Latvijas interneta televīzijas bez TV3

Es vakar kaut kā nejauši ielīdu Draugiem.TV lapā un apskatījos, kas tur labs ir noticis, kopš pēdējās reizes, kad pie testa pilota palaišanas biju palicis aiz slēgtām durvīm. Atcerējos, ka viņi solīja līdz ar jauno gadu palaist savu produktu un mani mocīja ziņkāre – kas no tā visa, kas tika solīts, reāli būs realizēts.

Protams, ka pirmā lieta, kas mani interesēja bija TV3, jo kā jau zināms, tad Lattelecom.tv šis kanāls tika izņemts ar tiesas lēmumu. Ir tāda lieta, ka līdz brīdim, kamēr pakalpojums ir testa režīmā, ir iespējams lavierēt starp likuma burtiem un darīt to, ko it kā nedrīkst. Viss mainās tajā brīdī, kad tas vairs nav izmēģinājums vai tests, bet gan pakalpojums, kuru tu sniedz saviem klientiem.

Ja tu zini šo niansi, tad paliek interesanti kā kaut ko tādu var nodrošināt Draugiem TV. Attiecīgi, vai nu tas ir blefs, vai augstākā pilotāža.

Izskatās, ka Palkavnieks ir reāli atvilcis. 😉

Izrāvums no BNS ziņas:

Šā gada 4.janvārī Rīgas rajona tiesa uzlikusi par pienākumu SIA “Draugiem TV” pārtraukt un aizliegt retranslēt kanālu “TV3”, informēja SIA “TV3 Latvia” pārstāve Marta Zandersone.

Tāds Deja vu – sākumā tā bija interaktīvā Lattelecom TV, bet pēc pāris gadiem tas pats notika ar Lattelecom interneta TV. Un iemesls tam visticamāk, ka ir ļoti triviāls – nauda. Ja 2009.gadā TV3 iespējams prasīja 0.25 eiro centus par vienu lietotāju, kad principā pārējie to varēja darīt bez maksas, tad tagad oficiālais iemels ir saturs uz kuru nav autortiesību, lai to rādītu internetā. Tā jau ir nauda, kas jāmaksā ārzemju satura piegādātājiem.

Zandersone paskaidroja, ka autortiesības daudziem raidījumiem, kas tiek demonstrēti kanālā TV3, pieder lielajām ASV, Lielbritānijas, Krievijas un citu valstu studijām. Līgumi ar TV3 par to izplatīšanu neparedz demonstrēšanu kādās papildu tehnoloģijās kā līdz šim. Vietnē www.lattelecom.tv kanāls TV3 ir pieejams par maksu, kas tiek iekasēta no lietotājiem.

“TV3 Latvia” ģenerāldirektore Baiba Zūzena uzsvēra, ka ir steidzami jānovērš iemesls tiesvedībām par autortiesību pārkāpumiem. “Jaunu tehnoloģiju izmantošana nenozīmē, ka tajās var brīvi demonstrēt intelektuālu īpašumu. Esam ieinteresēti, lai mūs skatās pēc iespējas vairāk skatītāju sev visērtākajā veidā, bet vispirms jāsakārto autortiesības,” viņa norādīja.

Un principā ir dziļi vienalga, kāds pakalpojumu sniedzējs to grib izplatīt – nedrīkst un viss. 🙂

Sākumā Tele2 interneta lietotājiem bija problēmas Lattelecom.TV. Tu fiziski varēji sēdēt Rīgas centrā, bet, ja izmantoji Tele2 interneta pieslēgumu, tad tev bija liegts skatīties Lattelecom interneta TV. Vienkārši likums to liedz, jo autorizācija notiek ar interneta filtru palīdzību – IP adresi, kas Tele2 gadījumā bija Zviedru. Bet tā kā lietotāju skaits bija diezgan liels un bļāva diezgan skaļi, tad dzirdīgas ausis Tele2 saklausīja lietotāju sūdzības un jau pusgada laikā šī problēma tika novērsta. Tele2 noslēdza līgumu ar Lattelecom un pieslēdzās Latvija interneta platajai trubai un kopš pagājušā gada decembra Tele2 interneta lietotāji ir legāli Latvijas interneta vides pilsoņi un tāpat kā citi var skatīties interneta televīziju.

