Šodien saņēmu interesantu e-pastu par to, ka manai eID kartei ir beidzies sertifikātu derīguma termiņš. Aizkrāsoju visus numurus, lai gan tā īsti pat nezinu, ko ar tiem iesākt. 😉
Pēc tam, kad biju atguvies ar mēģinājumiem atcerēties, kas tas ir un ko man tagad ar to iesākt, sāku domāt – vai man vispār kaut ko tādu vajag.
Līdzīgi kā ar Apple Watch, kad tika realizēta fantāzija par visu varošu pulksteni, ko padomju laika cilvēks asociē ar humora filmiņu no Jeralaš sērijas, tagad varēsim savilkt vēl vienu asociāciju. Nu jau ar amerikāņu bērnu sapni – lidojošo dēli no filmas Atpakaļ nākotnē 2.
Šis sapnis ir ieguvis jau reāli taustāmu prototipu un vāc finansējumu. Protams, runa ir par Hoverboard no Hendo.
Aizvakardienas Apple jauno produktu prezentācijā bija vairāki “pārsteigumi”. Vismaz vieni tos tā mēģināja prezentēt un otri ar tik pat lielu sajūsmu tēloja, ka tā tos arī uztvēra. Šoreiz runa ir par Apple Watch jeb jaunajiem ābolu pulksteņiem. Ja ar iPhone telefoniem viss ir skaidrs (plānāks, lielāks un dzīvotspējīgāks), ar Apple Pay maksājumiem pagaidām vēl ir vairāk jautājumu nekā atbilžu, tad ābolu pulksteņi ir kaut kas no tās pašas maksājumu sērijas – pārāk daudz neskaidrību un arī iespēju.
Tāpat kā ar Apple Pay maksājumu sistēmu, uz Apple Watch es skatos ar zināmu optimismu.
Šodien vakarā būs Apple pasākums, kuru varēs redzēt arī tiešraidē – Apple live.
Godīgi sakot, es nekad neesmu skatījies ābolu prezentācijas tiešraidē. Varbūt šovakar paskatīšos, ja ar 1Mbps tiešraidi pavilks, jo LMT 4G vakaros vairāk nevelk.
Ir gan vēl pāris izaicinājumi. 😉
Live streaming video requires Safari 5.1.10 or later on OS X v10.6.8 or later; Safari on iOS 6.0 or later. Streaming via Apple TV requires second- or third-generation Apple TV with software 6.2 or later.
Viena no lietām, kas man joprojām besī interneta plašumos ir FLASH. Precīzāk šīs tehnoloģijas izmantošana reklāmu vajadzībām. Lai arī es reklāmas nebloķēju un dažreiz pat labprāt uzklikšķinu uz kādu baneri, tomēr mani besī atlikušie un uzmācīgie 99% baneri, kas daudzos gadījumos ir nemākulīgi izstrādāti un noslogo mana datora procesoru. Ja es darbojos ar MacBook Air, tad baterija tiek izēsta nereālos tempos. Tas ir vienkārši ārprāts.
Šī iemesla dēļ es izmantoju vienu nelielu ķeksīti ar kura palīdzību aktivizēju FLASH spraudni tikai gadījumā, ja skatos kādu video YouTube lapā, jo viņi pēdējā laikā apzināti nerāda video HTML5 formātā, jo caur FLASH var parādīt arī reklāmas. Joks ir tajā, ka, ja tas pats video ir iekļauts kādā citā lapā, tad tur lieliski rāda HTML5 versiju, bet pašā YouTube lapā uzmācīgi prasa aktivizēt FLASH spraudni. Savukārt uz YouTube lapu es eju tāpēc, ka klauni savās lapās nemāk normāli ievietot šos video, jo izņem ārā allowfullscreen parametru. Visticamāk, ka šo ļauno darbu paveic WYSIWYG teksta redaktori, kas visu lieko izvāc no koda. 😉
Šodien apmeklēju jaunā Prestigio Multiphone 5430 uz Intel Atom procesora bāzētā mobilā telefona prezentāciju. Pats aparāts veikalos jau ir pieejams kādu laiku, bet oficiālā prezentācija notika tikai šodien. Tas ir pirmais mobilais telefons ar Intel Atom sirsniņu, kas oficiāli ir pieejams Latvijā. Vismaz tā mums stāstīja. Latvijā nav neviena cita mobilo telefonu zīmola, kurš būtu bāzēts uz Intel Atom procesoru.
