LATA – Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija

Šodien uzzināju, ka Latvijā ir divas organizācijas, kas cīnīsies par Atvērtā Pirmkoda bīdīšanu tautās. Pirmā ir LAKA, kas savas pastāvēšanas laikā tā arī nav spējusi piesaistīt biezu aizmuguri no ietekmīgu uzņēmumu puses, kā arī patiesībā nav īsti skaidrs, ko ir darījusi pēdējos 3 gadus.

Šobrīd LAKA pārdzīvo nopietnas krīzes beigas, kas izpaudās bezdarbībā, kas ilga no 2005. gada novembrim līdz pat šī gada martam. Tomēr ārkārtas kopsapulcē 2007. gada 17. martā tika lemts par asociācijas darbības turpināšanu. Kopsapulcē tika noteikti sekojoši asociācijas darbības virzieni: atvērtā koda kopienas pārstāvniecība valsts institūcijās, kas līdz šim ir salīdzinoši veiksmīgi veikts; atvērtā koda programmatūras un principu popularizēšana, ar ko organizācijai nav tik veiksmīgi veicies.

Rezultātā šī gada janvārī tika dibināta otra organizācija LATA (Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija). Apskatot organizācijas biedru sarakstu var noprast, kas ir tie spēki, kas bīdīs šīs organizācijas idejas. LATA biedru saraksts liek domāt, ka šī organizācija būs spējīga daudz labāk pieteikt Latvijas tirgū atvērtā pirmkoda idejas, jo lielākā daļa no viņiem strādā ar šiem produktiem.

„Mūsu korporācija uzskata, ka IT risinājumu efektīva integrācija un ilgmūžība nav iedomājama bez atvērtu, IT industrijas vairākuma pieņemtu un apstiprinātu standartu izmantošanas,”, stāstīja Uģis Eriņš, LATA dibinātājs un IBM Latvia vadītājs.

Vismaz viņiem būs vajadzīgie resursi, lai nodrošinātu pienācīga līmeņa konferences un seminārus. Diemžēl LAKA man asociējas ar frīku gīku tusiņu kādā pagrabā, kur draudzīgi liek kādu no linux distributīviem un kopīgi priecājas par šo nodarbi. Atvainojiet, ja kādu aizskāru.

Par LATA dibināšanas pirmsākumiem var palasīt pie aabeles blogā un Sun Microsystems in Latvia blogā.

Viens komentārs par “LATA – Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācija

  1. Vigants

    Manuprāt LATAi ir nākotne. Pie tam tā būtiskā atšķirība ir tieši ” aizmugurei” un vadītājiem. Tomēr lielo uzņēmumu vadītāji ir ieinteresēti padarīt Latviju daudz atvērtāku un no tā iegūsim mēs visi… sākot ar ierindas iedzīvotāju, kam vair snebūs mājas datorā piespiedu kārtā jāinstalē pirātiskās programmas, lai tiaki būtu iespējams sazināties ar valsts iestādēm, bet arī pati valts, jo galu beigās atvērtās tehnololoģijas ļauj daudz vairāk koncentrēties uz intelektuālām programmām nekā uz pamatprogrammām un rīkiem, kas ir pieejami bez maksas (operētājsistēmas darbstacijām, ofisa rīki un pamata izstrādes rīlki aplikācijām citas.). Manuprāt ļoti tbalstāmas ir http://www.atveries.lv aktivitātes tieši atvērto programmu pieejamības veicināšanā sabiedrībā. Es pats esmu sainstalējis mājās visa atvērtā koda programmas un varu normāli lietot datoru un justies komfortabli no sirdsapziņas viedokļa – nekas nav jāzog no M$ un citiem softu ražotājiem. 🙂

    Atbildēt
  2. DD

    ir kantori, kuriem pofig izmaksas… galvenais ka softs ērts un strādā bez gļukiem + ir supports.

    Kā lietoja Photoshop, Coreli, MS ofice… tā arī lietos…

    Atbildēt
  3. Grrr

    Pārfrāzēsim – man ir uzņēmums. Kāpēc gan man darbiniekiem dot braukt ar Range Rover, ja varu dot braukt ar Hummer, vai ne?

    Atbildēt
  4. Ansitis

    Pazīstu vismaz 2 uzņēmumus, kuros tika mēģināts ieviest atvērtā koda progrāmmatūru pāris gadu garumā. Viss sākās brīnišķīgi un Open Office strādāja lieliski. Līdz brīdim, kamēr neparādijās vajadzības, kuras pašu spēkiem nevarēja apmierināt.
    Brīdī, kad uzņēmumam vajaga labu uzņēmuma vadības sistēmu (ne tikai grāmatvedības uzskaites) tad reālu alternatīvu tirgū gandrīz nav! Turklāt ja vien uzņēmums nav valsts iestāde, kurā var laiskoties visu dienu, tad katra zaudētā stunda konfigurējot savu datoru, vai meklējot informāciju, kā pareizi kaut ko ieinstalēt, nes uzņēmumam zaudējumus.
    Bezmaksas siers ir tikai peļuslazdā, un arī tad tikai otrajai pelei!

