredītkartēm par pakalpojumiem, kas ļauj lietotājiem slēpties aiz anonīmajām IP adresēm. Vēl viens solis ceļā uz cilvēku anonimitātes samazināšanu internetā.

Following the introduction of restrictions against file-sharing services, Mastercard and Visa have now started to take action against VPN providers. This week, Swedish payment provider Payson cut access to anonymizing services after being ordered to do so by the credit card companies. VPN provider iPredator is one of the affected customers and founder Peter Sunde says that they are considering legal action to get the service unblocked.

Tas nav nedz labi, nedz slikti – tas vienkārši tā ir.

Iz Twittera dzīlēm.

Papildināts

Paldies kgb par norādi uz būtisku kļūdu, kas maina raksta būtību.

Google piedāvā – Upgrade to Google Apps for Business

Šodien saņēmu jauku piedāvājumu no Googles – uzlabot savu bezmaksas Google Apps kontu uz biznesa. Nieka $5 mēnesī no lietotāja. Sasēju kopā šo informāciju ar neseno traci ap Google Reader slēgšanu. Nezinu vai tracis jau ir norimis, vai ir kādi jaunumi, bet man šķita interesanti tas, ka viņi ir aktivizējuši savas mārketinga aktivitātes.

Varbūt arī izlasījuši, ka rakstīju par “haļavno” e-pastu, kuru viņi mēģina monetizēt ar maksas kontiem. 🙂

Upgrade Google Apps for business

Es vēl laikam padomāšu. 😀

Par Facebook akcijām un biržas lietām

Šodien izlasīju divus interesantus rakstus par pasaulē lielāko sociālo tīklu Facebook. Pirmais bija ļoti uzjautrinošs, jo gan ilustrācijas, gan pats teksts bija lielisks. Pirmais raksts ir iekš BusinessWeek.

Raksta autors reāli dedzināja.

It’s the dog days of summer, and Facebook’s stock price is locked in the kennel. Investors are obsessing over everything that’s wrong with the social network. Mark Zuckerberg hasn’t figured out how to make money on smartphones. Several million of its nearly 1 billion active accounts are duplicates, according to the company, and another few million may actually represent businesses or automated software bots—or even pets. Employees will soon be free to sell their shares en masse. Top executives are leaving. And on and on.

Tas bija no rīta. Vakarā piesēdos palasīt vēl kaut ko un īpaši nemeklējot “nejauši” uzgāju šim skaidrojošam rakstam, kas pārpublicēts no žurnāla Rīgas Laiks par to kā tika palaistas biržā Facebook akcijas un kurš uz tā uzvārījās.

Kad akcijas sāka tirgot biržā un tās nu varēja iegādāties jebkurš, ne tikai investīciju banku klienti, cena nogāzās. Investīciju mākslas darbs nesanāca, vilki dzīroja, kazas badojās, daļa nomira. Vilku pusē lielākie ieguvēji no šī gājiena nav vis Cukerbergs, kura bankas kontā no nelielas daļas savu akciju pārdošanas ienāca vien 1,15 miljardi dolāru – tikai par 150 miljoniem vairāk, nekā sākumā plānots –, bet gan tādi sākotnējie investori, kuriem ar akciju kotēšanas sākumu biržā bija pienākusi ilgi gaidītā samaksas diena un kuru veiksmi apskauž jebkurš riska kapitālists.

Viens no Facebook agrīnajiem investoriem Pīters Tīls 2004. gadā Facebook investēja 500 000 dolāru. Pie cenas 38 dolāri par akciju Tīla Facebook 44 miljonu akciju vērtība ir ap 1,6 miljardi, bet tas nozīmē, ka viņa investīciju vērtība ir pieaugusi 3200 reižu. Tīls pēdējā mirklī izmantoja iespēju palielināt savu par 38 dolāriem gabalā pārdodamo akciju skaitu no 7,7 uz 16,8 miljoniem. Līdzīgi rīkojās krievu izcelsmes interneta uzņēmējs Jurijs Milners, kuram piederošie Digital Sky Technologies un Mail.ru pirms dažiem gadiem bija privāti investējuši Facebook un kļuvuši īpašnieki 130 miljoniem akciju. Sākotnēji pieteikto 37 miljonu akciju vietā Milnera uzņēmumi pārdeva 65 miljonus un iekasēja 2,5 miljardus dolāru. Tāpat rīkojās vēl vairāki lieli Facebook sākotnējie investori – riska kapitālisti, arī mūziķim Bono daļēji piederošā privātā kapitāla fonds Elevation, bet pats Facebook, izlaižot un pārdodot jaunas akcijas, papildināja uzņēmuma kasi ar 7 miljardiem dolāru.

