Sadaļas arhīvs: Tehnoloģijas

Elektronisko dokumentu aprites noteikumi

Šorīt pēc piedzīvojumiem ar nespēju atrast vietu, kur novietot automašīnu, izbridu sniegotās gājēju taciņas un tiku līdz siltam kabinetam. Loģiski, ka darba spars pa ceļam bija kaut kur pazudis. Sagribējās palasīt kaut ko.

Uzgāju interviju ar Poikānu žurnālā IR.

Defense.lv blogā arī pamanīju kādu citu ierakstu par elektronisko dokumentu aprites noteikumiem. Nezinu kādā sakarā šī zemeņu kūkas cienītāja ir izpelnījusies šo godu rotāt bloga ierakstu, jo tas nu gan nav viņas nopelns.

Pirms gada es sajūsminājos par standartiem Norvēģijas valsts pārvaldē un novērtēju to, ka LATA savos divos pastāvēšanas gados ir paveikusi daudz vairāk nekā LAKA pēdējos 3.

Visu cieņu tiem, kas palīdzēja šīm izmaiņām nokļūt MK noteikumos un apsveicu ar Microsoft monopola beigu sākumu.

5. Izteikt 10.punktu šādā redakcijā:
“10. Elektronisko dokumentu izstrādā un noformē vienā no šādiem formātiem:
10.1. vienkārša teksta formātā;
10.2. atvērtā dokumentu formātā (ODF) biroja lietotnēm;
10.3. atvērtā biroja XML (Office Open XML) datņu formātā;
10.4. portatīvā dokumenta (PDF) formātā vai portatīvā dokumenta formātā ilglaicīgai glabāšanai (PDF/A);
10.5. digitāli saspiesta un kodēta attēla (JPEG, TIFF un PNG) formātā.”

“10.1 Elektroniskā dokumenta nosūtīšanai vai saglabāšanai elektronisko datu nesējos var izmantot EDOC formāta pakotni.”

Rudenī palaidīs bezmaksas Google TV servisu

Google plāno palaist savu TV servisu bez maksas jau šoruden.

Google will launch its Google TV service, which it intends will bring the web to TV screens, in the US this autumn and around the world next year, its chief executive, Eric Schmidt, said today.

In its sights will be a slice of the £117bn global TV advertising market – which it will want to add to its online advertising revenues, which totalled $22.9bn (£14.94bn) in 2009.

Visticamāk, ka biznesa modelis joprojām būs reklāmas ieņēmumi. Vismaz es tā sapratu no rakstītā.

Schmidt said the Google TV service, which would allow full internet browsing via the television, would be free, and that Google would work with a variety of programme makers and electronics manufacturers to bring it to consumers.

But Google does not envisage becoming a programme producer in its own right, as that does not fit its model – which is to use other people’s content rather than to create its own. The only content that Google produces itself is Street View, which has been the source of a number of privacy complaints in various countries.

“We will work with content providers but it is very unlikely that we will get into actual content production,” Schmidt told journalists after his speech.

No tā var secināt, ka eksperimenti ar maksas saturu no YouTube un reklāmas ieņēmumi no lietotāju ģenerētā satura Googlei ir pietiekami, lai nosegtu izdevumus.

Miglā tīts paliek jautājums par tehnisko risinājumu. Kas būs tie TV, kas atbalstīs šo jauno servisu. Jo es sapratu, ka tas nebūs Google TV internetā, bet gan tieši TV kastēs, kurās ienāks internets. Vai arī tās būs ierīces, kuras sprauž klāt pie televizoriem un kurās ir pieeja internetam.

Google TV will consist of software written by Google embedded into hardware made by other companies: in the US, Schmidt said, it will launch on three products – an HDTV set and a Blu-ray player from Sony, and a set-top box from Logitech. Google will also run a marketplace for small apps to run on Google TV. The content will use Adobe’s Flash Player, used on video sites such as YouTube and Vimeo. Demonstrations of the TV at the show suggested that it will look like a simplified computer interface, with widgets offering information about the weather, time and calendar, but also with links to web browsers, Facebook, email and YouTube.

Atradu iekš Apollo.

Bezvadu neredzamā pele

LongT iesūtīja foršu video, kurā var redzēt vai pareizāk būtu teikt, ka nevar redzēt neredzamo peli.

Vairāk par šo brīnumpeli var palasīt projekta lapā.