    Atbildēt
  5. valdiic

    Kāds sakars openoffice ar uzņēmuma vadības sistēmu?
    Un vai tad ir aizliegts lietot atvērtā koda programmatūtru ar komerciāliem produktiem?

    Atbildēt
  6. Grrr

    > Līdz brīdim, kamēr neparādijās vajadzības, kuras pašu spēkiem nevarēja apmierināt

    Un ko tad, OpenOffice vietā lietojot Microsoft Office tas viss būtu pašu spēkiem atrisināts?

    Atbildēt
  7. Ansitis

    Teorētiski protams visu var lietot kopā, BET:
    * visas sistēmas lieliski eksportē datus uz EXCELI, bet uz OO neprot 🙁
    *Tika izmantotas arī Linux darbstacijas, uz tām vispār uzņēmuma vadības sistēmu nevarēja palaist.
    * un vēl 1001 sīkums, kurš tracināja lietotājus un traucēja strādāt.
    Arī psihologiski visa vaina tika likta uz sistēmu, un sakrājās tik daudz argumentu, ka vienā dienā tika pieņemts lēmums atgriezties MS apskāvienos.
    Ja lieto Windows vides produktus, daudz milzīga kaudze ar jautājumiem pati par sevi atkrīt, jo tos vai nu zin paši lietotāji, vai ir kam pajautāt kā atrisināt problēmu.
    Uzņēmuma dzīve neaprobežojas tikai ar dokumentu ražošanu, ir daudz dažādu vajadzību, kuras var daudz ātrāk apmierināt pierastajā Windows vidē. Nevis mūžīgi ņemties ar “bezmaksas” produktiem.

    Atbildēt
  8. IMHO

    oupen zource i koks a diviem galiem — kāda jēga lauzt šķēpus?

    gribēju tik teikt, ka asociācijā par LAKA, ‘frīku’ vietā būtu korektāk lietot ‘gīkus’ 😉 — neba nu visi, kam kerneļa rebilds aizstāj seksu, ir kropļi… ;D

    Atbildēt
  9. valdiic

    > visas sistēmas lieliski eksportē datus uz EXCELI, bet uz OO neprot 🙁

    Prot, prot 🙂 Sistēmas lielākoties eksportē datus CSV (comma separated values) formātā, ko prot nolasīt gan Excel, gan OpenOffice.org.

    > Tika izmantotas arī Linux darbstacijas, uz tām vispār uzņēmuma vadības sistēmu nevarēja palaist.

    Uzņēmuma vadības sistēmas pēdējā laikā pārsvarā tiek ražotas ar web interfeisu, tieši tā iemesla dēļ, ka tad nav jāuztraucas par savietojamību operētājsistēmu vidū.

    Psiholoģiskie aspekti un dažādi sīkumi + pieradums gan ir nopietns kavēklis šāda veida uzņēmuma datorvides migrācijā. Manuprāt, nesāpīgāk ir pāriet uz bezmaksas un atvērtā koda produktiem pakāpeniski, operētājsistēmu mainot kā pēdējo.

    Atbildēt
  10. Ansitis

    > Uzņēmuma vadības sistēmas pēdējā laikā pārsvarā tiek ražotas ar web interfeisu, tieši tā iemesla dēļ, ka tad nav jāuztraucas par savietojamību operētājsistēmu vidū.

    Vai drīkst uzzināt kura vadības sistēma, kura ir pieejama Latvijas tirgū ir ar WEB interfeisu. Cik man ir zināms, tikai un vienīgi Hansa, bet tas atkal ir miiilziiigs ierobežojums! Bēgot no Windows ierobežojumiem, ieskriena lāča ķepās!
    Lielākoties tiek formēti Excel faili izmantojot automatizācijas objektus. Jo csv, man šķiet neformatē tekstu, nav līniju, nekā nav, pliki dati. Bet atskaites nav tikai pliki dati.
    Kamēr Jūs nesaskaraties ar šīm problēmam reālajā dzīvē ikdienā, tikmēr tie liekas sīkumi!
    Bez tam Latvijā nav labu – tiešām labu speciālistu, kuri varētu pakonsultēt šajos jautājumos. Ir kaut kādi ‘gīki’, kuri no sevis iedomājas nezin ko, bet problēmas atrisināt nevar. Kaut arī ņem par konsultācijas stundu daudz lielākas naudiņas nekā MS nometnes konsultanti.

    Atbildēt
  11. Ansitis

    Un vēl vairāk, ieviešot uzņēmuma vadības sistēmu – licences ir neliela daļa no ieviešanas izmaksām! lielākā daļa ir konsultācijas un pielāgošana. Un brīdī, kad ir ieguldīti pamatīgi līdzekļi un uzņēmumam apnīk ka uz viņa ādas nemitīgi eksperimentē un visu laiku ir problēmas, tad ir vēl sāpīgāk, visu sākt no jauna.

    Atbildēt
  12. Atbalss: Seminārs: Atvērtie risinājumi datu arhivēšanā » Pods.lv - Latvijas interneta pods

  13. Atbalss: Norvēģijā pieņemti IT standarti valsts iestādēm | Pods.lv

  14. Atbalss: Elektronisko dokumentu aprites noteikumi | Pods.lv

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.