Globālais IT industrijas konkurentspējas indekss 2009

Interesants pētījums par IT biznesa apstākļiem pasaulē un Latvijā. The Economist Intelligence Unit ir publicējuši savu ikgadējo globālo pētījumu “Global IT Industry Competitiveness Index 2009” (PDF), kurā ir salīdzinātas pasaules valstis pēc to IT industrijas konkurentspēju. Pēc šī pētījuma datiem sanāk, ka Latvijā IT biznesa apstākļi ir sliktākie visā Baltijā, jo mēs atpaliekam pat no Lietuviešiem.

Tā bija sliktā ziņa, jo labā ziņa ir tā, ka mums ir labāki apstākļi salīdzinājumā ar tādu lielvalsti kā Krievija. Pašā topā, protams, ir iespēju zeme Amerika, kurai seko skandināvi – Somija un Zviedrija.

Otrā tabulā var redzēt, kas tad mums ir tās lietas, kuras vēl vajadzētu uzlabot, lai mēs pakāptos augstāk.

Šeit ir tabula, kurā var redzēt salīdzinājumu pa pozīcijām.

Ja papēta šo tabuliņu sīkāk, tad var redzēt, ka nav nemaz tik traki. Vājākais punkts mums ir izpēte un izstrāde (Research & Development). Šķiet, ka to varētu tulkot kā zinātne, jo principā šeit tiek ņemti vērā viss tas, kas mūsu valstī tiek investēts attīstībā.

We have also sourced newly available data from the European Patent Offce (EPO) to score
the IT patents indicator in the R&D environment category. (Previously, we estimated IT-related patents using a measure of IT sector output as a share of GDP and applied that measure to total domestic patent applications.) In deriving employment levels in the IT sector, we are now able to use hard data from the OECD for a large number of countries, and this has also enabled us to refne our estimates for non-OECD countries. (Previously, we estimated IT employment for all countries in the index.)

Cik daudz naudas valstī tērē uz attīstību.

50% no svara šajā kategorijā ir uz patentiem. Es pat nezinu cik patentu Latvijā ir uz IT jomu gadā.

Man šķiet, ka mēs diezgan labi izskatāmies uz kopējā fona.

26 komentāri par “Globālais IT industrijas konkurentspējas indekss 2009

  1. Andron Mc

    MUAHAHA!!!! 😀
    Tjipo viskrutākā ir valsts kura neprot lietot bezmaksas softus un neprot saremontēt kompi. Un vistizlākā ir valsts kura lieto vecos kompjus, salabojot tos pa minimālām izmaksām, ar bezmaksas OS unsoftu 😀
    Ai es pis. Tiešām, cik debīlam tupam kuņasbērnam jābūt lai šitos sūdus ņemtu vērā (vai sastādītu tādus)

    Atbildēt
  2. huh

    nu nu, A Mc, ja jau mēs tādi normāli, bet viņi – tādi loši, tad nosauc kādu IT projektu, kas mums ir unikāls pasaules mērogā. kaut vai dažus. Igauņiem ir 😉

    nu un, ka piem. MySpace maksā par M$ licencēm? viņi *tāpat* gadā pelna miljonus, kamēr A Mc tikai priecājas, ka “par visu padomāts”.

    Atbildēt
  3. Didulis

    Rekur ir aizskarta šīs tēmas sāpīgākā puse. Un par atsevišķu uzņēmumu politisko lobēšanu ir runāts arī agrāk. Tas būtu lauciņš ar kur jāsāk nozares sakārtošanai, lai visiem būtu vienlīdzīgas tiesības tirgū.

    Atbildēt
  4. Andron Mc

    Tipiska dauņu domāšana – krutāki ir tie kas vairāk maksā/tērē.
    Projekti mums nau, tapēc ka valdība sastāv tikai no dauņiem. Un ja arī kāds kauko gribēja darīt tad kamēr ticis pie varas paspējis jau palikt nedaudz senīls.
    Un vel protams lielu stagnāciju un pat regresu izveica #$^#$ Gudele.
    Taču ja jau raksts un “pēētijums” ir par valstīm tad lai viņi iekļauj arī vidēja lieluma firmu iekšējos tīklus, kompju performanci un security! Savādāk tā visa ir kaukāda tukša pļūtīšana.
    Un par mistisko Igauņu Skype varat nepieminēt. Nekāda sakarā ar Igauniju, ja nu tikai tas ka sēdētāja kantoris atradās tur.United states ar ko tagad ir pirmā vietā? Ar to ka šogad pārgāja no dial-up uz DSL un kļuva par IT līderi? 😀

    Atbildēt
  5. ragnarok

    wo wo, Igaunijas it nozare ir 100 bremzeetaaka saliidzinot ar letinjiem vai tiem pashiem leishiem. cenas sky high, response time – earth low

