Sadaļas arhīvs: Atvērtais kods

Latvijas Pasts aprīkos vēl 140 lietotājus ar OpenOffice.org

Vova pameta saiti uz Db.lv rakstu par to, ka Latvijas Pasts plāno aprīkot vēl 140 darba vietas ar atvērtā koda ofisa paku OpenOffice.org. Pamatojums ir diezgan labs.

Viņa norādīja, ka «ietaupījums, aprīkojot vēl aptuveni 140 darba vietas ar OpenOffice.org. programmatūru, būs apmēram 15 tūkst. Ls.»

Patiesībā tas ir apsveicams solis, jo šādā veidā lēnā garā var visus lietotājus nomigrēt uz atvērtā koda programmatūras izmantošanu un ilgtermiņā ieekonomēt vēl vairāk naudas.

LP kopā tiek lietoti nedaudz vairāk kā 1600 datori, bet ar OpenOffice.org. programmatūru nodrošinātas aptuveni 280 darba stacijas.

«Gan pārejas procesā, gan līdz šim brīdim nekādu ievērojamu problēmu darbā ar OpenOffice.org. programmatūru nav bijis,» atzīmēja A.Tērauda, informējot, ka pāreja atsevišķās darba stacijās uz OpenOffice.org. programmatūru, LP ļāvusi ietaupīt aptuveni 32 tūkst. Ls.

Šobrīd tie ir tikai 18% no visiem datoriem un ietaupījums jau ir 32 000 Ls. Atbalstu viņu rīcību, ka pāreja notiek uz atvērtā koda risinājumiem. Ar laiku un pieredzi viņi varēs arī visu atlikušo masu pārmigrētu uz OpenOffice.org, tad ietaupījums būs vispār milzīgs.

Google Chrome OS operētājsistēma – pārlūks

Beidzot Google prezentēja savu jauno operētājsistēmu, kas patiesībā ir operētājsistēma — pārlūks Google Chrome OS.

Patiesībā gribēju iedot saiti uz Livetech.lv blogu, kurā puiši ir jau notestējuši šo jauno operētājsistēmu.

Vienīgi aprakstīts ir tikai pats instalācijas process. Gribētos vēl vairāk informācijas par to, kas tur ir vēl pieejams. Pašam slinkums likt. 😉

Par pašu Google Crhome OS man patika šis vienkāršais video.

Vēl par tēmu var palasīt iekš Krizdabz.lv bloga.

Valsts iztērējusi 5.3 miljonus atvērtā koda risinājumos

Šodienas top cepiens IT cilvēkiem varēja būt raksts par to, ka Latvijas valsts ir iztērējusi 5.3 miljonus latu atvērtā koda risinājumos.

Tomēr oficiāli pieejamā informācija par valsts un pašvaldību iepirkumiem liecina, ka LATA biedri pērn ar valsti slēguši līgumus par vairāk nekā 5,3 miljoniem latu.

Lauvas tiesu no šīs summas saņēmusi «Oracle East Central Europe Limited Filiāle Latvija», kura lielākoties sarunu procedūrās ieguvusi valsts pasūtījumus par 3,712 miljoniem latu. Lielākie līgumi slēgti ar VAS «Latvenergo» (par 1,61 miljonu latu), kā arī Iekšlietu ministriju, Zemkopības ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu, kur iepirkumu summa ir ap pusmiljonu latu. Iespaidīgus pasūtījumus saņēmusi arī «IBM Latvija» — kopā par 1,3 miljoniem latu.

Daudzi komentētāji jau ir sarakstījuši sašutuma pilnus komentārus par Baltic Screen nekompetento rakstu. Viņi jau neko daudz nav samelojuši – vienkārši ir pateikuši daļu patiesības.

Paņemsim un pieliksim šai daļai vēl otru daļu patiesības. Iespējams, ka šī raksta sponsori kā reizi nāk no otrās daļas. 🙂

Lasīt tālāk

Nokia strādā pie Android mobilā

Twiterī pamanīju kā Jelousy gānās par jauno Nokia mobilo Nokia N97. Viņš ir viens no Nokia E51 klubiņa.

Izlasot viņa spriedelējumus, saliekot kopā ar to, kas notiek tirgū un pamanot šo rakstu par to, ka Nokia strādā pie sava Android mobilā telefona.

Nokia is understood to be developing a mobile phone that runs on Google’s Android software platform in a strategic U-turn for the world’s largest mobile phone manufacturer.

