Sadaļas arhīvs: Tehnoloģijas

LMT 4G jeb Lattelecom DSL grāvējs

Šis stāsts būs par jauno tehnoloģiju sasniegumu – mobilo interneta pieslēgumu 4G, ko šobrīd piedāvā Latvijas Mobilais Telefons (LMT). Es to dēvēju par Lattelecom pakalpojuma DSL grāvēju, jo 4G tehnoloģija piedāvā vairākas priekšrocības attiecībā pret DSL un būtiskākā no tām ir ātrums.

LMT 4G

Principā Lattelecom DSL klienti ir gardais kumoss LMT 4G pakalpojumam, jo darbojas līdzīgos ātrumos un nodrošina platjoslas internetu tur, kur to nespēj nodrošināt citi. LMT 4G lielākā priekšrocība ir tā, ka tīri teorētiski ir iespējams nodrošināt internetu arī tajās vietās, kur šobrīd Lattelecom nenodrošina savu DSL, jo 4G gadījumā ir nepieciešamas investīcijas bāzes stacijās, kas nosedz attiecīgo apdzīvoto rajonu, bet Lattelecomā ir jāvelk vadi. Un galvenais – 4G tīkls tīri teorētiski spēj nodrošināt daudz lielākus ātrumus nekā šobrīd nodrošina Lattelecom DSL. Pie tam tie ātrumi ir daudz lielāki abos virzienos – gan augšupielāde, gan lejupielāde. Ja šobrīd vidējais Lattelecom DSL klients priecājas par 500Kbps agušupielādes ātrumu, tad ar LMT 4G var dabūt pat virs 20Mbps.

Es esmu viens no tiem, kas labprāt pieņem jaunus izaicinājumus un testē jaunas tehnoloģijas, bet savos lēmumos esmu pietiekami konservatīvs. Tikko noformulēju šādu teikumu. 😉

Lasīt tālāk

Atver WiFi jeb bezmaksas WiFi piekļuves punkti

Lattelecom ir uzsācis akciju par iespēju atvērt bezmaksas pieeju WiFi punktiem, kas ir izkaisīti pa visu Latviju. Atliek vien 100 lietotājiem nobalost par kādu no WiFi piekļuves punktu un tas nonāks atvērto WiFi piekļuves punktu sarakstā.

Nobalsot var ierobežotu laiku no 26.marta līdz 2.aprīlim speciāli izveidotā lapā www.atverwifi.lv. Lai nobalsotu, būs nepieciešams konts kādā no sociālajiem tīkliem – Twitter, Facebook vai Draugiem.

Atver WiFi

Labā ziņa ir tāda, ka WiFi tēma ir aktualizējusies.

Lasīt tālāk

Baltic Highway – jauns Eiropas ātrgaitas datu pārraides kanāls

Priecīga ziņa visiem interneta lietotājiem, kas tieši vai pastarpināti izmanto Lattelecom internetu, lai lietotu Krievijas vai Vācijas (un arī citus Eiropas) interneta resursus.

Šodien preses konferencē tika atklāts jauns Eiropas ātrgaitas datu pārraides kanāls, kas stiepjas no Vācijas uz Krieviju caur Poliju un Baltijas valstīm – Baltic Highway.

2012.gada 26.septembrī vadošo Latvijas, Vācijas un Krievijas telekomunikāciju uzņēmumu – „Lattelecom”, „Deutsche Telekom” un „MegaFon” – augstākās vadības pārstāvju klātbūtnē LR Satiksmes ministrijā tika oficiāli atklāts kopīgi realizētais datu pārraides ceļš Baltic Highway, kas nodrošinās augstākās kvalitātes datu pārraidi caur Baltijas valstīm, Poliju un Vāciju ar pagarinājumu uz Krievijas reģionu.

Par vienu ārzemju kanālu vairāk, ar ko arī visus apsveicu. Izrāvumi no preses relīzēm ir atrodami zemāk.