Man šķiet, ka pēc nedaudz līdzīga principa strādā arī multi-touchscreen ekrāni. Pirmo reizi šādu paštaisītu ekrānu redzēju Gruzijas Barcampā. Pirms tam par tādu biju dzirdējis saistībā ar Microsoft jaunākajām izstrādēm šajā lauciņā.

Lasīt tālāk

Elektriskā spuldzīte deg arī ūdenī ar Nano Protech aerosola palīdzību

Zparkā ir nopublicēts foršs sižets par nano tehnoloģiju iespējām. Video sižetā var redzēt kā ar īpašu aeoroslu Nano Protech, apstrādājot elektrisko spuldzīti vai pagarinātāju kontaktus un vaidu savienojuma vietas, tos var mierīgi likt ūdenī un tie turpinās strādāt.

Nano daļiņas esot 3x mazākas nekā ūdens daļiņas un šī iemesla dēļ tās ir nelaiž cauri ūdeni. Rezultātā sanāk lielisks dielektriķis.

Ļoti iespaidīgi.

Uzlauzts GSM mobilo tīklu kriptēšanas algoritms

LongT pameta saiti uz ZdNet blogu, kurā rakstīts, ka 28 gadus vecais Karsten Nohl uzlauza 21 gadus veco GSM algoritmu, kas tiek izmantos, lai kriptētu 80% no visiem pasaules mobilajiem zvaniem.

The GSM algorithm is an A5/1 algorithm, a 64-bit binary code now slightly outdated compared to the 128-bit codes used today to encrypt calls on third-generation networks. A successor, called the A5/3 encryption algorithm, was later developed, but most network operators haven’t yet implemented it.

Patiesībā jau nekas jauns tas nav, jo jau šobrīd eksistē dārgas ierīces, kas to var paveikt. Vienkārši tiek padarīta pieejamāka iespēja jebkuram interesentam ar mazākām izmaksām paveikt to saviem spēkiem.

“Clearly we are making the attack more practical and much cheaper, and of course there’s a moral question of whether we should do that,” he said. “But more importantly, we are informing (people) about a longstanding vulnerability and hopefully preventing more systems from adopting this.”

This weakness in the encryption used on the phones, A5/1, has been known about for years. There are at least four commercial tools that allow for decrypting GSM communications that range in price from $100,000 to $250,000 depending on how fast you want the software to work, said Nohl, who previously has publicized weaknesses with wireless smart card chips used in transit systems.

Tā kā atliek tikai pagaidīt līdz parādīsies dažādas aplikācijas iPhonos un Androidos, kas piedāvās noklausīties sarunas.

Vēl par tēmu iekš The New York Times.

The G.S.M. algorithm, technically known as the A5/1 privacy algorithm, is a binary code — which is made exclusively of 0’s and 1’s — that has kept digital phone conversations private since the G.S.M. standard was adopted in 1988.

Igauņiem uzstāda pasaules rekordu uzņēmuma reģistrēšanā internetā

Db.lv raksta, ka Igaunija ir uzstādījusi jaunu pasaules rekordu uzņēmuma reģistrēšanā internetā.

Igaunijai tagad pieder pasaules rekords ātrākajā uzņēmuma dibināšanā, izmantojot internetu, ziņo bbn.

(Foto: SXC)Uzņēmums tika reģistrēts 12. novembrī, izmantojot e-Biznesa Reģistru.

Uzņēmumu reģistrējis uzņēmējs Raivo Keskra InnoEstonia 2009 konferences laikā un viss reģistrācijas process no sākuma līdz beigām aizņēmis 18:03 minūtes.

Es laikam sāku saprast kāpēc par igauņiem stāsta anekdotes. Tāpēc, ka citu neko mēs nevaram.

Jau iepriekš sajūsminājos par viņu sportisko pieeju, kad viņi savulaik nosprauda konkrētus mērķus ar izmaksu griestiem, lai ieviestu šo e-parakstu ar kuru tagad var tik lēni piereģistrēt uzņēmumu. Viņi pāris gadu laikā ar savu sportisko pieeju un rekordu uzstādīšanu ieviesa ID kartes, kuras mums labākajā gadījumā būs tikai 2010.gadā, lai gan Mobilais ID mums jau ir.

Norvēģijā pieņemti IT standarti valsts iestādēm

LongT pārsūtīja saiti uz ziņu, kurā ir pavēstīts, ka Norvēģijā ir pieņemti IT standarti, kas jāievēro valsts iestādēm.