Nospriedu, ka nākamais mobilais telefons tādiem kā man un viņam, visticamāk, ka būs tik tiešām Androids, tikai nevis HTC vai Samsungs, bet gan… tieši tā – tas būs Nokia.

Vēl jo vairāk tāpēc, ka fani jau pie tā strādā.

Gadget fans have already hacked one of Nokia’s existing devices, the N810 internet tablet, so it can run the Android system but the new device is expected to fully integrate the Android platform.

Žģems. Lai gan viņi to šobrīd noliedz. Vai nu taisiet uz Android bāzes, vai arī veriet ciet to bodīti. Es esmu runājis. 🙂

Avots: Engadget.

Baložu pilsētas dome atsakās no Microsoft

Daina pasvieda saiti uz rakstu iekš Db.lv par to, ka Baložu pilsētas dome atsakās no Microsoft licencēm, lai ieekonomētu 100 000 latu. Aleluja!

Baložu pilsētas dome Latvijā pirmā plāno atteikties no Microsoft licencēm un pāriet uz atvērtā koda tehnoloģijām visās pašvaldības iestādēs.

Tādējādi pašvaldība paredz tuvākajos četros gados tā ietaupīt aptuveni 100 tūkstošus latu.
Baložos idejai par atteikšanos no Microsoft licencēm ir vairāki būtiski iemesli. «Pirmkārt, krīzes apstākļos ir jāmeklē visas iespējas taupīt katru latu. Otrkārt, datortehnoloģijas un programmatūras šobrīd attīstās tik strauji, ka maksāt lielas summas par to, kas, iespējams, rīt jau būs novecojis, nav tas labākais risinājums. Jau pašreiz ir jāsāk domāt par to, kā strādāsim pēc novadu sistēmas izveides. Tad apvienojoties trim pašvaldībām, jaunajā Ķekavas novadā būs vienotā sistēmā jāapvieno arī katra pagasta datorsistēmas,» stāsta Baložu domes priekšsēdētājs Andis Adats.

Es nesaku, ka visās vietās varētu tā uzreiz – ņemt un atteikties no Microsoft, bet vairumā gadījumu valsts iestādes, tomēr varētu sekot privāto uzņēmēju piemēram un tikai ļoti nepieciešamos gadījumos izmantot krāsaino ofisu ikdienas dokumentu drukāšanai. Varbūt OpenOffice.org nav pats izskatīgākais dokumentu rakstīšanas rīks, bet, ja tev ir jāgriež kaut kur izmaksas, tad tas būtu veids kā to darīt.

Firefox 3 latviešu valodas pakas testa versija

Iespējams, ka būsiet pamanījuši manu vājību uz programmatūras latviskojumiem. Šodien Atoms pārsūtīja kādu priecīgu ziņu – epastu, kurā bija rakstīts par testa versiju Firefox 3 latviešu valodas pakai.

Dotā ziņa ir publicēta arī Linux centrā, kur ir arī saites uz lejupielādēm.

Firefox 3.0 latviskošanas process ieiet finiša taisnē. Testēšanai ir pieejama pirmā latviešu valodas paka.

Vēlreiz atgādinu, ka šī NAV pabeigta latviskojumu paka un tajā droši vien vēl ir kļūdas, kuras būtu jāizķer, tāpēc to nevajadzētu instalēt gala lietotājiem, bet izmantot vienīgi testēšanas nolūkos.

Par kļūdām ziņojiet izmantojot Launchpad.net sistēmu.

Gribētu pateikt milzīgu paldies puišiem, kas paveica šo grūto darbu. Viņi pirms diviem gadiem arī bija izstrādājuši latviešu valodas tulkojumu Firefox 2 versijai, bet tad kaut kā process apstājās. Domāju, ka tas dēļ lielajām izmaiņām Firefox 3 arhitektūrā.

Ja esi pārliecināts par savām spējām un esi gatavs uzņemties visu risku, kas saistīts ar testa versijas izraisītām problēmām, tad lasi turpinājumu.

Lasīt tālāk

Google Chrome ekrānuzņēmumi un pirmie iespaidi

Beidzot tiku pie pie šī brīnuma Google Chrome testiem pēc ne tik veiksmīgā sākuma ar kļūdas paziņojumu, kur var palasīt kā citiem izgāja ar instalācijas procesu un iespaidiem. Ātrums jau ir zvērīgi labs. Lapas verās it kā zibenīgi. Pati programma ir ļoti viegla. Vismaz tādu iespaidu tā atstāja pēc pāris minūšu lietošanas. Šo ierakstu veicu no Google Chrome, lai labāk saprastu, kas man tajā patīk vai nepatīk.