Lasīt tālāk

Personas apliecība jeb elektroniskā identifikācijas karte – eID

No 2.aprīļa Latvijā būs iespējams noformēt jauna veida personu apliecinošu dokumentu – personas apliecību jeb elektronisko identifikācijas karti (eID).

Iz ziņām.

Jaunais dokuments nebūs obligāts, tātad cilvēki paši varēs izvēlēties, kādu dokumentu noformēt un turpmāk izmantot – pasi vai eID. Ja līdz šim ikvienam, kurš vecāks par 15 gadiem, bija obligāti jānoformē pase, tad turpmāk ikviens Latvijas iedzīvotājs varēs izvēlēties sev piemērotāko dokumenta veidu – pasi, personas apliecību vai abus šos dokumentus, skaidroja Rjabcevs.

Principā šis dokuments vairāk būs domāts lietošanai Latvijas teritorijā un var noderēt tiem, kam nav autovadītāja apliecības, vai arī gadījumos, kad, piemēram, bankā prasa uzrādīt pasi.

Pilnīga pases aizstāšana ar eID tuvākajā nākotnē nebūs iespējama arī tāpēc, ka visā pasaulē turpina izmantot vīzas, kas tiek ielīmētas ceļošanas dokumentos, bet personas apliecībā neko ielīmēt nevar. Tāpat vairākās valstīs robežsargi ceļošanas dokumentos joprojām iespiež zīmogu par robežas šķērsošanu, un šo zīmogu, protams, nevar spiest uz plastikāta kartes, tāpēc šim nolūkam jāizmanto pasi.

Izskatās šādi. Klikšķinam uz bildes, lai redzētu lielāku paraugu.

Jau 2009.gadā solīja, ka elektroniskās identifikācijas kartes tiks ieviestas 2010.gadā, bet tā arī neieviesa. Igauņiem bija skaidra vīzija ar konkrētiem uzstādījumiem, kas arī tika realizēti. Uz to brīdi, kad pie mums vēl runāja, ka kaut kad jāievieš, Igaunijā jau bija virs 1 miljona aktīvu karšu.

Es šobrīd vairs neesmu sekojis līdzi kā šīs jaunās eID kartes sadzīvos ar e-parakstu v2.0. Pēc saitēm PMLP lapā, izskatās, ka sadzīvos.

Par to kā tikt pie jaunās elektroniskās identifikācijas kartes var soļot uz PMLP lapu.

Starp citu, interesants brīdinājums no PMLP lapas.

NB! Personas apliecībā ir iestrādāta bezkontakta mikroshēma, tādēļ, ja Jūs izmantojat e-talonu, lai samaksātu par braukšanu sabiedriskajā transportā, brīdī, kad elektroniski reģistrēsiet savu e-talonu sabiedriskajā transportā, neturiet to kopā ar personas apliecību! Pretējā gadījumā e-talons var nedarboties, un Jūsu brauciens netiks apmaksāts.

Adobe pārtrauks izstrādāt Flash uz mobilajām ierīcēm

ZDNet raksta, ka Adobe pārtrauks Flash izstrādi uz mobilajām ierīcēm. Flash ir ļoti prasīgs no resursu viedokļa jeb vienkārši rijīgs un tas padara šo aplikāciju ļoti nebaudāmu.

Tā vietā Adobe fokusēsies uz HTML5 standarta video atbalsta pilnveidošanu un mobilajās ierīcēs fokusēsies uz savu Adobe AIR platformu.

Our future work with Flash on mobile devices will be focused on enabling Flash developers to package native apps with Adobe AIR for all the major app stores. We will no longer adapt Flash Player for mobile devices to new browser, OS version or device configurations. Some of our source code licensees may opt to continue working on and releasing their own implementations. We will continue to support the current Android and PlayBook configurations with critical bug fixes and security updates.