Ir vēl divas lietas, kuras mani interesē Draugiem TV – iespēja maksāt par atsevišķu kanālu un pieeja no ārzemēm. Ārzemju latvieši noteikti, ka pavilkās uz solījumiem, ka būs, bet vai ir? Nevaru notestēt. Maksa vēl arī nav redzama.

Maksa par kanālu arī ir reāls izaicinājums. Pat, ja pieņemam, ka cena, kuru savulaik iespējams TV3 prasīja no Lattelecom, lai toreiz ļautu to translēt Lattelecom TV, ir reāla, tad varam pamodelēt kā tas izpaužas dzīvē.

Piemēram, TV3 vai kāds cits kanāls paprasa no interneta televīzijas pakalpojuma sniedzēja 0.25 eiro centus par lietotāju. Paņemam Latvijas lietotājus no Gemius Audience un sareizinām ar šo summu. Uz šo brīdi ir pieejami dati par 2011.gada novembri. Tā kā Draugiem.TV ir Draugiem.lv apakšprojekts, kurā var autorizēties tikai ar Draugu pasi, tad ņemu visu auditoriju, kas tur ir. Un novembrī draugiem.lv bija 666 964. Uz šādu auditoriju sanāk 166 741 eiro. Tas būtu aprēķins, ja es pārstāvētu TV3 un Draugiem.lv nāktu ar piedāvājumu translēt savā televīzijā šo kanālu.

Loģiski, ka Draugiem.TV uz tik lielisku piedāvājumu ieņemtu bārenīša lomu un teiktu, bet mums taču tikai 59 lietotāji skatās jūsu lielisko kanālu.

Pat nemēģinot galvā sarēķināt cik būs 0.25 eiro centi X 59 lietotāji, es teiktu, ka lielākā daļa izvēlētos kādu sulīgu epitetu un norādītu uz durvju pusi – ej taisni un iedzer šņabi – ar to naudu pietiks arī salāpīties un skaties vesels. Kāda jēga kanālam no šāda pakalpojuma sniedzēja, ja tik pāris polšiem sanāk?

Protams, ka es pārspīlēju un reālā dzīvē tas notiek nedaudz citādāk, bet ideja no tā nemainās.

Tīri teorētiski ir iespējams, ka TV kanāls paprasa tikai maksāt par tiem lietotājiem, kuri skatās TV kanālu, bet pie nosacījuma, ja izmaksas sedz kāds Amerikas onkulis vai tante. Sliktākā gadījumā zviedru onkulis. Kaut kad internetā tas notiks, bet līdz tam brīdim ir jāatrisina jautājums – kas segs TV kanāla uzturēšanas izmaksas. Vai arī tie būs lētie TV kanāli, kuri savas izmaksas jau ir seguši lielajos tirgos – Krievijā vai Amerikā un Latvijā viņi vienkārši grib ienāk pareklamēties. Tad iestājas tas Amerikāņu onkuļa variants.

Mani vairāk interesē, kas notiks, kad zviedru onkulis nopirks LNT. Var jau liet krokodila asinis, bet otra alternatīva ir slēgt kanālu, jo uzņēmums strādā ar zaudējumiem.

2010.gadā telekompānija AS «Latvijas Nacionālā televīzija» strādāja ar 809 129 latu zaudējumiem, kas, salīdzinot ar 2009.gadu, samazinājušies par 28%. LNT zaudējumi 2009.gadā bija 1,12 miljoni latu.

Cilvēki mēļoja, ka bija plāns pārdot TVNET kopā ar LNT, pagājušogad izdevās notirgot vienu pašu TVNET, šis gads sākās ar atlikušo daļu – LNT. Mediju bizness Latvijā ir kļuvis vai nu par dārgu hobiju, vai ruporu. Ja rupors vairs nav vajadzīgs un hobijam nav naudas, tad tas ir jāpārdod.

Nav noslēpums, ka TV3 + LNT ir 37% no kopējās TV auditorijas. Ko tas dod? Principā to, ka reāli ar labu pārdošanas komandu var izkost TV reklāmas tirgu, ja vēl nosedz interneta auditoriju, tad vienā brīdī jau var dzīvot zaļi.

Taču LNT uz dalīšanos ar internetu skatās pozitīvi un pamazām plāno arī paši iet šajā tirgū. Sākums tam esot nesen izveidotā “Okartes skatuves” mājaslapa, kurā var skatīties šova tiešraides.