Nejauši atrastais vortāliņš naudaslietas.lv, izrādījās diezgan noderīgs. Vortāliņu visticamāk, ka finansē © 2012, NASDAQ OMX Riga, jo atradu šo te lapas apakšā.

Tas ir apsveicami, jo Latvijā cilvēku zināšanas par akcijām un biržas lietām ir niecīgas, lai neteiktu nekādas. Starp citu, Zviedrijā šādā veidā pirms vairāk kā 10 gadiem tapa Dagens Industri bizesa portāls, kas pirms kāda laika bija mūsu Dienas biznesa mātes uzņēmums un savulaik www.db.lv tika veidots pēc viņu sejas un parauga. Tiesa gan toreiz netika likts uzsvars uz biržas lietām. Domāju, ka arī šobrīd neviens neinvestē, lai šo virzienu attīstītu. Latvijā jau vēl nav auditorijas.

Novēlu, lai NASDAQ OMX Riga pietiktu naudas šāda resursa uzturēšanai un būtu autori, kuri par šīm lietām rakstītu.

AdSense reklāmas tīkls mobilo telefonu aplikācijās

Appstores.com šodien palaida AdSense reklāmas tīklu, kas būs pieejams mobilo aplikāciju izstrādātājiem.

Today Appstores.com is launching what it’s calling an ‘AdSense for apps’ — in other words, an ad unit that publishers can embed in their mobile websites that will automatically display ads for native applications that are relevant to whatever text appears on the page.

Šādi vai līdzīgi risinājumi jau ir pieejami tirgū. Šī risinājuma jauninājums ir tas, ka šo reklāmu varēs izvietot arī mobilajās mājaslapās.

Publishers get paid on an eCPM basis, while application developers participating in the new ad network can opt to get paid on a CPC, CPM, or CPI (cost per install) basis. There have been similar solutions available for native mobile applications, but CEO Ryan Merket says this is the first solution that can be embedded in mobile websites.

Reklāma tevi atradīs visur. 😉

Iz Techcrunch.com dzīlēm.

Cietais disks par akcijas cenu

Šodien uzklikšķināju uz kolēģa atsūtītās saites un pēc raksta izlasīšanas pārskrēju pāri reklāmas baneriem. Tā kā es zinu, ka pirms dažām nedēļām Taizemē plūdos tika appludināta cieto disku sastāvdaļu ražotne, kas apstādināja cieto disku ražošanas procesu un radīja deficītu, tad man bija sportiska interese par to kā “staigā” cieto disku cenas. Loģiski, ka šādai reklāmai nespēju paiet garām, jo cena bija lieliska.

Starp reklāmu jūru pavīd iekšējā cietā diska reklāma par pieņemamu cenu.

Loģiski, ka ir vēlme noskaidrot, kas zem tās slēpjas. Domāts darīts – klikšķinu uz bildes.

Lasīt tālāk

Lielveikalos norēķinoties ar karti būs jāievada PIN kods

Beidzot ir pienācis tas laiks, kad Latvijā visiem tirgotājiem būs jāpāriet uz norēķiniem ar čipkartēm. Kad pirms daudziem gadiem Hansabanka ieviesa pirmās čipkartes, es kā bankas klients (šķiet, ka kopš 2001.gada) speciāli pārmaksāju tos dažus latus, lai man būtu čipkarte. Tiesa gan lielas jēgas no tā nebija, ja toreiz norēķinājās ar karti, jo lielākā daļa izmantoja magnētisko joslu nevis čipu. Laikam tāpēc es ilgu laiku maksāju tikai skaidrā naudā un karti izmantoju tikai, lai izņemtu naudu.

Pirms nedēļās ieskrēju Rimčikā un pabrīnijos, ka pie kases vairs nevajadzēja parakstīties, bet gan ievadīt PIN kodu. Es sapriecājos, ka beidzot arī lielveikali ir nākuši pie prāta un sākuši domāt par lietotāju drošību. Bet skuju ziepes – izrādās, viņi ir vilkuši līdz pēdējam. Investīcijas gan tur noteikti ir baigās.