Tie, kas ir aizmirsuši par to, kas ir HTML5 un ar ko tas atšķiras no XHTML vai HTML4.

HTML5 video jau atbalsta modernie datoru pārlūki – Firefox 3.5+, Opera 9.50+ un Chrome un mobilās ierīces.

No Engadget.

Dubultdroši pirkumi internetā jeb kā Swedbank mani piečakarēja

Ielīdu interneta bankā samaksāt rēķinus un skatos man viens jauns ziņojums. Ha, padomāju es un ar ziņkāri spiedu uz saites, lai redzētu, kas tur rakstīts. Tas, tomēr nav kaut kāds viltīgais spams, kas izlīdis cauri lētajam spama filtram, bet gan bankas automatizētais ziņojums īpaši atlasītiem klientiem. Nu, vai arī labākajā gadījumā klientu menedžeres sūtījums. Šajā gadījumā tas bija pirmais gadījums, kur apakšā stāv klientu menedžeres paraksts, lai arī virtuāls. 😉

Virsraksts bija ļoti intriģējošs.

Reģistrējiet karti dubultdrošiem pirkumiem internetā!

Es pavilkos. Ne jau tik ļoti, lai uzreiz kaut ko skrietu un pirktu, bet spama kastītē uz to noteikti uzklikšķinātu, ja sūtītājam būtu seksīga e-pasta adrese ar kādas mazpazīstamas bankas nosaukumu. Mazpazīstamas tāpēc, ka pazīstamo banku sūtījumus lasu arī ar sūdīgiem virsrakstiem. 🙂

Lasīt tālāk

Pētījums: 95% no spama varētu iznīdēt, ja nogrieztu finansējumu

15 autori no dažām universitātēm sadarbībā ar vairākām kompānijām un speciālistiem ir veikuši pētījumu, kurā mēģinājuši saprast iemeslus tam kāpēc līdz šim nav izdevies uzvarēt spamu.

A team of 15 researchers based at the University of California, San Diego, and the University of California, Berkeley, used prepaid Visa cards to buy thousands of dollars’ worth of goods advertised online by spammers.

Pētījumā ir izanalizēta visa spama ķēde no a līdz z. Autori piedāvā iepazīties ar pierādījumiem par to, ka 95% no spama-reklāmas biznesa atbalsta dažas bankas un kredītkaršu norēķinu sistēmas. Starp bankām ir arī 3 bankas no Latvijas.

Furthermore, almost every single sale made by spammers is processed by credit-card clearinghouses such as MasterCard or Visa.

Ja nogrieztu finansējumu šim spama-reklāmas biznesam, tad arī bizness beigtu pastāvēt jeb spama vairs nebūtu. Ir bijuši arī precedenti, bet par visu sīkāk var lasīt zemāk.

Lasīt tālāk

Jauns datu pārraides ātruma rekords – 26 terabiti sekundē

BBC.co.uk lapā ir rakstiņš par jaunu datu pārraides ātruma rekordu – 26 terabiti sekundē, izmantojot vienu lāzeru. Pirms gada esot demonstrēts veids kā ar lāzeru palīdzību dzenājuši datus ar ātrumu 10.8 terabiti sekundē.

Researchers have set a new record for the rate of data transfer using a single laser: 26 terabits per second.
The trick is to use what is known as a “fast Fourier transform” to unpick more than 300 separate colours of light in a laser beam, each encoded with its own string of information.

Tagad tikai atliek sagaidīt, kamēr izdomās šai tehnoloģijai komerciālu pielietojumu.

Professor Freude said that the current design outperforms earlier approaches simply by moving all the time delays further apart, and that it is a technology that could be integrated onto a silicon chip – making it a better candidate for scaling up to commercial use.

Pēc kādiem gadiem 10 šīs rindiņas tiks lasītas ar lielāku vai mazāku smaidu uz lūpām, bet līdz tam brīdim vēl garš ceļš ejams.