Nu, ko? Laikam sāksim. Tiem, kas vēl nav uzlikuši, bet labprāt redzētu, kā tas izskatās. Sākšu laikam ar to kādu versiju es testēju. 

Lasīt tālāk

Google Chrome instalācija izmeta kļūdas paziņojumu – 0x00000008

Aizgāju uz jauniznākušās Google Chrome instalācijas lapu http://www.google.com/chrome, lai pārbaudītu vai jau beidzot tā ir parādījusies. Redzot, ka fails ir pieejams lejupielādei, priecīgs to velku uz savu datoru. Tad spaidu pa pogām un…

Izmet man sekojošu kļūdu 0x00000008, kā arī piedāvā aiziet uz saiti. Meklētājs izdod sekojošu saiti uz Microsoft lapu. Tāds aplauziens. 🙁

Papildināts

Viss aizgāja, kad pārstartēju Windows. Bija aiz(*#&%$ gan swaps, gan rams, iespējams, ka vēl kaut kas. Gi gi.

TraceMonkey būs jaunais Firefox JavaScript dzinējs

Paulis pameta saiti uz kādu ierakstu par Firefox jauno JavaScript dzinēju TraceMonkey. Šis jaunais dzinējs testos ir parādījis daudz labākus rezultātus nekā tā priekšgājējs SpiderMonkey, kurš tiek izmantots Firefox 3 versijā.

A major goal of the project has been to set JavaScript up to compete with natively-compiled code, rather than simply against other interpreters. This means that we’re starting to see speeds that are completely out of this league when it comes to performance.

Jaunā dzinēja uzdevums būs paātrināt un uzlabot Firefox darbu ar JavaScript kodu. JavaScript bieži vien rada problēmas un noslogo procesoru it īpaši, ja šis kods nav pārāk profesionāli uzrakstīts un veic liekas darbības. Vīri raksta, ka jaunais Firefox JavaScript dzinējs pat izgriezīs pogas Safari dzinējam SquirrelFish. Jauno dzinēju ir plānots palaist tautās līdz ar Firefox 3.1 versiju. Ātrdarbības testu salīdzinājums Firefox 3.1 vs. Firefox 3.0.

Kāpēc tas ir vajadzīgs?

I fully expect to see more, massive, projects being written in JavaScript. Projects that expect the performance gains that we’re starting to see. Applications that are number-heavy (like image manipulation) or object-heavy (like relational object structures).

One area that I’m especially excited about is in relation to Canvas. The primary thing holding back most extensive Canvas development hasn’t been rendering – but the processor limitations of the language (performing the challenging mathematical operations related to vectors, matrices, or collision detection). I expect this area to absolutely explode after the release of Firefox 3.1 as we start to see this work take hold.

Schrep ir izveidojis nelielu rullīti, kur var redzēt, ko var izdarīt, kad tavs pārlūks ir kļuvis 7 reizes ātrāks. Atgādināšu, ka pats Firefox ir XUL aplikācija, kam pamatā ir JavaScript kods.

Kā tapa Populārās Zinātnes lapa – PopSci.com

Es zinu, ka daudziem programmētājiem ir savs viedoklis par atvērtā koda programmatūru un satura vadības sistēmām (SVS). Diemžēl, prakse rāda, ka lielākā daļa no šiem programmētājiem savos darbos ir tāli līdz ideālam, par kuru viņi tik kvēli cīnās blogu komentāros.

Šobrīd esmu ar abām rokām par WordPress un Drupal sistēmām, kas man šķiet ideāli risinājumi dažāda lieluma projektiem. Kā piemēru gribētos pieminēt Populārās Zinātnes lapu PopSci.com, kas ir izstrādāta uz Drupal bāzes.

PopSci.com

Lielisks un detalizēts apraksts par to kā tapa PopSci.com lapa, ir atrodams Drupal veiksmes stāstu lapā (tāpat ir pieejams arī tulkojums krievu valodā). Var teikt, ka tas ir uzpūsts un patiesībā nekā tur nav, bet tajā pašā laikā tas ir labs piemērs kā, izmantojot atvērtā koda risinājumus var gāzt kalnus un maksāt tikai par šo tehnoloģiju apvienošanu un gatava produkta izveidošanu. Zūd nepieciešamība ieguldīt naudu jauna velosipēda izgudrošanā, jo viss jau ir izgudrots un uztaisīts.

Page 3 of 5
1 2 3 4 5