“Tāpat patlaban risinām sarunas ar “Samsung” par satura izplatīšanu “Smart TV” jeb “gudrajos” televizoros ar internetu. Taču tas notiek, pateicoties interneta tirgus attīstībai. Šogad attīstījusies arī televīzijas video satura izplatība internetā. LNT saturs tagad jau pieejams portālā “Tvnet” un runājam arī ar citiem portāliem. “TV3”, piemēram, patlaban veiksmīgi attīstījis interneta portālu “TV3 Play”,” atzīmē LNT pārdošanas direktors.

Viņš arī pastāstīja, ka LNT plānojuši kādreiz attīstīt ko līdzīgu “TV3 Play”, taču tas prasa investīcijas un patlaban LNT primārais mērķis esot televīzijas saturs.

Tagad, kad ir reālas izredzes, ka tas viss nonāk vienās rokās, parādās lieliska iespēja spēlēties ar tirgu un diktēt savus noteikumus.

Pēc manas loģikas sanāk, ka vienošanās ar zviedru onkuli notika kaut kad oktobrī, jo jau novembrī LNT mājaslapa parādījās Gemius Audience datos. Nepubliskos datus es neesmu redzējis, tāpēc spriežu pēc tā, ko redzu publiskajā topā.

Man radās loģisks jautājums – kāpēc visu šo laiku LNT mājaslapa nebija redzama Gemius datos un te pēkšņi uzpeldēja?

Es to skaidroju kā vēlmi parādīt citiem savu starta pozīciju. Ja tev ir mērķis sasniegt kādu virsotni, tad tev nav būtiska izejas pozīcija. Un tieši pretēji – ļoti zema starta pozīcija, reklāmas klientu acīs, izskatīsies izcili labi, ja grafika līkne ar katru nākamo mēnesi tieksies uz augšu.

Piemēram, ja šobrīd TV3 Play lapai ir virs 108 000 lietotāju, TV3 ap 100 000 un LNT gandrīz 60 000, tad atliek uzaudzēt arī šajā lapā iztrūkstošos 40 000 lietotāju, lai kopējā auditorija būtu virs 300 000. Protams, ka tā rēķina tikai lauku puikas, bet neviens jau neliedz spēlēties ar šiem datiem. Savukārt reklāmdevējam būs par ko padomāt.

Ja pieņem, ka TV3 Play jau ir platforma, kas šobrīd nodrošina TV raidījumu ierakstus, tad atliek sakārtot autortiesību jautājumu, uztaisīt vēl vienu dizaina šablonu vai sadaļu un tajā salikt LNT raidījumus, lai būtu vēl vairāk satura, kuru tik ļoti grib TV skatītājs. Tad pieskrūvējam mikromaksājumus vieniem, bet pārējiem rādām reklāmas un tā lieta vienā brīdī aiziet. Un nekas neliedz saslēgt līgumus ar ārzemju kompānijām, lai piedāvātu tādu pašu pakalpojumu kā Lattelecom.TV vai Draugiem.TV, atstājot abus divus bez vietējā satura.

Redzēsim ar ko tas viss beigsies.

17 thoughts on “Latvijas interneta televīzijas bez TV3

  1. redrum

    offtopic:

    Lal, iečekoji mail.lv jauno piedāvājumu? 10 Gb!!!!!!!!!!! pastkastīte 😀 Un visur tas tiek reklamēts. desmit gigabiti 😀 muhaahahahahahaha

    Atbildēt
  2. Ģirts

    a kāds skatās tv3+tv6 un vēl kaut kas? nu – bez tabū un pusziņas 1Xnedēļā … pārsvarā skatos diskaverī un nacionlālo ģeogrāfiju .. nesaprotu, kur reitingos var būt priekšgalā šitās tv ja viņas neviens neskatās????

    Atbildēt
  3. Asni

    Varu apstiprināt, no ārzemēm nestrādā – parādās uzraksts – šobrīd šis pakalpojums pieejams tikai Latvijā. Bet tāpēc jau ir VPNs, ieslēdz izvēlies Latviju un skaties. Vienīgi ka skatīties īsti nav ko – ziņas dažreiz.

    Atbildēt
  4. Normunds

    Atkal kārtējais ķīseļa raksts kurā ir samests viss sākot ar TV3 kontentu un beidzot ar Gemius mājaslapu statistiku 🙂 Bet es tikai par TV3 internātos pakomentēšu.