Man šī prezentācija palika atmiņā ar sekojošām lietām – palika skaidrāks tas kā būvē mobilos telefonus, sāku saprast to kāpēc tirgū ir tik daudz dažādu mobilo telefonu zīmolu, ar ko Intel bāzētie mobilie procesori ir labāki par citiem, bija lielisks bārmena šovs ar pudeļu šišanu un vietēja mēroga salūtu, tika noslīcināti 3 mobilie telefoni, kas dažas minūtes darbojās zem ūdens. Šo to nofilmēju ar savu HTC One.
Savukārt nedaudz cits revolucionārs produkts tiek piedāvāts ar domu, ka mēs vispār varam atteikties no klasiskiem ēdieniem, aizstājot tos ar vienkāršu pulverīti – Soylent, kas pilnībā nodrošinās organismu ar visām nepieciešamām vielām.
Tā kā principā mums nedraud bads, jo cilvēki jau domā par to kā piebarot ēst gribētājus un ar šādām tehnoloģijām būs izvēle – ēst mākslīgo gaļu vai dzert pulverīšus, vai arī baudīt restorānā mākslīgos ēdienus, bet pusdienas pārtraukumos iedzert Soylent dzērienu, lai uzturētu savu organismu pie dzīvības visas dienas garumā.
Pavisam nejauši uzzināju, ka TV3 kopš kaut kāda laika piedāvā arī savu raidījumu tiešraides internetā. Ilgu laiku varēja noskatīties tikai raidījumu ierakstus. Tā kā īsti nesapratu pēc cik ilga laika tie parādās, tad parasti atmetu ar roku šai lapai. Jā, es zinu, ka esmu izlaidies, jo Lattelecom.TV lapa šajā ziņā pacēla standartu latiņu pie kuras ātri pieradu. Bet bija viens liels trūkums dēļ tā, ka Lattelecom.TV nepiedāvāja TV3 kanālu kā sugu, jo viņi nespēja vienoties par naudas lietām – viens grib, lai maksā par to par ko citi nemaksā, bet otrs negrib maksāt par to, ko citi saņem bez maksas. 😉
Šodien izdomāju notestēt TV3 tiešraidi. Iegāju lapā un ieraudzīju, ka tiek piedāvāta arī LNT tiešraide. Pārsteiguma mirklī izskrēju cauri visiem atmiņas blokiem un notīrot putekļus atcerējos, ka kanālu LNT taču pārdeva un tagad abi ar TV3 ir zem viena jumta. Šajā mirklī novērtēju to cik labi, ka LNT pārdeva, jo tas man kā lietotājam piedāvā zināmu labumu. Varbūt īslaicīgu, bet šajā mirklī es jūtos labi.
Ik pa laikam, ja kaut kur pavīdēja, tad apskatījos internetā Mamikina šovu “Bez cenzūras”, kas tika rādīts krievu kanālā TV5. Es gan laikam nebiju īsti viņa mērķa auditorija, jo skatījos šos raidījumus gaužām reti un parasti tie bija saistībā ar krieviem vai okupāciju. Mamikins šajā ziņā man šķiet ļoti tendenciozs raidījuma vadītājs un viņam izdevās dažāda veida provokācijas diezgan labi. Laikam tāpēc es tos raidījumus arī skatījos. 😉
Ja neņem vērā viņa pārliecību un prokremlisko nostāju, tad viņa raidījumi ir interesanti un ar savu odziņu. Jebkurā gadījumā viņš kā raidījuma vadītājs ir interesants un māk labi noturēt uzmanību visa raidījuma laikā.
Ļoti patika 2011. gada novembra 1000-šais raidījums, kur viņš pats iejutās viesa lomā. Iespējams tāpēc, ka viņu intervējas Jānis Domburs.
Iespējams, dažs labs priekā palēcās, uzzinot, ka zviedru mediju kompānija MTG nolēmusi izbeigt darba attiecības ar žurnālistu. Tomēr pieļauju, ka daudziem no 1. aprīļa ēters šķitīs krietni pliekanāks. Vēl kāds, iespējams, secinās, ka Latvijas žurnālistika atkal zaudējusi augsta līmeņa profesionāli – Andreju Mamikinu.
Viņš bija uzticīgs savai pārliecībai līdz pēdējam vai kāds varbūt teiks, ka tā bija tikai sagadīšanās, ka pēdējais viņa raidījums bija ar Nilu Ušakovu. 😉
Mani gan uzrunāja iepriekšējā intervija ar kādu Ukrainas darboni, kas uz Latviju ieradies, lai atbalstītu leģionārus 16. marta gājienā. Šogad tur fašistu organizācijas veica prettiesiskas darbības, kuras esošā Rīgas Dome atbalstīja.
Ļoti interesanti viņš izstāstīja savu versiju par krieviem un okupāciju. Iesaku noskatīties. Mamikins gan mēģināja provocēt ar saviem jautājumiem, bet nekas nesanāca.