Iz Apollo dzīlēm.

Pētījums par interneta veikaliem un 2009.gada interneta veikalu tops

Pirms gada publicēju 2008.gada interneta veikalu topu. 2008./2009.gads bija gads(i), kad sabruka lielākā daļa no interneta veikaliem, kuriem nebija spilvena uz kuru mīksti nosēsties. Diemžēl palaidu garām Dienas biznesa publikāciju par to kā šis tops izskatījās 2009.gadā.

Iekš emulators.lv atradu interneta veikalu 2009.gada topa publikācijas izrāvumu. Ceru, ka tas atbilst patiesībai, jo internetos neko citu neatradu.

Lasīt tālāk

Paaugstinātas maksas mobilo pakalpojumu tirgoni paņems pie dziesmas

Izskatās, ka beidzot PTAC ir aizsniedzis vienu no paaugstinātas maksas mobilo pakalpojumu sniedzējiem.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis negodīgu komercpraksi SIA «Lipron» darbībās, kurš interneta vietnē «www.celltt.com», izmantojot tā sauktos ēsmas pakalpojumus – bezmaksas zināšanu testu un «iPad» loteriju, sniedzis mobilā satura abonēšanas pakalpojumu – iespēju abonēt kompānijas «Apple» ziņu saņemšanu.

Šīs firmas teorētiski var ielidot uz apaļu ciparu.

Par «Lipron» īstenoto komercpraksi gala lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, kurā saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu centrs ir tiesīgs piemērot naudas sodu līdz 10 000 latu, PTAC pieņems septembra sākumā.

Iespējams, ka šī apaļā cipara dēļ arī ir piekrituši apsūdzībai un gatavi sadarboties, lai neatrautos pēc pilnas programmas. Šādos gadījumos parasti vienojas par miera izlīgumu, lai izbēgtu no bargajiem sodiem.

PTAC uzskata, ka minētā komercprakse ir atzīstama par maldinošu, turklāt tā ne tikai maldina vidusmēra patērētāju, bet arī, to īstenojot, tikusi noklusēta slēpta un neskaidri sniegta būtiska informācija par pakalpojuma abonēšanas raksturu, par mobilā satura abonēšanas pakalpojuma pieteikšanās kārtību un brīdi, ar kuru patērētājs sāk mobilā satura abonēšanas pakalpojumu, un uzņēmuma juridisko adresi.

Lietas izskatīšanas gaitā «Lipron» rakstiski ir daļēji piekritis PTAC paustajam viedoklim un ir apņēmusies izbeigt negodīgo komercpraksi, tostarp pārtraucot abonēšanas pakalpojumu sniegšanu esošajiem klientiem.

«Lipron» informējis PTAC, ka visi patērētāji, kuri ir pieteikušies minētajam abonēšanas pakalpojumam, tiks brīdināti par servisa atslēgšanu, ka firma pēc argumentētu sūdzību saņemšanas kompensēs patērētājiem radītos zaudējumus, kā arī par to, ka tiks veikta reklamētā izloze un laimētājam tiks piešķirta attiecīgā balva.

Kad Mango paies garām Kasjauns?

Šodien kaut kā radās vēlme apskatīties, kas notiek dzelteno portālu frontē.

Vipi jau kuro gadu ietur stabilu pozīciju un izskatās, ka nekādas būtiskas izmaiņas nav gaidāmas.

Kasjauns savu uzvaras gājienu pabeidza 3 mēnešus pēc tam, kad beidzās nauda, izdoma, tika nosmelta visa aktīvā Draugu auditorija vai arī notika kaut kas triviālāks, piemēram, tehniska rakstu problēmas, vai arī vēl kaut kāds cits iemesls.

Patīkami pārsteidza Mango, kas savu uzvaras gājienu uzsāka mēnesi pēc tam, kad parādījās Kasjauns. Laikam toreiz Delfi saprata, ka ar Mango būs ziepes un akcionāri viņus izdrāzīs, ja vēl otro gadu pēc kārtas trafiks turpinās mīņāties uz vietas. Nu redz, brīnumi notiek – pāris neveiklas darbības un drīz “nacionālajam ziņu portālam” nāksies parūmēties.

Mana versija, ka jau rudenī oranžais paies garām dzeltenajam (krāsas no šī grafika).

Page 6 of 13
1 3 4 5 6 7 8 9 13