    Varētu padomāt, ka tas ir baigais noslēpums, ka kontentu pērkot tu pērc to izplatīšanai noteiktos veidos – FTA, pay TV, pay per view, virszemē, kabelī, internātā utt., utjpr. Ja TV3 nav iegādājies licenci izplatīšanai internātā, tad ne viņi, ne tie, kas no viņiem pērk (iegūst tiesības retranslēt) programmu, nav tiesīgi to izplatīt savādāk kā ir atļauts. Tie kas ļoti vēlas drīkst maksāt pietiekami daudz naudas lai TV3 šis pasākums paliktu izdevīgs.

    Bet vai tas ir īstais iemesls? Noteikti nē. Īstais iemesls ir tāds, ka izplatīšana internātā kanibalizē otru MTG biznesu – satelītu. Vietās kur nav pieejams TV3 signāls ļaužiem nekas cits neatiek kā pirkt satelītsistēmu un pie viena parakstīties arī uz pārējām Viasat programmām. Ja TV3 iekļaus LTC vai dr.lv internātos tad tiešais zaudētājs būs Viasat un tas viņiem absolūti nav vajadzīgs.

    Cīniņš par to lai provaideri maksātu tikai par tiem skatītājiem, kas reāli skatās (pie tam to pašu cenu par kādu viņi iepērk programmu uz visiem klientiem :D) ir vecs kā pasaule. Es šīs runas atminos jau kā minimums gadus 15. Tikai programmu devēji kaut kā nepavelkās uz to 🙂 Protams, no klienta viedokļa šis būtu labs risinājums, bet ir divas lietas. No tā, ka klients pats izvēlēsies un sastādīs 10 kanālu paketi, viņš nemaksās mazāk. Gluži otrādi, man liekas, ka viņam mēnešmaksa pieaugs. It īpaši, ja izrādīsies, ka ārkārtīgi interesanto programmu par susļiku dzīvi vēlas skatīties tieši trīs abonenti. Otrs. Ja kabeļtelevīzijā ir 100 kanāli, tad 50 no tiem ir vienkāršs balasts, kas nemaksā gandrīz neko un ir pievienots tikai lai būtu vieglāk pārdot pakalpojumu. Un no šī viedokļa ir ārkārtīgi grūti uztaisīt tādu programmu paketi, kas būtu pietiekami maza (10, 12 kanāli) un pie viena būtu pievilcīga vairākumam. Tāpēc arī tiek turēts balasts, lai cilvēkiem radītu mānīgu iespaidu, ka 100 programmās ikviens atradīs kaut ko vērtīgu.

    Atbildēt
  5. N.R.

    Normunds, vai nu tavs arguments ir stulbs, vai nu MTG ir stulbi. Ja cilvēkam ir pieejams optiskais internets (vai arī tāds, uz kura normāli var skatīties interneta televīziju, un tas nav modems vai EDGE) tad tur arī būs televīzija. Satelīts nav vienīgais risinājums jau sen.

    Atbildēt
  6. Normunds

    N.R. griezies pie MTG 🙂

    Jā, es zinu tagad panesīsies new age, new media, new something aizstāvji, kas zinās, ka tur visi ir lohi un dara nepareizi, bet kamēr šāds TV biznesa (programmu licencēšana) strādā un nes ienākumus īpašniekiem tikmēr tā mainīta netiks. Kad pierādīsies, ka atvērts kontents internetā nes ienākumus tas tiks nodrošināt nākamajā dienā.

    Atbildēt
  7. angelz

    A kāpēc neuztaisīt ieilgušu open beta, ja jau testā var griezt ko grib? Vienīgi ja nu uzskata, ka par testu nebūtu korekti naudiņas plēst.