    Atbildēt
  6. Artis

    Andron Mc – paskaties tabulā un redzēsi ar ko USA ir pārāka. Viņiem viss ir attīstīts internetā, viesnīcās ir speciāli datortermināli, kuros var uzreiz reģistrēties lidojumam, Visiem lieliem kantoriem automātiskais atbildētājs nevis tev prasa spaidīt podziņas, bet tu ar viņu runājies, viņiem ir elektroniskas norēķinu sistēmas, visas viesnīcas ir saslēgtas eletroniskās sistēmas, kur var uzreiz rezervēt, izdrukād rezervāciju un viss – a pie mums, labi ja pāris viesnīcām tā ir, pārējām, labi, ja uz telefonu kāds atbil, viņiem ir savi satelīti, kas nodrišina sakarus, viņiem ir GPS satelīti, un vēl un vēl un vēl.. Tā ka mani nepārsteidz tas ka amīši ir pirmajā vietā un tas ka Somija otrajā arī nepārsteidz.
    Tā ka nav ko čīkstēt, ka dators vecs, vai nesanāk nauda licenzēm, tapēc redz tu esi nenormāli kruc, jo uz veca datora ar bezmaksas programmām arī kaut ko vari izdarīt.

    Atbildēt
  7. 8)

    Artim taisnība. Tajā pašā Anglijā lidzīga iestādē kā NVA ir elektronisks aparāts līdzīgs bankomātam ar skārienjutīgu ekrānu, kurā var noskatīt valstī, pilsētās pieejamās vakances. Tāds sīkums, bet tas jau dod +1 punktu.

    Atbildēt
  8. Vaards

    Nepiekritīšu MakBetonam.

    Krutuma indikators šeit ir vienkāršs:

    1. Viskurtākais džeks ir tas, kurš uztaisa universālu un plaši izplatītu ģēlu, kuru tālāk pārdod citiem jūzeriem.
    2. Nākošais krutais džeks ir tas, kurš visizplatītākā džeka kruto ģēlu spēj nopirkt, veiksmīgi lietot un attiecīgi viņam ir piķis lai par to maksātu.
    3. Un tikai tad nāk krutie džēki, kas ar kreiso roku labajā kabatā mēģina kaut kādu savu tuftu bīdīt – daļēji nospert pērkamo softu, daļēji bīdīt puspabeigtus entuziastu veidojumus, daļēji pats justies pasaules naba un cept kaut ko augšā. Nu tur tā kaut kā.

    🙂

    Atbildēt
  9. Platons, Ņūtons, Antons

    Pafilozofēšu.
    Mūsējie drošības spēki noķer hakeri 14 – 50 gadi (izdomāju),
    piespriež sabiedriskos darbus kapos (vienā blogā par to bija rakstīts)! Kapos!

    Varbūt vajag radīt tādu legālu radīšanas un vienlaikus laušanas serveri, platformu, hvz?

    Vienlaikus pastiprinot atbildību par vietņu uzturēšanu.

    Tas bija tikai par WWW.

    Līdzīgi varētu darīt arī citas IT jomās.

    [/filozofijas beigas]

    Atbildēt
  10. pāķis

    IT jau nav tikai programmētāji. Kautkādā software development indeksā, kas varētu būt performance/price mēs šobrīd esam diezgan augstu.

    Atbildēt
  11. Andron Mc

    Tas gan… nu ja neskaitam visādus debīļus un kuņasbērnus kā ZZdats u.t.m.l.
    BET! Visi tie perdeļi jēdz tikai M$+dotnetfx! Tiklīdz jāuztaisa kautkas C tā galvas sabāž smiltīs un sākas otmazkas. Bezmaz varētu padomāt ka tiem tuparilajiem “koderiem” M$ maksā naudu…

    Atbildēt
  12. PLB

    par ko te jabrīnās? ja universitātēm ar saviem izgudrojumiem un patentiem aizliegts petīt, ja LV ir vienīgā valsts iekš ES kur nav akadēmēmiskā tīkla…es ar pilnu nopietnibu varu apgalvot, ka pat baltkrievi ri 2-3 gadus mums priekšā!

    Atbildēt
  13. MaFx

    Jā – patīk jums apsmiet tos nabaga Igauņus… tas jau būtu tikai normāli, bet man kā IT jomas studentam fakultātes padoma skaidri pateica – ka Igaunija piedāvā daudz augstāka līmeņa IT izglītību… kas tad Latvijā vispār ir izglītības jomā – LU, kur visa IT joma bezmaz ir piesaistīta matemātikas katedrai, un RTU… Par RTU neko sliktu nevaru pateikt – tikai liels atbirums – visi izkrīt kaut kādas fizikas, socioloģijas un tādu priekšmetu dēļ un tādēļ nedabū izglītību… bet tieši augstskola spēj pacelt valstī prestižu, augstskolas mācībspēkiem ir veicams zinātniskais darbs, kas reāli var novest pie patentiem, pie tehnoloģiju attīstības… Bet LV augstskolas iebremzē..

    Atbildēt
  14. Pēteris Krišjānis

    PLB: Nav jau sevišķi spīdoši, bet melot piepušķojot faktus gan nevaig.

    1) Latvijā ir akadēmiskais tīkls, tas sauktais Lanet joprojām funckionē un tehniski attīstās. Tas, ka augstskolas kūtri izmanto šī tīkla priekšrocības, ir drusku cits jautājums no letiņu psiholoģijas;
    2) Latvijā nav attīstīti hardware džeki akadēmiskā līmenī (pareizāk sakot to ir uz viena cilvēka roku pirkstiem saskaitāmi), taču programmistiskajā līmenī patentus neviens neizsniedz un Latvijā tie nav validi. Un ļoti ceru, ka tā arī paliks;
    3) Jebkuršs indekss kurš ņem vērā kolosālo bullshit par R&D tērēšanu ir melīgs jau no sākta gala. Latvijā IT jomā R&D veic gan lielās firmas, gan akadēmiskās iestādes kā RTU un LU institūti. Parasti tie nav patenti, kas iznāk āra, bet gan gatava produkcija. Es gan drīzāk mērītu pēc tā, cik idejas reāli ir sasniegušas mērķa lietotāju.

    Ārzemēs R&D budžets tiek bieži mākslīgi uzpūsts, lai radītu akcionāros priekštatu, ka mēs baigi rulējam uz priekšu. Tīrs piemērs ir Microsoft, kas R&D pēdējos 10 gados ir izgāzusi vismaz 20 Latvijas budžetus. Reāli taustāmi rezultāti ir tikai spēļu platformu frontē – un tie pat nenes nekādu finansiālu labumu viņiem.

    Var jau būt ka igauņi ir stulbāki par mums IT – bet viņiem iet acīmredzami krietni labāk. Laikam jau tomēr viņi kaut ko dara pareizi.

    Atbildēt
  15. Pēteris Krišjānis

    MaFx: par RTU – šamie sniedz pavisam citu izglītību, inžiniera līmeņa, līdz ar to fizika un visi pārējie priekšmeti is a must. Nepatīk – studē citur 🙂 (p.s. pats izkritu pirmajā gadā, kad sapratu, ka ar manām nepilnīgajām zināšanām fizikā nekur tālu netikšu).

    LU spiež uz mateni, jā, bet viņi to cenšas sasaistīt ļoti praktiski ar programmēšanu, algoritmiem un visu pārējo, tā kā man šķiet, ka līmenis nav īpaši zemāks par Igauniju. KAS varētu būt taisnība, ir tas, ka studentu zināšanu līmenis ir zems, līdz ar to programmas ir vienkāršotas. Kursi LU datorzinātņu bakalauram pēdējos gados ir kļuvuši ļoti pievilcīgi. Nezinu gan, kā ir Igaunijas augstskolās, tāpēc nevaru nopietni salīdzināt.

    Atbildēt
  16. iezemietis

    jāņem vērā arī neta ātrdarbība kas nemaz nav tik nesvarīga
    pēc speedtest datiem:

    Top Countries by Download Speed

    * 1.21.42 Mb/s Korea, Republic of
    * 2.15.90 Mb/s Japan
    * 3.15.19 Mb/s Aland Islands
    * 4.13.29 Mb/s Lithuania
    * 5.13.16 Mb/s Sweden
    * 6.13.11 Mb/s Latvia
    * 7.12.65 Mb/s Romania
    * 8.12.06 Mb/s Netherlands
    * 9.11.88 Mb/s Bulgaria
    * 10.9.84 Mb/s Moldova, Republic of
    * 11.9.46 Mb/s Hong Kong
    * 12.8.74 Mb/s Slovakia
    * 13.8.50 Mb/s Germany
    * 14.8.42 Mb/s Portugal
    * 15.8.29 Mb/s Russian Federation

    Atbildēt
  17. iezemietis

    un galu galā kas ir it industrija?
    jauni pentiumi no intela katru mēnesi un tik pat bezjēdzīgi kilowatus prasošas spēles kuras var darbināt ar jaunāko servisspakoto vistu?

    Atbildēt
  18. Sybase

    Pēteris Krišjānis , esošajam Tiklam visi iet atr līkumu 🙂
    no viņa nav nekādas jēgas
    1) pielēgties pie šī tīkla ir dārgāk nekā ownet lokālo IPS kapacitātes.
    2) nav nekādas pievienotās vērtības – ieksējais kontents 0 Taspats inets tikai sūdīgāks un summā dārgāgs.

    Pamato lūdzu kam vinš ir vajadzīgs ?

    Atbildēt
  19. Viedoklis

    Hvz ka tur ir ar to attiistibu, bet viens ir fakts koderus LV meklet ir dargi, principa nav jega stundas cena ir dagak ka down under.

    Atbildēt
  20. Pēteris Krišjānis

    Sybase: ir runa par to, vai viņš ir vai nav. Tas ka neizmanto ir tīri NIH sindroms, kas akadēmiskajā vidē starp augstskolam ir ļoti slimīgs.

    Atbildēt

Ieraksti komentāru

Tava e-pasta adrese netiks publicēta.