Pirms pāris dienām Londonā tika prezentēts un apēsts pirmais mākslīgās gaļas burgers – Frankenburger.
Te būs video ar to kāds ir mākslīgās gaļas audzēšanas princips un to kā testēja pirmo mākslīgo gaļu.
Šajā video ir vairāk redzams tieši pats degustācijas process.
Savukārt nedaudz cits revolucionārs produkts tiek piedāvāts ar domu, ka mēs vispār varam atteikties no klasiskiem ēdieniem, aizstājot tos ar vienkāršu pulverīti – Soylent, kas pilnībā nodrošinās organismu ar visām nepieciešamām vielām.
Man patika video no Forbes intervijas.
Tā kā principā mums nedraud bads, jo cilvēki jau domā par to kā piebarot ēst gribētājus un ar šādām tehnoloģijām būs izvēle – ēst mākslīgo gaļu vai dzert pulverīšus, vai arī baudīt restorānā mākslīgos ēdienus, bet pusdienas pārtraukumos iedzert Soylent dzērienu, lai uzturētu savu organismu pie dzīvības visas dienas garumā.
Te var redzēt procesu kā pagatavo to pulverīti. Izskatās diezgan skarbi. 😉
Njaa, soylent green….
Īsts veģetārietis… Izvēlas gumijas sievieti!
Ražošanā, izgudrošanā, patentēšanā, patērētāju tiesību aizsardzībā u.c. ir nācies saskarties ar tādu interesantu jēdzienu – ja zinātnes un tehnoloģiju līmenis nav pierādījis, ka konkrētais risinājums nodara kaitējumu, tad uzņēmums nevar būt atbildīgs situācijās, kur nākotnē tik atklāti šī konkrētā risinājuma negatīvie blakusefekti.
Tas ir, nevar piedzīt zaudējumus no DDT pulvera ražotājiem par saindētiem roņiem, zemi u.t.t. Jo tad, kad ražoja DDT, nebija zināms, ka tas ir ārkārtīgi kaitīgs.
Šo principu ļaunprātīgi izmanto medicīnā, E-piedevu gadījumā u.c. Attiecīgi tas rada tehnoloģisko mitoloģiju un mēs neēdam ģenētiski modificētu pārtiku (lai gan tā noteikti nav kaitīga – jo ģenētiskais modificējums tiek iebērts mūsu iekšdedzes dzinējā, sadedzināts un iegūta enerģija. No pārtikas nekāda gēnu pārmantošanās uz organismu nenotiek).
Tomēr – mēs nezinām to, ko mēs nezinām.
>Vaards
Hm, tomēr konstatēts, ka vietās, kur audzē ģenētiski modificētu pārtikas kultūru, notiek ģenētiski modificētā materiāla noplūde uz savvaļas augiem, un viņi iegūst līdzīgas īpašības, kā šī pārtikas kultūra. Tad, kad pēdējo reizi par šo interesējos, process bija konstatēts, bet maz izpētīts (retrovīrusi???). Tā kā cilvēks ar ĢMO pagaidām saskaras tikai vienā paaudzē (nu, labākajā gadījumā 1,5 paaudzes :)), tad mēs galīgi nezinām reālo ietekmi uz cilvēku.
Anyway, es mākslīgi audzētā gaļā saskatu mazākas briesmas, kā ĢMO. Tikai man tāda sajūta, ka vērtība tam nevar būt tāda, kā reāli augušam augam/dzīvniekam. Matērija ir, enerģijas nav :).
2 VanRaiks: Tavuprāt “staigājošā” gaļa ir garšīgāka tikai tāpēc, ka tai ir “dvēsele”? Varbūt uzkod kādu kaimiņu, tas arī staigā 😉
> Vaards
Cilvēka organisms nevis pārstrādā ĢMO pārtiku, bet nezin ko ar to ĢMO šūnu iesākt. Un ĢMO negatīvā ietekme jau sen ir pierādīta uz dzīvnieciņiem ar nejaukiem onkoloģiskiem izaugumiem un dzimumspējas izbeigšanos…
> diedie
Varbūt pamācies vispirms pamatskolas bioloģiju. Nezinātājs, ko ar šunu iesākt… IBIO, kur tādi cirvji rodas…