    Atbildēt
  8. Humble Onion

    in mai hambl apiņjon kā saka – TV3 play potenciāli sevi varētu atpelnīt tikai ar reklāmas naudiņām. Lai to darītu nedrīkst zaudēt apmeklētājus, lai tos nezaudētu TV3 nedrīkst nekur citur būt. Lai nekur citur nebūtu – jāizdomā iemesls, lai tiesa, kurai nav milzīgas pieredzes autortiesību jautājumos, pieņemtu pagaidu lēmumus TV3 ni un ni internatā. (naudiņas? jā kanālu varētu atļaut kādam netā, ja vien naudas būtu lielākas par investīcijām TV3 play un kādā tīri teorētiski iespējamā mātes uzņēmuma webTV projektā [par ko gan ir runa?!])
    Brokastu paniņas dzerot (veselīgi – approved) radās fantāzija.. jau esošo auditoriju TV tīklos gan zaudēt nevar (ka nenokrīt reklāmas cena), nu tīri teorētiski pieņemsim, ka LV eksistē kāda IPTV platforma ar dažiem desmitiem K skatītāju, kuru nodēvēsim par inter aktīvu televīziju, kas tehnoloģiski ir ļoti tuva (teiktu identiska) LV ieviestajām TV netā (te Tev gan slēgts IP tīkls, gan DRM, gan lietotāju autorizācija (internet TV definīcija ir kam maaaaazliet citam )), šķiet kur gan būtu problēma, ja minētās tiesas iesniegumos prasības būtu patiesās (vecais muļķi, paskaties gūglmapā, kur Tu dzīvo!) 😉 .
    Kaimiņš vakar arī par šo tēmu iecepās, kad atnācis pēc urbja, ko aizņēmos uz nakti, uzdeva man jautājumu (kas es Tev kāda enciklopēdija, vai yahū ansveris?!). “Sīpol, nav tā, ka TV3 pēc paša paziņojumiem sanāk nav spējīgs izpildīt pienākumus, kurus uzliek nacionāla TV kanāla statuss? Nu tiem tak jābūt visos tīklos pieejamiem. Šiem nevar atņemt nacionālā kanāla atļauju, liecību vai ko tur tiem izdod?”. Patiesi neizglītots un neapķērīgs zēns, atbildēju šim “Savāc urbi un min atpakaļ savu taku, man tāpat kā visiem latvju ļaužiem vēl Ugunsgrēks jānoskatās šodien, man tak kabelis ira.” (Viņam gan nav kabelis, bet viņš tak tāds kluss un kūtrs, kuru interesē viņa tiesības redzēt nac. kanālus?).

    Augstāk slimas fantāzijas vajāta cilvēka subjektīvais viedoklis.

    Atbildēt
  9. edza

    Ja 0.25 eiro ir cena par kanālu mēnesī, tad esmu gatavs tādu maksāt. Tikai viss atkarīgs no tā, kāda cena ir ārzemju kanāliem.

    Atbildēt
  10. karuuzo

    “0.25 eiro centi” – nau duku komats ne tur? 0.25EUR vai 25 EUR centi, vizmaz spriežot pēc šī: “novembrī draugiem.lv bija 666 964. Uz šādu auditoriju sanāk 166 741 eiro”

    166 741EUR/666 964 jūzeri ir 0.25 EUR/jūzeri.

    m

    PS. Vienkārši piekasos, ka sākumā toč nodomāju, ka ceturtdaļa eiro kapeikas, tikai pēc piemēra sapratu, ka ceturtdaļa eiro.

    Atbildēt
  11. Storms

    Mājās man kabeļa nau (nepiedāvā, jo redz nedzīvoju guļamvagonā), a TV skatos tikai bezmaksas kanālus, jo LTC kanālu tirgošanas politika nau man pieņemama – tur 80% kanālu ir tādi ko neskatos. Maksāt par TV3 skatīšanos… Drīzāk nē nekā jā. Ja maksāju tad par to par ko tiešām ir vērts maksāt. Skatos vai nu to kas tiešām ir interesants, vai bezmaksas kautkonebūt. Līdz šim tas bezmaksas kautkasnebūt ir sniedzis kautkonebūt no šīs valsts aktualitātēm. Cik liela iespēja ka būšu gatavs par kautkonebūt maksāt naudu? Un cik liela iespēja ka vienkārši uzlikšu mīksto vietējām kautkādāmnebūt aktualitātēm?

    Atbildēt
  12. ZBH

    pirms daziem gadiem licence saturu transleet internetaa biij ka tik ne 4x daargaak uz endjuuzeri kaa analogajam kabelim. mozj taga kas mainiijies nostaajaa, bet neir teikts, jo lielie satur iipasniek pasi pastarpinaat iraid ASV kabeltv doljaa, Jevropaa drosvien taapat. da i tas, ka internetaa retransleetaaja firma netiek uzskatiita par 1 kabelja skatiitaaju, iraid normaali no visaam puseem.

    Atbildēt
  13. Atbalss: Euro Star Music – jauns interneta radio | Pods.lv

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *