Naktī no piektdienas uz sestdienu bija neliels vējš. Varbūt arī liels. Es ap divpadsmitiem ievilkos migā un dzirdēju kā aiz loga kaut kas līst un vējš zarus šūpo.
No rīta uzzināju, ka esot bijusi reāla vētra un pāri ielai koks ir nogāzies un aiz sevis līdzi paķēris ar telefona kabeli. Pēc tam pa nakti ugunsdzēsēji esot ņēmušies, lai to koku sazāģētu, bet es gulēju kā sists.
Uz ielas stāvēja kaudze ar baļķiem jeb koka atliekām, blakus vienā ielas posmā kabeļi noklāti no vienas vietas vien. Piezvanīju uz Lattelecom palīdzības dienestu, lai painformētu, ka kabeļi pie sadales kastes norauti. Saku, ka pēc vētras kabeļi pārrauti un pa ielu mētājās. Otrā galā man jautā vai telefons strādā un internets iet. Uz mirkli parāva rēka, jo kā gan var strādāt telefons, ja kabelis norauts bet, tad sapratu, ka tai operatorei noteikti ķeksīši bija jāieliek pareizajās vietās un mans bēdu stāsts viņai bija dziļi paralēls. 😉
Pēdējo gadu laikā jau otro reizi pārrauj telefona kabeli. Pagājušā gada vasarā viņi tā kā sāka vilkt kabeli pa zemi, bet līdz manai mājai netika. 🙁