In short, this is the content of the government decision:

  • On government operated web sites, from 1.1.2012 it will be obligatory to publish multimedia content in open formats:
    – For video:  Theora/Vorbis/Ogg or H.264/AAC/MP4.
    – For sound: Vorbis/Ogg, MP3 or FLAC/Ogg.
    – For pictures: JPEG or PNG.
  • When exchanging documents as attachments to e-mail between government institutions and users, from 1.1.2011 it will be obligatory to use the document formats PDF or ODF.
  • Version change: From 1.1.2010 the ODF version 1.1 is to be used.
  • The standard for character sets ISO10646, represented by UTF8, is to be used at all new ICT projects in the government sector. From 1.1.2012, UTF8 is to be used during electronic information exchange. It will possible to make exemptions from this demand in special cases.

Nezinu kā ir ar visiem šiem standartiem Latvijā, bet attiecībā uz ODF dokumentu formātu zinu teikt, ka LATA to ir izbīdījusi valsts līmenī. Izrāvums no LATA kopsapulces septembra ziņojuma.

Šā gada februārī, LATA panāca starptautiski atzītā, atvērtā elektronisko dokumentu standarta ODF (Open Document Format) apstiprināšanu par Latvijas Valsts standartu. Tas uzskatāms par pirmo, nepieciešamo soli virzībā uz atvērtu dokumentu formātu lietošanu valsts pārvaldē un valsts iestāžu komunikācijā ar iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tālākie soļi paredz attiecīgo Ministru Kabineta noteikumu izmaiņas, kā arī darbu ar Valsts kanceleju tās izdoto normatīvo aktu pielāgošanā.

Viņi pat ir izstrādājuši attīstības programmu, lai paceltu Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozari. Loģiski, ka veidojot risinājumus, kas būtu balstīti uz atvērtā koda produktiem.

Ietekmē Lattelecom optikas tīkla plānus

Pēdējās dienas ir trakas – visādi darbi un nedarbi. Šo ziņu gandrīz palaidu garām. Situāciju glāba tas, ka man uz epastu to atsūtīja ar piezīmi, ka lapa ir tikko palaista un iespējamas vaboles.

Runa ir par Lattelecom optikas pieejamības karti par kuru savā blogā raksta Jānis. Tas ir lielais Lattelecom optikas projekts zem kodētā nosaukuma GPON par kuru pirms pāris mēnešiem jau rakstīju.

Tā ir reāla mantiņa ar kuru var spēlēties.

Uzmanību jāpievērš zaļajiem un sarkanajiem bumbulīšiem, jo tur vai nu jau ir pieejama optika, vai arī ir plānota. Ja redzi, ka tavā mājā ir uzbriedis liels zilais rimbulis, tad spied pogu un balso par to. Sliktā ziņa ir tāda, ka ne visur, kur mēs gribētu optiku, to reāli varēs vai gribēs ievilkt. Tas, tomēr ir dārgs prieks.

Tas, ko ar šo karti var izdarīt ir pamainīt optikas plānus. Ja kādā mājā dzīvo aktīvi lietotāji, kas grib paātrināt optikas ievilkšanas procesu, tad atliek tikai sabalsot par šo vietu un Lattelecom GPON projekta virzītāji labprāt pamainīs savus plānus un ātrāk optiku ievilks tur, kur publika ir aktīvāka un gribošāka. Diemžēl man šī karte iet secen, jo privātmājās optikas nebūs.

Globālais IT industrijas konkurentspējas indekss 2009

Interesants pētījums par IT biznesa apstākļiem pasaulē un Latvijā. The Economist Intelligence Unit ir publicējuši savu ikgadējo globālo pētījumu “Global IT Industry Competitiveness Index 2009” (PDF), kurā ir salīdzinātas pasaules valstis pēc to IT industrijas konkurentspēju. Pēc šī pētījuma datiem sanāk, ka Latvijā IT biznesa apstākļi ir sliktākie visā Baltijā, jo mēs atpaliekam pat no Lietuviešiem.

Tā bija sliktā ziņa, jo labā ziņa ir tā, ka mums ir labāki apstākļi salīdzinājumā ar tādu lielvalsti kā Krievija. Pašā topā, protams, ir iespēju zeme Amerika, kurai seko skandināvi – Somija un Zviedrija.

Otrā tabulā var redzēt, kas tad mums ir tās lietas, kuras vēl vajadzētu uzlabot, lai mēs pakāptos augstāk. Lasīt tālāk

Page 4 of 8
1 2 3 4 5 6 7 8